15 Июня 2024 13:10
Новости
  9:19    1.6.2017

Рем Каргин подал в суд иск о защите чести из-за статьи «о шантаже» (документ) (5)

telegraf.lv

Страницы:

 

Иск полностью

 

Rīgas RAJONA TIESA
JŪRMALAS TIESU NAMS
Zigfrīda Meierovica prospekts 1A, Dubulti, Jūrmala, LV-2015
Prasītājs: Rems Kargins
Prasītāja pārstāvis: zvērināts advokāts Andrejs Guļajevs
prakses vieta: ZAB „Skrastiņš un Dzenis"
adrese: Blaumaņa iela 10, Rīga, LV-1011
e-pasts: Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра.

civillietā ar

Atbildētājiem: Sabiedrību ar ierobežotu
atbildību "Lietišķie multimēdiji"
reģistrācijas Nr.40103663103
juridiskā adrese: Ventspils šoseja 32
Jūrmala, LV-2011
Arvīdu Deģi
Rūdolfu Kurzemnieku

 


PRASĪBAS PIETEIKUMS

par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu,

mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu

 

[1] Lietas faktiskie apstākļi.

[1.1] Laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" 2017.gada 12.marta izdevumā Nr.1, kas izdots latviešu valodā, publicēts raksts "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" (1.pielikums). Tā paša laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevums Nr.1 2017.gada 30.martā tika izdots krievu valodā, un tajā arī publicēts raksts "Kas saista domi un bijušos Parex bankas līdzīpašniekus?" (2.pielikums). Laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikums "Bagātā Jūrmala" turpmāk tekstā (attiecas gan uz izdevumu latviešu, gan krievu valodā) – laikraksta pielikums "Bagātā Jūrmala". Raksts "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" latviešu valodā un raksts "Kas saista domi un bijušos Parex bankas līdzīpašniekus?" krievu valodā turpmāk tekstā kopā – Raksts latviešu un krievu valodā, atsevišķi – Raksts latviešu valodā, Raksts krievu valodā. Rakstā latviešu un krievu valodā ietvertā informācija ir gandrīz identiska. Atbilstoši laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" latviešu valodas izdevumā Nr.1 norādītajai informācijai laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" tirāžas apjoms latviešu valodā ir 5000 eksemplāri un krievu valodā – 5000 eksemplāri, tiek izdots divas reizes mēnesī un aptver Jūrmalas pilsētu un Engures novadu.

[1.2] Atbilstoši laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevumā Nr.1 (latviešu un krievu valodā) norādītajai informācijai laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevēja ir SIA "Lietišķie multimēdiji", laikraksta "Tukuma Novada avīze" licences nr.000740176. Saskaņā ar Lursoft uzņēmumu datu bāzē pieejamo informāciju SIA "Lietišķie multimēdiji" dalībnieki un valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi ir Arvīds Deģis un Raimonds Deģis (3.pielikums). 


Savukārt Lursoft masu informācijas līdzekļu datu bāzē norādīts, ka laikraksta "Tukuma Novada avīze", reģistrācijas nr.000740176, izdevējs un īpašnieks ir Arvīds Deģis (4.pielikums). Attiecīgi Arvīds Deģis ir arī laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevējs un īpašnieks. Atbilstoši laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevumā Nr.1 (abās minētajās valodās) norādītajai informācijai Arvīds Deģis ir arī laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" galvenais redaktors.

Kā Raksta latviešu valodā autors norādīts Rūdolfs Kurzemnieks, bet Rakstam krievu valodā autors nav norādīts.

Laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 latviešu un krievu valodā izdevēja (atbilstoši minētajā izdevumā norādītajai informācijai) SIA "Lietišķie multimēdiji", laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 abās minētajās valodās izdevējs (atbilstoši Lursoft masu informācijas līdzekļu datu bāzē norādītajai informācijai), īpašnieks un galvenais redaktors Arvīds Deģis, laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevumā Nr.1 latviešu valodā publicētā raksta "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" autors Rūdolfs Kurzemnieks turpmāk tekstā kopā – Atbildētāji.

[1.3] Rakstā latviešu un krievu valodā ietvertās ziņas.

[1.3.1] Rakstā latviešu valodā tostarp ietvertas šādas ziņas:

"(..) Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi un aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina. (..)

Mēģinājām izdibināt, kāpēc pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus privātā objektā, kas pieder SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" (..). (..) šajā biroju un pārvaldes ēkā Dzintaros uz Piestātnes un Meža ielu stūra (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan domes ierēdņu konspiratīvā apspriežu zāle, gan grezns kabinets nesen demisionējošajam mēram Gatim Truksnim, īstenojot "Jūrmalas nozagšanas" shēmu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa. (..)

2011: PAR SIA "CITADELES NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI" ĪPAŠNIECI KĻŪST KARGINA SIEVA

Veiktas izmaiņas nu jau bijušā "Parex bankas" īpašnieka Valērija Kargina dēlam Remam iepriekš piederējuša uzņēmuma SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" īpašnieku sadalījumā un vadībā (..).

Rema Kargina vietā par uzņēmuma 100% īpašnieci kļuvusi Valērija Kargina sieva Anna Barinova. Viņa nomainījusi Remu Karginu arī uzņēmuma vienīgā valdes locekļa amatā. (..)

2016: ATKLĀJAS NĪN "ATVIEGLOJUMU" SHĒMAS

Uz baņķiera Rema Kargina vārda reģistrētai villai "Adlera" kāpu zonā Bulduros kopējā apbūves platība ir gandrīz hektārs, bet zeme saskaņā ar tās izmantošanas statusu, izrādās, nav gluži domāta villai, bet gan ārstniecības un veselības iestāžu apbūvei, kas ļauj ieekonomēt uz nodokļa rēķina. Kā par individuālās apbūves zemes gabalu kadastra vērtība šajā vietā (..) par visu gabalu, gandrīz hektāru (..), ir 930 000 eiro, un nodoklis (..) ir 13 950 eiro gadā. Savukārt par ārstniecības iestāžu apbūves zemi kadastra vērtība ir gandrīz divas reizes mazāka – (..) par hektāru – 569 000 eiro, un nodoklis gadā ir par aptuveni 5000 eiro mazāks – 8535 eiro (!) (..)"

[1.3.2] Rakstā krievu valodā tostarp ietvertas šādas ziņas:

Raksts krievu valodā iesākas ar šādu ziņu (norādīts ziņu tulkojums valsts valodā atbilstoši šim prasības pieteikumam pielikumā pievienotajam raksta tulkojumam), kas atšķiras no Raksta latviešu valodā:

"(..) To, ka Karginu ģimene pēc Parex bankas sabrukuma nav ieslīgusi galējā nabadzībā, uzskatāmi parādīja eksbaņķiera dēls Rems Kargins. (..)"

Minētā ziņa oriģinālvalodā: "(..) То, что семья Каргиных после краха Parex banka не погрязла в полной нищете, наглядно показал сын экс-банкира Рэм Каргин. (..)"

Rakstā krievu valodā ietvertas šādas identiskas ziņas (nedaudz atšķiras to gramatiskais pieraksts) ar iepriekš minētajām Rakstā latviešu valodā ietvertajām ziņām:

"Mēs mēģinām noskaidrot, kāpēc pašvaldība ievērojamus līdzekļus ir ieguldījusi privātā objektā, kas pieder SIA Citadeles Nekustamie īpašumi (..). (..) šajā biroju ēkā Dzintaros, Piestātnes un Meža ielas krustojumā (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan konspiratīva domes ierēdņu apspriežu zāle, gan nesen amatu zaudējušā mēra Gata Trukšņa grezns kabinets, kas kļūs par „Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa. (..)

2011: PAR SIA CITADELES NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI ĪPAŠNIECI KĻŪST KARGINA SIEVA

SIA Lursoft informācija liecina par izmaiņām uzņēmuma SIA Citadeles Nekustamie īpašumi īpašnieku sadalījumā un vadībā, kas iepriekš piederēja Parex banka bijušā īpašnieka Valērija Kargina dēlam Remam.

Rema Kargina vietā par sabiedrības simtprocentīgu īpašnieci kļūst Valērija Kargina sieva Anna Barinova. Viņa nomainīja Remu Karginu arī sabiedrības vienīgā valdes locekļa amatā. (..)

2016: ATKLĀJĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA „ATVIEGLOJUMA" SHĒMAS

Uz baņķiera Rema Kargina vārda reģistrētās villas Adlera, kas atrodas kāpu zonā Bulduros, kopējā apbūves platība ir gandrīz hektārs, bet zeme (saskaņā ar tās izmantojamo statusu), izrādās, nav gluži paredzēta villas, bet gan ārstniecības un veselības iestāžu būvniecībai, kas ļauj ietaupīt uz nodokļu rēķina.

Individuālās apbūves zemes gabala kadastra vērtība šajā vietā (..) gandrīz hektāru (..) lielā zemes gabala kopējā vērtība ir 930 000,00 eiro, attiecīgi nodoklis (..) – 13 950,00 eiro gadā. Savukārt ārstniecības un veselības iestāžu būvniecībai paredzētās zemes kadastra vērtība ir gandrīz divas reizes mazāka – (..) attiecīgi par hektāru – 569 000,00 eiro, un nodoklis gadā ir gandrīz par 5000,00 eiro mazāks – 8535,00 eiro (!) (..)"

Minētās ziņas oriģinālvalodā: "Мы пытаемся выяснитъ, почему самуправление вложило значительные средства в частный объект, принадлежащий SIA Citadeles nekustamie īpašumi (..). (..) в этом офисном здании в Дзинтари на углу улиц Пиестатнес и Межа (ул. Пиестатнес 13) будут находится и конспиративный зал обсуждений думских чиновников, и роскошный кабинет недавно разжалованного мера Гатиса Труксниса, что станет реализацией схемы "кражи Юрмалы" или долгосрочной аренды без конкурса. (..)

2011: ВЛАДЕЛИЦЕЙ SIA CITADELES NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI СТАНОВИТСЯ ЖЕНА КАРГИНА

Информация SIA Lursoft свидетельствует об изменениях в разделение владельцев и руководстве в компании SIA Citadeles Nekustamie īpašumi, ранее принадлежавщей Рему, сыну бывшего владельца Parex banka Валерия Каргина.

Вместо Рема Каргина стопроцентной владелицей компании становится жена Валерия Каргина Анна Баринова. Она сменила Рема Каргина и на должности единственного члена правления компании. (..)

2016: ОБНАРУЖИЛИС СХЕМЫ "ОБЛЕГЧЕНИЯ" НН

Общая площадь застройки зарегистрированной на имя банкира Рема Каргина виллы Adlera в дюнной зоне в Булдури составляет почти гектар, но земля (согласно ее статусу использования), оказивается, предназначена не совсем для виллы, а для постройки медицинских и оздоровительных учреждений, что позволяет сэкономит за счет налогов.

Кадастровая стоимость земельного участка для индивидуальной застройки в этом месте (..) всего участка, почти гектара (..) составляет 930 000 евро, и налог (..) – 13 950 евро в год. В свою очередь кадастровая стоимость земли, предназначенной для постройки медицинских учреждений, почти в два раза меньше – (..) за гектар 569 000 евро, и налог почти на 5000 евро в год меньше – 8535

евро (!) (..)"

Raksts krievu valodā atšķirībā no Raksta latviešu valodā papildināts ar šādām rakstu noslēdzošām ziņām:

"Retorisks jautājums: kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz? Vai kukuļi ir tam par iemeslu?"

Minētās ziņas oriģinālvalodā: "Риторический вопрос: почему руководство думы так расположено к бывшим совладельцам Parex banka и всячески им помогает? Не взятки ли тому причиной?"

[1.3.3] Raksts latviešu un krievu valodā attiecīgā laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevumā Nr.1 publicēts rubrikā "Nozagtā Jūrmala".

[1.4] Šī prasības pieteikuma [1.3.1] punktā Rakstā latviešu valodā minētās ziņas:

- "Mēģinājām izdibināt, kāpēc pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus privātā objektā, kas pieder SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" (..). (..) šajā biroju un pārvaldes ēkā Dzintaros uz Piestātnes un Meža ielu stūra (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan domes ierēdņu konspiratīvā apspriežu zāle, gan grezns kabinets nesen demisionējošajam mēram Gatim Truksnim, īstenojot "Jūrmalas nozagšanas" shēmu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa.";

- "2016: ATKLĀJAS NĪN "ATVIEGLOJUMU" SHĒMAS",

uztverot tās atsevišķi, kā arī kopumā un kontekstā ar pārējām Rakstā latviešu valodā ietvertajām ziņām, tostarp šī prasības pieteikuma [1.3.1] punktā minētajām, un ievērojot, ka tās publicētas rubrikā ar nosaukumu "Nozagtā Jūrmala", sniedz priekšstatu, ka Rems Kargins (turpmāk – Prasītājs) kā bijušais SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" īpašnieks un Karginu ģimenes loceklis ir saistīts ar Jūrmalas nozagšanas īstenošanu, kas izpaužas kā pašvaldības prāvu līdzekļu ieguldīšana SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" piederošās biroju un pārvaldes ēkas Piestātnes ielā 13, Jūrmalā atjaunošanā, kā arī saistīts ar "Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu, kas izpaužas kā šīs ēkas ilgtermiņa noma bez konkursa, attiecīgi ir saistīts ar krimināli sodāmām darbībām. Tāpat sniedz priekšstatu, ka Prasītājs kā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā īpašnieks īsteno nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas un tādā veidā izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas.

Tādu pašu priekšstatu sniedz arī šī prasības pieteikuma [1.3.2] punktā Rakstā krievu valodā minētās ziņas, uztverot tās atsevišķi, kā arī kopumā un kontekstā ar pārējām Rakstā krievu valodā ietvertajām ziņām, tostarp šī prasības pieteikuma [1.3.2] punktā minētajām, un ievērojot, ka tās publicētas rubrikā ar nosaukumu "Nozagtā Jūrmala":

- "Mēs mēģinām noskaidrot, kāpēc pašvaldība ievērojamus līdzekļus ir ieguldījusi privātā objektā, kas pieder SIA Citadeles Nekustamie īpašumi (..). (..) šajā biroju ēkā Dzintaros, Piestātnes un Meža ielas krustojumā (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan konspiratīva domes ierēdņu apspriežu zāle, gan nesen amatu zaudējušā mēra Gata Trukšņa grezns kabinets, kas kļūs par „Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa.";

- "2016: ATKLĀJĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA „ATVIEGLOJUMA" SHĒMAS".

Šī prasības pieteikuma [1.3.1] punktā Rakstā latviešu valodā minētās ziņas:

- "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi un aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina.",

uztverot tās atsevišķi, kā arī kopumā un kontekstā ar pārējām Rakstā latviešu valodā ietvertajām ziņām, tostarp šī prasības pieteikuma [1.3.1] punktā minētajām, un ievērojot, ka tās publicētas rubrikā ar nosaukumu "Nozagtā Jūrmala", sniedz priekšstatu, ka Prasītājs šantažē Jūrmalas pilsētas domi, tātad pret Jūrmalas pilsētas domi veic krimināli sodāmas darbības. Frāzes "privātu parku", "aizsargājamā biotopā", "uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina" sniedz priekšstatu, ka Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" parku Bulduros izveidojusi (atbilstoši rakstā norādītajam) neatļautā vietā, neatļautā veidā, turklāt, ka šis parks nav pieejams sabiedrībai.

Savukārt šī prasības pieteikuma [1.3.2] punktā Rakstā krievu valodā minētās ziņas:

- "Retorisks jautājums: kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz? Vai kukuļi ir tam par iemeslu?",

uztverot tās atsevišķi, kā arī kopumā un kontekstā ar pārējām Rakstā krievu valodā ietvertajām ziņām, tostarp šī prasības pieteikuma [1.3.2] punktā minētajām, un ievērojot, ka tās publicētas rubrikā ar nosaukumu "Nozagtā Jūrmala", sniedz priekšstatu, ka Jūrmalas pilsētas domes vadība rīkojas bijušo AS "Parex banka" līdzīpašnieku interesēs un, tā kā raksts būtībā ir par Prasītāju, tad priekšstats rodas, ka tieši Prasītāja interesēs, sniedz viņam nepamatotas, nelikumīgas privilēģijas un ka Prasītājs šādu Jūrmalas pilsētas domes vadības rīcību panāca ar kukuļdošanu, tātad, ka Prasītājs ir veicis krimināli sodāmas darbības.

Šajā prasības pieteikuma punktā minētās no Raksta latviešu un krievu valodā citētās ziņas un šajā prasības pieteikuma punktā minētās no Raksta latviešu un krievu valodā konteksta uztveramās ziņas neatbilst patiesībai un aizskar Prasītāja godu un cieņu, jo Prasītājam nav nekāda sakara ar šajā prasības pieteikuma punktā aprakstītajām nelikumīgajām, negodprātīgajām, krimināli sodāmām darbībām, Prasītājs tās neveic, nav veicis un nekāda veidā ar tām nav saistīts.

[1.5] Ņemot vērā šī prasības pieteikuma [1.4] punktā minēto, Prasītājs, ievērojot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 21.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, 2017.gada 19.aprīlī nosūtīja (ko apliecina VAS "Latvijas Pasts" zīmogs uz Vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta/kvīts aizpildītas veidlapas (5.pielikums)) SIA "Lietišķie multimēdiji" kā laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 izdevējai un Arvīdam Deģim kā minētā izdevuma izdevējam, īpašniekam un galvenajam redaktoram 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu (6.pielikums) ar lūgumu atsaukt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šī prasības pieteikuma [1.4] punktā citētās Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītās nepatiesās ziņas.

Vienlaikus Prasītājs minētajā iesniegumā lūdza norādīt Raksta krievu valodā autora vārdu, uzvārdu un adresi, kā arī Raksta latviešu valodā autora Rūdolfa Kurzemnieka adresi saistībā ar Prasītāja vēršanos tiesā par viņam nodarīto kaitējumu ar Rakstā latviešu un krievu valodā nepatieso ziņu publicēšanu.

[1.6] Prasītājs nav saņēmis atbildi uz 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu no laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 izdevējas SIA "Lietišķie multimēdiji" un minētā izdevuma izdevēja, īpašnieka un galvenā redaktora Arvīda Deģa. Līdz ar to Prasītājs nav saņēmis arī informāciju par Raksta latviešu valodā autora Rūdolfa Kurzemnieka adresi. Civilprocesa likuma 27.pantu otrajā daļā noteikts, ka prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Tā kā Prasītājam nav zināma ne esošā Rūdolfa Kurzemnieka dzīvesvieta, ne pēdējā zināmā dzīvesvieta, ne viņa nekustamā īpašuma atrašanās vieta, Prasītājs šajā prasības pieteikumā Rūdolfam Kurzemniekam kā adresi norādījis SIA "Lietišķie multimēdiji" adresi. 

[2] Prasības tiesiskais pamatojums.

[2.1] Latvijas Republikas Satversmes 95.pantā noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Vienlaicīgi Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka tiesības uz goda un reputācijas aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā kā daļa no tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.[1]

Tāpat personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikumā. Saskaņā ar Civillikuma 23521.pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Laikraksta pielikums "Bagātā Jūrmala" atbilstoši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 2.panta pirmajai daļai ir masu informācijas līdzeklis – avīze, un līdz ar to Atbildētājiem kā tā izdevuma Nr.1 latviešu un krievu valodā izdevējam, īpašniekam, redaktoram un izdevumā Nr.1 latviešu valodā publicētā raksta "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" autoram ir saistošs arī likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ietvertais tiesiskais regulējums. Saskaņā ar minētā likuma 7.panta piekto daļu aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu. Minētā likuma 24.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktas žurnālista tiesības izplatīt ziņas, izņemot tās, kas nav izplatāmas saskaņā ar šā likuma 7.pantu, bet minētā likuma 25.panta 1.punktā žurnālistam noteikts pienākums sniegt patiesu informāciju.

Likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 16.panta trešajā daļā noteikts, ka redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu. Atbilstoši minētā likuma 8.pantam tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām. Attiecības starp dibinātāju, izdevēju un redakciju regulē līgums. Atbilstoši minētā likuma 15.panta pirmajai daļai masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar citām juridiskajām un fiziskajām personām regulē Latvijas Republikas likumi, civiltiesiskie un darba līgumi.

Saskaņā ar likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 21.panta pirmo fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos. Minētā likuma 21.panta ceturtajā daļā noteikts, ka masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Minētā likuma 21.panta piektajā un sestajā daļā noteikts, ka, ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā. Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts pienākums atsaukt nepatiesās ziņas vai atvainoties, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 28.pantā paredzēts, ka kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1670.pantu par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu reizi. Tādā gadījumā pirmos sauc par kopkreditoriem, bet otros par kopparādniekiem. Atbilstoši Civillikuma 1683.pantam kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem, vai arī tikai no viena, bet ja prasījuma priekšmets ir dalāms, tad viņš, ja vēlas, var prasīt arī tikai tā daļu. Tomēr viņš tādēļ nezaudē savu tiesību uz visu prasījumu, bet gan pārējo var prasīt pat arī no tā kopparādnieka, no kura agrāk prasījis tikai daļu.

[2.2] Saistībā ar konkrētās civillietas apstākļiem ir jāievēro arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību" ietvertās judikatūras atziņas. Minētājā apkopojumā sniegti šādi Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikti standarti vārda brīvības un goda un cieņas aizsardzībā.

Lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa.

Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemēram, piedēvējot šai personai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šī fakta paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai.

Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess.

Būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts. Piemēram, ja kāda persona nosaukta par "blēdi", tad, atkarībā no konteksta, tas var būt gan vērtējums šīs personas rīcībai kādā sadzīviskā situācijā, gan patiesības pārbaudei pakļaujams fakts, ja ar to domāts konkrēts krimināls nodarījums. Otrkārt, būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu vai sižetu uztvertu neitrāls lasītājs. Vai viņš, to, piemēram, vērtētu kā neizdevušos joku, vai asu kādas personas kritiku, vai arī uztvertu kā konkrētu faktu.

Attiecībā uz ziņu un faktu izplatīšanu vispārējais princips ir, ka ziņai un faktam ir jāatbilst patiesībai.

Taču, arī lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, ir jāpastāv zināmam pamatam. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1995.gada 26.aprīļa spriedumā lietā De Haes un Gijsels pret Beļgiju norādījusi, ka "viedoklis var būt nesamērīgi aizskarošs, jo īpaši tad, ja tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes". [2]

Tas, ka, analizējot apstrīdētos izteikumus, tiesai ir jāņem vērā konteksts, kādā tie publicēti pausts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 12.jūlija spriedumā lietā "A/s Diena un Ozoliņš pret Latviju".[3] Tāpat arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2009.gada 25.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-276 atzinis, ka, izskatot prasību par goda un cieņu aizskarošu ziņu, kas publicētas presē, atsaukšanu, tiesa nevar aprobežoties tikai ar atsevišķu frāžu vērtēšanu, bet jāvērtē raksts kopumā un situācija, kādā raksts tapis (Civillikuma 2352.1pants).[4]

[2.3] Rakstā latviešu un krievu valodā ietverto izteikumu izvērtējums.

[2.3.1] Rakstā latviešu valodā zem raksta nosaukuma "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" ietverts šāds teksts: "Mēģinājām izdibināt, kāpēc pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus privātā objektā, kas pieder SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" (..). (..) šajā biroju un pārvaldes ēkā Dzintaros uz Piestātnes un Meža ielu stūra (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan domes ierēdņu konspiratīvā apspriežu zāle, gan grezns kabinets nesen demisionējošajam mēram Gatim Truksnim, īstenojot "Jūrmalas nozagšanas" shēmu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa. (..)"

Minētais raksts turpinās ar šādu tekstu zem raksta sadaļas ar nosaukumu "2011: PAR SIA "CITADELES NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI" ĪPAŠNIECI KĻŪST KARGINA SIEVA": "Veiktas izmaiņas nu jau bijušā "Parex bankas" īpašnieka Valērija Kargina dēlam Remam iepriekš piederējuša uzņēmuma SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" īpašnieku sadalījumā un vadībā (..). Rema Kargina vietā par uzņēmuma 100% īpašnieci kļuvusi Valērija Kargina sieva Anna Barinova. Viņa nomainījusi Remu Karginu arī uzņēmuma vienīgā valdes locekļa amatā. (..)"

Minēto rakstu ievadošais teksts, kas izvietots virs raksta nosaukuma "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?", satur izteikumus tieši par Prasītāju, kā arī pārējais raksta teksts pārsvarā satur izteikumus par Prasītāju un viņam piederošo un piederējušo uzņēmumu darbību, kā arī rakstā no Karginu ģimenes locekļiem publicēta tieši Prasītāja fotogrāfija, Prasītājam piederošā rakstā minētā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā fotogrāfija, kā arī nekustamā īpašuma Piestātnes ielā 13, Jūrmalā, kas pieder iepriekš Prasītājam piederējušajai SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi", fotogrāfija.

Izteikums "Nozagtā Jūrmala" rubrikas, kurā publicēts Raksts latviešu valodā, nosaukumā un izteikums ""Jūrmalas nozagšanas" shēma", ņemot vērā, ka saskaņā ar Krimināllikumu zādzība ir noziedzīgs nodarījums, norāda uz to, ka par nozagto Jūrmalu apsauktā darbība – pašvaldības prāvu līdzekļu ieguldīšana SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" piederošās biroju un pārvaldes ēkas Piestātnes ielā 13, Jūrmalā atjaunošanā – un par "Jūrmalas nozagšanas" shēmu apsauktā darbība – šīs ēkas ilgtermiņa noma bez konkursa – tiek veiktas nelikumīgi un ir krimināli sodāmas.

Ņemot vērā minēto, Prasītājs norāda, ka Rakstā latviešu valodā ietverto izteikumu kopējais konteksts jebkuram neitrālam lasītājam sniedz priekšstatu, ka Prasītājs kā bijušais SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" īpašnieks un Karginu ģimenes loceklis ir saistīts ar minēto, rakstā aprakstīto Jūrmalas nozagšanas un "Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu, attiecīgi ir saistīts ar krimināli sodāmām darbībām.

Rakstā latviešu valodā ietvertais izteikums "Mēģinājām izdibināt, kāpēc pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus privātā objektā, kas pieder SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" (..). (..) šajā biroju un pārvaldes ēkā Dzintaros uz Piestātnes un Meža ielu stūra (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan domes ierēdņu konspiratīvā apspriežu zāle, gan grezns kabinets nesen demisionējošajam mēram Gatim Truksnim, īstenojot "Jūrmalas nozagšanas" shēmu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa." uzskatāms par ziņu, jo satur konkrētu informāciju apgalvojuma formā, proti, norāda uz konkrētām darbībām – pašvaldības līdzekļu ieguldīšana privātā objektā, "Jūrmalas nozagšanas" shēmas jeb ilgtermiņa nomas bez konkursa īstenošana. Tas pats attiecināms uz no Raksta latviešu valodā kopējā konteksta uztveramo informāciju, ka Prasītājs kā bijušais SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" īpašnieks un Karginu ģimenes loceklis ir saistīts ar rakstā aprakstīto Jūrmalas nozagšanas īstenošanu – pašvaldības prāvu līdzekļu ieguldīšana privātā objektā, tas ir, SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" piederošās biroju un pārvaldes ēkas Piestātnes ielā 13, Jūrmalā atjaunošanā –, kā arī saistīts ar "Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu – šīs ēkas ilgtermiņa noma bez konkursa –, attiecīgi ir saistīts ar krimināli sodāmām darbībām.

Jāvērš uzmanība, ka izteikums "Nozagtā Jūrmala" rubrikas, kurā publicēts Raksts latviešu valodā, nosaukumā arī satur konkrētu informāciju apgalvojumā formā, proti, norāda, ka ar minētajā rakstā aprakstītajiem notikumiem izpaužas Jūrmalas nozagšana. Kā arī jāvērš uzmanība, ka Rakstā latviešu valodā ietvertā informācija izklāstīta hronoloģiskā secībā pa gadiem, kā tiek izklāstīti konkrēti fakti. Tādējādi vēl jo vairāk ir pamats uzskatīt, ka neitrāls lasītājs iepriekš minēto, Rakstā latviešu valodā ietverto izteikumu un no raksta kopējā konteksta uztveramo informāciju uztvēra kā konkrētas ziņas jeb faktus. Minētais attiecas arī uz pārējiem šī prasības pieteikuma [2.3] punktā analizētajiem izteikumiem.

[2.3.2] Rakstā latviešu valodā ietverta sadaļa ar nosaukumu "2016: ATKLĀJAS NĪN "ATVIEGLOJUMU" SHĒMAS", kurā savukārt ietverts šāds teksts: "Uz baņķiera Rema Kargina vārda reģistrētai villai "Adlera" kāpu zonā Bulduros kopējā apbūves platība ir gandrīz hektārs, bet zeme saskaņā ar tās izmantošanas statusu, izrādās, nav gluži domāta villai, bet gan ārstniecības un veselības iestāžu apbūvei, kas ļauj ieekonomēt uz nodokļa rēķina. Kā par individuālās apbūves zemes gabalu kadastra vērtība šajā vietā (..) par visu gabalu, gandrīz hektāru (..), ir 930 000 eiro, un nodoklis (..) ir 13 950 eiro gadā. Savukārt par ārstniecības iestāžu apbūves zemi kadastra vērtība ir gandrīz divas reizes mazāka – (..) par hektāru – 569 000 eiro, un nodoklis gadā ir par aptuveni 5000 eiro mazāks – 8535 eiro (!) (..)"

Atbilstoši Latviešu valodas vārdnīcā (filoloģiska skaidrojošā vārdnīca) sniegtajam skaidrojumam vārds "atklāties", kas ietverts Raksta latviešu valodā sadaļas nosaukumā "2016: Atklājas NĪN "atvieglojumu" shēmas", nozīmē kļūt redzamam, pārskatāmam, kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī slēptu), izpausties. Vārds "atvieglojums" nozīmē priekšrocība, daļējs, arī pilnīgs atbrīvojums (piemēram, no kāda pienākuma) Jāvērš uzmanība, ka vārds "atvieglojumi" minētās sadaļas nosaukumā lietots ironiskā nozīmē. Atbilstoši Latviešu valodas vārdnīcā sniegtajam skaidrojumam vārds "shēma" nozīmē uzmetums, plāns.[5] Vārds "shēma" bieži tiek lietots negatīvā nozīmē, tostarp pašā Rakstā latviešu un krievu valodā tas lietots, norādot uz Jūrmalas nozagšanas shēmu, kā arī, piemēram, portālā www.tvnet.lv publicētajā rakstā "PVN shēmas: krāpniecībā pazūd miljoni" tas lietots, norādot uz pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām.[6]

Raksta latviešu valodā sadaļā "2016: Atklājas NĪN "atvieglojumu" shēmas" norādīts uz Prasītājam piederošo nekustamo īpašumu "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā un to, ka šī nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme "saskaņā ar tās izmantošanas statusu, izrādās, nav gluži domāta villai, bet gan ārstniecības un veselības iestāžu apbūvei, kas ļauj ieekonomēt uz nodokļa rēķina".

Ņemot vērā minēto, Prasītājs norāda, ka Rakstā latviešu valodā ietverto izteikumu kopējais konteksts jebkuram neitrālam lasītājam sniedz priekšstatu, ka Prasītājs kā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā īpašnieks īsteno nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas un tādā veidā izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas.

Izteikums "2016: ATKLĀJAS NĪN "ATVIEGLOJUMU" SHĒMAS" Raksta latviešu valodā sadaļas nosaukumā uzskatāms par ziņu, jo satur konkrētu informāciju apgalvojuma formā. Tas pats attiecināms uz no Raksta latviešu valodā kopējā konteksta uztveramo informāciju, ka Prasītājs kā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā īpašnieks īsteno nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas un tādā veidā izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas.

[2.3.3] Atsaucoties uz šī prasības pieteikuma [1.1] punktā minēto par to, ka Raksts latviešu un krievu valodā ir gandrīz identisks, un [1.3], [1.4] punktā minēto, viss iepriekšējais šī prasības pieteikuma [2.3.1] punktā sniegtais izvērtējums attiecināms arī uz Rakstā krievu valodā ietverto izteikumu "Mēs mēģinām noskaidrot, kāpēc pašvaldība ievērojamus līdzekļus ir ieguldījusi privātā objektā, kas pieder SIA Citadeles Nekustamie īpašumi (..). (..) šajā biroju ēkā Dzintaros, Piestātnes un Meža ielas krustojumā (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan konspiratīva domes ierēdņu apspriežu zāle, gan nesen amatu zaudējušā mēra Gata Trukšņa grezns kabinets, kas kļūs par „Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa." un šī prasības pieteikuma [2.3.2] punktā sniegtais izvērtējums – uz Rakstā krievu valodā ietverto izteikumu "2016: ATKLĀJĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA „ATVIEGLOJUMA" SHĒMAS".

[2.3.4] Raksts latviešu valodā iesākas ar šādu tekstu, kas izvietots virs raksta nosaukuma "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?": "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi un aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina. (..)"

Atbilstoši Latviešu valodas vārdnīcā (filoloģiska skaidrojošā vārdnīca) sniegtajam skaidrojumam vārds "šantažēt" nozīmē biedēt (kādu), draudot izpaust kompromitējošus faktus. Vārds "šantāža" nozīmē izspiešana, draudot izpaust kompromitējošus faktus vai dokumentus. Vārds "izspiest" skaidrots kā iegūt, izdabūt sev (no kā kādu labumu), parasti ar negodīgiem līdzekļiem.[7] Tātad vārdi "šantāža" un "izspiešana" ir sinonīmi. Saskaņā ar Krimināllikumu izspiešana ir noziedzīgs nodarījums.

Ņemot vērā minēto, Prasītājs norāda, ka izteikums "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi" un visa Raksta latviešu valodā kopējais konteksts jebkuram neitrālam lasītājam sniedz priekšstatu, ka Prasītājs šantažē Jūrmalas pilsētas domi, tātad pret Jūrmalas pilsētas domi veic krimināli sodāmas darbības.

Atbilstoši Latviešu valodas vārdnīcā (filoloģiska skaidrojošā vārdnīca) sniegtajam skaidrojumam vārds "privāts" nozīmē tāds, kas nav saistīts ar sabiedrisko ražošanu, darbību vai valsts dienestu; personisks; tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam, ne sabiedrībai vai valstij.[8]

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 1.panta 1.punktu biotopi ir dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes. Minētā likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Atbilstoši minētajam likumam sugu un biotopu izmantošana var būt ierobežota vai aizliegta (5.panta 15.punktā noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar šo likumu var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci).

Ņemot vērā minēto, Prasītājs norāda, ka izteikums "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina.", tajā ietvertās frāzes "privātu parku", "aizsargājamā biotopā", "uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina" un visa Raksta latviešu valodā kopējais konteksts jebkuram neitrālam lasītājam sniedz priekšstatu, ka Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" parku Bulduros izveidojusi neatļautā vietā, neatļautā veidā, turklāt, ka šis parks nav pieejams sabiedrībai.

Rakstā latviešu valodā ietvertais izteikums "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi un aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina." uzskatāms par ziņu, jo satur konkrētu informāciju apgalvojuma formā. Tas pats attiecināms uz no Raksta latviešu valodā kopējā konteksta uztveramo informāciju, ka Prasītājs šantažē Jūrmalas pilsētas domi, tātad pret Jūrmalas pilsētas domi veic krimināli sodāmas darbības, un ka Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" parku Bulduros izveidojusi neatļautā vietā, neatļautā veidā, turklāt, ka šis parks nav pieejams sabiedrībai.

[2.3.5] Raksts krievu valodā noslēdzas ar šādu tekstu (nav ietverts Rakstā latviešu valodā): "Retorisks jautājums: kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz? Vai kukuļi ir tam par iemeslu?"

Minētais raksts iesākas ar šādu tekstu, kas izvietots virs raksta nosaukuma "Kas saista domi un bijušos Parex bankas līdzīpašniekus?" (atšķiras no Raksta latviešu valodā): "To, ka Karginu ģimene pēc Parex bankas sabrukuma nav ieslīgusi galējā nabadzībā, uzskatāmi parādīja eksbaņķiera dēls Rems Kargins. (..)" Pārējais Raksta krievu valodā teksts ir identisks ar Raksta latviešu valodā tekstu (nedaudz atšķiras to gramatiskais pieraksts) un, kā jau minēts šī prasības pieteikuma [2.3.1] punktā, tas pārsvarā satur izteikumus par Prasītāju un viņam piederošo un piederējušo uzņēmumu darbību, kā arī rakstā no Karginu ģimenes locekļiem publicēta tieši Prasītāja fotogrāfija un Prasītājam piederošā rakstā minētā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā fotogrāfija. Tāpat jānorāda, ka Rakstā krievu valodā (arī latviešu valodā) no bijušajiem AS "Parex banka" līdzīpašniekiem minēta tikai Karginu ģimene, bet, kā jau minēts, raksts būtībā ir tieši par Prasītāju.

Saistībā ar Raksta krievu valodā noslēdzošo izteikumu jāatsaucas uz šī prasības pieteikuma [2.3.1] un [2.3.2] punktā ietverto Raksta latviešu valodā izteikumu izvērtējumu un [2.3.3] punktu, kurā norādīts, ka tas attiecināms arī uz attiecīgajiem Rakstā krievu valodā ietvertajiem izteikumiem, ņemot vērā, ka Raksts latviešu un krievu valodā ir gandrīz identisks, proti, uz minētajos šī prasības pieteikuma punktos norādīto par raksta saturu, attiecīgi, ka pašvaldība ieguldījusi prāvus līdzekļus SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" piederošās biroju un pārvaldes ēkas Piestātnes ielā 13, Jūrmalā atjaunošanā un ka saistībā ar šo ēku tiks īstenota "Jūrmalas nozagšanas" shēma jeb šīs ēkas ilgtermiņa noma bez konkursa, kā arī Prasītāja kā bijušā SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" īpašnieka un Karginu ģimenes locekļa saistību ar šīm darbībām. Tāpat jāatsaucas uz minētajos šī prasības pieteikuma punktos norādīto par raksta saturu, attiecīgi, ka Prasītājs kā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā īpašnieks īsteno nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas un tādā veidā minētā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajai zemei noteikts izmantošanas statuss, kas ļauj ieekonomēt uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. Kā arī saistībā ar Raksta krievu valodā noslēdzošo izteikumu jānorāda, ka Raksta krievu valodā sadaļā "2016: Izskata lietu par atļauju izveidot R. Kargina parku" norādīts, ka Jūrmalas pilsētas būvvalde izdevusi SIA "Adlera", kas, kā minēts rakstā, pieder Prasītājam, būvatļauju, ar kuru atļauta parka teritorijas labiekārtošana Jūrmalā, Bulduros (minēto būvatļauju Jūrmalas aizsardzības biedrība ir pārsūdzējusi tiesā un šobrīd turpinās tiesvedība).

Minētais saistībā ar Raksta krievu valodā noslēdzošajā izteikumā ietverto frāzi "kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz" acīmredzot pēc Raksta krievu valodā autora domām atspoguļo domes vadības labvēlību.

Saskaņā ar Krimināllikumu kukuļdošana ir noziedzīgs nodarījums.

Atbilstoši Latviešu valodas vārdnīcā (filoloģiska skaidrojošā vārdnīca) sniegtajam skaidrojumam vārdu salikums "retorisks jautājums" nozīmē apgalvojumu jautājuma formā, ko izmanto izteiksmīguma palielināšanai.[9]

Ņemot vērā minēto, Prasītājs norāda, ka Rakstā krievu valodā ietverto izteikumu kopējais konteksts jebkuram neitrālam lasītājam sniedz priekšstatu, ka Jūrmalas pilsētas domes vadība rīkojas bijušo AS "Parex banka" līdzīpašnieku interesēs un, tā kā raksts būtībā ir par Prasītāju, tad priekšstats rodas, ka tieši Prasītāja interesēs, sniedz viņam nepamatotas, nelikumīgas privilēģijas un ka Prasītājs šādu Jūrmalas pilsētas domes vadības rīcību panāca ar kukuļdošanu, tātad, ka Prasītājs ir veicis krimināli sodāmas darbības.

Rakstā krievu valodā ietvertais izteikums "Retorisks jautājums: kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz? Vai kukuļi ir tam par iemeslu?" uzskatāms par ziņu, jo satur konkrētu informāciju apgalvojuma jautājuma formā (izteiksmīguma palielināšanai) un būtībā norāda uz konkrētām darbībām – domes vadības labvēlīgu rīcību, palīdzību pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un ka tās iemesls ir kukuļi. Tas pats attiecināms uz no Raksta krievu valodā kopējā konteksta uztveramo informāciju, ka Jūrmalas pilsētas domes vadība rīkojas bijušo AS "Parex banka" līdzīpašnieku interesēs un, tā kā raksts būtībā ir par Prasītāju, tad priekšstats rodas, ka tieši Prasītāja interesēs, sniedz viņam nepamatotas, nelikumīgas privilēģijas un ka Prasītājs šādu Jūrmalas pilsētas domes vadības rīcību panāca ar kukuļdošanu, tātad, ka Prasītājs ir veicis krimināli sodāmas darbības.

[2.3.6] Kā minēts šī prasības pieteikuma [2.2] punktā attiecībā uz ziņu un faktu izplatīšanu vispārējais princips ir, ka ziņai un faktam ir jāatbilst patiesībai. Prasītājs norāda, ka šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētās no Raksta latviešu un krievu valodā citētās un no tā kopējā konteksta uztveramās ziņas neatbilst patiesībai un aizskar Prasītāja godu un cieņu.

[2.4] Rakstā latviešu un krievu valodā ietverto ziņu atbilstības patiesībai pierādīšanas pienākums, šo ziņu nepatiesums.

[2.4.1] Piemērojot Civillikuma 2352.1pantu, nepieciešams konstatēt, ka ziņas aizskar cietušā godu un cieņu, un ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.[10]

Atbilstoši Civillikuma 2352.1pantam pierādīšanas pienākumu par izplatīto ziņu atbilstību īstenībai likums uzlicis atbildētājam.[11]

Tādējādi konkrētajā civillietā Atbildētājiem ir pienākums pierādīt, ka šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētās no Raksta latviešu un krievu valodā citētās un no tā kopējā konteksta uztveramās ziņas atbilst patiesībai.

[2.4.2] Vienlaikus Prasītājs norāda, ka šīs ziņas ir nepatiesas, tas ir, neatbilst patiesiem faktiskajiem apstākļiem, ko apstiprina turpmāk minētais:

[2.4.2.1] Šī prasības pieteikuma [2.3.1] punktā minētā no Raksta latviešu valodā citētā ziņa "Mēģinājām izdibināt, kāpēc pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus privātā objektā, kas pieder SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" (..). (..) šajā biroju un pārvaldes ēkā Dzintaros uz Piestātnes un Meža ielu stūra (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan domes ierēdņu konspiratīvā apspriežu zāle, gan grezns kabinets nesen demisionējošajam mēram Gatim Truksnim, īstenojot "Jūrmalas nozagšanas" shēmu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa." un no Raksta latviešu valodā kopējā konteksta uztveramā ziņa, ka Prasītājs kā bijušais SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" īpašnieks un Karginu ģimenes loceklis ir saistīts ar rakstā aprakstīto Jūrmalas nozagšanas īstenošanu – pašvaldības prāvu līdzekļu ieguldīšana privātā objektā, tas ir, SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" piederošās biroju un pārvaldes ēkas Piestātnes ielā 13, Jūrmalā atjaunošanā –, kā arī saistīts ar "Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu – šīs ēkas ilgtermiņa noma bez konkursa –, attiecīgi ir saistīts ar krimināli sodāmām darbībām, ir nepatiesa, jo SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" piederošajā nekustamajā īpašumā Piestātnes ielā 13, Jūrmalā netiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi. SIA "Citadeles Nekustamie īpašumi" minēto nekustamo īpašumu atjauno uz sava rēķina. Uz Raksta latviešu, kā arī krievu valodā publicēšanas brīdi nekustamais īpašums Piestātnes ielā 13, Jūrmalā nebija nevienam iznomāts un nepastāvēja nekādi apstākļi, kas liecinātu, ka tas tiktu iznomāts nelikumīgi. Tādējādi Prasītājs nemaz nevarēja būt un nekādā veidā nav saistīts ne ar rakstā minēto, ne jebkādām citām Jūrmalas nozagšanas darbībām un "Jūrmalas nozagšanas" shēmām.

[2.4.2.2] Šī prasības pieteikuma [2.3.2] punktā minētā no Raksta latviešu valodā citētā ziņa "2016: ATKLĀJAS NĪN "ATVIEGLOJUMU" SHĒMAS" un no Raksta latviešu valodā kopējā konteksta uztveramā ziņa, ka Prasītājs kā nekustamā īpašuma "Villa Adlera" 3.līnijā 1A, Jūrmalā īpašnieks īsteno nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas un tādā veidā izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, ir nepatiesa, jo Prasītājs neīsteno un nekad nav īstenojis jebkādas nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas. Saistībā ar minēto Prasītājs sniedz šādu skaidrojumu.

Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.pantam pašvaldība nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības.

Saskaņā ar minētā likuma 4.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu Nr.305 "Kadastra vērtēšanas noteikumi" 5.1pantu kadastrālās vērtēšanas vajadzībām lieto normatīvajos aktos noteiktās klasifikācijas – nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un būvju klasifikāciju.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka zemes vienībai un zemes vienības daļai vai plānotai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka:

1) vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība un zemes vienības daļa, izņemot šīs panta daļas 2.punktā minēto gadījumu;

2) attiecīgā valsts institūcija – zemes vienībām, kas ir Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai valsts drošības iestādes valdījumā vai lietošanā.

Rakstā latviešu valodā norādīts, ka uz Prasītāja vārda reģistrētai villai "Adlera" kāpu zonā Bulduros zeme saskaņā ar tās izmantošanas statusu nav gluži domāta villai, bet gan ārstniecības un veselības iestāžu apbūvei, kas ļauj ieekonomēt uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina, proti, norādīts, ka nodoklis zemei ar šādu izmantošanas statusu ir 8535,00 euro gadā, savukārt par individuālās apbūves zemi nodoklis būtu 13 950,00 euro gadā. Jūrmalas pilsētas domes Maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam Nr.16-37078 nekustamā īpašuma 3.līnijā 1A, Jūrmalā (Villa Adlera) sastāvā ietilpstošajai zemei kā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiešām norādīts – ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve un nodoklis par 2016.gadu zemei aprēķināts 8049,35 euro (7.pielikums). Taču atbilstoši iepriekš minētajam tiesiskajam regulējumam Prasītājs vērš uzmanību, ka zemes vienībai nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, kas ietekmē nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, nosaka pašvaldība un attiecīgi pašvaldība ir noteikusi nekustamā īpašuma 3.līnijā 1A, Jūrmalā sastāvā ietilpstošajai zemei nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve. Prasītājs uzsver, ka neko neshēmo un nav shēmojis attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu, pats nevarēja un nav noteicis nekustamā īpašuma 3.līnijā 1A, Jūrmalā sastāvā ietilpstošajai zemei rakstā minēto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – ārstniecības un veselības iestāžu apbūve. Prasītājs nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu 3.līnijā 1A, Jūrmalā maksā saskaņā ar pašvaldības atsūtīto maksāšanas paziņojumu attiecīgajam gadam.

Papildus Prasītājs norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome ar 2016.gada 19.maija lēmumu Nr.251 "Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemesgabalam 3.līnija 1A, Jūrmala" nolēmusi mainīt zemesgabalam 3.līnijā 1A, Jūrmalā nekustamā īpašuma lietošanas mērķi no ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve uz lietošanas mērķi komercdarbību objektu apbūve[12] (8.pielikums) un attiecīgi Jūrmalas pilsētas domes Maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2017.gadam Nr.17-37597 nekustamā īpašuma 3.līnijā 1A, Jūrmalā sastāvā ietilpstošajai zemei kā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis norādīts – komercdarbības objektu apbūve un nodoklis par 2017.gadu zemei aprēķināts 13 370,63 euro (9.pielikums).

[2.4.2.3] Šī prasības pieteikuma iepriekšējos divos punktos minētais apstiprina arī identisko ziņu no Raksta krievu valodā (šī prasības pieteikuma [2.3.3] punkts) nepatiesumu.

[2.4.2.4] Šī prasības pieteikuma [2.3.4] punktā minētā no Raksta latviešu valodā citētā ziņa "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi un aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina." un no Raksta latviešu valodā kopējā konteksta uztveramā ziņa, ka Prasītājs šantažē Jūrmalas pilsētas domi, tātad pret Jūrmalas pilsētas domi veic krimināli sodāmas darbības, un ka Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" parku Bulduros izveidojusi neatļautā vietā, neatļautā veidā, turklāt, ka šis parks nav pieejams sabiedrībai, ir nepatiesa, jo Prasītājs nešantažē un nekad nav šantažējis Jūrmalas pilsētas, ne arī kādas citas pašvaldības domi. Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" parku Bulduros izveidojusi atļautā vietā, atļautā veidā un šis parks ir pieejams sabiedrībai.

Attiecībā uz minētā parka izveidi Prasītājs paskaidro un, kā tas norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumā lietā Nr.42689007, SKA-943/2016, Jūrmalas pilsētas būvvalde trešajai personai SIA „ADLERA" 2006.gada 4.oktobrī izdeva būvatļauju Nr.67-j, ar kuru atļauta būvniecība – parka teritorijas labiekārtošana – Jūrmalā, Bulduri 1206, 3.līnija 1a un 4.līnija 1a. Jūrmalas aizsardzības biedrība iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par minētās būvatļaujas atcelšanu un šobrīd turpinās tiesvedība par būvatļaujas izdošanas tiesiskumu. Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumu ir atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 17.februāra spriedums, ar kuru tika apmierināts pieteicēja pieteikums un atcelta būvatļauja, un nosūtīta lieta Administratīvajai apgabaltiesai jaunai izskatīšanai. Augstākā tiesa Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumā norādīja, ka, ciktāl tiek vērtēts, vai būvatļaujas izsniegšana un īstenošana bija pieļaujama atbilstoši tobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, lietā ir būtiski noskaidrot, vai būvatļauja paredzēja veikt meža zemes transformāciju. Savukārt, ja reiz tika apsvērta iespēja būvatļaujas spēkā esību pamatot ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, bija būtiski ņemt vērā, vai parka (mežaparka) ierīkošana paredzēja veikt atmežošanu.

Jāvērš uzmanība uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumā norādīto, ka parka ierīkošana bija paredzēta teritorijas plānā un detālplānojumā. SIA „ADLERA" nozīmīgākos darbus veica laikā, kad bija spēkā Ministru kabineta rīkojums par meža zemes transformāciju un būvatļauja, turklāt būvatļauja nebija nedz apstrīdēta, nedz pārsūdzēta (2007.gada februārī – maijā). Parka ierīkošanas darbi ir pilnībā pabeigti, un parks faktiski tiek ekspluatēts gandrīz 10 gadus. Tāpat jāvērš uzmanība uz minētajā spriedumā norādīto, ka atbilstoši sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumā konstatētajam saskaņā ar būvatļauju uzbūvētais objekts ir uzskatāms par labiekārtotu mežu (mežaparku), konkrētajā gadījumā zemesgabala meža zemes atmežošana nav notikusi un izveidotā mežaparka pamatā ir labvēlīga ietekme uz vidi.[13]

Lai gan par Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2006.gada 4.oktobrī izdotās būvatļaujas Nr.67-j, ar kuru atļauta būvniecība – parka teritorijas labiekārtošana – Jūrmalā, Bulduri 1206, 3.līnija 1a un 4.līnija 1a, tiesiskumu vēl notiek tiesvedība, tomēr Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumā minētie fakti (tostarp, ka parka ierīkošana atbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam, parka ierīkošanas nozīmīgākie darbi veikti laikā, kad bija spēkā Ministru kabineta rīkojums par meža zemes transformāciju un būvatļauja, turklāt būvatļauja nebija nedz apstrīdēta, nedz pārsūdzēta (2007.gada februārī – maijā)) apstiprina iepriekš norādīto, ka Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" rakstā minēto parku Bulduros izveidojusi atļautā vietā un atļautā veidā.

[2.4.2.5] Šī prasības pieteikuma [2.3.5] punktā minētā no Raksta krievu valodā citētā ziņa "Retorisks jautājums: kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz? Vai kukuļi ir tam par iemeslu?" un no Raksta krievu valodā kopējā konteksta uztveramā ziņa, ka Jūrmalas pilsētas domes vadība rīkojas bijušo AS "Parex banka" līdzīpašnieku interesēs un, tā kā raksts būtībā ir par Prasītāju, tad priekšstats rodas, ka tieši Prasītāja interesēs, sniedz viņam nepamatotas, nelikumīgas privilēģijas un ka Prasītājs šādu Jūrmalas pilsētas domes vadības rīcību panāca ar kukuļdošanu, tātad, ka Prasītājs ir veicis krimināli sodāmas darbības, ir nepatiesa, jo Prasītājs nekad nav saņēmis nepamatotas, nelikumīgas privilēģijas no Jūrmalas pilsētas domes, kā arī nav Jūrmalas pilsētas domei devis kukuļus.

[2.4.3] Ņemot vērā šī prasības pieteikuma [2.4.2] punktā minēto, secināms, ka Atbildētāji ir pārkāpuši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 25.panta 1.punktu, saskaņā ar kuru žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju, un to rīcība neatbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē definētajam principam, kas vērtējams, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības, un atbilstoši kuram žurnālistu tiesības izplatīt sabiedrības interesi raisošu informāciju prasa, lai viņi rīkotos labā ticībā un balstītos uz patiesu faktisko situāciju, kā arī sniegtu "uzticamu un precīzu" informāciju saskaņā ar žurnālistu ētikas standartiem.[14]

[2.5] Prasītāja goda un cieņas aizskārums.

[2.5.1] Atbilstoši juridiskajā literatūrā sniegtajam skaidrojuma gods un cieņa ir ētikas un morāles kategorijas, un katram cilvēkam izpratne par tām var atšķirties. Ar godu saprot personas sabiedrisku novērtējumu, kas ir izveidojies personas darbības rezultātā, bet ar cieņu saprot personas sabiedriskā vērtējuma atspoguļojumu viņas pašas apziņā, t.i., personas pašnovērtējumu. Sabiedrības atzinīgs vērtējums ir sasniedzams ilgstošā laikā atbilstoši personas nopelniem, un, izplatot nepatiesas ziņas, notiek personas vērtības nepamatots samazinājums sabiedrības acīs.[15] Atbilstoši tiesu praksē sniegtajai atziņai gods un cieņa ir atzīstama par aizskartu, ja tiek konstatēts, ka ziņu, kas neatbilst patiesībai, izplatīšanas rezultātā sabiedriskais vērtējums par personu ir samazinājies un vērtējuma atspoguļojums paša cietušā apziņā ir pazeminājies.[16]

[2.5.2] Ar Rakstā latviešu un krievu valodā publicētajām ziņām un no tā kopējā konteksta uztveramajām ziņām, kas norādītas šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā, Prasītājs faktiski nepamatoti apvainots nelikumīgās, negodprātīgās, krimināli sodāmās darbībās, jo minētās ziņas ir nepatiesas. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 175.pantu par zādzību, saskaņā ar Krimināllikuma 183.pantu par izspiešanu un saskaņā ar Krimināllikuma 323.pantu par kukuļdošanu paredzēta kriminālatbildība, un no noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas viedokļa minētajos pantos paredzēta atbildība par noziegumu, turklāt atbilstoši Krimināllikuma 183.pantam un Krimināllikuma 323.pantam izspiešana un kukuļdošana ir smags noziegums.

Attiecīgi Prasītājam ar Rakstā latviešu un krievu valodā publicētajām ziņām un no tā kopējā konteksta uztveramajām ziņām, kas norādītas šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā, faktiski nepamatoti piedēvēta saistība ar rakstā aprakstīto Jūrmalas nozagšanas īstenošanu un "Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu, proti, saistība ar krimināli sodāmām darbībām un tieši noziegumu. Ar minētajām ziņām Prasītājs faktiski nepamatoti apvainots nekustamā īpašuma nodokļa "atvieglojumu" shēmas īstenošanā, kā rezultātā Prasītājs izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, proti, nelikumīgu, negodprātīgu darbību veikšanā. Tāpat ar minētajām ziņām Prasītājs faktiski nepamatoti apvainots Jūrmalas pilsētas domes šantāžā, kas Krimināllikuma izpratnē ir izspiešana, proti, krimināli sodāmu darbību un tieši smaga nozieguma izdarīšanā. Ar minētajām ziņām Prasītājs kā SIA "ADLERA" īpašnieks faktiski nepamatoti apvainots parka Bulduros izveidē neatļautā vietā, neatļautā veidā, kā arī šī parka pieejamības sabiedrībai liegšanā, proti nelikumīgu, negodprātīgu darbību veikšanā. Kā arī ar minētajām ziņām Prasītājs faktiski nepamatoti apvainots nepamatotu, nelikumīgu privilēģiju saņemšanā no Jūrmalas pilsētas domes vadības un šādas Jūrmalas pilsētas domes vadības rīcības panākšanā ar kukuļdošanu, kas ir krimināli sodāma darbība un tieši smags noziegums.

[2.5.3] Šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētās nepatiesās ziņas par Prasītāju tika izplatītas publiski, proti, laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" 2017.gada 12.marta izdevumā Nr.1, kas izdots latviešu valodā, publicētajā rakstā "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" un tā paša laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" 2017.gada 30.marta izdevumā Nr.1, kas izdots krievu valodā, publicētajā rakstā "Kas saista domi un bijušos Parex bankas līdzīpašniekus?". Nepatiesās ziņas tika izplatītas plaši, proti, laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 tirāžas apjoms latviešu valodā bija 5000 eksemplāri un krievu valodā – 5000 eksemplāri un tas tika izdots Jūrmalas pilsētā un Engures novadā, savukārt interneta vietnē www.bjurmala.lv laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevums Nr.1 latviešu valodā ir pieejams neierobežotam personu lokam visā pasaulē. Atbilstoši laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" latviešu valodas izdevumā Nr.1 norādītajai informācijai laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevums Nr.1 bija pieejams izplatīšanas punktos un katrs, kurš to nesaņēma, bet vēlējās saņemt, varēja to iegūt, nosūtot izziņu uz laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevumā Nr.1 norādīto tālruņa numuru. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 tirāžas apjoms bija lielāks par 10 000 eksemplāru.

Tā kā laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevums Nr.1 tika izdots divās valodās, tad ar tā saturu varēja un joprojām var iepazīties ne tikai tā sabiedrības daļa, kas pārvalda latviešu valodu, bet arī krievvalodīgā sabiedrības daļa.

Laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevums Nr.1 abās valodās bija pieejams bez maksas un līdz ar to ar tā saturu varēja iepazīties jebkurš, kuram bija šāda interese, un to ka šāda interese bija un laikraksta pielikums "Bagātā Jūrmala" ir pieprasīts masu informācijas līdzeklis apliecina tas, ka laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.2 (95) (10.pielikums) latviešu valodā tirāžas apjoms tika palielināts par 500 eksemplāriem, bet jau izdevuma Nr.3 (96) (11.pielikums) un Nr.4 (97) (12.pielikums) gan latviešu, gan krievu valodā tirāžas apjoms tika palielināts par 1000 eksemplāriem katrā valodā.[17]

Attiecībā uz nepatieso ziņu izplatīšanas plašumu jānorāda, ka 2017.gada 3.jūnijā Latvijā notiks republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas, un līdz ar to ir pamats pieņemt, ka iedzīvotāji vairāk interesējas un pievērš uzmanību masu informācijas līdzekļos sniegtajai informācijai, kuros pieminēta pašvaldības domes darbība. Laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 latviešu valodā pirmajā lapā ievietots virsraksts "Skandāls: Kas sasien domes vadību un Parex banku", kā arī Raksta latviešu un krievu valodā nosaukumā lietots vārds "dome". Tādējādi ir pamats pieņemt, ka iedzīvotājus laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevums Nr.1 un tajā publicētais Raksts latviešu un krievu valodā varēja ieinteresēt un viņi to ir izlasījuši.

[2.5.4] Tāpat jāņem vērā, ka Prasītājs ir uzņēmējs. Atbilstoši Lursoft uzņēmumu datu bāzē pieejamai informācijai Prasītājam pieder trīs uzņēmumi, no kuriem diviem savukārt pieder vēl trīs uzņēmumi.

Prasītājs ir vienīgais dalībnieks Rakstā latviešu un krievu valodā minētajā SIA "ADLERA" laikā no 2015.gada 25.jūnija (13.pielikums), un tās darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (14.pielikums).

Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" ir vienīgā dalībniece SIA "ARHĪVA NAMS" laikā no 2015.gada 28.oktobra. SIA "ARHĪVA NAMS" darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kā arī starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (15.pielikums).

Prasītājam piederošā SIA "ADLERA" ir vienīgā dalībniece SIA "VASALS" laikā no 2015.gada 10.jūnija. SIA "VASALS" darbības veids ir medniecība un ar to saistītās palīgdarbības, kā arī graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (16.pielikums).

Prasītājs ir vienīgais dalībnieks SIA "PLURALIS" laikā no 2016.gada 17.februāra, un tās darbības veids ir sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana (17.pielikums).

Prasītājam piederošā SIA "PLURALIS" ir vienīgā dalībniece SIA "Pax Lachesis" laikā no 2015.gada 10.septembra. Prasītājs minētājā SIA "Pax Lachesis" ir viens no diviem valdes locekļiem ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi laikā no 2009.gada 20.janvāra. SIA "Pax Lachesis" darbības veids ir automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (18.pielikums).

Prasītājs ir vienīgais dalībnieks SIA "PLINTAS" laikā no 2015.gada 11.jūnija, un tās darbības veids ir citu dzīvnieku audzēšana (19.pielikums).

Tādējādi pamatoti pieņemt, ņemot vērā iepriekš minēto par izplātīto ziņu publisku un plašumu, ka šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētās Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītās nepatiesās ziņas par Prasītāju varēja izlasīt gan uzņēmēji, kuri pazīst Prasītāju, gan Prasītāja kā uzņēmēja esošie un potenciālie sadarbības partneri, gan klienti.

Raksturojot Prasītāja personību, jānorāda, ka Prasītājs ir ieguvis augstas kvalitātes izglītību ārvalstu izglītības iestādēs, ko apliecina Roseja institūta (L'Institut Le Rosey) 2000.gada 29.jūnijā Rollē (Rolle) Šveicē Prasītājam izsniegts diploms par vidusskolas pabeigšanu un apgūto Starptautiskā Bakalaurāta programmu laikā no 1998.gada līdz 2002.gadam (20.pielikums), kā arī Londonas universitātes koledžas akadēmiskais noraksts par bakalaura grāda mākslā krievu valodā ar vadības studijām piešķiršanu Prasītājam 2005.gada 1.augustā (21.pielikums).

[2.5.5] Ņemot vērā šī prasības pieteikuma [2.5] punktā minētos faktiskos apstākļus, šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētās Rakstā latviešu un krievu valodā izplātītās ziņas par Prasītāju viennozīmīgi un nepārprotami padara negatīvu un samazina Prasītāja sabiedrisko novērtējumu, tostarp no uzņēmēju, kuri pazīst Prasītāju, viņa sadarbības partneru un klientu puses. Savukārt, apzinoties negatīvo savas darbības sabiedrisko novērtējumu, Prasītājs pārdzīvojis, izjutis negatīvas emocijas un ir pazeminājies viņa pašnovērtējums. Tādējādi šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētās Rakstā latviešu un krievu valodā izplātītās ziņas par Prasītāju viennozīmīgi un nepārprotami ir aizskārušas Prasītāja gan kā cilvēka, gan kā uzņēmēja godu un cieņu, un, tā kā tās ir nepatiesas, tad ir noticis nepamatots, prettiesisks Prasītāja goda un cieņas aizskārums.

[2.5.6] Prasītāja goda un cieņas aizskārums ir vērtējams kā smags, jo ar Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītajām ziņām un no tā kopējā konteksta uztveramajām ziņām, kas norādītas šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā, Prasītājs ir apvainots vairākās šī prasības pieteikuma [2.5.2] punktā minētajās krimināli sodāmās darbībās un tieši noziegumos, tostarp smagos noziegumos, kā arī vairākās citās šī prasības pieteikuma [2.5.2] punktā minētajās nelikumīgās, negodprātīgās darbībās un šīs ziņas varēja izlasīt plašs personu loks, ņemot vērā gan laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 tirāžas apjomu, gan tā izdošanu latviešu un krievu valodā, gan tā pieejamību bez maksas, turklāt tā pieejamību arī interneta vietnē www.bjurmala.lv, un pamatoti pieņemt, ka šīs ziņas arī izlasīja plašs personu loks, ņemot vērā, ka laikraksta pielikums "Bagātā Jūrmala" ir pieprasīts, kam par apliecinājumu ir tā tirāžas apjoma palielinājums, kā arī tuvojošās republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas, kad cilvēki vairāk interesējas un pievērš uzmanību masu informācijas līdzekļos sniegtajai informācijai, kuros pieminēta pašvaldības domes darbība, un kā tas ir laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 gadījumā.

[2.5.7] Šo prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minēto Raksta latviešu un krievu valodā ziņu par Prasītāju izplatīšana un ievērojamā plašumā neapšaubāmi atstājusi negatīvas sekas uz Prasītāja kā uzņēmēja reputāciju, jo ir pamatoti pieņemt, ka tās varēja izlasīt un izlasīja gan uzņēmēji, kuri pazīst Prasītāju, gan Prasītāja kā uzņēmēja esošie un potenciālie sadarbības partneri, gan klienti. Savukārt tas var negatīvi ietekmēt Prasītāja uzņēmējdarbību, jo negatīva Prasītāja kā uzņēmēja reputācija var mazināt uzticību viņam piederošajiem uzņēmumiem no citu uzņēmēju, sadarbības partneru un klientu puses un attiecīgi viņi var izšķirties neizvēlēties sadarbību ar Prasītāja uzņēmumiem vai viņu un Prasītāja uzņēmumu starpā esošā sadarbība var tikt apgrūtināta, kā rezultātā neapšaubāmi var kristies arī peļņa no veicamās uzņēmējdarbības. Kā norādīts portālā www.kvestnesi.lv publicētajā rakstā "Uzņēmuma reputācija – vai varam atļauties to zaudēt" uzņēmuma vadītāja reputācija ir viens no uzņēmuma reputācijas komponentiem. Savukārt uzņēmuma slikta vai laba reputācija tiešā veidā ietekmē saimnieciskās darbības rādītājus.[18] Portālā www.irlv.lv publicētājā rakstā "Veidojas izpratne par reputācijas nozīmību" norādīts, ka biznesā reputācija darbojas kā ātrs un spēcīgs signāls, apliecinot, ka šim uzņēmumam var uzticēties. Vienlaikus tā atbrīvo klientus no apgrūtinošās uzņēmumu un to produktu salīdzināšanas un analīzes, kā arī paātrina klientu lēmumu pieņemšanas procesu. Atzīmēts, ka, ja laba reputācija veidojas vai tiek izveidota ilgstošā laika periodā, tad reputācijas kritums var būt straujš un izraisīt pat neatgriezeniskas sekas.[19] Turklāt kā liecina komunikācijas un biznesa konsultāciju uzņēmuma SIA "Ēriks Matulis un partneri" veiktā uzņēmēju aptauja lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju (16,9 %) uzskata, ka reputācija veido aptuveni 60 % no uzņēmuma vērtības.[20]

Atbilstoši šī prasības pieteikuma [2.5.4] punktā norādītajam Prasītājam pieder trīs uzņēmumi, no kuriem diviem pieder vēl trīs uzņēmumi, tātad faktiski Prasītājs ir visu sešu minētajā prasības pieteikuma punktā uzskaitīto uzņēmumu īpašnieks. Atbilstoši Lursoft uzņēmumu datu bāzē pieejamai informācijai šī prasības pieteikuma [2.5.4] punktā minēto uzņēmumu SIA "ADLERA", SIA "ARHĪVA NAMS", SIA "VASALS", SIA "PLURALIS", SIA "Pax Lachesis" un SIA "PLINTAS" kopējais apgrozījums 2016.gadā bija 535 363,00 euro, savukārt šo uzņēmumu veiktie kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2016.gadā bija kopā 155 240,00 euro, bet 2016.gadā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – kopā 26 790 euro. Šī prasības pieteikuma [2.5.4] punktā redzama Prasītāja uzņēmumu darbības daudzveidība, proti, to darbība gan nekustamo īpašumu jomā, gan automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga jomā, medniecības un ar to saistīto palīgdarbību jomā, kā arī graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanas un dzīvnieku audzēšana jomā. Minētais liecina, ka Prasītājs ir ievērojams uzņēmējs, kurš darbojas daudzās jomās. Tādējādi ir pamatoti norādīt, ka ar šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā minētajām Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītajām ziņām par Prasītāju negatīvi ietekmētā Prasītāja reputācija var negatīvi ietekmēt Prasītāja uzņēmumu reputāciju un rezultātā negatīvi ietekmēt to uzņēmējdarbību un peļņu un, tā kā Prasītāja uzņēmumi darbojas daudzās jomās, tad ar šīm ziņām negatīvi ietekmētā Prasītāja reputācija var radīt ievērojas negatīvas sekas, jo skartu daudzus uzņēmumus.

[2.6] Par nepatiesu, personas goda un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu Civillikuma 2352.1panta pirmajā daļā ir paredzēta civiltiesiskā atbildība šo nepatieso, personas goda un cieņu aizskarošo ziņu atsaukuma veidā.

Minētā Civillikuma 2352.1panta otrajā daļā noteiktas prasības šādu ziņu atsaukumam, ja tās izplatītas presē, proti, tādā gadījumā tās presē arī jāatsauc. Tāpat arī

likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 21.panta piektajā un sestajā daļā noteiktas prasības nepatieso ziņu atsaukumam, ja nepatiesās ziņas izplatītas masu informācijas līdzeklī. Proti, saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu masu informācijas līdzeklim atsaukums jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā, kurā bija publicētas nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts pienākums atsaukt nepatiesās ziņas vai atvainoties, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 izdevēja SIA "Lietišķie multimēdiji" un minētā izdevuma izdevējs, īpašnieks un galvenais redaktors Arvīds Deģis nav snieguši atbildi uz Prasītāja 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu un nav izpildījuši tajā ietverto lūgumu atsaukt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītās nepatiesās ziņas par Prasītāju.

Pamatojoties uz šajā prasības pieteikumā iepriekš minēto, proti, ka Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītās ziņas un no tā kopējā konteksta uztveramās ziņas, kas norādītas šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā, aizskar Prasītāja godu un cieņu (detalizēti šī prasības pieteikuma [2.5] punktā) un šīs ziņas par Prasītāju ir nepatiesas (šī prasības pieteikuma [2.4] punkts), Atbildētājiem, ievērojot Civillikuma 2352.1panta pirmajā daļā noteikto un minētā panta otrajā daļā, kā arī likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 21.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības nepatieso ziņu atsaukumam, uzliekams pienākums ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt šī prasības pieteikuma [1.4] punktā uzskaitītās no Raksta latviešu un krievu valodā citētās nepatiesās, Prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas, atsaukumu publicējot tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā, kurā bija publicētas nepatiesās, Prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas, bet, ja tas nav iespējams, – tādā pašā šriftā līdzvērtīgā laikrakstā.

[2.7] Par prettiesisku personas goda un cieņas aizskārumu (personisko (nemantisko) tiesību aizskārumu)[21] Civillikuma 2352.1panta trešajā daļā ir paredzēta civiltiesiskā atbildība mantiskas kompensācijas veidā.

Pamatojoties uz šajā prasības pieteikumā iepriekš minēto, proti, ka ar Rakstā latviešu un krievu valodā izplatītajām ziņām un no tā kopējā konteksta uztveramajām ziņām, kas norādītas šī prasības pieteikuma [1.4] punktā un detalizēti – [2.3] punktā, ir aizskarts Prasītāja gods un cieņa (detalizēti šī prasības pieteikuma [2.5] punktā) un, tā kā ziņas ir nepatiesas (šī prasības pieteikuma [2.4] punkts), šis aizskārums ir prettiesisks, Prasītājam par labu solidāri no Atbildētājiem nosakāma Civillikuma 2352.1panta trešajā daļā paredzētā mantiskā kompensācija par prettiesisku Prasītāja goda un cieņas aizskārumu.

Jāatzīmē, ka Civillikuma Saistību tiesības daļas komentāros, skaidrojot deviņpadsmitās nodaļas pirmās apakšnodaļas "Prasījumi personisko aizskārumu dēļ" II sadaļu "Tiesības uz atlīdzību no nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu un pret sieviešu nevainību", norādīts, ka civiltiesiskā atbildība morālā kaitējuma mantiskas kompensācijas veidā iestājas par pašu prettiesisko darbību vai bezdarbību (formālā pārkāpuma gadījumā), piemēram, nepatiesas vai godu un cieņu aizskarošas informācijas publicēšana laikrakstā. Līdz ar to nav nepieciešams pierādīt cēlonisko sakaru un kaitīgās sekas.[22]

Tāpat arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr.C31386210, SKC-181/2014 par goda un cieņas aizskaršanu tiesa atbildētāja kasācijas sūdzības argumentus par Civillikuma 1635.panta piemērošanu atzina par nepamatotiem, jo minētais pants satur vispārēju normu par cietušā tiesībām prasīt apmierinājumu par morālo kaitējumu, kas izpaužas kā fiziskas vai garīgas ciešanas, savukārt izskatāmajā lietā pušu tiesiskās attiecības regulē speciālā tiesību norma – Civillikuma 2352.1pants, kura pirmajā daļā pierādīšanas pienākuma nasta paredzēta aizskarošo ziņu izplatītājam. Gadījumā, kad likuma speciālajā normā ir noteikts pēc tiesas ieskata par nemantisku aizskārumu dodams mantisks apmierinājums (goda un cieņas aizskārums), pats aizskāruma fakts ir atzīts par tik nozīmīgu, ka nav vajadzīga ciešanu konstatēšana, lai tiesa noteiktu mierinājuma maksu (atlīdzību pēc tiesas ieskata).[23]

Kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014.gada tiesu prakses apkopojumā "Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās" izdarīti šādi secinājumi, kas attiecas uz konkrēto civillietu.

Viena no tiesību aizskārumu grupām, kas rada tiesību uz morālā kaitējuma atlīdzību, ir tiesību aizskārumi, kas paši par sevi ir sabiedriski tik bīstami, ka rada prezumpciju par nepieciešamību noteikt atlīdzību pēc tiesas ieskata, lai dotu mierinājumu cietušajam, kā arī stiprinātu vispārējo prevenciju (sk. kopsavilkuma 3. un 8.tēzi). Pieminētajā kopsavilkuma 3.tēzē norādīts, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei un Civillikuma 2349., 2352., 2351¹.[šāda panta nav, acīmredzami domāts 2352.¹pants], 2353.panta, Darba likuma 29.panta jēgai tiesa, nosakot morālā kaitējuma atlīdzību, nav saistīta ar priekšnoteikumu par fizisku un garīgu ciešanu konstatēšanu. Šāds priekšnoteikums nepastāv arī autortiesību, privātuma personas datu prettiesiskas izmantošanas un citos cilvēktiesību aizskārumu gadījumos.

Pieminētajā kopsavilkuma 8.tēzē tostarp norādīts, ka atlīdzība par goda un cieņas aizskārumu kā atsevišķa apakšgrupa ietilpst jēdzienā „atlīdzība par morālo kaitējumu".[24]

Ņemot vērā minēto, tā kā konkrētajā civillietā prettiesiski ir aizskarta Latvijas Republikas Satversmē nostiprināta cilvēktiesība – aizskarts Prasītāja gods un cieņa, tad šāds aizskārums pats par sevi ir tik nozīmīgs un tik sabiedriski bīstams, ka par pašu aizskāruma faktu, kā tas paredzēts Civillikuma 2352.¹pantā, nosakāma mantiska kompensācija Prasītājam, lai dotu mierinājumu. Proti, kā tas izriet no iepriekš minētā skaidrojuma, prettiesiska goda un cieņas aizskāruma gadījumā nav šaubu, ka personai ir nodarīts nemantisks (morāls) kaitējums.

Nosakot mantisku kompensāciju par Prasītāja goda un cieņas aizskārumu, jāņem vērā šādi faktiskie apstākļi un apsvērumi:

- Ir aizskarta Latvijas Republikas Satversmē nostiprināta cilvēktiesība.

- Viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē definētajiem principiem, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības, ir informācijas ieguves metode un tās patiesīgums, kas minēts šī prasības pieteikuma [2.4.3] punktā un atbilstoši kuram žurnālistu tiesības izplatīt sabiedrības interesi raisošu informāciju prasa, lai viņi rīkotos labā ticībā un balstītos uz patiesu faktisko situāciju, kā arī sniegtu "uzticamu un precīzu" informāciju saskaņā ar žurnālistu ētikas standartiem.

Rakstā latviešu un krievu valodā publicētās ziņas jeb fakti par Prasītāju neatbilst patiesībai, kā tas norādīts šī prasības pieteikuma [2.4] punktā, un līdz ar to secināms, ka Atbildētāji nav pienācīgi veikuši faktu pārbaudi, pirms to izplatīšanas.

- Jāņem vērā šī prasības pieteikuma [2.5] punktā norādītais, proti, nepatiesu, Prasītāja godu un cieņu aizskarošu ziņu saturs, šo ziņu izplatīšanas publiskums un plašums, Prasītāja personība, ar šīm ziņām nodarītā aizskāruma smagums un sekas, tostarp, kā jau norādīts šī prasības pieteikuma [2.5] punktā, Prasītājs apvainots vairākās krimināli sodāmās darbībās un tieši noziegumos, tostarp smagos noziegumos, (to izdarīšanā vai saistībā ar tiem), kā arī vairāku citu nelikumīgu, negodprātīgu darbību veikšanā, šīs ziņas izplatītas plašam personu lokam, ņemot vērā gan laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 tirāžas apjomu, gan tā izdošanu latviešu un krievu valodā, gan tā pieejamību bez maksas, un šīs ziņas interneta vietnē www.bjurmala.lv pieejamas neierobežotam personu lokam visā pasaulē, Prasītājs ir uzņēmējs, ieguvis augstas kvalitātes izglītību ārvalstu izglītības iestādēs, Prasītājs, apzinoties negatīvo savas darbības sabiedrisko novērtējumu, pārdzīvojis, izjutis negatīvas emocijas un pazeminājies viņa pašnovērtējums, atstātas negatīvas sekas Prasītāja kā uzņēmēja reputācijai, kas var negatīvi ietekmēt Prasītāja uzņēmējdarbību.

Ņemot vērā šo un visu šajā prasības pieteikumā minēto, visus konkrētās lietas faktiskos apstākļus, taisnīga un samērīga mantiska kompensācija par prettiesisku Prasītāja goda un cieņas aizskārumu būtu nosakāma 30 000,00 (trīsdesmit tūkstoši) euro apmērā.

[2.8] Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1punktā noteikts, ka prasības pieteikumā norādāmas ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā. Saskaņā ar Mediācijas likuma 1.panta 1.punktu mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Prasītājs norāda, ka mediācija strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav izmantota. Prasītāja ieskatā konkrētajā strīdā mediācija nav iespējama, jo Prasītājs jau mēģināja rast strīda risinājumu ārpustiesas ceļā, vēršoties pie SIA "Lietišķie multimēdiji" kā laikraksta pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 izdevējas un Arvīda Deģa kā minētā izdevuma izdevēja, īpašnieka un galvenā redaktora ar 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu, taču atbildi uz minēto iesniegumu nesaņēma, līdz ar to Atbildētāji ir atteikušies strīdu risināt ārpustiesas ceļā.

[2.9] Pamatojoties uz visu šajā prasības pieteikumā iepriekš izklāstīto un vadoties no Latvijas Republikas Satversmes 92., 95.panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta, Civillikuma 1670., 1683.panta, 2352.1panta, likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 2.panta pirmās daļas, 7.panta piektās daļas, 16.panta trešās daļas, 21.panta, 24.panta pirmās daļas 2.punktu, 25.panta 1.punkta, 28.panta un Civilprocesa likuma 1., 34., 39., 41., 44., 127., 128. 129.panta,

lūdzu tiesu:

- Atzīt par nepatiesām un Rema Kargina godu un cieņu aizskarošām laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" 2017.gada 12.marta izdevumā Nr.1, kas izdots latviešu valodā, publicētajā rakstā "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" izplatītas šādas ziņas:

- "Mēģinājām izdibināt, kāpēc pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus privātā objektā, kas pieder SIA "Citadeles nekustamie īpašumi" (..). (..) šajā biroju un pārvaldes ēkā Dzintaros uz Piestātnes un Meža ielu stūra (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan domes ierēdņu konspiratīvā apspriežu zāle, gan grezns kabinets nesen demisionējošajam mēram Gatim Truksnim, īstenojot "Jūrmalas nozagšanas" shēmu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa.";

- "2016: ATKLĀJAS NĪN "ATVIEGLOJUMU" SHĒMAS";

- "Rems Kargins droši iet "Kargins Superstar" pēdās (..), šantažējot domi un aizsargājamā biotopā veidojot privātu izgaismotu parku ar izsmalcinātiem augiem un soliņiem Bulduros – uz jūrmalnieku dzīvestelpas rēķina.",

kā arī laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" 2017.gada 30.marta izdevumā Nr.1, kas izdots krievu valodā, publicētajā rakstā "Kas saista domi un bijušos Parex bankas līdzīpašniekus?" izplatītas šādas ziņas (norādīts ziņu tulkojums valsts valodā atbilstoši šim prasības pieteikumam pielikumā pievienotajam raksta tulkojumam):

- "Mēs mēģinām noskaidrot, kāpēc pašvaldība ievērojamus līdzekļus ir ieguldījusi privātā objektā, kas pieder SIA Citadeles Nekustamie īpašumi (..). (..) šajā biroju ēkā Dzintaros, Piestātnes un Meža ielas krustojumā (Piestātnes ielā 13) atradīsies gan konspiratīva domes ierēdņu apspriežu zāle, gan nesen amatu zaudējušā mēra Gata Trukšņa grezns kabinets, kas kļūs par „Jūrmalas nozagšanas" shēmas īstenošanu jeb ilgtermiņa nomu bez konkursa.";

- "2016: ATKLĀJĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA „ATVIEGLOJUMA" SHĒMAS";

- "Retorisks jautājums: kāpēc domes vadība tik labvēlīga pret bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem un visādi viņiem palīdz? Vai kukuļi ir tam par iemeslu?".

- Uzlikt par pienākumu laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 latviešu un krievu valodā izdevējai SIA "Lietišķie multimēdiji" (reģistrācijas Nr.40103663103), laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevuma Nr.1 abās minētajās valodās izdevējam, īpašniekam un galvenajam redaktoram Arvīdam Deģim un laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" izdevumā Nr.1 latviešu valodā publicētā raksta "Kas sasien domi un bijušos "Parex bankas" līdzīpašniekus?" autoram Rūdolfam Kurzemniekam atsaukt iepriekš minētās ziņas ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas šādā veidā, proti:

- ziņu latviešu valodā atsaukumu publicējot laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" latviešu valodas izdevumā tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā, kurā bija publicētas iepriekš minētās ziņas, bet, ja tas nav iespējams, – tādā pašā šriftā līdzvērtīgā laikrakstā;

- ziņu krievu valodā atsaukumu publicējot laikraksta "Tukuma Novada avīze" pielikuma "Bagātā Jūrmala" krievu valodas izdevumā tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā, kurā bija publicētas iepriekš minētās ziņas, bet, ja tas nav iespējams, – tādā pašā šriftā līdzvērtīgā laikrakstā.

- Piedzīt solidāri no SIA "Lietišķie multimēdiji" (reģistrācijas Nr.40103663103), Arvīda Deģa un Rūdolfa Kurzemnieka par labu Remam Karginam mantisku kompensāciju 30 000,00 (trīsdesmit tūkstoši) euro apmērā.

- Piedzīt solidāri no atbildētājiem SIA "Lietišķie multimēdiji" (reģistrācijas Nr.40103663103), Arvīda Deģa un Rūdolfa Kurzemnieka par labu Remam Karginam samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta 2.1punktā noteiktajam (prasības pieteikumā prasībās par naudas summas piedziņu norādāma kredītiestāde un konta numurs) Rema Kargina kredītiestāde un konta numurs:

[Banka]

konta numurs: [...]

[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2016.gada 9.maija Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses apkopojums "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, līdzsvarojot tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un izteiksmes brīvību". Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/ect-nolemumi/ect-spriedumu-apkopojumi/

[2] Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2003./2004.gada tiesu prakses apkopojums "Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību". Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibas/

[3] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 12.jūlija spriedums lietā "A/s Diena un Ozoliņš pret Latviju". Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/ect-nolemumi/eiropas-cilvektiesibu-un-pamatbrivibu-aizsardzibas-konvencija/pec-pantiem/10pants-varda-briviba/

[4] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009.gada 25.novembra spriedums lietā Nr.SKC-276. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/civillikuma-pantu-raditajs-2003-2013/saistibu-tiesibas-1401-2400pants/

[5] Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1987, 6., 88., 107., 727.lpp.

[6] http://financenet.tvnet.lv/finansu_zinas/605972-pvn_shemas_krapnieciba_pazud_miljoni

[7] Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1987, 6., 329., 781.lpp.

[8] Turpat, 649.lpp.

[9] Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1987, 6., 674.lpp.

[10] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 3.marta spriedums lietā Nr.SKC-102. Pieejams: http://providus.lv/en/article/par-latvijas-republikas-satversmes-95-un-100-panta-piemerosanu-augstakas-tiesas-senata-spriedums-lieta-nr-skc-102

[11] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 28.maija spriedums lietā Nr.SKC-219. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/civillikuma-pantu-raditajs-2003-2013/saistibu-tiesibas-1401-2400pants/

[12] https://www.jurmala.lv/d ocs/j16/l/j160251.htm

[13] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumā lietā Nr.42689007, SKA-943/2016. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba/2016/

[14] Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2016.gada 9.maija Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses apkopojums "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, līdzsvarojot tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un izteiksmes brīvību". Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/ect-nolemumi/ect-spriedumu-apkopojumi/

[15] Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 635.lpp.

[16] Latvijas Republikas Augstākā tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 1.februāra spriedums lietā Nr.SKC-8/2012. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/civillikuma-pantu-raditajs-2003-2013/saistibu-tiesibas-1401-2400pants/

[17] http://bjurmala.lv/

[18] Kukuškina Ņ. Uzņēmuma reputācija – vai varam atļauties to zaudēt?// Komersanta Vēstnesis. Nr.2 (8), 11.01.2006. Pieejams: http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=125513

[19] Cāne R. Veidojas izpratne par reputācijas nozīmību. 25.08.2016. Pieejams: http://www.irlv.lv/2016/8/25/veidojas-izpratne-par-reputacijas-nozimibu

[20] http://www.7guru.lv/blog/petnica/latvija-pusi-uznemuma-vertibas-veido-reputacija/

[21] Bitāns A. Cik vērts ir gods un cieņa un vai mēs protam to novērtēt?// Likums un Tiesības. 7, 2001.

[22] Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 634.lpp.

[23] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.decembra spriedums lietā Nr.C31386210, SKC-181/2014.Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi

[24] Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014.gada tiesu prakses apkopojums "Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās". Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibas/


« Назад 2/2 Вперед

Оставить комментарий

Комментарии

  • :-) 1 Июня 2017 11:07

    Обидели малыша :-)

  • ЕФИМ ГРИГОРЬЕВИЧ 1 Июня 2017 14:04

    А КАК ЖЕ ТЕСТЬ БАНКИРА,КОТОРЫЙ ВСЁ ПРОСРАЛ И РАБОТАЕТ У БЫВШЕГО ВОДИТЕЛЕМ,ТЯЖЕЛО НАВЕРНО,ДА УЖ НЕ ХОТЕЛ БЫТЬ БИЛОМ ГЕЙТСОМ, СТАЛ СЕМЕЙНЫМ ШОФЕРОМ

  • Карл у Клары... 2 Июня 2017 01:59

    Кокой святой человек,как же так ,что там с черной кассой и квартирами для "светы" -- по адресу '"сарканармияс-вблизи 6" ??

  • Прокурор Скрастыньш 2 Июня 2017 11:40

    Ждем следующего иска от Гоши Красовицкого за ложь о том что ему сдали пляж в аренду почти даром :-). Как бывший работник Парекса требую прекратить унижать бедных и несчастных. Ведь наш ВОждь и учитель сказал что СЫН ЗА ОТЦА не.....

  • чоткий 2 Июня 2017 19:01

    Хуясе увлккательная филология в статье! А вот если я задам реторический вопрос: у меня в штанах хуй или огромный елдак? - меня чоа могут привлечь за угрозу изнасилования?

4 главные под байкой - Читайте также

Читайте также

4 главные под байкой

Кнопка Телеграм в байках

топ 3 под байкой - Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

топ 3 под байкой

Рекомендованно для вас

Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

Комментарии

Комментарии