27 Мая 2024 18:29
Новости
  8:28    16.6.2015

Адвокат Скачков (защитник Экиса): "Мифы и факты о дигиталгейте"

Адвокат Скачков (защитник Экиса): "Мифы и факты о дигиталгейте"
apollo.lv
Адвокат Дмитрий Скачков, защищавший Андрейса Экиса (на фото), пишет нам, что за 12 лет дело о цифровом телевидении обросло мифами и ложью. Поэтому он решил часть из них развеять.
«О чем на самом деле эта история? Не об Андрисе Шкеле, как, возможно, кажется каждому третьему жителю Латвии.

14 ноября 2002 года Digitālais Latvijas un televīzijas centrs (далее DLRTC) заключил договор с зарегистрированным в Великобритании обществом Kempmayer Media Limited (далее - KML). Простыми словами говоря, DLRTC намеревалось контролировать и финансировать введение цифрового ТВ в Латвии, а KML намеревалось за средства DLRTC купить аппаратуру для цифрового ТВ, поставить в Латвию, инсталлировать, отрегулировать, запустить, конечно, привлекая технических специалистов.

Общая сумма договора была 53 млн долларов. Аванс — 13 млн долларов. Фактически же KML было перечислено 6 млн долларов (для более удобного восприятия все суммы округлены).

До осени 2003 года KML успела выполнить часть своих обязательств, купив и поставив в Ригу аппаратуру примерно на 2 млн долларов, и начать переговоры с производителями техники об оставшихся 4 млн. Переговоры прервало начало уголовного дела.

Вот факты. Где здесь мошенничество? Это рассказ о законной сделке, которая, возможна, даже не принесла бы KML прибыль, так как стоимость первых покупок превышала сумму, которую KML получила от DLRTC. Так что разговоры об «искусственно завышенным ценах» и «цифровой афере» - миф.

Прокурор делает громкие утверждения, например, что KML вообще не собиралась выполнять свои обязательства перед DLRTC, так что обвиняемые «украли у государства» 13 млн, которые ни кто-то из обвиняемых, ни KML фактически так и не получили. Потом в обвинении указывается, что украли все-таки не 13, а 4 млн, на которые не успели поставить технику. И, наконец, в некоторых пунктах появляется третья версия, что обвиняемые «наварились», продавая технику DLRTC по завышенным ценам. В этой версии уже не получаются даже и 4 млн...

"Судя по обвинению, прокуроры так и не смогли понять, что на самом деле «украла банда дигитализаторов», - иронизирует защитник. - Когда в октябре прокурор Пиликсер ушел на пенсию, его коллега прокурор Зелч решил остановиться на третьей версии, и уже не упоминал начальные огромные суммы, старался обойти абсурдные части обвинения и говорил о мистическом «повышении цен». Однако пример этого можно найти в каждом супермаркете, только никто за это владельцев супермаркета не судит...Далее прокурор все-таки признал (с оговорками), что цифровое ТВ в Латвии все же было бы введено, как обвиняемые этого и хотели..."

И еще: многие обвиняемые в итоге были осуждены за «отмыв денег», но были оправданы в мошенничестве. Что вызывает сомнения, были ли вообще «грязные деньги», чтобы их "отмывать»?

 

Ниже мы приводим текст статьи полностью на языке оригинала.

MĪTI UN FAKTI PAR ''DIGITALGEITU''

Šajā rakstā es ļoti maz komentēšu konkrētu nolēmumu vienā konkrētajā krimināllietā.

Taču vairāku skaļu krimināllietu virzība liecina, ka ar sabiedrību noteikti ir jārunā par faktiem un par juridiskajām problēmām, pat ja tas publiku nedaudz garlaiko. Nedrīkst atstāt informatīvu telpu tikai tiem, kas ignorē faktus, melo sabiedrībai un piesauc tiesiskumu, nemaz īsti nesaprotot, kas tas īsti ir par teiksmaino zvēru, īsti neticot, ka tiesiskums patiešām ir svarīgs un eksistē kaut kur ārpus teiksmām un tenkām, pasakām vai kokaīna izraisītajiem murgiem.

Tāpēc kategoriski nevar piekrist mītiem un meliem, ar kuriem divpadsmit gadu laikā apaugusi tā saucamā ''digitālās televīzijas krimināllieta'', un kuri tiek tiražēti arī pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas.

Par ko tad patiesībā ir šis stāsts? Ne jau par Andri Šķēli, kā, iespējams, liksies katram trešajam Latvijas iedzīvotājam.

2002.gada 14.novembrī Digitālais Latvijas un televīzijas centrs (turpmāk - DLRTC) noslēdza līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto komercsabiedrību ''Kempmayer Media Limited'' (turpmāk - KML), kurā, vienkāršiem vārdiem sakot, DLRTC apņēmās kontrolēt un finansēt DTV ieviešanu Latvijas Republikā, bet KML apņēmās par DLRTC naudas līdzekļiem nopirkt DTV aparatūru, to piegādāt Latvijā, instalēt, noregulēt, palaist, piesaistot, protams, tehniskus speciālistus.

Līguma kopējā summa bija ap 53 miljoniem ASV dolāru (līguma 4.7.punkts). Līgumā paredzētā avansa summa bija ap 13 miljoniem dolāru. Faktiski KML tika pārskaitīts ap 6 miljoniem dolāru. Ērtākai uztverei visas summas šeit ir noapaļotas.

Līdz 2003.gada rudenim KML paspēja daļēji izpildīt savas saistības, nopērkot un piegādājot uz Rīgu DTV tehniku par aptuveni 2 miljoniem ASV dolāru un uzsākot ar DTV tehnikas ražotājiem sarunas par atlikušajiem 4 miljoniem. Sarunas un līguma izpildi pārtrauca krimināllietas ierosināšana.

Tādi ir fakti. Un kur tad šeit ir krāpšana? Šis ir stāsts par likumīgu darījumu, kurš, iespējams, nemaz nenoslēgtos ar kādu peļņu KML, jo pat pirmie DTV tehnikas pirkumi pārsniedza to summu, kuru KML saņēma no DLRTC. Līdz ar to, apgalvojumi par ''mākslīgi paaugstinātajām cenām'' un ''digitālo afēru'' – ir mīts.

To vēlos pierādīt un ilustrēt, īsi aplūkojot apsūdzību un prokuroru pakāpenisku aiziešanu ne tikai no faktiem, bet arī no sākotnējās apsūdzības versijas.

Apsūdzības teksts sākās ar skaļajiem apgalvojumiem, ka KML vispār negrasījās pildīt savas saistības pret DLRTC, un, lūk, apsūdzētie ''nozaga valstij'' tos 13 miljonus, kurus ne tikai neviens no apsūdzētajiem, bet arī KML faktiski nekad nesaņēma pilnībā. Tālāk apsūdzībā tiek apgalvots, ka apsūdzētie ''nozaga valstij'' vairs ne 13, bet vien tos 4 miljonus, par kuriem nepaspēja piegādāt DTV tehniku. Un, visbeidzot, dažos apsūdzības punktos vairs nebija runas pat par tiem 4 miljoniem, bet pavidēja trešā versija, ka apsūdzētie ''uzvārījās'', pārdodot DTV tehniku DLRTC par „paaugstinātajām cenām". Šajā versijā Nr.3 nesanāk pat tie 4 miljoni.

Ir jāpiebilst, ka ''cenu paaugstinājums'' nenozīmē, ka KML guva kādu peļņu, jo pat krimināllietā izdarītā ekspertīze secināja, ka DTV projekta izdevumi varēja pārsniegt par 4 miljoniem ASV dolāru 2002.gada 14.novembra līguma kopējo summu, tātad 57 miljoni ASV dolāru, nevis 53. Līdz ar to, ja atsevišķā darījumā KML bija kāds ieguvums, tas nenozīmē, ka KML darbība kopumā nestu KML peļņu. Tātad, visi ''cenu paaugstinājumi'' tīri matemātiski nevarētu iekrist nevienā privātajā kabatā.

Vai kāds var saprast šajā pretrunu pilnajā apsūdzībā, ko tad īsti ''digitalizatoru banda nozaga valstij''? Spriežot pēc tā, kādā veidā apsūdzība tika uzturēta tiesā, to nespēja saprast arī paši prokurori.

Jau pēc prokurora E.Piliksera aiziešanas pensijā viņa kolēģis prokurors M.Zelčs izlēma palikt pie trešās no minētajām versijām, jo, lai nu kā, cilvēks uz ielas spēj noticēt stāstam par ''neatbilstošu peļņu'', īpaši ja viņam katru dienu skalo smadzenes ''draudzīgie'' mediji. Prokurors vairs nerunāja par sākotnējām baisām summām, centās apiet apsūdzības absurdākās daļas un runāja par mistiskajiem ''cenu paaugstinājumiem'', kurus principā var atrast jebkurā lielveikalā, bet par kuriem neviens lielveikala īpašnieks vēl nav notiesātas.

Cienījamais prokurors pat aizgāja vēl tālāk, tiesai apgalvojot, ka apsūdzībā nemaz nav teikts, ka KML neplānoja ieviest DTV un pildīt savas saistības pret DLRTC. Ar dažādiem ''bet'' viņš tomēr atzina, ka DTV tiktu ieviesta, un apsūdzētie to vēlējās.

Ja kāds no žurnālistiem lasa šīs rindas, es silti iesaku iepazīties ar prokurora M.Zelča tiesā teiktajām runām, un salīdzināt tās ar apsūdzību, lai personīgi pārliecinātos, ka stāsts par ''digitalizatoru bandu'' ir pilns ar pretrunām un redzami mainījies procesa laikā. Viens pēc otra atkrita tie apgalvojumi, kurus pirms divpadsmit gadiem sabiedrībai pasniedza kā absolūtu patiesību, viens pēc otrā tika atzīti fakti, uz kuriem pamatoja savu aizstāvību apsūdzētie, kamēr nepalika pēdējais absurdais apgalvojums, ka patiesībā ciparu televīziju ieviesa DLRTC, bet KML nedarīja vispār neko. Taču arī šis apgalvojums ir pretunā ar pašas apsūdzības tekstu, kurā KML veikums ir aprakstīts sīkās detaļās.

Lai raksturotu pirmās instances tiesas spriedumu, mans cienījamais procesuālais oponents bijušais prokurors E.Piliksers izvēlējies hokeja terminoloģiju un teica, ka tas ir labi – 14 notiesātie pret 5 attaisnotajiem, itkā runa būtu par vārtos iesistajām ripām, nevis dzīvajiem cilvēkiem. Taču cienījamais prokurors aizmirsa piebilst, ka arī tie apsūdzētie, kurus tiesa notiesāja, tika attaisnoti apsūdzības absurdākajās daļās.

Papildus lūdzu lasītājus pievērst uzmanību nevis skaitliskajiem, bet kvalitatīvajiem rādītājiem. Izvērtēsim vismaz vienu piemēru.

Tā, pirmās instances tiesa attaisnoja manu kolēģi zvērinātu advokātu Mārtiņu Kvēpu, kurš sniedza juridisku palīdzību DLRTC. Kolēģis M.Kvēps nav vienīgā ar DLRTC saistītā persona, kurai izvirzītas apsūdzības šajā procesā. Taču pēc apsūdzības maldinošas un nemapatotas versijas tieši Mārtiņš Kvēps bija tas, kurš it kā meloja satiksmes ministram, tas, kurš it kā sastādīja ''fiktīvu līgumu''. Tagad izrādās, ka Mārtiņš Kvēps neko tamlīdzīgu nekad nav darījis, nekad nav melojis naivajam un lētticīgajam ministram A.Gorbunovam, nekad nav sastādījis fiktīvu līgumu, nekad nav izdarījis krāpšanu. Un kur tad vispār ir krāpšana tādā gadījumā?

Vēl prokurora E.Piliksera tēzi ''galvenais – procesuālā uzvara'' un preses vēstījumu ''beidzot neliešiem cietums!'' stipri atšķaida fakts, ka vairākas personas, kuras notiesātas par ''naudas mazgāšanu'' (noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu), tika attaisnotas par krāpšanu, kas rada nopietnas šaubas, vai vispār bija ''netīrā nauda'', ko mazgāt.

Par saviem aizstāvamajiem es pagaidām izvērsti nerunāšu taktisku apsvērumu dēļ, jo nevēlos palīdzēt prokuroram M.Zelčam apelācijas protesta sagatavošanā.

Tāpēc man atliek tikai nobeigumā padalīties secinājumos par šīs krimināllietas sabiedrisku nozīmīgumu.

Vēlos jautāt sev un visiem Latvijas iedzīvotājiem: kāpēc Latvijā tik bieži top nepamatotas apsūdzības? Kāpēc nav tikpat daudz attaisnojošu spriedumu, bet, tieši pretēji, tie ir ļoti reti, un par katru auro un ārdās manipulējams pūlis tviterī? Un, pēdējais, kāpēc visa šī psihoze nezināmu iemeslu dēļ saucās par ''tiesiskumu'' un ''demokrātiju''?

Atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka Latvijas cilvēku tiesiskajā apziņā, tās pašos pamatos, nav cieņas pret savām tiesībām.

Tas, starp citu, ir viens no iemesliem, kāpēc tiek tiesāta ''cietušā'' DLRTC vadība, taču netiek tiesāts ''kampēju kantora'' Kempmayera vadītājs M.A.Flanagans: nevar atļauties celt nepamatotu apsūdzību Lielbritānijas pilsonim, bet to droši var darīt ar ''latviešu bāleliņiem'' (bijušā E.Repšes padomnieka D.Titava leksika), jo citi ''bāleliņi'' apkārt tikai aplaudēs un priecāsies.

Mums ir nopietni jāpārkārto sava domāšana un jāatzīst, ka nedrīkst nevienu notiesāt tikai tāpēc, ka viņš ir ''slikts cilvēks'' jeb, citiem vārdiem, kādam traucē vai vienkārši nepatīk. Nevar notiesāt arī tāpēc, ka ''sabiedrība to prasa'' vai ''tas ir vajadzīgs valsts interesēs''.

Galvenā un, iespējams, pat vienīgā valsts interese ir cilvēks, un ja šo cilvēku no nepamatotas apsūdzības nesargā likums, tad viņu nesargā nekas.

Dmitrijs Skačkovs
zvērināts advokāts

Оставить комментарий

4 главные под байкой - Читайте также

Читайте также

4 главные под байкой

Кнопка Телеграм в байках

топ 3 под байкой - Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

топ 3 под байкой

  • Комммуналка: когда вода может быть зелененькая и прохладная

    На следующей неделе в Риге начнутся проверки теплосетей, - сообщает предприятие теплоснабжения Rīgas siltums (RS).
  • Бесплатно: если нужен совет гинеколога

    В грядущий вторник - 28 мая, женщин приглашают на «Телефонное свидание с гинекологом», чтобы бесплатно - по телефону 25442259 с 10 до 19 часов - получить ответы от гинекологов о контрацепции и по другим актуальным для них темам.
  • Тренер по боевым искусствам изнасиловал двух воспитанников

    Госполиция завершила расследование по делу тренер по боевым искусствам, совершившему в 2013 и 2023 году сексуальное насилие в отношении своих учеников, которые в то время были малолетними. Следствием было установлено, что преступления были совершены за границей, куда тренер вместе с воспитанниками ездил на международные соревнования. Материалы дела переданы в прокуратуру,…

Рекомендованно для вас

Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

Комментарии

Комментарии