LR IeM Valsts policijas priekšniekam
V. Voinam
Valsts policijas Iekšējās drošības birojam
Čiekurkalna 1. līnija 1, k-4, Rīgā, LV-1026
AS „Ventbunkers» akcionāru
SIA „Kement»
adrese: Kuldīgas iela 51, Ventspils, LV-3601,
un
AS «Topmar Baltic Investments»
adrese: Doma laukums 1a, Rīga, LV1050,
Rīgā, 2010. gada 24. martā
Nr. 2010-03-24/1
IESNIEGUMS
par policijas darbinieku iespējamu pilnvaru pārsniegšanu
Ar šo iesniegumu informējam par valsts policijas darbinieku, iespējams, pretlikumīgām darbībām kas paredzētas Krimināllikuma 317. panta otrajā daļā, proti, par policijas darbinieka izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, kas ir saistītas ar vardarbību un kas izraisījušas smagas sekas, kuras, iespējams, organizējuši un atbalstījuši Alvis Hāze, Jānis Hāze un Mihails Dementjevs, proti, Krimināllikuma 20. pantā norādītajā veidā, iespējams, piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Notikumu gaita
2010. gada 23. martā plkst. 13:26 AS «Ventbunkers» teritorijā Sanatorijas ielā 29, Ventspilī, iebruka maskās tērpti un bruņoti policijas darbinieki.
Nedz pirms, nedz pēc iebrukšanas policijas darbinieki neuzrādīja nekādus dokumentus (lēmumus), kas tiesiski pamatotu viņu klātbūtnes nepieciešamību un tiesiskumu privātā teritorijā.
AS «Ventbunkers» nolīgtajam apsardzes uzņēmumam „TM Security» tika mutvārdos norādīts, ka policijas darbinieki ir ieradušies veikt AS «Ventbunkers» saimnieciskās darbības pārbaudi.
Kopā ar policijas darbiniekiem bija ieradušās fiziskas personas Alvis Hāze, Jānis Hāze un Mihails Dementjevs, kuru spēkā esošas pārstāvības tiesības AS «Ventbunkers» vārdā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav reģistrētas sakarā ar Ekonomikas policijas pārvaldes ierosinātajā kriminālprocesā nr. 11816002710 (par iespējamu krāpšanu un dokumentu viltošanu) 2010. gada 3. martā noteikto un komercreģistrā reģistrēto pārreģistrācijas aizliegumu. Alvis Hāze, Jānis Hāze un Mihails Dementjevs saskaņā ar viņu pašu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem 2010. gada 27. februārī tika atsaukti no AS «Ventbunkers» valdes locekļu amatiem un vēlāk atkārtoti ievēlēti amatos. Tomēr, ievērojot Ekonomikas policijas pārvaldes noteikto aizliegumu, viņu jaunās pārstāvības tiesības komercreģistrā reģistrētas netika, ko apliecina publiski komercreģistrā pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2010. gada 4. marta lēmums. Tā kā šie dokumenti ir publiski pieejami komercreģistrā, kurš saskaņā ar likumu ir izveidots, lai neviena persona nevarētu aizbildināties ar tā satura nezināšanu, Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes darbiniekiem bija pienākums būt informētiem par šo tiesisko situāciju AS «Ventbunkers» pārstāvības tiesībās. Neskatoties uz minēto, kā arī vairākiem civilprocesiem, kas tiek risināti tiesās saistībā ar AS «Ventbunkers» pārstāvības tiesībām, Kurzemes reģiona pārvaldes darbinieki spēja izdarīt, viņuprāt, nekļūdīgus secinājumus par to, ka Alvis Hāze, Jānis Hāze un Mihails Dementjevs ir tiesīgi pārstāvēt AS «Ventbunkers», rīkoties ar tā mantu, un ka šīs viņu šķietamās tiesības ir jāaizsargā nevis tiesas ceļā, bet gan ar fizisku spēku un ieroču pielietošanu.
Policijas darbinieki, iebrukšanas AS «Ventbunkers» teritorijā laikā, lietoja dūmu granātas, asaru gāzi, kā arī pielietoja šaujamieročus. Tika raidīti vairāki šāvieni gaisā, bet uz vienu no apsardzes darbiniekiem — Pāvelu Lotahu tika šauts tiešā tēmējumā, bet, kā izrādījās pēc atskanējušā šāviena, tas tika raidīts ar tukšu patronu, lai tikai radītu iespaidu, ka šis cilvēks varētu tikt nošauts.
Neskatoties uz to, ka „TM Security» darbinieki atradās privātā AS «Ventbunkers» teritorijā uz spēkā esoša apsardzes līguma pamata un neizrādīja nekāda veida pretošanos policijas darbiniekiem, viņi tika nostādīti uz ceļiem ar rokām aiz galvas, tiem tika atņemti ieroči. Vēlāk apsardzes darbinieki tika spārdīti ar kājām pa galvu un dzimumorgāniem, sišanu pavadot ar rupjām lamām krievu valodā. Tā rezultātā vairākiem apsardzes darbiniekiem tika nodarīti dažāda smaguma miesas bojājumi, kurus ir konstatējuši medicīnas darbinieki, piemēram, lauzts žoklis, smadzeņu satricinājums, ķermeņa sasitumi utt.
Ievērojot nodarītos miesas bojājumus, „TM Security» izsauca ātro palīdzību uz Sanatorijas ielu 29 medicīniskās palīdzības sniegšanai. Kad ieradās ārsti, valsts policijas darbinieki melīgi paziņoja, ka visi cietušie jau ir devušies projām un ka nevienam medicīniskā palīdzība neesot nepieciešama.
Valsts policijas darbinieki fiziski aizskāra arī AS «Ventbunkers» darbiniekus, kuriem vispār netika paskaidrots, kas notiek un kā tiem būtu jāizturas. Piemēram, AS «Ventbunkers» darbiniekam Raivim Kiseļevskim bez jebkāda iemesla tika uzlikti roku dzelži, kas tiesiski un faktiski atbilst aizturēšanas procesuālās darbības raksturam un sastāvam. Protams, nekādi protokoli vai citi procesuāli dokumenti par to netika sastādīti.
Valsts policijas darbinieki pēc iekļūšanas AS «Ventbunkers» telpās, pēc pašu vārdiem, centās veikt „saimnieciskās darbības pārbaudi». Šķietamo „saimnieciskās darbības pārbaudi» vadīja Alvis Hāze un Mihails Dementjevs, dodot policijas darbiniekiem rīkojumus. Faktiski AS «Ventbunkers» telpās tika veikta nesankcionēta kratīšana, meklējot kaut kādus kompromitējošus dokumentus vai citus pierādījumus Alvja Hāzes un Mihaila Dementjeva interesēs.
Ievērojot to, ka „TM Security» atradās AS «Ventbunkers» teritorijā uz spēkā esoša apsardzes līguma pamata, no apsardzes uzņēmuma puses tika uzdots jautājums, kā arī tika mēģināts iesniegt iesniegumu policijas darbiniekiem par to, kādi būs policijas tālākie rīkojumi saistībā ar šī līguma pildīšanu. Valsts policijas darbinieki atteicās atbildēt uz uzdoto jautājumu un iesniegumu vispār pieņemt.
Visas Valsts policijas darbības tika nofilmētas ar videokameras palīdzību. Valsts policijas darbinieki bez tiesiska pamata atņēma atmiņas karti, kurā atradās uzfilmētais videomateriāls par iespējamām nelikumībām, par ko netika sastādīts nekāds procesuālais dokuments. Saskaņā ar apsardzes darbinieku paskaidrojumiem atmiņas kartes atņemšana notika Valsts policijas Iekšējā drošības biroja darbinieku klātbūtnē.
Neskatoties uz to, ka par Alvja Hāzes, Jāņa Hāzes un Mihaila Dementjeva iespējami nelikumīgajām darbībām Ekonomikas policijas pārvaldē ir ierosināts kriminālprocess un aizliegta šo personu pārstāvības tiesību reģistrācija, Valsts policijas darbinieki mēģināja panākt, ka AS «Ventbunkers» biroja apsardzi pārņem šo personu nolīgts apsardzes uzņēmums „Vikings». Valsts policijai nav tiesību pārtraukt civiltiesiskus citu personu noslēgtus līgumus, tomēr policijas pārstāvji 2010. gada 23. martā to mēģināja darīt, ar fizisku spēku un pārsniedzot savas pilnvaras, cenšoties nepieļaut „TM Security» darba turpināšanu.
Pēc tam, kad masu saziņas līdzekļos jau bija izplatījušās ziņas par bruņoto iebrukumu AS «Ventbunkers» birojā, Valsts policijas pārstāvji publiski izplatīja sekojošu ziņu: „Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde apstiprināja, ka notiek sankcionēta pārbaude saistībā ar kādu iesniegumu, kas saņemts jau iepriekš. Policijā norādīja, ka uzņēmumu vairākkārt brīdināja par iespējamām procesuālajām darbībām, taču tas nav reaģējis. Tāpēc policija otrdien rīkojās saskaņā ar likumu un pārbaudīja AS «Ventbunkers»,» norādīja policijas pārstāve Jolanta Knīse.» (http://www.delfi.lv/news/national/criminal/maskoti-policisti-ielauzas-ventbunkers-biroja-plkst1749.d?id=30791883). AS «Ventbunkers» un tā pārstāvji, pret kuriem bija vērstas policijas darbības nekādus brīdinājumus, jo īpaši vairākkārtējus, nav saņēmuši. Tādējādi, Valsts policijas pārstāve ir izplatījusi publiskus melus.
Policijas darbinieku darbību neatbilstība tiesību normām.
Minētajās policijas darbinieku darbībās, iespējams, ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 317. panta otrajā daļā, pazīmes, proti, par policijas darbinieka izdarītajām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, kas ir saistītas ar vardarbību un kas izraisījušas smagas sekas.
Policijas darbinieki rupji pārkāpa likuma „Par policiju» 13. pantu nosaka, kādos gadījumos policijas darbinieki ir tiesīgi lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus (dūmu granātas, asaru gāzi un roku dzelžus) un šā likuma 14. pantu, kas nosaka, kādos gadījumos policijas darbinieki ir tiesīgi pielietot šaujamieroci. Neviens no šajos pantos minētajiem gadījumiem nebija iestājies 2010. gada 23. martā AS „Ventbunkers» telpās un teritorijā, kad policijas darbinieki bija pielietojuši fizisku spēku un speciālos līdzekļus (dūmu granātas, asaru gāzi un roku dzelžus), kā arī šaujamieroci. „TM Security» apsargi un AS „Ventbunkers» darbinieki nebija pretojušies policijas darbiniekiem, vien aicinājuši tos uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, dokumentus, uz kuru pamata viņi ieplānojuši veikt kaut kādas darbības AS „Ventbunkers» telpās, kā arī sagaidīt kādu no AS „Ventbunkers» pārstāvjiem.
Turklāt, pretēji likuma „Par policiju» 13. panta prasībām, kas noteic, ka cietušajiem jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana, vairāku stundu garumā apzināti lieguši šo medicīnisko palīdzību policijas darbinieku uzbrukuma rezultātā vairākām smagi ievainotām personām.
Šo policijas darbinieku klaji pretlikumīgo, vardarbīgo darbību rezultātā tika radītas smagas veselības traumas un morālās ciešanas „TM Security» apsargiem un AS „Ventbunkers» darbiniekiem.
Policijas darbinieki, neskatoties uz to, ka veica faktisko TM Security» apsargu un AS „Ventbunkers» darbinieku aizturēšanu, nesastādīja aizturēšanas protokolu, kurā būtu norādāms aizturēšanas pamats, kā arī aprakstāma aizturēšanas kārtība.
AS «Ventbunkers» telpās ir konstatēti arī bojājumi AS «Ventbunkers» mantai, kuri ir acīmredzami nodarīti policijas darbinieku rīcības rezultātā. Nodarīto zaudējumu apjoms šobrīd tiek aprēķināts.
Kas attiecas uz policijas darbinieku paziņojumu, ka ielaušanās AS „Ventbunkers» telpās notikusi ar mērķi veikt saimnieciskās darbības pārbaudi, tad:
Pirmkārt, atbilstoši likuma „Par policiju» 12. panta „Vispārējās tiesības» 1. daļas 23) punktam, kas noteic, ka noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šādi noziedzīgi nodarījumi policijas darbiniekam ir tiesības pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ražošanas, finansiālas un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos. Sekojoši, policijas darbiniekam ir tiesības pieprasīt šādas inventarizācijas veikšanu, nevis pašiem veikt inventarizāciju.
Otrkārt, šo likuma „Par policiju» normu policijas darbiniekiem ir jāpiemēro kopā ar Kriminālprocesa likuma normām, kas nosaka procesuālo kārtību noziedzīgo nodarījumu fiksēšanas, atkāšanas un izmeklēšanas un t.t. procesā. Tā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, procesuāli pilnvarotai amatpersonai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros ir tiesības veikt noteiktas procesuālās darbības, piemēram, apskati, kratīšanu, izņemšanu un tml. Katru no šīm procesuālajām darbībām amatpersona veic atbilstoši Kriminālprocesa likumam un visām šajā darbībā iesaistītajām personām ir noteiktas tiesības un pienākumi, tai skaitā tiesības saņemt informāciju par savām tiesībām. Par katru procesuālo darbību ir sastādams procesuālais dokuments — protokols, kuru paraksta visas procesuālajā darbībā iesaistītās personas, un atsevišķos gadījumos (piemēram, kratīšana, izņemšana) ir izsniedzama arī protokola kopija. Pirms atsevišķu procesuālo darbību veikšanas ir pieņemams atbilstošs pilnvarotās personas lēmums, ar kuru iepazīstināmas personas, pie kurām notiek šī procesuālā darbība un kas ir iesaistītas šajās procesuālajā darbībā.
Ārēji, policijas darbinieku darbības 2010. gada 23. martā AS „Ventbunkers» telpās atbilda procesuālās darbības — kratīšanas pazīmēm. Tā, policijas darbinieki brīvi apskatīja visas AS „Ventbunkers» telpas, mēbeles, dokumentāciju un datorus. Tika veikta arī AS „Ventbunkers» telpās esošo personu kratīšana, kurām pat tika atņemti daži priekšmeti. Tika konstatēts, ka no AS „Ventbunkers» telpām ir pazuduši atsevišķi dokumenti. Policijas darbinieki aizliedza pārvietoties AS „Ventbunkers» telpās esošajām personām, kā arī pamest AS „Ventbunkers» telpas.
Pirms darbību veikšanas, kas ārēji atbilda kratīšanas pazīmēm, neskatoties uz vairākkārtējiem „TM Security» apsargu un AS „Ventbunkers» darbinieku lūgumiem, policijas darbinieki nepaskaidroja kādas procesuālās darbības notiks, uz kāda pamata tas tiks veiktas, un kādas tiesības un pienākumi ir klātesošajām personām. Netika uzrādīts neviens lēmums, vai kāds cits dokuments, uz kura pamata policijas darbinieki veica minētās darbības. Policijas darbinieki darbības nav fiksējuši dokumentāli protokolā, līdz ar to arī nav piedāvājuši iepazīties ar šo dokumentu, un izteikt piezīmes.
Kriminālprocesa likums noteic, ka kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējam jāiepazīstina personu/as, pie kuras/ām kratīšana notiek ar lēmumu par kratīšanu. Juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē un tās personas klātbūtnē, saistībā ar kuras darbību vai bezdarbību kratīšanu izdara. Visa kratīšanas gaita ir atspoguļojam kratīšanas protokolā. Viens kratīšanas protokola eksemplārs ir atstājams personai/ām, pie kuras/ām kratīšana tika veikta.
Turklāt, nav skaidrs uz kāda pamata, ar kādām tiesībām un ar kādu mērķi šajās darbībās piedalījušies Alvis Hāze, Jānis Hāze un Mihails Dementjevs. Ņemot vērā šo personu piedalīšanos policijas darbinieku iebrukumā AS „Ventbunkers» telpās, kā arī Ekonomikas policijā uzsākto kriminālprocesu pret minētajām personām sakarā ar iespējamo krāpšanu tieši saistībā ar AS „Ventbunkers», ir pamats pieņēmumam, ka minētās personas, iespējams, ir organizējušas un atbalstījušas šo policijas darbinieku nelikumīgo uzbrukumu.
Ņemot vērā minēto,
lūdzam:
1.Uzsākt kriminālprocesu;
2.Atzīt par cietušajiem „TM Security» apsargus un AS „Ventbunkers» darbiniekus;
3.Izņemt no policijas darbiniekiem iepriekš aprakstīto notikumu video ierakstu, kas tika pretlikumīgi atņemts, un pievienot kā pierādījumu kriminālprocesa materiāliem;
4.Pievienot kā pierādījumu kriminālprocesa materiāliem internetā nopublicētās fotogrāfijas, kuros ir atspoguļotas atsevišķas uzbrukuma epizodes;
5.Pievienot kā pierādījumu kriminālprocesa materiāliem šim iesniegumam klāt pievienoto medicīnisko dokumentāciju;
6.Nopratināt liecinieku statusā uzbrukuma aculieciniekus.
Ar cieņu,
Olafs Berķis
SIA „Kement» valdes loceklis
Aleksejs Ovods
AS «Topmar Baltic Investments» pilnvarotais pārstāvis