Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Krimināllietu departamenta
2007. gada 4. decembra
LĒMUMS
Lietā SKK — 668/2007
(Krimināllieta 11840000907)
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs, senators V. Vietnieks,
senatori P.Dzalbe un V.Čiževskis,
piedaloties prokuroram V.M., aizstāvim zvērinātam advokātam Z.K., izskatīja mutvārdu procesā lietu sakarā ar apsūdzētā U.D. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 4.oktobra lēmumu un
k o n s t a t ē j a
Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007. gada 10.maija spriedumu
U.D., personas kods [..],
notiesāts pēc Krimināllikuma 296.panta ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā— LVL 1200 (viens tūkstotis divi simti latiem).
Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu U.D. notiesāts par to, ka tīši nav izpildījis tiesas lēmumu.
Tā, U.D., būdams SIA „Mediju nams” Informācijas analīzes un pētniecības nodaļas vadītājs, pēc tam, kad ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2006.gada 5.septembra lēmumu viņam ticis uzlikts par pienākumu Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļai atklāt „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” 2006.gada 10.augusta Nr.184 (4569) rakstā „Skandāls vai atklātā partijas melnā kase?” publicētās informācijas par G.P. telefonsarunām avotu, un pēc tam, kad minētais lēmums ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas 2006.gada 20.septembra lēmumu ticis atstāts spēkā, tīši neizpildījis viņam ar tiesas lēmumu uzliktajā pienākumā ietilpstošās darbības, lai realizētu spēkā stājušos tiesas lēmumu, tas ir, neatklājis informācijas avotu, tādējādi apdraudot jurisdikcijas intereses tiesas nolēmumu izpildē.
Šādu U.D. nodarījumu pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 296.panta.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais U.D. bija iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā apstrīdējis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 10.maija spriedumu pēc būtības un lūdzis apsūdzībā pēc Krimināllikuma 296.panta viņu attaisnot.
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.oktobra lēmumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 10.maija spriedums atstāts negrozīts.
Par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 4.oktobra lēmumu apsūdzētais U.D. iesniedzis kasācijas sūdzību.
Kasācijas sūdzībā apsūdzētais U.D. apelācijas instances tiesas nolēmumu pārsūdzējis pilnībā, jo tiesa esot nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 9. un 296.pantus.Tiesa, kvalificējot viņa darbības pēc Krimināllikuma 296.panta, neesot ņēmusi vērā to, ka no subjektīvās puses šis noziegums esot izdarāms tikai ar tiešu nodomu. Tiesa neievērojusi Krimināllikuma 9.pantu, kurā noteikts, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu(tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un tās vēlējusies.
Apsūdzētais norādījis, ka viņš ar savu rīcību, neatklājot informācijas avotu Drošības policijai, neesot nodarījis kaitējumu izmeklēšanai. Drošības policijas rīcībā esot bijuši visi līdzekļi, lai noskaidrotu personas, kurām bijusi pieeja konkrētajiem sarunu ierakstiem. Pastāvot iespējai atklāt personas, kuras vainojamas valsts noslēpuma izpaušanā, citiem līdzekļiem, nevarot uzskatīt, ka, atsakoties atklāt informācijas avotu, viņš būtu vēlējies, lai vainīgās personas paliktu nesodītas. Bez tam Drošības policijā, pieprasot izpaust informācijas avotu, viņam tikušas izskaidrotas tiesības neliecināt pret sevi. Pastāvot šādiem apstākļiem, viņa atteikšanās atklāt informācijas avotu nevarot tikt kvalificēta kā tīšs nodarījums, bet gan kā neuzmanība.
Bez tam apsūdzētais U.D. kasācijas sūdzībā norādījis, ka Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija Nr.7(2000)”Par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotus” iesakot dalībvalstu valdībām ieviest nacionālajā likumdošanā un praksē principus, kas noteikti šīs rekomendācijas pielikumā. Viena no praksi veidojošām valstiskajām institūcijām ir arī tiesu iestādes. Tādejādi, izlemjot jautājumu par viņa vainu, tiesu iestādēm būtu jāvadās no minētās rekomendācijas. Apsūdzētais U.D., atsaucies uz rekomendācijas pielikuma 3.principu, kas nosaka neizpaušanas tiesību robežas, kā arī uz šī principa b)punktā norādīto, ka avotu identificējošas informācijas izpaušana nebūtu jāuzskata par nepieciešamu, ja vien neesot pārliecinoši pierādīts, ka: 1)nepastāv saprātīgi alternatīvi līdzekļi, kā vien informācijas izpaušana, vai arī personas vai varas iestādes, kas pieprasa izpaušanu, tos nav izsmēluši; 2)izpaušanas tiesiskās intereses skaidri ir pārsvarā pār sabiedrības interesēm neizpaust informāciju, paturot prātā, ka:
-ir pierādīta ārkārtēja nepieciešamība izpaust avotu,
-apstākļi ir īpaši vitāli un nopietni,
-izpaušanas nepieciešamība tiek identificēta kā atbilstoša spiedīgai sabiedriskai nepieciešamībai.
Apsūdzētais U.D. norādījis, ka rekomendācija paredzot iepriekšminēto prasību piemērošanu jebkura procesa visās stadijās, kur varētu atsaukties uz tiesībām neizpaust avotu. Tādējādi, ne tikai tajos tiesas procesos, kur tiekot izlemts jautājums par pienākumu izpaust informācijas avotu, bet arī šajā procesā jāvērtējot, vai pastāvot ārkārtēja nepieciešamība izpaust informācijas avotu. Pēc apsūdzētā domām, šāda ārkārtēja nepieciešamība nepastāvot, jo pastāvot arī citas iespējas atklāt personas, kuras vainojamas valsts noslēpuma izpaušanā.
Apsūdzētais U.D. lūdzis atcelt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.oktobra lēmumu un nosūtīt lietu jaunai iztiesāšanai.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurors V.M. rakstveida viedoklī Kriminālprocesa likuma 585.panta 2.daļas kārtībā lūdzis apelācijas instances tiesas lēmumu atstāt negrozītu, bet apsūdzētā U.D. kasācijas sūdzību noraidīt.
Izskatījis krimināllietas materiālus, noklausījies apsūdzēto U.D. un viņa aizstāvi zvērinātu advokātu Z.K., kuri uzturēja kasācijas sūdzību, noklausījies Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurora V.M. viedokli, ka apelācijas instances tiesas lēmums atstājams bez grozījumiem, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments uzskata, ka atceļami Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 10.maija spriedums un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.oktobra lēmums, bet kriminālprocess pret U.D. izbeidzams šādu apsvērumu dēļ.
Vispirms Senāta Krimināllietu departaments uzskata par nepieciešamu uzsvērt, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 584.panta 2.daļu kasācijas instances tiesa drīkst pārsniegt kasācijas sūdzībā izteikto prasību apjomu un ietvarus, kad tā konstatē šā likuma 574. un 575.pantā norādītos pārkāpumus un tie nav norādīti kasācijas sūdzībā.
Konkrētajā lietā Senāta Krimināllietu departaments konstatē Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punkta pārkāpumu, kas izpaudies Krimināllikuma panta nepareizā piemērošanā.
Senāta Krimināllietu departaments atrod, ka prokurors pirmstiesas procesā, pirmās un apelācijas instances tiesas, izskatot lietu, paplašināti un nepareizi tulkojuši Krimināllikuma 296.panta dispozīciju un nepamatoti atzinuši U.D. par šī kriminālpārkāpuma subjektu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 296.panta dispozīcijas jēgu par tiesas sprieduma un lēmuma tīšu neizpildīšanu pie kriminālatbildības var saukt personu, kurai saskaņā ar likumu vai darba pienākumiem jāizpilda tiesas spriedums vai lēmums, kurš stājies likumīgā spēkā, un kura to tīši nav darījusi.
No likuma jēgas un tiesu prakses izriet, ka šīs personas parasti ir amatpersonas(piemēram, tiesu izpildītājs, juridiskās personas vadītājs, u.t.t.).
No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka apsūdzētais U.D. nav tāda amatpersona, kurai ar likumu uzlikts par pienākumu izpildīt tiesas spriedumu vai lēmumu.
Līdz ar to U.D. nav Krimināllikuma 296.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma subjekts, tāpēc viņš nepamatoti notiesāts pēc Krimināllikuma 296.panta.
Ievērojot augstākminēto, abu instanču tiesu nolēmumi U.D. apsūdzības lietā ir atceļami, bet kriminālprocess izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Pamatojoties uz augstāk norādīto, ievērojot Kriminālprocesa likuma 587.pantu, Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departaments
n o l ē m a
Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 10.maija spriedumu un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.oktobra lēmumu, kriminālprocesu izbeigt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Kriminal.lv в Телеграме
