Rīgā 2017.gada 24.maijā
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents Aivars Keišs,
tiesnese Ināra Garda,
tiesnesis Valerijans Jonikāns
izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu
palātas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu /pers. C/ prasībā pret Latvijas valsti Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu valsts akciju sabiedrību
„STARPTAUTISKĀ LIDOSTA „RĪGA"" par kompensācijas un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. C/ 1994.gada 2.augustā Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu /nosaukums A/ ar kadastra numuru /numurs B/, kas sastāvēja no divām zemes vienībām 20,22 ha kopplatībā.
[1.1] Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā 1997.gada 17.jūlijā Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/nostiprinātas
īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /nosaukums B/ ar kadastra numuru /numurs B/, kas sastāv no zemes vienības 12,7 ha platībā, kura atdalīta no nekustamā īpašuma /nosaukums A/.
Nostiprinājums pamatots ar 1997.gada 14.februāra likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma „Rīga"
teritorijā", valsts akciju sabiedrības (turpmāk VAS) „Latvijas Hipotēku un zemes banka" 1997.gada 20.maija apliecinājumu Nr.06.-1.4-531 un
Mārupes pagasta padomes 1997.gada 26.februāra lēmumu Nr.1.
[1.2] Nekustamais īpašums /nosaukums B/ 2004.gada 13.aprīlī pievienots nekustamajam īpašumam „Starptautiskā lidosta „Rīga"" ar kadastra
numuru /numurs D/.
[2] /pers. C/ 2007.gada 5.februārī Rīgas apgabaltiesā iesniegusi sākotnējo un lietas iztiesāšanas laikā precizēto prasības pieteikumu, kurā,
pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 105.pantu, Civillikuma 701., 1635., 1759., 1760., 1765., 1775., 1778.pantu un Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās Pirmā protokola 1. un 14.punktu, lūgusi piedzīt no Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā
prasītājas labā kompensāciju 882 700 Ls un nokavējuma procentus 529 620 Ls.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.
[2.1] Ar 1997.gada 5.februāra likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma „Rīga" teritorijā" tika atsavināta
prasītājai piederošā nekustamā īpašuma /nosaukums A/ sastāvā ietilpstošā zemes vienība 12,7 ha platībā par valsts vienpusēji noteiktu atlīdzību 1811,26
Ls, iemaksājot to speciāli šim mērķim atvērtajā norēķinu kontā uz /pers. C/ vārda VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka".
Prasītājas ieskatā, valsts aizskārusi viņas tiesības uz īpašumu un taisnīgu atlīdzību par tā atsavināšanu, samaksājot atlīdzību par atsavināto īpašumu
1811,26 Ls, kas nav uzskatāma par taisnīgu.
[2.2] Likumā „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma „Rīga" teritorijā" paredzētās tiesības valstij vienpusēji
noteikt atlīdzības apmēru par atsavināmajiem nekustamiem īpašumiem ir pretrunā ar likumu „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai
sabiedriskajām vajadzībām", jo tādējādi tika apieta tiesas kontrole pār atlīdzības noteikšanu.
[2.3] Atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) „Interbaltija" 2008.gada 23.jūlija atzinumam, nekustamā īpašuma /nosaukums A/
atsavinātās daļas aptuvenā tirgus vērtība 1997.gada janvārī bija 882 700 Ls.
[2.4] Par neizmaksāto taisnīgo atlīdzību, atsavinot nekustamā īpašuma /nosaukums A/ daļu valsts vajadzībām, par laiku no 1997.gada 1.aprīļa līdz
2007.gada 1.aprīlim, no Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā prasītājas labā piedzenami nokavējuma procenti 529 620 Ls.
[3] Ar Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 1.oktobra spriedumu prasība noraidīta.
[4] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2010.gada 20.maija spriedumu prasību noraidīja.
[5] Augstākās tiesas Senāts, izskatījis lietu sakarā ar /pers. C/ kasācijas sūdzību, ar 2013.gada 5.jūnija spriedumu atcēla Augstākās tiesas Civillietu
tiesu palātas 2010.gada 20.maija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
[6] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, izskatījusi lietu no jauna, ar 2015.gada 16.aprīļa spriedumu prasību apmierināja daļēji.
Ar minēto spriedumu no Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā /pers. C/ labā piedzīta kompensācija 328 098,22 EUR, likumiskie
nokavējuma procenti par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam 328 098,22 EUR un tiesas izdevumi
6634,93 EUR, kopā 662 831,37 EUR.
142.234.115.146 05.06.2017. 14:39 Anonīms sistēmas lietotājs
Spriedumā norādīti šādi motīvi.
[6.1] Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2015.gada 16.marta izziņu Nr.9?03/438795 zemes vienības ar kadastra numuru /numurs B/kadastrālā
vērtība 1997.gada 28.februārī bija 219 337 Ls, tādējādi prasītājai izmaksātā atlīdzība 1811,26 Ls par atsavināto nekustamā īpašuma daļu ir apmēram
120 reizes zemāka par tās kadastrālo vērtību. Līdz ar to pamatots ir prasītājas viedoklis, ka valsts ir aizskārusi viņas tiesības uz īpašumu un taisnīgu
atlīdzību par tā atsavināšanu.
[6.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 476.panta pirmajai daļai likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai,
kas šo lietu izskata no jauna. Tādējādi saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 5.jūnija spriedumu atziņas, kas atspoguļotas Eiropas Cilvēktiesību
tiesas (turpmāk ECT) Lielās palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" attiecībā uz taisnīgas atlīdzības apmēra
un samērīguma izvērtēšanu, piemērojamas izskatot šo prasību. Konkrētajā gadījumā vērtējams jautājums par nekustamā īpašuma /nosaukums A/ vērtību
1997.gadā, kad īpašumu atsavināja.
[6.3] Nekustamā īpašuma novērtēšanā būtiska nozīme ir izraudzītajiem salīdzināmiem darījumiem un to analīzei, kas iekļauta tiesai iesniegtajos
novērtējumos, tas ir, SIA „LATIO", SIA „VESTBALT" un SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA" novērtējumos un to precizējumos.
Vislīdzvērtīgākie salīdzināmie darījumi ietverti SIA „LATIO" novērtējumā, jo sertificēts novērtētājs ir izvēlējies un vērtējis līdzvērtīgas zemes
vienības atsavinātajai īpašuma daļai.
SIA „VESTBALT" un SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA" novērtējumos īpašuma vērtība noteikta vairākas reizes zemāka par tās
vēsturisko kadastrālo vērtību un izmantotas salīdzināmās zemes vienības ar ievērojami mazāku platību un atšķirīgu izmantošanas iespēju. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai minētie novērtējumi ir apšaubāmi.
[6.4] Lietā nav strīda, ka prasītāja saņēmusi atlīdzību par atsavināto nekustamo īpašumu 1811,26 Ls.
Atbilstoši SIA „LATIO" novērtējumam atsavinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība 1997.gada 28.februārī bija 232 400 Ls.
Taisnīgas atlīdzības apmērs nosakāms kā starpība starp SIA „LATIO" novērtējumā norādīto tirgus vērtību un prasītājai jau izmaksāto
summu, tas ir, 328 098,22 EUR.
[6.5] Prasījums par kompensācijas piešķiršanu neizriet no neatļautas darbības, līdz ar to strīda izšķiršanā nav piemērojamas tiesību normas,
kuras norādītas prasības pieteikumā, proti, Civillikuma 1635., 1775. un 1778.pants.
[6.6] Atbilstoši Civillikuma 1753., 1756. un 1765.pantam prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no savlaicīgi nesamaksātās
atlīdzības summas par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam, tas ir, par 18 gadiem.
[7] Par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu Satiksmes ministrija iesniedza kasācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt
minēto spriedumu daļā par taisnīgas kompensācijas apmēra noteikšanu.
Kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.
[7.1] Nosakot kompensāciju atbilstoši SIA „LATIO" novērtējumā norādītajai īpašuma tirgus vērtībai, nav ņemtas vērā ECT Lielās palātas
spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijiem. Taisnīga atlīdzība nav tirgus vērtības
kompensācija pilnā apmērā. Apelācijas instances tiesa, pretēji ECT Lielās palātas spriedumā atspoguļotajām atziņām, noteikusi kompensācijas apmēru,
kas atbilst 100 procentiem atsavinātā īpašuma tirgus vērtībai.
Tāpat, nosakot tirgus vērtību un kompensācijas apmēru, nav ņemts vērā apstāklis, ka atsavinātā zeme Nacionālās drošības likuma 22.2 panta otrās
daļas izpratnē ir atzīstama par kritiskās infrastruktūras objekta sastāvdaļu. Līdz ar to tās pārdošana 1997.gada 28.februārī par tirgus cenu nebūtu
iespējama.
Tādējādi netiek panākts taisnīgs līdzsvars starp vispārējām sabiedrības interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzības prasībām, uz ko norādīts
ECT Lielās palātas spriedumā. Minētais pārkāpums ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, nosakot nesamērīgu kompensācijas apmēru.
[7.2] Spriedumā nav norādīts pamatojums, kādēļ tiesa devusi priekšroku SIA „LATIO" novērtējumam salīdzinājumā ar citiem lietā esošajiem
novērtējumiem un rakstveida pierādījumiem.
Tāpat nav vērtēts biedrības Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācijas 2015.gada 13.janvāra atzinums, no kura izriet, ka SIA „LATIO" 2014.gada
15.oktobra novērtējums neatbilst Latvijas īpašuma vērtēšanas standarta LVS 401 prasībām.
Ņemot vērā minēto, tiesa nav vērtējusi lietā esošos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu.
[7.3] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 71.panta otrajai daļai kadastrālo vērtību aprēķina, nodrošinot kadastrālo vērtību vidējo
atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām, kādas tās bija šā likuma 69.panta trešajā daļā minētajā datumā, vidēji 85 procentu apmērā (koeficients 0,85).
Konkrētajā gadījumā tirgus vērtība ir noteikta par 6 % augstāka nekā kadastrālā.
[8] /pers. C/ paskaidrojumos sakarā ar kasācijas sūdzību norādījusi, ka spriedums ir pamatots un likumīgs.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to
nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.
[10] Lietā nav strīda par to, ka ar 1997.gada 5.februāra likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmumu
„Rīga" teritorijā" /pers. C/ tika atsavināta valsts vajadzībām nekustamā īpašuma /nosaukums A/ daļa, proti, zemes vienība 12,7 ha platībā, izmaksājot par
to valsts vienpusēji noteiktu atlīdzību 1811,26 Ls.
Strīds šajā gadījumā ir par valsts vienpusēji noteiktās un prasītājai izmaksātās atlīdzības par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu apmēru.
[10.1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 5.jūnijā, atceļot Civillietu tiesu palātas 2010.gada 20.maija spriedumu un nododot
lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, norādījis, ka ECT Lielās palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret
Latviju" paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami abos līdzīga rakstura strīdos, dod pamatu
izvērtēt šo atziņu piemērošanu arī, izskatot /pers. C/ prasību. Šajā lietā tas nozīmē nepieciešamību apsvērt jautājumu par īpašuma vērtību laikā, kad zeme
atsavināta, tas ir, 1997.gadā.
[10.2] Nepamatots ir kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesa, nosakot taisnīgas atlīdzības apmēru, nav ņēmusi vērā ECT Lielās
palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" paustās atziņas, tādējādi, neievērojot Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta 2013.gada 5.jūnija spriedumā minētos norādījumus, kas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 476.panta pirmo daļu.
Minētā sprieduma 111.punktā norādīts: „[..] ja indivīdam piederošs nekustamais īpašums ticis atsavināts, ir jābūt procedūrai, kas nodrošina
vispārējo atsavināšanas seku izvērtējumu, ieskaitot atlīdzības summas piešķiršanu atbilstoši atsavinātā nekustamā īpašuma vērtībai [..]. Kas attiecas uz
142.234.115.146 05.06.2017. 14:39 Anonīms sistēmas lietotājs
atlīdzības apmēru, parasti tas ir jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad tika zaudētas īpašumtiesības [..]", bet 112.punktā
norādīts: „Tomēr Pirmā protokola 1.pants negarantē tiesības uz pilnu atlīdzību visos gadījumos [..]. Jāatzīst, ka pilnīgs atlīdzības trūkums var tikt attaisnots
tikai īpašos izņēmuma gadījumos [..]. Leģitīmie „sabiedrības interešu" mērķi, kas ir noteikti ekonomiskās reformas vai lielāka sociālā taisnīguma
sasniegšanas kontekstā, var pamatot atlīdzības apmēru, kurš ir zemāks par īpašuma tirgus vērtību [..], šajos gadījumos kompensācijai nav obligāti
jāatspoguļo pilna attiecīgā nekustamā īpašuma vērtība [..]".
Savukārt sprieduma 118.punktā norādīts: „[..] Latvijas valsts iestādes pamatoti nolēma nekompensēt [..] īpašuma pilno tirgus vērtību [..] pirmkārt,
tādēļ, ka zemesgabalu patieso vērtību nevarēja objektīvi noteikt, jo īpaši likuma „Par ostām" paredzēto valsts un pašvaldības pirmpirkuma tiesību dēļ [..],
otrkārt tādēļ, ka attiecīgajiem zemesgabaliem tika uzlikts likumā noteiktais servitūts ostas labā [..], un visbeidzot, tādēļ, ka iesniedzēji nebija neko
ieguldījuši savas zemes attīstībā un nebija maksājuši nekādu zemes nodokli [..]", bet 119.punktā norādīts: „[..] Tiesa konstatē dramatisku nesamērību
starp zemesgabalu kadastrālo vērtību un iesniedzējiem piešķirto atlīdzību [..]. Tiesas ieskatā, šādas nesamērīgās atlīdzības summas ir gandrīz
pielīdzināmas atlīdzības neesamībai vispār. Kā Tiesa jau ir atzīmējusi, šādu situāciju var attaisnot tikai ārkārtēji apstākļi [..]".
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta 2014.gada 25.martā taisīja otru spriedumu lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju", kura 39.punktā
norādīts: „Ņemot vērā [..] lietas apstākļus un jo īpaši tos, kas minēti galvenā sprieduma 118.rindkopā, tiesa uzskata par taisnīgu samazināt iepriekš
minēto summu par 75%. Tādējādi skaitlis, kas jāņem par pamatu finansiālo zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai, ir LVL 4,69 par kvadrātmetru [..]".
Satiksmes ministrija lietas iztiesāšanas laikā, sniedzot paskaidrojumus sakarā ar celto prasību, nav norādījusi konkrēti kādi ārkārtēji apstākļi, vai arī
kādi leģitīmie mērķi, šajā lietā var pamatot atlīdzības apmēru, kurš ir zemāks par īpašuma tirgus vērtību.
Šādus ārkārtējus apstākļus un leģitīmus mērķus nav konstatējusi arī apelācijas instances tiesa, nosakot kompensāciju 1,83 Ls par 1m2 atsavinātās
zemes.
[10.3] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka, taisot spriedumu lietā, pārkāpta Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa, kas noteic, ka tiesa novērtē
pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās
apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem, un trešā daļa, kas noteic, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā
vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.
Minētās procesuālo tiesību normas tiesai izvirza vairākas prasības, kas jāievēro, lietā esošo pierādījumu novērtēšanā. Pirmkārt, pierādījumi jāvērtē
to kopumā, nevis izolēti. Otrkārt, vienlaikus jāvērtē pierādījumu saturs un forma. Treškārt, jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā konstatētajiem
apstākļiem un faktiem. Ceturtkārt, jāiedziļinās katra pierādījuma būtībā, salīdzinot to ar citiem, un gadījumā, ja konstatētas pretrunas, jānorāda
pamatojums, kādēļ vienam pierādījumam dota priekšroka.
Tiesību doktrīnā, raksturojot likumā noteiktās prasības pierādījumu novērtēšanai, norādīts, ka tās „uzliek tiesai pienākumu sīki iedziļināties katra
pierādījuma būtībā, salīdzinot to ar citiem un piešķirt tam to nozīmi, kādu tas pelna pēc savas iekšējās vērtības" (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I
daļa (1.-28.nodaļa) Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs, Prof. Torgāna K. zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2016, 349.lpp.).
Prasītāja taisnīgas atlīdzības apmēru pamatojusi ar SIA „LATIO" 2014.gada 15.oktobra novērtējumu un tā 2015.gada 12.marta precizējumiem.
Savukārt atbildētāja, nepiekrītot minētajam novērtējumam, iesniegusi SIA „VESTBALT" 2014.gada 17.aprīļa novērtējumu un tā 2015.gada
27.februāra precizējumus, bet trešā persona iesniegusi SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA" 2014.gada 28.aprīļa novērtējumu un tā 2015.gada
11.februāra precizējumus.
Apelācijas instances tiesa, vērtējot iepriekš minētos novērtējumus, kas precizēti, novēršot biedrības Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācijas
2015.gada 13.janvāra vēstulē uzskaitītās metodiska rakstura nepilnības, sīki iedziļinājusies minēto rakstveida pierādījumu būtībā, kā arī sertificētu
novērtētāju izmantotajās vērtēšanas pieejās, savstarpēji salīdzinot tās.
Nav pamatots kasācijas sūdzībā izvirzītais arguments, ka, nosakot tirgus vērtību un kompensācijas apmēru, nav ņemts vērā apstāklis, ka tā saskaņā
ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta otro daļu ir atzīstama par kritiskās infrastruktūras objekta sastāvdaļu.
Tieši otrādi, no SIA „LATIO" 2014.gada 15.oktobra novērtējuma un tā 2015.gada 12.marta precizējumiem redzams, ka sertificēts novērtētājs
valsts vajadzībām atsavinātās zemes tirgus vērtību noteicis, ņemot vērā tās atrašanās vietu lidotas teritorijā, kā arī ņemot vērā apstākli, ka uz tās atrodas
valsts lidostu uzņēmumam „Rīga" un akciju sabiedrībai „Latvijas aviolīnija" piederošas ēkas un būves.
Tiesas sprieduma motīvu daļā sniegts konstatēto apstākļu juridisks novērtējums kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, proti,
apelācijas instances tiesa motivējusi, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu.
Apstāklis, ka atbildētājas un tiesas viedoklis par lietā esošo pierādījumu izvērtēšanu atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā arī nav motivējusi, kādēļ vienam novērtējumam un tā precizējumiem tiesa devusi
priekšroku, salīdzinot ar citiem.
Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa, novērtējot pierādījumus lietā, nav pieļāvusi Civilprocesa likuma 97.panta pārkāpumu, kā tas
nepamatoti apgalvots kasācijas sūdzībā.
Savukārt pierādījumu izvērtēšanu no jauna, uz ko acīmredzami vērsti kasācijas sūdzības argumenti, lai panāktu apelācijas instances tiesas
konstatēto apstākļu atkārtotu noskaidrošanu, nav kasācijas instances uzdevums Civilprocesa likuma 450.panta trešās daļas izpratnē.
[11] Apelācijas instances tiesa atzinusi prasītājai tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 328 098,22 EUR par laiku no 1997.gada
1.marta līdz 2015.gada 1.martam, tas ir, par 18 gadiem. Civillietu tiesu palātas ieskatā, likumisko nokavējuma procentu samaksas pienākums izriet no
Civillikuma 1753., 1756.panta, 1763.panta 1.punkta un 1765.panta.
Augstākā tiesa atzīst, ka šāds apelācijas instances tiesas secinājums attiecībā uz likumisko nokavējumu procentu piedziņu prasītājas labā atbilst
tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem un ECT Lielās palātas 2014.gada 25.marta sprieduma lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" 42.punktam,
kas noteic: „[..] Tiesa atzīmē, ka saskaņā ar Latvijas Civilkodeksa 1763. un 1765.pantu likumā noteiktie procenti parasti ir 6% gadā, taču tie vairs
nepalielinās, sasniedzot kapitāla summu [..]. [..] Tādējādi par 15 gadu laika posmu [..] ir jāmaksā procenti [..]".
Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka aprēķināmi likumiskie procenti par taisnīgas atlīdzības samaksas nokavējumu, sākot no 1997.gada 1.marta
līdz 2015.gada 1.martam, kas atbilst Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai. Savukārt, ņemot vērā apstākli, ka likumisko procentu apmērs minētajā laikā
sasniedzis pamatparāda apmēru, tie nepalielinās, kas atbilst Civillikuma 1763.panta 1.punktam.
Vienlaikus Augstākā tiesa norāda, ka par Civillietu tiesu palātas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru prasītājas labā piedzīti likumiskie
procenti 328 098,22 EUR, argumenti, kas tos apstrīdētu, kasācijas sūdzībā nav izteikti.
[12] Rezumējot iepriekš izklāstīto, Augstākā tiesa atzīst, ka nav pamata pārsūdzētā sprieduma atcelšanai, jo tiesas izdarītie secinājumi atbilst
konstatētajiem faktiskajiem lietas apstākļiem.
142.234.115.146 05.06.2017. 14:39 Anonīms sistēmas lietotājs
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 1.punktu, Augstākā tiesa
nosprieda:
atstāt negrozītu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu, bet Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas kasācijas
sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnesis A.Keišs
Tiesnese I.Garda
Tiesnesis V.Jonikān
s
Kriminal.lv в Телеграме
