Страницы:
Что решил суд
В итоге именно Cityparks признали "заведующим данных", а коллектора - его оператором. Так что штраф инспекции данных суд посчитал совершенно справедливым.
Cityparks оспорил этот вердикт, но не помогло и 19 декабря 2018 года жалоба была отклонена также и судом второй истанции - Рижским окружным судом.
Приговор суда
Rīgā 2018.gada 25.septembrī, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese D.Treija
ar tiesas sēdes sekretāri J.Mančinsku, piedaloties SIA"Cityparks Latvija" pilnvarotajiem pārstāvjiem/pers. B/ un /pers. C/,
Datu valsts inspekcijas pilnvarotajai pārstāvei/pers. D/, izskatīja atklātā tiesas sēdē SIA"Cityparks Latvija" sūdzību par Datu valsts inspekcijas direktores 2018.gada 2.februāralēmumuNr.1-2.3/3-DVI.
Aprakstošā daļa
[1] Transportlīdzekļa lietotāja /pers. E/ (turpmāk – transportlīdzekļa lietotāja) 2016.gada 28.decembrī novietoja transportlīdzekli, kura īpašnieks ir
/pers. F/ (turpmāk – transportlīdzekļa īpašnieks), SIA "Cityparks Latvija" autostāvvietā/adrese/. Transportlīdzekļa novietošana netika reģistrēta
atbilstoši sabiedrības noteikumiem, kā rezultātā tika izrakstīta soda kvīts un piemērots līgumsods 35 euro apmērā.
Transportlīdzekļa lietotāja 2017.gada 10.janvārī vērsās SIA "Cityparks Latvija" ar pretenziju par piemēroto līgumsodu, nepārprotami norādot, ka viņa kā transportlīdzekļa turētāja attiecīgajā laikā un vietā novietoja transportlīdzekli, attiecībā uz kuru ir piemērots līgumsods, kā arī piekrīt apmaksāt pakalpojuma summu un līgumsodu samazinātā apmērā. Vienlaikus transportlīdzekļa lietotāja atzina, ka viņa ir transportlīdzekļa faktiskā turētāja un sabiedrības pakalpojuma saņēmēja, proti, patērētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 1.panta 3.punkta izpratnē, kā arī sabiedrības noteikumu pārkāpēja.
Ar SIA "Cityparks Latvija" 2017.gada 27.janvāraatbildiNr.2701-043 transportlīdzekļa lietotāja tika informēta, ka novietojot transportlīdzekli
autostāvvietā, viņa ir automātiski piekritusi autostāvvietas noteikumiem. Vienlaikus norādīts, ka līgumsods netiks anulēts un līgumsoda nesamaksāšanas gadījumā, līgumsoda numurs un automašīnas valsts reģistrācijas numurs var tikt nodots trešajai personai parāda piedziņas darbību veikšanai. Tāpat šajā atbildē sabiedrība lūdza transportlīdzekļa lietotāju izmantot sabiedrības rekvizītus un attiecīgi tos norādīt apmaksājot līgumsodu. Tādējādi secināts, ka sabiedrība atzīst, ka konkrētie autostāvvietas lietošanas noteikumi ir attiecināmi uz transportlīdzekļa lietotāju, nevis sniedz vispārēju noteikumu skaidrojumu.
2017.gada 4.aprīlītransportlīdzekļa īpašnieks saņēma SIA"JULIANUS INKASSO LATVIJA"(turpmāk – Pakalpojumu sniedzējs) 2017.gada
30.marta paziņojumu par parādsaistībām, kurā norādīts, ka transportlīdzekļa īpašniekam jāatlīdzina sabiedrībai parāds 52 euro apmērā, ko sastāda 35 euro pamatparāds un 17 euro parada atgūšanas izdevumi.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka sabiedrība bez transportlīdzekļa īpašnieka piekrišanas nodeva personas datus (vārdu, uzvārdu, adresi, informāciju par piemēroto līgumsodu) Pakalpojumu sniedzējam, privātpersonas ar 2017.gada 10.aprīļasūdzību vērsās Datu valsts inspekcijā (turpmāk – DVI), lūdzot izvērtēt sabiedrības un pakalpojumu sniedzēja rīcības atbilstību Fizisko personu personas datu aizsardzības likuma(turpmāk – FPDAL) normām.
[2] 2017.gada 8.decembrīDVI amatpersona pieņēmalēmumuNr.2-2.2/147 "Par administratīvā soda uzlikšanu", kurā atzina, ka SIA"Cityparks Latvija", reģ. Nr.40103735168, ir atzīstama par vainīgu Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk – LAPK) 204.7 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpum aizdarīšanā un piemēroja naudas sodu 1400 euro apmērā.
Lēmumā konstatēts, ka SIA"Cityparks Latvija" 2017.gada 9.martā, iegūstot ar Pakalpojuma sniedzēja (zvērināta advokāta) starpniecību CSDD transportlīdzekļa īpašnieka personas datus, tostarp, vārdu, uzvārdu, personas kodu, informāciju par viņam piederošo transportlīdzekli, kā arī, izmantojot šīs personas datus parāda atgūšanas darbību veikšanai, tostarp, personas datu glabāšanai, iekļaušanai paziņojumā un paziņojuma nosūtīšanai adresātam, ir pārkāpusi FPDAL 7.pantu, 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, kā arī 13.1 pantu (attiecībā uz personas koda apstrādi).
[3] Par DVI 2017.gada 8.decembralēmumuNr.2-2.2/147 SIA"Cityparks Latvija" iesniedza sūdzību Datu valsts inspekcijas direktorei.
Ar DVI direktores /pers. J/ 2018.gada 2.februāralēmumu Nr.1-2.3/3-DVI (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt 2017.gada 8.decembra lēmumu Nr.2-2.2/147 "Par administratīvā soda uzlikšanu" negrozītu, bet sūdzību noraidīt.
[4] 2018.gada 7.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemta SIA "Cityparks Latvija" sūdzība par Lēmumu, kurā izteikts lūgums to atcelt un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt vai samazināt sodu, atzīstot pārkāpumu par maznozīmīgu.
Sūdzībā norādīts turpmāk minētais.
[4.1] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka DVI direktores 2018.gada 2.februāralēmums Nr.1-2.3/3-DVI ir prettiesisks, jo SIA"Cityparks Latvija"
nav atzīstams par personas datu pārzini konkrētajā gadījumā attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieka datu iegūšanu, tāpēc nevar būt atbildīgs par lēmumā aprakstīto personu datu apstrādi.
SIA"Cityparks Latvija"(turpmāk – Sabiedrība) nepiekrīt Lēmumā izteiktajam apgalvojumam, ka saskaņā ar FPDAL2.panta 9.punktu, 14.pantu un 25.panta otro daļu tā ir personas datu pārzinis attiecibā uz Pakalpojumu sniedzēja un tā piesaistītā advokāta personas datu apstrādi.
Saskaņā ar FPDAL 14.panta otro daļu personas datu operators viņam uzticētos personas datus drīkst apstrādāt tikai līgumā norādītajā apjomā, atbilstoši tajā paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pārziņa norādījumiem, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. No minētā izriet, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas operatoram jāpārliecinās, ka tas veiks likumīgu personas datu apstrādi pārziņa noteikto mērķu ietvaros.
Saskaņā ar 2015.gada 18.maijalīguma, kuru savā starpā ir noslēguši Sabiedrība un Pakalpojumu sniedzējs (turpmāk – Līgums), 1.1.punktu Pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir pārvaldīt Sabiedrības debitoru parādus. Tātad saskaņā ar FPDAL 14.panta otro daļu Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums veikt tikai ar Līguma 1.1.punktā norādīto mērķi saistīto personas datu apstrādi normatīvo aktu robežās. Sabiedrība uzskata, ka Lēmuma norādītā personu datu apstrāde neizriet no Līguma 1.1.punktā norādītā mērķa.
Tāpat saskaņā ar 2016.gada 8.augusta pilnvaru Nr.01793-02-15A Sabiedrība pilnvaro Pakalpojumu sniedzēju veikt pilnvarā noteiktas darbības, lai pilnvarotāja parādnieki nokārtotu savas parādsaistības pret pilnvarotāju. Šis liecina par to, ka Pakalpojumu sniedzēja uzdevums personas datu apstrādei ir ierobežots ar parādnieku personas datu apstrādi.
Turklāt Sabiedrība lūdz ņemt vērā arī to, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra datu bāzi Pakalpojumu sniedzējs ir licencēts parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs (licences Nr.PA-2016-007), kas arī reģistrējis veikto personas datu apstrādi DVI (apstrādes reģistrācijas Nr.000973). Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiNr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumiNr.34) nosaka vairākas prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem. Līdz ar to Sabiedrība pamatoti paļāvās, ka Pakalpojumu sniedzējam kā licencētam (kvalificētam un profesionālam) pakalpojumu sniedzējam ir jābūt izpratnei par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz personas datu apstrādi, kā arī spējai novērtēt personas datu apstrādes darbību likumību.
No FPDAL 2.panta 6.punkta izriet, ka, ja operators rīkojas patstāvīgi, pārkāpjot pārziņa uzdevuma un noteikto mērķu robežas, operators kļūst par atsevišķu pārzini, kas ir atsevišķi atbildīgs par veikto personas datu apstrādi. Tātad, ņemot vērā to, ka Apstrādes ietvaros Pakalpojumu sniedzējs
rīkojas ārpus Sabiedrības noteiktā personas datu apstrādes mērķa, Pakalpojumu sniedzējs ir atsevišķs Personas datu pārzinis, un Sabiedrība nav atbildīga par veikto personas datu apstrādi.
Ievērojot minēto, Lēmumā nepamatoti atzīts, ka Sabiedrība uzskatāms par datu pārzini konkrētajā situācijā, līdz ar to Lēmumā nepamatoti konstatēts pārkāpums Sabiedrības rīcībā.
[4.2] Sabiedrība nav pārkāpusi FPDAL 7.pantu.
Lēmumā DVI direktore norāda, ka Sabiedrība veica personas datu apstrādi, pārkāpjot FPDAL7.pantu. Tomēr Lēmumā tika izskatīta tikai viena
no FPDAL 7.panta izmantošanas iespējām personas datu apstrādei. Savukārt FPDAL 7.pants paredz sešus iespējamus pamatus personas datu
apstrādei. Tātad DVI direktore nenorādīja, ka sūdzības iesniedzējam nebija tiesību izmantot FPDAL7.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punktu kā personas datu
apstrādes pamatu. Līdz ar to DVI direktore nepamatoti apgalvo, ka sūdzības iesniedzējs vispārīgi pārkāpis FPDAL 7.pantu.
Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka personas datu apstrāde bija nepieciešama, lai realizētu Sabiedrības likumiskās intereses saimnieciskās darbības
veikšanai, tātad apstrāde var tikt veikta, pamatojoties uz FPDAL 7.panta 6.punktu.
[4.3] Papildus Sabiedrība savā sūdzībā norāda, ka Lēmumā nepamatoti konstatēts FPDAL 10.panta pirmās daļas 1.un 2.punkta pārkāpums.
Lēmumā DVI direktore norāda, ka Sabiedrība pārkāpusi FPDAL 10.panta pirmās daļas 1.punktu, jo paziņojums par parādu tika nosūtīts
Transportlīdzekļa īpašniekam, lai gan transportlīdzekļa lietotāja tika aicināta veikt šo pašu maksājumu. Lēmums šajā daļā nav pamatots vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, Sabiedrības ieskatā transportlīdzekļa lietotāja neapstiprināja to, ka viņa veiks parāda samaksu. Proti, 2017.gada 10.janvārī
transportlīdzekļa lietotāja norādīja Sabiedrībai, ka viņa veiks maksājumu tikai samazinātā apmērā. 2017.gada 27.janvārīSabiedrība nosūtīja minētajai
personai paziņojumuNr.2701-043, kurā norādīja, ka līgumsods netika anulēts un, ka līgumsoda nesamaksāšanas gadījumā līgumsoda numurs un
automašīnas valsts reģistrācijas numurs var tikt nodots parāda piedziņas darbību veikšanai. Neskatoties uz paziņojumu, minētā persona nesamaksāja
līgumsodu un informācija tika nodota Pakalpojumu sniedzējam, kā rezultātā tikai 2017.gada 4.aprīlītransportlīdzekļa īpašnieks saņēma Pakalpojuma sniedzēja paziņojumu par parādsaistībām. Ievērojot to, ka transportlīdzekļa lietotāja nav piekritusi apmaksāt līgumsodu pilnā apmērā un nav izdarījusi to arī pēc Sabiedrības paziņojuma, Sabiedrībai bija pamats vairs negaidīt līgumsoda samaksu no transportlīdzekļa lietotājas un piedzīt līgumsodu, izmantojot citas iespējas. Līdz ar to nav pamatots DVI direktores apgalvojums, ka Sabiedrība vienlaicīgi veica parāda piedziņas darbības attiecībā uz divām personām.
Otrkārt, lietā nav pierādīts, ka konkrētā persona, kas uzdodas par transportlīdzekļa lietotāju, faktiski vadīja transportlīdzekli. Turklāt šīs personas elektroniskajā vidē iesniegtā sūdzība ir anonīma, līdz ar to teorētiski varētu uzskatīt, ka šo anonīmu sūdzību ir sagatavojis transportlīdzekļa īpašnieks.
Tātad šādas anonīmas vēstules nevar uzskatīt par personas identitāti apliecinošu dokumentu. Pretējā gadījumā tiktu radīta situācija, kad transportlīdzekļa īpašnieks var anonīmi paziņot, ka, piemēram, vadītājs ir kāds "/pers. R/" un viņš samaksās līgumsodu, tādējādi izvairoties no savu tiesisko saistību izpildīšanas.
Treškārt, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija) nosaka, ka viens no taisnīga kriminālprocesa
elementiem ir nevainīguma prezumpcija. Administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas
atziņām ir vērtējamas kā "mazās krimināllietas". Tādējādi, izvērtējot administratīvo pārkāpumu, ir izmantojamas arī krimināltiesību teorijas atziņas un principi. (Sk. Satversmes komentāri. VII nodala, Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs zinātniskā vadītāja prof. R.Baloža redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 145.lpp.). Nevainīguma prezumpcija sevī ietver noteikumu, ka visas šaubas tulkojamas par labu pie atbildības saucamajai personai.
DVI direktore Lēmumā nesniedz nekādu pamatojumu tam, kāpēc tiek uzskatīts, ka noticis FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkta pārkāpums.
Lēmumā uz to ir tikai vispārīga norāde.
[4.4] Lēmumā DVI direktore norāda, ka Sabiedrība veica personas datu apstrādi, pārkāpjot FPDAL13.1 pantu. Tomēr DVI direktore Lēmumā nesniedz nekādu pamatojumu tam, kāpēc tiek uzskatīts, ka noticis minētās normas pārkāpums.
[4.5] DVI direktore Lēmumā nav apsvērusi LAPK 21.pantā paredzēto iespēju atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu. Motīvu daļa
[5] Tiesas sēdē SIA "Cityparks Latvija" pilnvarotie pārstāvji iesniegto sūdzību uzturēja daļēji, lūdzot atcelt DVI direktores 2018.gada 2.februāra
lēmumu Nr.1-2.3/3-DVI un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, bet sūdzību daļā par pārkāpuma atzīšanu par maznozīmīgu un soda
samazināšanu – atsauca.
[6] Datu valsts inspekcijas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka sūdzība nav pamatota, bet Datu valsts inspekcijas direktores 2018.gada 2.februāralēmumuNr.1-2.3/3-DVI nav pamata atcelt.
[7] Uzklausot sūdzības iesniedzēja un DVI pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot SIA "Cityparks Latvija" sūdzību, tai
pievienotos materiālus, iepazīstoties ar DVI direktores 2018.gada 2.februāralēmumu Nr.1-2.3/3-DVI, tiesa atzīst, ka lēmums ir atstājams negrozīts un sūdzība ir noraidāma.
Tiesa secina, ka sūdzībā ietvertie argumenti jau iepriekš ir izvērtēti un atspēkoti DVI direktores 2018.gada 2.februāralēmumā Nr.1-2.3/3-DVI, turklāt citāda pierādījuma vērtēšana sūdzībā, nekā to ir vērtējusi iestāde, nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai, ja pierādījumu vērtēšanā nav pieļauti likuma pārkāpumi.
Tā kā tiesa atzīst, ka DVI direktores 2018.gada 2.februāralēmumā Nr.1-2.3/3-DVI ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tad saskaņā ar Latvijas APK 289.13 panta trešās daļas nosacījumiem, tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai un secina, ka izvērstāks argumentu izklāsts lietā nav nepieciešams.
Tāpat, izskatot sūdzību, tiesa vadās no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
2008.gada 2.oktobraspriedumālietā Nr.SKA-378/2008 esošajiem norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, savos nolēmumos vairākkārt ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par
nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts arī Senāta 2004.gada 23.novembraspriedumā lietas Nr.SKA-216/2004 8.punktā un 2005.gada 22.novembraspriedumālietas Nr.SKA-378/2005 12.punktā.
Vienlaikus, ievērojot to, ka administratīvo pārkāpumu procesā tiesā notiek iestādē pieņemtā lēmuma tiesiskuma pārbaude, kas galvenokārt
pamatojas uz pierādījumiem, kas iegūti administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, kā arī uz pierādījumiem, kas iegūti pēc sūdzības iesniedzēja iniciatīvas, tad tiesa,atbildot uz sūdzībā ietvertajiem argumentiem, sniegs papildu argumentus faktisko apstākļu juridiskās novērtēšanas gaitā.
Saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu – administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
LAPK 204.7 panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībāmar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, amatpersonām– no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskām personām– no tūkstoš četrsimt līdz vienpadsmit tūkstoš četrsimteuro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
[8] Lietā konstatēts un nav apstrīdēts fakts, ka/pers. E/ 2016.gada 28.decembrī novietoja transportlīdzekli, kura īpašnieks ir /pers. F/, SIA
"Cityparks Latvija" autostāvvietā/adrese/. Transportlīdzekļa novietošana netika reģistrēta atbilstoši sabiedrības noteikumiem, kā rezultātā tika sastādīta soda kvīts un piemērots līgumsods 35 euro apmērā.
/pers. E/, būdama transportlīdzekļa lietotāja, 2017.gada 10.janvārī vērsās pie SIA "Cityparks Latvija" ar pretenziju par piemēroto līgumsodu,
nepārprotami norādot, ka viņa kā transportlīdzekļa turētāja attiecīgajā laikā un vietā novietoja transportlīdzekli, attiecībā uz kuru ir piemērots līgumsods, kā arī piekrīta pmaksāt pakalpojuma summu un līgumsodu samazinātā apmērā. Vienlaikus transportlīdzekļa lietotāja atzina, ka ir transportlīdzekļa faktiskā turētāja un SIA"Cityparks Latvija" pakalpojuma saņēmēja, proti, patērētājs PTAL1.panta 3.punktaizpratnē, kā arī SIA "Cityparks Latvija" noteikumu pārkāpēja(lietas 6.lapa).
2017.gada 4.aprīlītransportlīdzekļa īpašnieks saņēma SIA "JULIANUS INKASSO LATVIJA" 2017.gada 30.marta paziņojumu par parādsaistībām, kurā norādīts, ka transportlīdzekļa īpašniekam jāatlīdzina SIA "Cityparks Latvija" parāds 52 euro apmērā, ko sastāda 35 euro pamatparāds un 17 euro parāda atgūšanas izdevumi.
SIA "Cityparks Latvija" ir pilnvarojusi SIA "JULIANUS INKASSO LATVIJA" parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu veikšanai. Ievērojot šīs ziņas, tiesa atzīst, ka Sabiedrība ir nekorekti norādījusi, ka tai šajā konkrētajā gadījumā nav zināms transportlīdzekļa lietotājs, kā arī saņemtais iesniegums ir bijis anonīms.
Turklāt no 2017.gada 27.janvāra Sabiedrības sniegtās atbildes Nr.2701-043 automašīnas lietotājai, nepārprotami redzams, ka Sabiedrība ir
atzinusi/pers. E/ par autostāvvietas klienti, kurai novietojot automašīnu stāvvietā, automātiski ir jāievēro stāvvietas noteikumi un to pārkāpuma gadījumā ir jāveicl īgumsoda apmaksa(lietas 4.lapa).
Autostāvvietas noteikumi ir uzskatāmi par Sabiedrības publisku oferti slēgt līgumu ar transportlīdzekļa lietotāju par autostāvvietas lietošanu. Brīdī, kad persona novieto transportlīdzekli stāvēšanai paredzētajā vietā, viņa pieņem publisko oferti, tādējādi atbilstoši Civillikuma 1428. un 1537.pantam, ar konkludentām darbībām tiek noslēgts civiltiesisks līgums starp klāt neesošām pusēm, tām secīgi izsakot savu gribu saistīties. Noslēgtā līguma saturu veido attiecīgie noteikumi.
Ievērojot šos apstākļus, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā ir pietiekami pierādījumi, ka transportlīdzekļa lietotāja bija/pers. E/, un viņa novietoja Transportlīdzekli Sabiedrības autostāvvietā,attiecīgi uzņemotie sautostāvvietas līgumsaistībasar Sabiedrību.
[9] Ievērojot faktu, ka Sabiedrībai bija zināma persona, kura lietoja autostāvvietu, ir risināms jautājums, vai transportlīdzekļa īpašnieka datu apstrāde atbilda FPDAL 7.pantā noteiktajam datu apstrādes pamatam.
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 2.punktam, pamats datu apstrādei ir tikai tad, ja datu apstrāde izriet no datu subjekta
(transportlīdzekļa īpašnieka) līgumsaistībām. Minētā norma var būt pamats tikai tādai personas datu apstrādei, kas nepieciešama, lai izpildītu līgumu starp pārzini un datu subjektu. Tomēr šajā lietā līgumsaistības starp Sabiedrību un transportlīdzekļa īpašnieku nepastāv.
Ievērojot minēto, tiesa piekrīt DVI viedoklim, ka Sabiedrība nebija tiesīga nodot transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējam, jo tas ļauj identificēt transportlīdzekļa īpašnieku, ja Sabiedrībai bija zināms parādnieks – transportlīdzekļa lietotājs.
Sabiedrība savā sūdzībā norāda, ka tai bija tiesības veikt personas datu apstrādi pamatojoties uz FPDAL 7.panta 6.punktu.
FPDAL 7.panta 6.punkts nosaka, personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem: datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamat tiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
FPDAL komentāros ir norādīts, ka personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir nepieciešams ne tikai personām, kas nodod personas datus, bet arī personām, kas tos saņem, lai ziņas apstrādātu tālāk. FPDAL7.panta 6.punkts paredz personas datu apstrādes tiesisko pamatu personām, kas saņem personas datus. Viens no šādiem piemēriem ir kredītsaistību cesija. Personas datus, kas saņemti cesijas rezultātā saņēmējs var apstrādāt, ciktāl tas nepieciešams parāda saistību piedziņai. Šeit ir svarīgi noskaidrot vai komersants parādu cedējis, vai tikai pilnvarojis kādu personu to piedzīt.
Pilnvarojuma gadījumā parāda piedzinējs juridiski ir pārziņa pilnvarota persona. Tas nozīmē, ka pārzinis ir atbildīgs par to personu datu apstrādi, kuri ir nodoti parādu piedziņas sabiedrībai (Ruķers M., Fizisko personu datu aizsardzības likuma komentāri. Rīga: SIA "E-sabiedrības risinājumi",2008, 35.lpp.).
Tiesa uzskata, ka Sabiedrība, veicot datu apstrādi, nav ievērojusi/pers. F/ pamattiesības un brīvības.
Ievērojot sprieduma 8.punktā minēto, Sabiedrībai nebija pamata uzskatīt transportlīdzekļa īpašnieku par pakalpojuma līguma pusi un attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieka personas datu iegūšanu ar pakalpojumu sniedzēja un zvērināta advokāta kā personas datu operatora starpniecību nolūkā atgūt parādu, nevar tikt piemērots FPDAL 7.panta 6.punktā noteiktais tiesiskais pamats.
[10] Sabiedrība savā sūdzībā ir norādījusi, ka tā nav Lēmumā norādīto personas datu pārzinis, tāpēc nevar būt atbildīga par Lēmumā aprakstīto personu datu apstrādi.
FPDAL2.panta 9.punkts noteic, ka pārzinis ir fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldības institūcija, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu.
Savukārt atbilstoši FPDAL 2.panta 6.punktam personas datu operators ir pārziņa pilnvarota persona, kas veic personas datu apstrādi pārziņa uzdevumā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Sabiedrība attiecībā uz iepriekš minēto personas datu apstrādi ir uzskatāma par personas datu pārzini, bet SIA "JULIANUS INKASSO LATVIJA" – par operatoru. Turklāt konkrētajam uzdevumam piesaistītie izpildītāji - zvērinātie advokāti ir uzskatāmi par SIA "Cityparks Latvija" operatoriem (apakšoperatoriem).
Saskaņā ar FPDAL14.panta pirmo daļu personas datu apstrādi pārzinis var uzticēt personas datu operatoram, noslēdzot rakstveida līgumu. No šī panta otrās daļas izriet, ka operators viņam uzticētos personas datus drīkst apstrādāt tikai līgumā norādītajā apjomā, atbilstoši tajā paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pārziņa norādījumiem, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, kā arī pārziņa definīciju, secināms, ka konkrētajai personas datu apstrādei pārzinis ir Sabiedrība, neatkarīgi no tā, vai tā faktiski ir veikusi personas datu iegūšanu (personas datiem nav obligāti jābūt pārziņarīcībā). Tāpat ievērojot FPDAL25.panta otrajā daļā noteikto, konstatēts, ka par pakalpojuma sniedzēja un tā piesaistīto izpildītāju rīcību ar personas datiem, kas apstrādāti sabiedrības uzdevumā un interesēs, atbild sabiedrība. Tādējādi tiesa atzīst, ka Sabiedrība ir veikusi transportlīdzekļa īpašnieka personas datu apstrādi, tostarp, iegūšanu, ar nolūku atgūt parādu.
[11] Sūdzībā norādītie iebildumi pret Lēmumā konstatēto FPDAL 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta pārkāpumu, tiesas ieskatā nav pamatoti.
FPDAL10.pants noteic, ka, lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina: 1) godprātīgu un likumīgu personu datu apstrādi; 2) personu datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.
Ievērojot sprieduma 7.punktā norādīto argumentāciju un secinājumu par to, ka šajā gadījumā Sabiedrība ir pieļāvusi prettiesisku transportlīdzekļa īpašnieka datu apstrādi, ir konstatējams minētā likuma pārkāpums.
[12] Tiesa atzīst, ka gadījumā, ja transportlīdzekļa lietotāja, kura ir atzinusi pakalpojuma saņemšanu un līguma noteikumu pārkāpumu, atsakās pildīt savas saistības komersanta norādītajā apmērā, nerada tiesības Sabiedrībai vērst savu prasījumu (tādējādi veicot personas datu apstrādi) pret trešo personu ar mērķi atvieglot parāda atgūšanu. Tiesas ieskatā, Sabiedrībai bija jāapzinās un jāuzņemas savas komercdarbības riski, un nav pieļaujams, ka SIA "Cityparks Latvija" pārkāpj personas datu aizsardzību kā no Latvijas Republikas Satversmes 96.pantaizrietošas pamattiesības, lai novērstu šādu risku pastāvēšanu.
FPDAL13.1 pants nosaka, ka personas identifikācijas kodus drīkst apstrādāt vienā no šādiem gadījumiem: 1) ir saņemta datu subjekta piekrišana; 2) identifikācijas kodu apstrāde izriet no personas datu apstrādes mērķa; 3) identifikācijas kodu apstrāde nepieciešama turpmākas datu subjekta anonimitātes nodrošināšanai; 4) ir saņemta Datu valsts inspekcijas rakstveida atļauja.
Tiesa atzīst, ka/pers. F/ identifikācijas kodu apstrāde notikusi pārkāpjot FPDAL13.1 pantu, jo /pers. E/ kā transportlīdzekļa lietotājs apliecināja SIA"Cityparks Latvija", ka ir slēgusi ar sūdzības iesniedzēju līgumu, kas noslēgts starp klāt neesošām pusēm, saskaņā ar Civillikuma 1428.pantu izteikusi savu gribu, devusi beznosacījuma piekrišanu, tāpēc sūdzības iesniedzējam saskaņā ar FPDAL 13.1 pantu nebija tiesību veikt identifikācijas kodu apstrādi.
[13] Tiesas sēdē papildus iesniegtās sūdzības argumentācijai un izteiktajām pretenzijām pret DVA direktores Lēmumu, Sabiedrības pārstāvis izteica iebildumus par zvērinātas advokātes O.Rosovskas darbības izvērtējumu Lēmumā. DVI amatpersonas savus secinājumus ir izdarījušas balstoties uz lietā saņemto:
- informāciju no CSDD, par to, ka/pers. F/ personas datus ir pieprasījusi un saņēmusi zvērināta advokāte Oksana Rosovska(lietas 29.lapa);
- no SIA "JULIANUS INKASSO LATVIJA" sniegtajiem dokumentiem par to, ka 2017.gada 1.martāir noslēgts sadarbības līgums starp SIA "JULIANUS INKASSO LATVIJA" un zvērinātu advokāti OksanuRosovsku par tiesiska rakstura pakalpojumu sniegšanu, t.sk., parāda piedziņas lietas ierosināšanai nepieciešamās informācijas savākšana un apkopošana (lietas 33.lapa);
- no SIA"JULIANUS INKASSO LATVIJA" valdes locekļa /pers. AC/ 2017.gada 19.jūlijāsniegtās informācijas DVI par sadarbības saturu ar zvērinātu advokāti. Tajā norādīts, ka zvērināta advokāte tiek iesaistīta parādu piedziņas procesā, lai veiktu ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanu no CSDD. Konkrētajā gadījumā zvērināta advokāte Oksana Rosovska veica CSDD pieprasījumu par transportlīdzekļa īpašnieku (lietas 35.lapa).
Tā kā SIA "Cityparks Latvija" nav slēgusi līgumu ar zvērinātu advokāt iO.Rosovsku par juridiskās palīdzības sniegšanu, tiesa uzskata, ka tās viedoklis pa radvokātes sniegto pakalpojumu apjomu un saturu citai komercsabiedrībai, ir pieņēmums un nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai.
[14] Tiesa uzskata, ka ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ir pierādīts, ka SIA "Cityparks Latvija" ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru ir paredzēta atbildība LAPK 204.7 panta pirmajā daļā, tādējādi sūdzības iesniedzēja lūgums par Datu valsts inspekcijas direktores 2018.gada 2.februāralēmumā Nr.1-2.3/3-DVIatcelšanu ir nepamatots un noraidāms.
Продолжение - читайте на 3-й странице.
Kriminal.lv в Телеграме
