Департамент развития РД о конфликте на ул. Миера: "Идите в суд!" (документ) (1)

 

Ответ Департамента развития Рижской думы полностью

 

Ņemot vērā avīzes "Vestji segodnja" pieprasījumu pēc informācijas, kurā lūdzat Departamentam sniegt viedokli saistībā ar radušos problēmu starp zemes gabala Miera ielā 31, Rīgā īpašnieci SIA "Miera Pērle" un ēkas Miera ielā 29, Rīgā iedzīvotājiem.

Ņemot vērā minēto, Departaments, savas kompetences ietvaros, sniedz šādu atbildi.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Arhīvā pieejamo 1930.gada 20.oktobra akceptēto būvprojektu kanalizācijai "Valdemāra un Karlīnes ielā 27/29 (grupa 23 Nr.9)" (turpmāk - Būvprojekts), pamatojoties uz Rīgas pilsētas valdes Būvju nodaļas Būvinspekcijas 1930.gada 30.decembra lēmumu Nr.4302, uzskatāms par realizētu, pievienojot dzīvojamās mājas Miera ielā 31, Rīgā (lit.Nr.1) kanalizācijas tīklu pie Rīgas pilsētas kanalizācijas sistēmas. Atbilstoši Būvprojekta situācijas plānam zemesgabalā Miera ielā 31, Rīgā (23.grupa, 121.grunts) ir paredzēti trīs dzīvojamās mājas Miera ielā 31, Rīgā (lit.Nr.1) kanalizācijas tīkla pievadi un viena skataka.

Departaments norāda, ka juridiskā literatūrā ir nostiprinājies viedoklis attiecībā par būvniecību, kas veikta pirms Būvniecības likuma (spēkā līdz 2014.gada 30.septembrim) spēkā stāšanās, tiesiskuma pārvērtēšanu. Departamenta ieskatā pēc 85 gadiem pastāv liela iespējamība, ka būvniecības dokumentācija nav saglabājusies pilnā apmērā. Dokumentu izvērtēšana, kas sevī ietver 85 gadus vecu dzīvojamās mājas Miera ielā 31, Rīgā kanalizācijas tīkla pievadu tiesiskuma pārvērtēšanu, pārkāpj tiesiskās stabilitātes principu. Vairākos normatīvajos aktos likumdevējs ir norādījis, ka PSRS laikos veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšana nav veicama, bet ir jāaprobežojas ar faktu konstatēšanu par būves esību dabā. Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 398.punkts noteic, ja būve ir nonākusi īpašumā, pamatojoties uz dokumentiem, kas minēti likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 28.panta 6. un 8.punktā, un būve ir uzbūvēta līdz 1993.gada 5.aprīlim, patvaļīgas būvniecības pazīmes netiek norādītas. Iepriekš minētā likuma norma norāda, ka PSRS laikos veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, bet pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu. Ar šo normu likumdevējs ir norādījis, ka valsts iestādes nevar likt šķēršļus būves reģistrācijai zemesgrāmatā, izdarot atzīmes par patvaļīgu būvniecību, ja būve uzbūvēta līdz 1993.gada 5.aprīlim.

Lai arī šis normatīvais akts regulē kadastra datu iegūšanu un reģistrāciju, tas atspoguļo iestāžu pārbaudes apjomu gadījumus, ja ēkas ir būvētas pirms 1993.gada 5.aprīļa, Departamenta ieskatā tas skaidri norāda, ka pirms 1993.gada 5.aprīļa būvēto būvju, t.sk. dzīvojamās mājas Miera ielā 31, Rīgā kanalizācijas tīkla pievadu tiesiskums nevar tikt pārvērtēts.

Līdz ar to Departaments nepiekrīt Jūsu vēstulē norādītajam, ka kanalizācijas tīklu pārbūve ir notikusi bez projekta. Turklāt Departaments nav kompetents spriest par dokumentu autentiskumu (viltojumu), jo gadījumā, ja persona uzskata, ka dokuments ir viltots jautājums par dokumenta spēkā esamību ir risināms vispārējā kārtībā, vēršoties ar iesniegumu policijā vai arī vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Attiecībā uz servitūtu noteikšanu kanalizācijas tīklam, Departaments Jums piekrīt, ka zemesgrāmatā nav noteikts nedz servitūts, nedz kāds cits ar kanalizāciju tīkla izbūvi saistīts apgrūtinājums, taču konkrētajā gadījumā zemes gabalu Miera ielā 31, Rīgā ierobežošanu noteic likums, pamatojoties uz turpmāk minēto.

Mākslīgo un dabīgo objektu aizsardzība no nevēlamas ārējās iedarbības, kā arī cilvēku un vides aizsardzība no noteiktu objekta nevēlamas iedarbības notiek, nosakot īpašuma tiesību aprobežojumus aizsargjoslās (Aizsargjoslu likuma VI nodaļa). Aizsargjoslu likumā ir apvienoti visi īpašuma tiesību ierobežojumi, kuriem ir kopīga pazīme - darbība noteiktā platībā ap attiecīgu objektu. Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Lai arī īpašuma tiesības ir vismazāk aprobežotās un visplašākās lietu tiesības, tas neizslēdz ierobežojumu gan atsevišķu personu, gan arī sabiedrības interesēs (sk. Grūtups A. Civillikuma komentāri: Īpašums, Mans īpašums, Rīga, 1996). Īpašuma tiesību ierobežošanu gan atsevišķu personu, gan arī sabiedrības interesēs paredz Civillikuma 928.pants. Bez tam tiesības uz īpašumu ir nostiprinātas Satversmē. Satversmes 105.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Kā jau Departaments iepriekš norādīja konkrētajā gadījumā nekustamā īpašuma Rīgā, Miera ielā 31 tiesību ierobežošanu noteic Aizsargjoslu likums, paredzot ekspluatācijas aizsargjoslu gar kanalizācijas tīkla pievadu.

Attiecība uz Jūsu priekšlikumu Departamenta ietvaros izveidot konfliktu komisiju, Departaments norāda, ka atbilstoši Rīgas domes 2012.gada 17.aprīļa nolikuma Nr.217 "Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta nolikums" (turpmāk - Departamenta nolikums) 9.6.punktam un Rīgas domes 2008.gada 21.jūlija nolikuma Nr.117 "Rīgas pilsētas būvvaldes nolikums" (turpmāk - Būvvaldes nolikums) 11.punktam Departaments ir uzskatāms par Būvvaldes augstāku iestādi APL 76.panta otrās daļas izpratnē, līdz ar ko ir tiesīgs pieņemt vienu no APL 81.panta otrajā daļā norādītajiem lēmumiem, bet ņemot vērā padotības formu. No Departamenta nolikuma 9.6.punkta, Būvvaldes nolikuma 1. un 11.punkta izriet, ka Departaments pār Būvvaldi realizē pārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektās daļas izpratnē. Iepriekš minētā tiesību norma nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Departamenta lēmumus, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 121.panta pirmo daļu, var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Līdz ar to šobrīd likums paredz iespēju, ievērojot ārpustiesas kārtību, jautājumu risināt iestādē, taču, ja persona ir neapmierināta ar iestādes izdoto lēmumu, tā var vērsties tiesā. Administratīvajā tiesā, atšķirībā no civiltiesas, darbojas objektīvas izmeklēšanas princips, kas nozīmē, ka tiesa pati vāc pieradījumus un noskaidro patiesos lietas apstākļus. Lai realizētu un aizsargātu savas tiesības tiesā administratīvi procesuāla kārtībā, personai nav jābūt juridiskai izglītībai - tā var tiesā pārstāvēt sevi pati, kas nozīmē, ka minētais process ir pieejams ikvienam. Līdz ar to Departaments uzskata, ka šobrīd ir izveidota pietiekami efektīva sistēma, kas vērsta uz personas tiesību un interešu aizsardzību. Savukārt, jaunu komisiju izveide pašvaldībā radītu tikai papildus administratīvo slogu gan nodokļu maksātajiem, gan pašvaldībai.

Rīgas domes

Pilsētas attīstības departaments

Николай Кудрявцев, "Вести сегодня"