В чем суть спора
В 1999 году Jūrmalas namsaimnieks заключила договор с Jūrmalas ATU о вывозе городского мусора. Однако в конце 2005 года, несмотря на утвержденные графики и договоры, Jūrmalas namsaimnieks заключил контракт с другой фирмой - Nehlsen — Rīga — Atkritumu saimniecība. Эта компания тоже стала вывозить мусор из Юрмалы. А домоуправление предложило Jūrmalas ATU другой график работ.
Это категорически не устроило первую фирму и она продолжила работу в прежнем режиме, согласно ранее заключенному договору.
Когда же Jūrmalas ATU потребовала оплату за свои услуги в период с 1 декабря 2005 года по 1 августа 2006 года, ей отказали, мотивируя это тем, что договор разорван.
После этого Jūrmalas ATU обратилась в суд, чтобы взыскать плату — 54 438 латов.
Руководителем Jūrmalas namsaimnieks в то время был Раймонд Мункевиц.
Суд: «Договор был нарушен»
Недавно этот спор разрешился победой Jūrmalas ATU в суде. При этом Верховный суд отмел аргументы Jūrmalas namsaimnieks, который утверждал, что глупо платить за одну и ту же услугу дважды. Ведь в спорный период времени компания Nehlsen уже получила плату за вывоз мусора юрмальчан.
Тем не менее, суд встал на сторону Jūrmalas ATU, посчитав, что она честно выполнила договор, тогда как Jūrmalas namsaimnieks — нет.
Суд постановил взыскать в пользу Jūrmalas ATU долг - 54 438 латов.
Кассационная жалоба ответчика была отклонена.
И вот, 8 октября Jūrmalas namsaimnieks и Jūrmalas ATU уже подписали соглашение о выплате долга: в течение 6 месяцев компания самоуправления будет отчислять по 9281 лат в пользу «мусоровоза».
Пусть ответит Мункевиц
Экс-руководитель Jūrmalas ATU — депутат юрмальской думы Юрис Висоцкис заявил kriminal.lv: его категорически не устраивает, что долг теперь должен лечь на плечи юрмальчан.
— В ближайшее время я подниму этот вопрос и буду добиваться его решения. Эти деньги — уголовным порядком или гражданским — должны быть взысканы с Раймонда Мункевица.
Обсуждают оппозиционные депутаты и необходимость отправить в отставку нового мэра города — Гатиса Труксниса. Ведь город небольшой: официально в нем всего 55,6 тысяч жителей. Так что 55 000 латов, если разделить на всех, это около одного лата. А поскольку мэр, по мнению оппозиции, не проконтролировал решение вопроса в пользу Юрмалы, он и должен нести ответственность за это. Хотя бы политическую.
Документ: приговор Верховного суда
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā
2009.gada 12.novembrī
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Aivars Keišs,
tiesneši Vanda Cīrule un Anda Briede,
ar sekretāri Dagniju Čerņaku,
piedaloties pušu pārstāvjiem ‘V.Č. un E.O.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „JŪRMALAS ATU”, reģistrācijas numurs [..], prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs [..], par parāda piedziņu sakarā ar SIA „JŪRMALAS ATU” apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2007.gada 20.decembra spriedumu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta
k o n s t a t ē j a:
2006.gada 8.septembrī SIA „JŪRMALAS ATU” Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587.un 1589.pantu, lūdza piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību, turpmāk tekstā SIA, „Jūrmalas namsaimnieks” parādu Ls 59 960,0.
Prasītāja pieteikumā norādījusi, ka 1999.gada 1.februārī SIA „Jūrmalas namsaimnieks” kā pasūtītāja un SIA „JŪRMALAS ATU” kā izpildītāja noslēdza līgumu Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu.
Līdzēji vienojās, ka SIA „JŪRMALAS ATU” minētā līguma pielikumos norādītajās vietās uzstādīs cieto sadzīves atkritumu savākšanas konteinerus un atbilstoši pušu apstiprinātiem grafikiem izvedīs atkritumus, bet SIA „Jūrmalas namsaimnieks” līgumā paredzētajā kārtībā veiks samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Šajā sakarā SIA „JŪRMALAS ATU” pieteikumā norādījusi, ka SIA „Jūrmalas namsaimnieks” nav pienācīgā kārtā izpildījusi ar minēto līgumu nodibinātās saistības, proti, atbildētāja ir tikai daļēji veikusi samaksu par atkritumu izvešanu laika periodā no 2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 1.augustam.
Samaksas par saņemtajiem pakalpojumiem parāda kopsumma par strīdus laika periodu ir Ls 59 960,0.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2007.gada 20.decembra spriedumu SIA „JŪRMALAS ATU” prasība noraidīta pilnīgi.
Pirmās instances tiesa atzina, ka prasītāja, nepiekrītot 2005.gada decembrī izdarīt izmaiņas iepriekš apstiprinātajos atkritumu izvešanas grafikos, ir rīkojusies pretrunā ar Civillikuma 1.pantā nostiprināto labas ticības principu.
Tiesas ieskatā šāda atteikšanās varētu būt motivēta tikai ar uzdotā darba izpildes neiespējamību, proti, ja uzdotais darba apjoms pārsniegtu SIA „JŪRMALAS ATU” tehniskās iespējas, piemēram, atbildētāja nespētu nodrošināt nepieciešamo konteineru skaitu, bet nevis sakarā ar darba apjoma samazināšanu.
Turklāt pirmās instances tiesa konstatēja, ka strīdus laika periodā starp SIA „JŪRMALAS ATU” un konkursā uzvarējušo SIA „Nehlsen — Rīga — Atkritumu saimniecība” notika sacīkste par konteineru uzstādīšanu un atkritumu izvešanu, kā rezultātā minēto pakalpojumu sniegšana daļēji tika dublēta.
Līdz ar to tiesa secināja, ka nav taisnīgi likt atbildētājai maksāt par vieniem un tiem pašiem saņemtajiem pakalpojumiem dubultā apmērā.
Par tiesas spriedumu SIA „JŪRMALAS ATU” iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz izskatīt lietu pēc būtības un piedzīt no SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasītājas labā samaksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu Ls 54 438,73 un tiesāšanās izdevumus lietā.
Prasītāja sūdzībā norādījusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka pēdējo vienošanos par izpildāmā darba apjomu, proti, par atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietām (adresēm), konteineru skaitu un apjomu, izvešanas reizēm un samaksu, puses lietā noslēdza 2005.gada 4.novembrī.
Atbilstoši grafikiem, ko puses bija apstiprinājušas šajā datumā, prasītāja uzstādīja atkritumu savākšanas konteinerus un tiem izveda atkritumus arī turpmākajos mēnešos, jo cita vienošanās, ar kuru būtu izdarītas izmaiņas iepriekš apstiprinātajos grafikos, savstarpējo nesaskaņu dēļ netika noslēgta.
Līdz ar to tiesai nebija pamata secināt, ka prasītāja ir rīkojusies pretrunā ar Civillikuma 1.pantā nostiprināto labas ticības principu.
Prasītājas ieskatā labas ticības principu nav ievērojusi SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, jo atbildētāja vienpusēji atkāpās no līguma izpildes.
Arī līguma ar konkursā uzvarējušo SIA „Nehlsen — Rīga — Atkritumu saimniecība” noslēgšana nevar pārgrozīt jeb izbeigt līgumiskās attiecības, kas starp pusēm lietā tika nodibinātas ar 1999.gada 1.februāra līgumu.
Tiesas sēdē SIA „JŪRMALAS ATU” pārstāve Vineta Čukste prasību un apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza piedzīt no SIA „Jūrmalas namsaimnieks” par labu prasītājai samaksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu Ls 54 438,73 un tiesas izdevumus to faktiskajā apmērā.
SIA „Jūrmalas namsaimnieks” pārstāve Evita Ostrovska tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina un lūdza SIA „JŪRMALAS ATU” prasību kā nepamatotu noraidīt.
Noklausoties pušu paskaidrojumus un novērtējot tiesas sēdē pārbaudītos rakstveida pierādījumus, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzīst, ka SIA „JŪRMALAS ATU” prasība tiesas sēdē uzturētajā apjomā apmierināma.
1999.gada 1.februārī SIA „Jūrmalas namsaimnieks” kā pasūtītāja un SIA „JŪRMALAS ATU” kā izpildītāja noslēdza līgumu Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu.
Līguma 2.1.punkts nosaka, ka pasūtītājs uzdod un izpildītājs apņemas veikt darba apjomu, kas norādīts šā līguma pielikumos.
Bez minētā līguma 1999.gada 1.februārī puses noslēdza arī šādas vienošanās:
1)pielikums Nr.1001 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Ķemeri”;
2)pielikums Nr.1002 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Kauguri”;
3)pielikums Nr.1003 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Sloka”;
4)pielikums Nr.1004 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Melluži”;
5)pielikums Nr.1004 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Dubulti”;
6)pielikums Nr.1007 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Lielupe”;
7)pielikums Nr.1007 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Bulduri”;
8)pielikums Nr.1008 pie līguma Nr.2000 par cieto sadzīves atkritumu izvešanu (punkts Nr.2.1.) namsaimniecības rajonā „Majori”.
Ar minētajām vienošanām (līguma pielikumiem) puses noteica cieto sadzīves atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietas (adreses), konteineru skaitu un apjomu, izvešanas reizes mēnesī un gadā, tarifus un samaksas kopsummu gadā.
Tiesas sēdē tika konstatēts, ka puses, lai izdarītu nepieciešamās izmaiņas 1999.gada 1.februāra līguma pielikumos, turpmāk regulāri slēdza vienošanās, ar kurām tika precizēti atkritumu izvešanas grafiki, proti, tika precizētas atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietas (adreses), konteineru skaits un apjoms, izvešanas reizes un samaksa.
Lietā starp pusēm nav strīda par to, ka SIA „Jūrmalas namsaimnieks” un SIA „JŪRMALAS ATU” šādas vienošanās pēdējo reizi noslēdza 2005.gada 4.novembrī (stājas spēkā ar 1.novembri).
Ar pušu pārstāvju tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem apstiprinās, ka 2005.gada decembrī SIA „Jūrmalas namsaimnieks” un SIA „JŪRMALAS ATU” nevarēja vienoties par kārtējo izmaiņu izdarīšanu 4.novembrī apstiprinātajos atkritumu izvešanas grafikos, proti, prasītāja nepiekrita, ka decembra mēnesī būtiski tiek samazināts darba apjoms, tādēļ vienošanās par izmaiņu izdarīšanu netika noslēgta un arī līgumiskās attiecības netika pārtrauktas.
SIA „Jūrmalas namsaimnieks” piedāvātās izmaiņas atkritumu izvešanas grafikos tika pamatotas ar to, ka ar konkursā uzvarējušo SIA „Nehlsen — Rīga — Atkritumu saimniecība” ir noslēgts līgums, ar kuru daļa no namsaimniecības rajonu teritorijas, kuru saskaņā ar 1999.gada 1.februāra līguma pielikumiem apsaimniekoja SIA „JŪRMALAS ATU”, tiek nodota šai sabiedrībai.
Šajā sakarā prasītājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA „JŪRMALAS ATU” laika periodā no 2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 1.augustam atkritumu izvešanu veica atbilstoši tiem grafikiem, kas bija apstiprināti ar 2005.gada 4.novembrī noslēgtajām vienošanām, proti, izveda atkritumus no tiem konteineriem, kuri bija novietoti šajos pielikumos uzrādītajās adresēs, jo izmaiņas netika apstiprinātas.
Savukārt atbildētājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA „Jūrmalas namsaimnieks” strīdus laika periodā prasītājas piestādītajos rēķinos norādītās summas samaksāja daļēji, tas ir, samaksu veica par atkritumu izvešanu tikai no tiem konteineriem, kuri bija novietoti pasūtītājas iesniegtajā sarakstā norādītajās vietās (adresēs).
Ar pušu pārstāvju tiesas sēdē sniegtajiem apskaidrojumiem apstiprinās, ka laika periodā no 2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 1.augustam atsevišķos līguma pielikumos uzskaitītajos namsaimniecības rajonos vienlaicīgi atradās gan SIA „JŪRMALAS ATU”, gan SIA „Nehlsen — Rīga — Atkritumu saimniecība”, uzstādītie konteineri un atkritumu izvešanu no tiem veica abas sabiedrības.
Līguma 4.1.punkts nosaka, ka cieto sadzīves atkritumu izvešanas grafiks var tikt izmainīts, pusēm vienojoties divas nedēļas iepriekš.
Savukārt minētā līguma 6.2.punkts nosaka, ka šī līguma labojumi un grozījumi ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja tie noformēti rakstiski un apstiprināti ar pilnvaroto personu parakstiem.
Tiesas sēdē tika konstatēts, ka 2006.gada 14.novembrī SIA „JŪRMALAS ATU” un SIA „Jūrmalas namsaimnieks” noslēdza vienošanos par 1999.gada 1.februāra līguma Nr.2000 izbeigšanu.
Noslēdzot minēto darījumu, puses vienojās, ka 1999.gada 1.februāra līgums Nr.2000 tiek izbeigts ar 2006.gada 31.decembri.
Bez vienošanās SIA „JŪRMALAS ATU” un SIA „Jūrmalas namsaimnieks” 2006.gada 14.novembrī parakstīja arī minētā dokumenta 1.pielikumu, ar kuru noteica darba apjomu līdz minētā gada 31.decembrim saskaņā ar 1999.gada 1.februāra līgumu Nr.2000 (tā tekstā), proti, noteica cieto sadzīves atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietas (adreses), konteineru skaitu un apjomu, izvešanas reizes mēnesī un gadā, tarifu un samaksas kopsummu gadā.
Turklāt puses vienojās (2.punkts), ka cieto sadzīves atkritumu uzkrāšanas konteineri, kas tika uzstādīti saskaņā ar līgumu, izņemot šīs vienošanās 1.pielikumā norādītajā apjomā, tiks aizvesti vienas nedēļas laikā no vienošanās parakstīšanas dienas.
Tātad, tikai ar 2006.gada 14.novembra vienošanos (1.pielikums) puses izdarīja izmaiņas atkritumu izvešanas grafikos, kas bija apstiprināti ar 2005.gada 4.novembra vienošanām.
Turklāt tikai ar minēto vienošanos tika noteikts, ka atkritumu uzkrāšanas konteineri, kuri tika uzstādīti saskaņā ar 1999.gada 1.februāra līgumu, izņemot 1.pielikumā minētās adreses, prasītājai ir jāaizved vienas nedēļas laikā no vienošanās parakstīšanas dienas, proti, tikai ar šo vienošanos tika samazināts ar 2005.gada 4.novembrī noslēgtajām vienošanām noteiktais konteineru uzstādīšanas vietu (adrešu) skaits, proti, darba apjoms.
Līdz ar to laika periodā no 2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 1.augustam spēkā bija 2005.gada gada 4.novembrī (stājas spēkā ar 1.novembri) noslēgtās vienošanās, ar kurām bija noteiktas cieto sadzīves atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietas (adreses), konteineru skaits un apjoms, izvešanas reizes mēnesī un gadā, tarifs un samaksas kopsumma gadā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, ka strīdus laika periodā SIA „JŪRMALAS ATU” atkritumu izvešanu veica atbilstoši grafikiem, kas bija apstiprināti ar 2005.gada 4.novembrī noslēgtajām vienošanām, ko tiesā iesniegtajos paskaidrojumos pēc būtības nav arī apstrīdējusi SIA „Jūrmalas namsaimnieks”.
Tiesas sēdē arī netika konstatēti pierādījumi, ka SIA „JŪRMALAS ATU” uzstādīto konteineru tilpums neatbilst 1999.gada 1.februāra līguma noteikumiem.
1999.gada 1.februāra līguma 2.2.punkts nosaka, ka pasūtītājs veic ikmēneša maksājumus saskaņā ar šā līguma 2.1.punktu. Rēķinu apmaksu pasūtītājs veic laika periodā no tekošā mēneša 20.datuma līdz nākošā mēneša 10.datumam.
Savukārt 2006.gada 14.novembra vienošanās 5.punkts nosaka, ka par laika periodu no 2006.gada 1.augusta līdz 2006.gada 31.decembrim izpildītājs izsniedz pasūtītājam rēķinus par veikto darbu apjomu, kāds norādīts šīs vienošanās 1.pielikumā.
Strīdus laika periodā, tas ir, no 2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 1.augustam, pušu norēķinu kārtību regulēja 1999.gada 1.februāra līguma 2.2.punkta noteikumi, proti, pasūtītājam ir jāveic samaksa par izpildītajiem darbiem tādā apjomā, kas norādīts šā līguma pielikumos.
Šajā gadījumā darba apjoms attiecībā uz strīdus laika periodu ir norādīts 2005.gada gada 4.novembrī noslēgtajās vienošanās.
Līdz ar to prasība par samaksas par saņemtajiem pakalpojumiem parāda piedziņu saskaņā ar pieteikumā norādīto materiāltiesisko pamatojumu apmierināma.
Izpildot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas prasības no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi Ls 1 251,58.
Vadoties no Civilprocesa likuma 432.-434.panta Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta
n o s p r i e d a:
SIA „JŪRMALAS ATU” prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” parādu Ls 54 438,73 (piecdesmit četri tūkstoši četri simti trīsdesmit astoņi lati un septiņdesmit trīs santīmi) par labu SIA „JŪRMALAS ATU”.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” tiesas izdevumus Ls 1 251,58 (viens tūkstotis divi simti piecdesmit viens lats un piecdesmit astoņi santīmi) par labu SIA „JŪRMALAS ATU”.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, Ls 6,46 (seši lati un četrdesmit seši santīmi) par labu valstij.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” desmit dienu termiņu labprātīgai sprieduma izpildei, skaitot no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un iemaksājot drošības naudu Ls 50,0.
Pilns spriedums sastādīts 2010.gada 1.aprīlī.
Priekšsēdētājs (paraksts) A.Keišs
Tiesneši (paraksts) V.Cīrule
(paraksts) A.Briede
NORAKSTS PAREIZS
Tiesnesis A.Keišs
Rīgā 01.04.2010.
Kriminal.lv в Телеграме
