Что оспаривалось: решение ЦИК от 13 июня, по которому были отклонены жалобы по подсчету голосов на выборах в восьми самоуправлениях, в том числе в Юрмале. Но сегодня суд признал правомерным решение ЦИК, указав, что для его отмены нет оснований. Принятое сегодня решение окончательное и обжалованию не подлежит.
Иск подавали Гирт Тренцис (Народная партия), Инесе Айзстраута (Латвийская партия крестьян), Янис Кузин (ПЧЕЛ) и Марис Межапуке (»Центр согласия»). Они зафиксировали случаи покупки голосов избирателей в Каугури, однако доказать их не смогли.
Ранее председатель ЦИК Арнис Цимдарс пояснил, что комиссия не занимается случаями покупки голосов — их должны рассматривать правоохранительные органы.
А теперь подробнее о сути исков:
«Избиратели куплены, а неграждане и евреи не могли голосовать!» — считает Янис Кузинс — кандидат в Юрмальскую думу от ЗаПЧЕЛ. Он один из депутатов, которые требуют пересмотра выборов. Всего же в суд подано два иска с требованием отменить решение ЦИК о признании выборов состоявшимися.
В переводе означает: если суд примет сторону истцов, в Юрмале придется провести перевыборы.
Иск Кузинса: «Не могли голосовать неграждане и евреи!»
Депутат текущего состава Юрмальской думы от за ПЧЕЛ подал сразу несколько исков. Во-первых, иск об обжаловании решения ЦИК. Однако, не дожидаясь приговора, он внес просьбу об отсрочке вынесения решения «в связи с вновь открывшимися обстоятельствами». А также внес два иска в Конституционный суд и запрос в суд Европейской Общины.
Он считает закон в выборах антиконституционным вообще — закон не позволяет голосовать негражданам. А выборы в Юрмальскую думу, по мнению г-на Кузинса должны быть пересмотрены по следующим причинам:
1) Имел место подкуп избирателей
А именно: 4 июня во время предварительного голосования на участке в Каугурском доме культуры несколько избирателей попытались вынести урну с бюллетенями. Свои действия они обосновали тем, что им не заплатили за голосование, и они хотят забрать бюллетени назад.
2) Проголосовать не могли евреи , так как выборы проходили в субботу, а представители этого вероисповедания в этот день отмечают Шаббат.
3) Голосовать не могли неграждане и иностранцы, задеркларировавшие свое место жительство в Юрмале. А это уже противоречит договору с ЕС.
4) Были многочисленные нарушения финансирования выборов и предвыборной агитации.
Иск мэра: «Избирателей покупали!»
Второй иск в Административный окружной суд подали действующий мэр Юрмалы Гиртс Тренцис, а также экс-мэр города Инессе Айзстраута и депутат Марис Межапуке. Основные их претензии: избиратели, возможно, были подкуплены, а партии неоднократно нарушали закон о выборах.
Как говорит г-н Тренцис, он и его коллеги за дело взялись серьезно: подана жалоба не только Административный суд, но и в KNAB, и в Полицию безопасности.
— Это была самая грязная, самая черная предвыборная компания, — заявил нам вчера г-н Тренцис. — Если эти результаты оставить в силе, это будет сигнал для других партий при других выборах, что такие методы можно использовать — причем совершенно безнаказанно.
Основные претензии г-на Тренциса и его коллег по иску — к партии-победителю «Наш дом Юрмала».
— Во-первых, во время предвыборной кампании неоднократно нарушался закон об агитации. Даже в наканун выборов, когда по закону вообще любая агитация запрещена, она продолжалась, — говорит г-н Тренцис. — Особенно активно через два юрмальских издания: Jūrmalas nedēļa и Jūrmalas ziņas. Там публиковались «непредвзятые мнения редакции» и прочие «комментарии», в пользу нужных кандидатов, бюллетени с примером того, как нужно голосовать — были проставлены «правильные» плюсики.
Также, как считают депутаты, обратившиеся в суд, партия «Наш дом Юрмала» многократно превысила лимит предписанных расходов. По их подсчетам — как минимум в 10 раз.
У трех подателей этого иска тоже есть вопросы к Каугурскому участку:
— Если потом в Юрмале можно было услышать диалог: «Эй, откуда у тебя деньги? — Так вчера же выборы были!» — значит наверняка что-то было нечисто, — поясвнила нам Инесе Айзстраута. — А случаи, когда людям раздавали продукты у избирательных участков, были зафиксированы полицейскими.
Итого
Решение суда по этому вопросу должно быть оглашено завтра. Если, конечно, оно будет. Слухи на этот счет ходят — разные... Оглашение решение назначено на 8 часов вечера.
Документы:
Первоначальный иск в суд:
ADMINISTRATĪVAJAI APGABALTIESAI
Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīga, LV-1050
PIETEIKUMS
par 2009.gada 6.jūnija Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas 2009.gada 13.jūnija lēmuma pārsūdzēšanu un pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas
Es, Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu kandidāts, ar šo pieteikumu esmu spiests vērsties Administratīvajā apgabaltiesā, jo uzskatu, ka 2009.gada 6.jūnija Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās – gan priekšvēlēšanu periodā, gan arī vēlēšanu dienā – ir tikuši pieļauti būtiski pārkāpumi, kas tiešā veidā ir ietekmējuši vēlēšanu iznākumu un domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām.
Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.1pantu un likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 12.pantu Pieteicējs 2009.gada 11.jūnijā ar iesniegumu vērsās Centrālajā vēlēšanu komisijā, lūdzot veikt balsu pārskaitīšanu visos Jūrmalas vēlēšanu iecirkņos, un anulēt attiecīgo vēlēšanu iecirkņu vēlēšanu rezultātus. Tāpat Pieteicējs lūdz atcelt vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un izsludināt un rīkot atkārtotas Jūrmalas pašvaldības vēlēšanas.
2009.gada 13.jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisija attiecībā uz minēto iesniegumu pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma noraidīt minēto iesniegumu. Iepazīstoties ar www.cvk.lv ievietoto informāciju uzskatu to par nepamatotu. Līdz pat pieteikuma iesniegšanas brīdim neesmu saņēmis no Centrālās vēlēšanu komisijas rakstisku pamatojumu par 2009.gada 13.jūnijā pieņemto lēmumu. Rezultātā ir apgrūtinātas manas Satversmes 92.pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo nav iespējams juridiski kvalitatīvi sagatavot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu neiepazīstoties ar šo lēmumu. Tamdēļ lūdzu tiesu pirms lietas izskatīšanas sākuma izprasīt no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par 2009.gada 6.jūnija Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu apstrīdēšanu un ļaut man iepazīties ar tā saturu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izmantot savas procesuālās tiesības – iepazīties ar lietas materiāliem, iesniegt pieteikumam papildinājumus, pieteikt lūgumus u.c. Administratīvā procesa likuma 145.pantā minētās tiesības.
Ņemot vērā Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.2pantā un 52.pantā noteikto, Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu kandidāts iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā šo pieteikumu, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas 2009.gada 13.jūnija lēmumu un lūdzot uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas, kas tiek pamatots ar sekojošo:
1.Vēlētāju ietekmēšana un balsu pirkšana
2009.gada 4.jūnijā iepriekšējās nobalsošanas laikā vēlēšanu iecirknī Kauguru Kultūras Namā notika incidents, kurā vairāki vēlētāji mēģināja no iecirkņa iznest vēlēšanu urnu. Šādu rīcību minētie vēlētāji pamatoja ar apstākli, ka viņiem neesot samaksāts par balsošanu, tāpēc viņi vēlējās saņemt atpakaļ savas jau nodotās vēlēšanu zīmes.
Minētais incidents apliecināja iespējamu vēlētāju balsu pirkšanas faktu. Uzzinot par to, Pieteicējs centās noskaidrot, vai tik tiešām vēlēšanās ir notikusi vēlētāju balsu pirkšana, kā rezultātā tika apzināti daudzi vēlētāji, kuri to apstiprināja. Pieteicējs vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 162.pantam pirms tiesas sēdes lietā tiks iesniegts attiecīgs lūgums izsaukt un nopratināt minētos lieciniekus, kā arī tiks nodrošināta šo liecinieku ierašanās uz tiesas sēdi. Tāpat Pieteicējs informē, ka par vēlētāju balsu pirkšanas faktu Drošības policijā ir iesniegts iesniegums, lūdzot izvērtēt iesaistīto personu iespējamo krimināltiesisko atbildību.
Pieteicējs uzskata, ka vēlētāju balsu pirkšana vēlēšanu procesā ir klaji prettiesiska rīcība. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 6.pantam, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 1.pantam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25.panta b)punktam, kā arī tiesību zinātnē paustajām atziņām, lai demokrātija varētu funkcionēt, absolūts priekšnoteikums ir pilsoņu kopuma iespēja brīvi, pēc pašu izvēles paust savu gribu attiecībā uz to, kuriem cilvēkiem uzticēt savu interešu pārstāvību pašvaldības domē. Brīvas izvēles izdarīšanas nozīmīgumu apstiprina tas, ka par brīvas izvēles kavēšanu ir paredzēts pats smagākais no juridiskās atbildības veidiem (Krimināllikuma 90.pants). Vēlētāju balsu pirkšana ir brīvu vēlēšanu principa pārkāpšana un uzskatāma par tādu likuma pārkāpumu vēlēšanās, kas varētu ietekmēt domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām) un politisko organizāciju (partiju) apvienībām1.
Pieteicējs vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka šajās vēlēšanās 5% barjeras pārvarēšanai partijai bija jāsaņem vismaz 993 vēlētāju balsis (19 860 * 5% = 993). Kā redzams no vēlēšanu rezultātiem2 pēdējā vēlēšanu 5% barjeru pārsniegusī partija pārsniedza šo atzīmi tikai par 13 vēlēšanu zīmēm. Atsevišķām partijām 5% barjeras pārvarēšanai un iekļūšanai domē pietrūka 90 balsis. Tātad pat nelielas izmaiņas vēlētāju balsu skaitā Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās varēja ietekmēt kopējos vēlēšanu rezultātus un deputātu vietu sadalījumu.
2.Partiju finansēšanas likuma pārkāpumi
Pieteicējs uzskata, ka Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu laikā ir ticis būtiski pārkāpts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Kopējais pieļaujamais vienas partijas izdevumu daudzums Jūrmalas pašvaldību vēlēšanām (reklāmai, tās izplatīšanai un labdarībai) nedrīkst pārsniegt LVL 9981,203. Ņemot vērā partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” ievērojamo priekšvēlēšanu kampaņu, ir secināms, ka tā varētu būt pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumu griestus no 5 līdz 10 reizēm, salīdzinājumā ar likumā pieļaujamo apmēru.
Lai precīzi noskaidrotu partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” faktisko priekšvēlēšanu budžeta apmēru, Pieteicējs ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, vēršot biroja uzmanību uz šādiem partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” papildus izdevumiem: ievērojamais skaits vides reklāmu (piekabes, reklāmas afišas, utt.); pārtikas produktu dalīšana iedzīvotājiem; slēptā reklāma laikrakstos „Jūrmalas Nedēļa” un „Jūrmalas Ziņas”; organizētie labdarības pasākumi; apsardzes pakalpojumu izmantošana iesniedzot partijas kandidātu sarakstu; pasta pakalpojumu izmaksas vēstuļu un reklāmas materiālu nosūtīšanai vēlētājiem.
Partija „Jūrmala Mūsu Mājas”, pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasības, ir ieguvusi priekšrocību priekšvēlēšanu laikā attiecībā pret citām partijām, kuras ir ievērojušas likuma normas. Arī šis apstāklis ir būtiski ietekmējis vēlēšanu rezultātus, tajā skaitā deputātu vietu sadalījumu.
3.Ievērojamais skaits priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu
Jūrmalas pilsētā 2009.gada maijā un jūnija sākumā tika fiksēts ievērojams skaits priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu. Kopumā par visu politisko partiju izdarītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem tika konstatētas un apzinātas 1 012 pārkāpumu vietas un sastādīta virkne pārkāpumu protokolu. Lielākais pārkāpumu skaits tika sastādīts par partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” veiktajām nelikumīgajām priekšvēlēšanu aktivitātēm.
Priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus plānots skatīt Jūrmalas pašvaldības Administratīvajā komisijā (2 pārkāpumi), tiesā (20 pārkāpumi), 2 gadījumos par satiksmes drošības traucēšanu iespējams tiks uzsākts kriminālprocess. Ļoti daudzos gadījumos nesaskaņota un neapmaksāta reklāma tika nesankcionēti izlīmēta pa visu pilsētu, tajā skaitā bojājot likumīgi saskaņotas un apmaksātas citu partiju vēlēšanu reklāmas.
Būtiski priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi tika fiksēti arī 2009.gada 5.-6.jūnijā. Atbilstoši likumam „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” šajā laikā priekšvēlēšanu aģitācija bija aizliegta. Minēto aizliegumu galvenokārt pārkāpa partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” pārstāvji. Tā, piemēram, 2009.gada 5.-6.jūnijā partijas „Jūrmalas Mūsu Mājas” deputātu kandidāti iedzīvotājiem aktīvi dalīja pārtikas preces un veica priekšvēlēšanu aģitāciju, 2009.gada 5.jūnijā pa pilsētu pārvietojās vieglās automašīnas ar piekabēm, uz kurām bija izvietota partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” deputāta kandidāta Māra Dzenīša reklāmas. Par šiem pārkāpumiem tika sastādīti pārkāpumu protokoli. Tāpat, lai novērstu nelikumīgo aģitāciju 2009.gada 5.jūnijā, tika izņemti 52 aģitācijas materiāli (karogi), kas pieder partijai „Jūrmala Mūsu Mājas”.
Ievērojamais skaits priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu apliecina, ka atsevišķiem partiju pārstāvjiem ir klaji nihilistiska attieksme pret normatīvajos aktos noteiktajiem aizliegumiem vēlēšanu jomā, un ka šie partiju pārstāvji, nolūkā gūt pēc iespējas lielāku atbalstu vēlēšanās, bija gatavi veikt pat prettiesiskas rīcības.
4.Pozitīvisma un negatīvisma kampaņas
Jūrmalas pašvaldības 2009.gada 6.jūnija vēlēšanu rezultātus būtiski ietekmēja vietējos laikrakstos „Jūrmalas Nedēļa” un „Jūrmalas Ziņas” 2009.gada pirmajā pusē publicētā slēptā reklāma par labu partijai „Jūrmala Mūsu Mājas”. Publikācijās laikrakstā „Jūrmalas Nedēļa” slēptās reklāmas veidā, nenorādot, ka tā ir apmaksāta politiska reklāma, bet publicējot to kā rakstu vai avīzes redakcijas viedokli, tika pozitīvi vērtēta partija „Jūrmala Mūsu Mājas” un divi tās deputātu kandidāti – Raimonds Munkevics un Māris Dzenītis. Šādas rīcības atbilstoši likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” 2.panta otrajai daļai ir atzīstamas par priekšvēlēšanu aģitāciju.
Vienlaikus avīze publicēja virkni materiālu par citām politiskajām partijām un to deputātu kandidātiem, apšaubot šo kandidātu reputāciju, spējas un godprātību. Laikrakstā „Jūrmalas Nedēļa” 2009.gada martā tika izveidota redakcijas sleja „Vēlētāja ceļvedis” (publicēts laikraksta 2009.gada 12.-22. (110.-120.) numuros), kurā sistemātiski tika apšaubīta vairuma partiju un to deputātu kandidātu atbilstība darbam domē, un netieši aģitēts balsot par vietējo reģionālo partiju „Jūrmala Mūsu Mājas”. Arī veicot avīzes „Jūrmalas Nedēļa” satura analīzi no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 4.jūnijam, avīzes rakstos bija redzama izteikti labvēlīga attieksme pret partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” deputātu kandidātiem, un izteikti nelabvēlīga attieksme pret vairāku citu partiju pārstāvjiem.
Būtiski, ka avīzes „Jūrmalas Nedēļa” pēdējā priekšvēlēšanu numurā 4.jūnijā, ko vēlētāji iegādājās arī 2009.gada 5. un 6.jūnijā, 18 lapās no kopumā 40 lapām tika publicēta gan slēpta, gan atklāta partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” reklāma, un lasītājiem tika ieteikts, par kuriem politiķiem balsot gaidāmajās vēlēšanās. Avīzes 2009.gada 4.jūnija numurā kā uzskates līdzeklis pat tika publicētas vairāku partiju vēlēšanu zīmes, kurās tika veiktas izmaiņas, dažus kandidātus atbalstot un citus izsvītrojot. Šādā veidā ar laikraksta „Jūrmalas Nedēļa” starpniecību tika veikta apzināta manipulēšana ar vēlētājiem, cita starpā pārkāpjot likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” 33.pantu.
Protestējot pret nelikumīgi notiekošo pozitīvisma un negatīvisma kampaņu slēptas reklāmas veidā avīzē „Jūrmalas Nedēļa” partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” interesēs, tika iesniegtas vairākas sūdzības tiesībsargājošajās iestādēs. Šajā sakarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā 2009.gada 14.maija atbildes vēstulē Nr.1/4089 sūdzības iesniedzējam pauda viedokli, ka laikraksts „Jūrmalas Nedēļa” sadaļā „Vēlētāja Ceļvedis” satur priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, par ko ir tikusi uzsākta pārbaude. Ņemot vērā ievērojamo laikraksta tirāžu (10 000 – 20 000 eksemplāru), pieļautie pārkāpumi ir būtiski kavējuši brīvu un demokrātisku vēlēšanu norisi Jūrmalas pilsētā.
Ar 2009.gada 18.martu tika izdota avīze „Jūrmalas Ziņas”, kas savām publikācijām izmanto to pašu dizainu, kādā tiek publicēta avīze „Jūrmalas Ziņas.lv”, kurā, saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem, pēdējos divus gadus savu apmaksāto informāciju izvieto Jūrmalas pilsētas dome. Tādejādi, izmantojot gandrīz identisko dizainu un nosaukumu, avīze „Jūrmalas Ziņas” maldināja Jūrmalas iedzīvotājus, kuri ārējās līdzības dēļ varēja sajaukt šo avīzi ar laikrakstu „Jūrmalas Ziņas.lv”. Laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” apmaksātas vai slēptas reklāmas veidā tika sistemātiski popularizēta partija „Jūrmala Mūsu Mājas” un tās deputātu kandidāti, kā arī publicēta apšaubāma un negatīva informācija par citu partiju domes deputātiem vai deputātu kandidātiem.
Būtiski, ka ar avīzes „Jūrmalas Ziņas” izplatīšanu ir nodarbojušies tieši partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” deputātu kandidāti un biedri (E.Krūmiņš, G.Fedosejevs). Tā, piemēram, avīze tiek pārvadāta ar automašīnu, kura pieder SIA „Nemo Holdings”, kuras īpašnieks ir Māris Dzenītis (partijas „Jūrmala Mūsu Mājas” deputāta kandidāts).
Pieteicējs vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka aprakstītās rīcības ir atzīstamas par prettiesiskām. Būtiski, ka šīs rīcības tiešā veidā ir ietekmējušas vēlēšanu iznākumu un domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām. Turklāt pat nelielas izmaiņas vēlētāju balsu skaitā Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās varēja ietekmēt kopējos vēlēšanu rezultātus un deputātu vietu sadalījumu.
5.Latvijas Republikas Satversmes un Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumi
Vienu dienu pirms vēlēšanām Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā Centrālā vēlēšanu komisija un pašvaldības policija liedza izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus radio televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos. Šo aizliegumu pamatoja ar likuma Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām 33.pantu, kurš nosaka, ka vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos un šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētajās institūcijās ir aizliegta.
Pieteicējs uzskata, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai un pašvaldības policijai bija jāvadās no Satversmes 100.panta, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tādejādi, atbilstoši Satversmes 100.pantam, vienu dienu pirms vēlēšanām ir atļauta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana un noteiktie ierobežojumi ir bijuši nelikumīgi. Vairākas politiskās partijas šo ierobežojumu dēļ kļūdaini priekšlaicīgi bija spiesta pārtraukt priekšvēlēšanu aģitāciju. Rezultātā 5% barjeru partija Sabiedrība Citai politikai pārvarēja ar 13 vēlēšanu zīmēm, tādejādi būtiski mainot vēlēšanu rezultātu.
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5. panta pašreizējā redakcija ir antikonstitucionāla, jo liedza Latvijas nepilsoņiem gan aktīvās, gan pasīvās vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās. Tā ir pretrunā ar Satversmes 91. pantu un tajā pozitivizēto tiesiskās vienlīdzības principu un tā diviem elementiem – līdztiesības principu un diskriminācijas aizlieguma principu.
Nepilsoņiem aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības nav liegtas Satversmes 101. panta otrajā daļā, jo tā nosaka tikai minimālo, konstitucionāli garantēto personu loku, kam piemīt šīs tiesības, bet neierobežo tās.
Nepilsoņi ir tuvāk pietuvināti Latvijas Republikai kā jebkuru citu valstu (tai skaitā Eiropas Savienības valstu) pilsoņi, tādēļ to tiesības ir saprātīgi salīdzināt ar pilsoņu tiesībām. Tādējādi šeit ir ņemams vērā analoģijas slēdziens, ka ja jau pat Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanas, tad vēl jo vairāk tādām tiesībām ir jābūt Latvijas nepilsoņiem. Satversmes 98. pantā cita starpā ir noteikts, ka „Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.”
Kā norāda Latvijas Universitātes asociētā profesore Dr. iur. Daiga Iļjanova, vispārējie tiesību principi tiesību avotu hierarhijā „ir prioritāri jeb prevalē pār likumdevēja radītajiem normatīvajiem tiesību aktiem, arī pār formālo konstitūciju”4. Lietuvas Konstitucionālā tiesa 2001.gada 29.novembra spriedumā atzina apstrīdēto tiesību normu par neatbilstošu tiesiskas valsts principam (the principle of a law-governed state – angļu val.)5. Arī Latvijas Universitātes docente Dr. iur. Anita Rodiņa norāda: „Ja tiesību teorijas atziņās var rast skaidrojumu tam, ka vispārējiem tiesību principiem ir virspozitīvs raksturs un tie prevalē arī pāri formālai konstitūcijai, tai skaita rakstītam Satversmes normām, tad tiek rasts galvenais atbalsta punkts Satversmes tiesas tiesībām lemt par likuma, ar kuru tiek grozīta Satversme, atbilstību materiālās konstitūcijas sastāvdaļai – vispārējiem tiesību principiem.”6
Tādēļ, pat ja tiesa atzītu, ka nepilsoņiem aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības ir liegtas Latvijas Republikas Satversmes 101. panta otrajā daļā, šīs normas atbilstība tiesiskās vienlīdzības principam un tā diviem elementiem – līdztiesības principam un diskriminācijas aizlieguma principam jebkurā gadījumā var vērtēt un rezultāts šajā gadījumā ir acīmredzams.
Tādējādi Centrālajai vēlēšanu komisijai nebija jāpiemēro augstāka juridiskā spēka tiesību normām neatbilstošas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma normas, kas liedz nepilsoņiem aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās.
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52. panta ceturtā daļa : « Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.” ir pretrunā ar objektīvās izmeklēšanas principu. Objektīvās izmeklēšanas princips ir vispārējais tiesību princips, kurš pozitivizēts Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturtajā daļā un paredz, ka „Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.” Vispārējie tiesību principi prevalē pār rakstītajām tiesību normām, tādēļ ar rakstītām tiesību normām nevar grozīt vispārējos tiesību principus.
Kopš romiešu tiesību laikiem civiltiesībās darbojas princips incumbit actori probatio, kas nozīmē, ka pierādījumu nasta gulstas uz prasītāju. Tas nav pareizi administratīvajās tiesībās, jo sūdzības iesniedzējs nevar pierādīt savu taisnību. Viņš var izteikt savus argumentus un pieņēmumus, bet viņam nepieciešama tiesneša palīdzība, lai nodibinātu savas tiesības. Tā nav parasta inter parties procedūra, tāpēc tiesnesis tajā spēlē aktīvu lomu7.
Objektīvās izmeklēšanas princips pamatojas pieņēmumā, ka abu pušu – valsts un privātpersonas – faktiskās iespējas nav vienlīdzīgas (kā tas pieņemts pusēm civilprocesā). Tādēļ sacīkstes princips nenodrošina tiesas procesā nepieciešamo pušu līdztiesību.8
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā Litwa v.Poland izriet, ka samērīguma princips ir jāpiemēro jebkurā gadījumā, kad valsts ierobežo indivīda cilvēktiesības, neatkarīgi no tā, vai nacionālā likumdošana piešķir vai nepiešķir iestādei rīcības brīvību (diskrecionāro varu) un vai likumdošanas aktos ir vai nav norādes uz samērīguma principu.9
1997.gada 4.jūnijā pieņemot likumu „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu”, Latvija par sev saistošu atzinusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju visos jautājumos, kas attiecas uz šīs konvencijas un tās protokolu interpretāciju un piemērošanu. Līdzīgu viedokli pauduši arī ārvalstu tiesībzinātnieki10. Latvijas Universitātes docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere pat norāda, ka saskaņā ar šā likuma 4.pantu, Latvijas Republikas Satversmes 89.pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 46.pantu „ECT judikatūra uzskatāma [..] par vispārsaistošu tiesību avotu”11. Līdzīgs viedoklis pausts arī vairākos citos darbos12.
Objektīvās izmeklēšanas principa ignorēšana Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52. panta ceturtajā daļā nav attaisnojama, jo, lai gan šī likuma 52. panta trešās daļas 1. punkts nosaka nolēmuma pieņemšanai septiņu dienu termiņu no pieteikuma saņemšanas dienas, likumdevējs ir apzināti pieļāvis šāda termiņa neiespējamību šā likuma 52. panta piektajā daļā – „Ja likums nosaka termiņu kādas procesuālās darbības izpildei, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.”
Ņemot vērā iepriekš minēto, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52. panta ceturtā daļa ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu „Savienība kā Kopienas tiesību vispārēju principu ievēro pamattiesības, ko nodrošina 1950.
gada 4. novembrī Romā parakstītā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.”
Kopienas tiesību vispārējiem principiem ir primārā Eiropas Savienības tiesību avota raksturs un tas Eiropas Savienības tiesību avotu hierarhijā ir līdzās dibināšanas līgumiem.
Valsts noteiktais vēlētāju loks nevar būt pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 3. pantu. To apliecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse lietā Metjūss pret Lielbritāniju (1999.g.). Pastāv vairākas ieteikumtiesību (soft law – angļu val.) normas, kas aicina Latviju ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piemēram, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo institūciju kongresa (The Congress of Local and Regional Authorities) rekomendācijas Nr. 257 (2008) 11.b punkts. Igaunijā šāds liegums nepastāv. Tādējādi Latvijā noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās krasi atšķiras no visu citu dalībvalstu prakses.
Eiropas Kopienu tiesa lietā C-171/01 noteica, ka Austrijas veiktais liegums Turcijas pilsoņiem kandidēt strādnieku kameru vēlēšanās ir prettiesisks. Galvenais pamats šeit bija Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 39. pants un fundamentālais princips par diskriminācijas aizliegumu pēc pilsonības. Ar Turciju bija arī noslēgts asociācijas līgums.
Jāņem vērā, ka aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību liegums nepilsoņiem ietekmē darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, jo pašvaldību funkcijas ir vairāk sociāla un ekonomiska, nevis politiska rakstura, kāds tas ir valsts parlamentam.
Jūrmalas domes vēlēšanās 2009. gada 6. jūnijā nebija iespējams piedalīties ne nepilsoņiem, ne arī Jūrmalā deklarētiem ārvalstniekiem, kuru pilsonības valsts ir noslēgusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, kas pēc savas būtības ir līdzīga situācija jau minētajai Eiropas Kopienu tiesas lietai C-171/01.
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ir nepilnīgi ieviesta Padomes Direktīva 94/80/EK (1994. gada 19. decembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.
Šīs direktīvas 8. panta 1. punkts paredz, ka „Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu vēlētāju 3. panta nozīmē iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas.” Ir zināms, ka vairāki potenciālie vēlētāji tādējādi nevarēja piedalīties Jūrmalas domes vēlēšanās 2009. gada 6. jūnijā. Izvērtējama ir arī citu Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma normu atbilstība šai direktīvai.
Eiropas Kopienu tiesa lietā 11/70 noteica, ka Eiropas Kopienas tiesības ir pārākas arī pār dalībvalsts konstitūciju.
Pieteicējs arī vēlas vērst uzmanību, ka 2009. gada 17. jūnijā plkst. 16:45 kopā ar Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu kandidātiem Ģirtu Trenci, Inesi Aizstrautu un Māri Mežapuķi iesniedza vēl vienu pieteikumu ar to pašu prasījumu. Tādējādi dokumenti, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums, pievienoti šim pieteikumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī atsaucoties uz Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.2pantā un 52.pantā noteikto, Pieteicējs lūdz:
1)pieņemt šo pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu;
2)pirms lietas izskatīšanas sākuma izprasīt no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par 2009.gada 6.jūnija Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu apstrīdēšanu un ļaut man iepazīties ar tā saturu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 1.punktam;
3)izskatīt šo lietu pēc būtības un atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas 2009.gada 13.jūnija lēmumu;
4)uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas Jūrmalas pašvaldības vēlēšanas;
5)iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par likuma Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām 33.panta atbilstību Satversmes 100.pantam;
6)iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52. panta ceturtās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam un 5. panta atbilstību Satversmes 91. pantam.
Pielikumā:
noraksts atbildētājam (7 lpp.);
kvīts par valsts nodevas (20 LVL) samaksu.
Jūrmalā, 2009.gada 17.jūnijā
Просьба о приостановлении вынесения решения и пересмотре дела:
ADMINISTRATĪVAJAI APGABALTIESAI
Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīga, LV-1050
Atbildētājs: Centrālā vēlēšanu komisija
adrese: Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Lietas numurs: A43004209;
Arhīva numurs: A43-0042-09/5
Lūgums
(par lietas iztiesāšanas atsākšanu, pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā, prejudiciālā jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu tiesai, tiesvedības apturēšanu)
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 145. panta pirmās daļas 6. punktu piesaku Administratīvajai apgabaltiesai šādu lūgumu.
1. Lūgums atsākt lietas iztiesāšanu
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 244. pantu:
„(1) Ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
(2) Šādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.”
Ņemot vērā, ka tiesas nolēmums tiks sastādīts tikai 2009. gada 9. jūlijā, es vēlos norādīt, ka pastāv jauni apstākļi, kuriem ir izšķiroša nozīme lietā, un kuri atbilst Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.3 pantā minētajam izvērtēšanas priekšmetam.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 162. panta pierādīšanas līdzeklis ir arī liecinieku liecība. Tādēļ es lūdzu tiesu izsaukt par liecinieku Vēlēšanu iecirkņa 218. (Kauguru kultūras nams) vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju, precīzi viņa vai viņas personas dati man nav pieejami, taču tiesa tos var noskaidrot no Centrālās vēlēšanu komisijas. Manis norādītie personas dati ir pietiekami, lai pēc tiem persona būtu identificējama Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē. Šis liecinieks varētu apliecināt likuma pārkāpumus balsu skaitīšanā.
Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52. panta ceturto daļu „Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.” Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 24. pantam par lietas dalībnieku uzskatāma arī Centrālā vēlēšanu komisija. Tādējādi arī tai ir pierādīšanas pienākums.
Pierādīšanas pienākuma regulējums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52. panta ceturtajā daļā pilnībā neizslēdz objektīvās izmeklēšanas principa piemērošanu.
Analogos apstākļos Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SA-5/2006, tā motīvu daļas 9. punktā ir norādījis, ka „... pieteicēja pienākums ir [..] norādīt tiesai, kādi pierādījumi tai iegūstami...” Es kā pieteicējs šo savu pienākumu esmu izpildījis.
Esmu saņēmis no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes atbildes vēstuli „Par šabata ievērošanu ticīgajiem ebrejiem” (skat. Pielikums Nr.1), kas apstiprina manas šajā tiesvedībā iepriekš izteiktās bažas par vēlēšanu norises datuma tiesiskumu.
2. Lūgums par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.3 pants (turpmāk – apstrīdētā norma) nosaka: „Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
1) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;
2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.”
Ņemot vērā, ka 2009. gada 6. jūnija Jūrmalas pašvaldību vēlēšanās es biju deputāta amata kandidāts un 2009.gada 17.jūnijā iesniedzu Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumu par 2009.gada 6.jūnija Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas 2009.gada 13.jūnija lēmuma pārsūdzēšanu un pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas, ir aizskartas manas Latvijas Republikas Satversmē garantētās pamattiesības uz vispārējām un brīvām vēlēšanām, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu, kas kontrolētu likuma pārkāpumus vēlēšanu laikā.
Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka: ”Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Tādējādi Latvijas Republikā kā tiesību normas, kas prevalē pat pār formālo konstitūciju, tas ir Latvijas Republikas Satversmi, pastāv arī vispārējie tiesību principi. Likuma neatbilstība vispārējiem tiesību principiem ir uzskatāma par neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam.
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir ietvertas Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”
Manā ieskatā Latvijas Republikas Satversmes 101. panta („Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”) saturs ir jānoskaidro sistēmiski to interpretējot kontekstā ar Latvijas Republikas Satversmes 6. pantu („Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”) un brīvu vēlēšanu principu.
Apstrīdētās norma liedz tiesu izvērtēt brīvu un vispārēju vēlēšanu principu pārkāpumus, ierobežojot to tikai ar vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā pieļautiem pārkāpumiem. Tādējādi nepastāv efektīva tiesu varas kontrole pār vēlēšanām.
Jānorāda, ka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 46. panta otrā daļa („Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā ar savu lēmumu atceļ attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šajā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.”), kas bija spēkā līdz 2007. gada 24. maijam paredzēja tiesai plašāku izvērtēšanas priekšmetu, tādējādi paredzot tiesu varas kontroli pār jebkādiem likuma pārkāpumiem vēlēšanās.
Administratīvās rajona tiesa ar 2005. gada 22. marta spriedumu pieteikumā par 2005. gada 12. marta Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanu rezultātu atcelšanu un atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu (Lieta Nr.A42241405 (A2414-05/13)) apmierināja pieteikumu, balstoties uz apstākli par masveidīgu vēlētāju balsu uzpirkšanu. Pastāvot pašreizējai apstrīdētās normas redakcijai, šāda pieteikuma apmierināšana nebūtu iespējama.
Tādējādi pašreizējā apstrīdētās normas redakcija nevis konkretizē, bet ierobežo Latvijas Republikas Satversme garantētās tiesības uz vispārējām un brīvām vēlēšanām.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir konstatējams Latvijas Republikas Satversmē garantēto pamattiesību ierobežojums.
Ierobežojums ir noteikts ar likumu, taču es nesaskatu leģitīmu mērķi un tas noteikti nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.
No šāda ierobežojuma sabiedrības ieguvums, ja tāds vispār eksistē, ņemot vērā, ka netiek veikta vispārīgu un brīvu vēlēšanu principu kontrole, ir mazāks, nekā indivīdam nodarītie zaudējumi. Pastāv iespēja, ka es, šīs konstitucionālās sūdzības iesniedzējs, netiku ievēlēts Jūrmalas domē, jo netika ievēroti vispārīgu un brīvu vēlēšanu principi un neeksistēja kontrole pār to ievērošanu. Vēlēšanas, esot pilnvērtīgai tiesu varas kontrolei pār tām, ir arī visas sabiedrības interesēs.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 104. panta otro daļu lūdzu Administratīvo apgabaltiesu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.3 panta vārdu „vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 92. un 101. pantam.
3. Lūgums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu tiesai
Lūgumu uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Kopienu tiesai var izteikt jebkurā procesa stadijā (skat. Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai? Informatīvs materiāls. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Pieejams: http://www.tiesas.lv/files/EKT/buklets.pdf ; Informatīvs materiāls par valsts tiesu uzsākto prejudiciālo tiesvedību C 143/1, publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 11.6.2005.; pieejams arī: http://www.tiesas.lv/files/EKT/Tiesas_noradijumi_I.pdf ).
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234. panta 3. punktu tiesai, kuras nolēmums nav pārsūdzams ir pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu.
Kā kontroles mehānisms pastāv prasības pret dalībvalsti celšana Eiropas Kopienu Tiesā, kas ir paredzēta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226.-228.pantā — Komisija varētu celt prasību pret dalībvalsti par dalības Eiropas Savienībā saistību neizpildi.
Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesā skatītajai lietai C-224/01 Gerhard Köbler v Republik Österreich, indivīdam ir iespējas prasīt zaudējumu atlīdzību no dalībvalsts, ja šīs valsts tiesa, kas izskata lietu kā pēdējās instances tiesa, nevēršanas Eiropas Kopienu tiesā un indivīdam šīs tiesas sprieduma rezultātā rodas zaudējumi.
Manā ieskatā Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 52. panta sestā daļa („Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kurus pieņem, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.”) neatbilst Kopienu vispārējam principam par tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas izriet no dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu „Savienība kā Kopienas tiesību vispārēju principu ievēro pamattiesības, ko nodrošina 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.” kontekstā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu.
Latvijas Republika ir pievienojusies Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kurā ir augstāks cilvēktiesību standarts nekā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un tās protokolos. Tādēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra satur tikai minimālo garantiju tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas Eiropas Savienības tiesību aktos var būt augstāks. Par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas nozīmi liecina fakts, ka uz to vairākas reizes spriedumos atsaukusies Eiropas Kopienu tiesa, piemēram, lietās C-491/01 The Queen v Secretary of State for Health, ex parte British American Tobacco (Investments) Ltd and Imperial Tobacco Ltd, T-177/01 Jégo-Quéré & Cie SA v Commission of the European Communities, T-112/98 Mannesmannröhren-Werke AG v Commission of the European Communities.
Eiropas Kopienu tiesa ir atzinusi, ka prejudiciālos jautājumus var uzdot arī par šāda rakstura aktiem (lieta C-322/88 Salvatore Grimaldi v Fonds des maladies professionnelles).
Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzu tiesu uzdot Eiropas Kopienu tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: „Vai Kopienu vispārējais princips par tiesībām uz taisnīgu tiesu kontekstā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts nedrīkst piemērot normu, kas ietverta Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 52. panta sestajā daļā?”
4. Lūgums par tiesvedības apturēšanu
Ņemot vērā, ka 2009. gada 6. jūlijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir saņēmusi manu konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.3 panta vārdu „vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā”atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 92. un 101. pantam un tiesvedības apturēšanu lietā Nr. A43004209 (A43-0042-09/5) (skat. Pielikumu Nr.2.), kā arī šī lūguma 2. un 3. punktā minēto, lūdzu Administratīvo apgabaltiesu apturēt tiesvedību šajā lietā.
Pielikumā:
1) Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes atbildes vēstuli „Par šabata ievērošanu ticīgajiem ebrejiem” uz 1 (vienas) lapas;
2) dokuments, kas apliecina Jāņa Kuzina, konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.3 panta vārdu „vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā”atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 92. un 101. pantam un tiesvedības apturēšanu lietā Nr. A43004209 (A43-0042-09/5) saņemšanu Latvijas Republikas Satversmes tiesā uz 3 (trīs) lapām;
3) noraksts atbildētājam uz 5 (piecām) lapām.
Rīgā
2009. gada 6. jūlijā / Jānis Kuzins /
Kriminal.lv в Телеграме
