Как сказано в решении, начиная с января 2008 года в Центре защиты прав потребителей было получено 20 жалоб на несправедливые условия договора. Это существенно превышает количество жалоб на другие подобные учреждения, отмечают в центре. Поэтому было решено проверить условия именно этого кредитного учреждения.
В своих пояснениях по делу BIG указывает в частности: их компания своевременно информирует потребителей о разрыве договора. К тому же, по своей инициативе всем клиентам присылает письменные уведовления о задержках платежей, напоминания по смс, так как старается быть "дружественнее к клиенту" и пытается сохранить с ним договорные отношения.
Однако центр указывает: в его распоряжении есть материалы, которые свидетельствую об обратном. К примеру, некий клиент взял в долг 1600 латов. Однако ему не присылали никаких уведомлений, пока проценты по неплатежу не составили 2960 латов и 440 латов. То есть: сумма штрафа практически вдвое превысила сумму долга. Такие действия, как считают защитники потребителей, отнюдь не являются признаками соблюдения принципа доверия.
А вот ещё один пример: один из жалобщиков взял в кредит 1300 латов. По процентам он должен был заплатить 285 латов. Однако штрафные санкции составили 2843 лата. То есть размер штрафа в два раза превысил сумму долга. При чем штраф начислялся сразу по трем пунктам договора, хоть ответчики - BIG – утверждали, что вычеркивать эти пункты из договора нет смысла, так как вряд ли когда-нибудь условия так совпадут одновременно, чтобы был повод применить все три вида штрафа. На практике же, как видно, все оказалось весьма достижимым и разорительным для клиента.
Защитники потребителей напоминают решение Сената Верховного суда от 14 мая 2008 года, в котором судьи акцентировали внимание на таком моменте: «В применении штрафных процентов нужно соблюдать меру между функцией наказания и функцией возмещения убытков». По мнению центра, BIG явно перегибает с наказанием клиентов. В этом же решении сенаторов штрафные санкции в размере 5% были признаны несправедливыми.
В итоге Центра защиты прав потребителей постановил (а суд утвердил), что BIG должен перестать применять несправедливые пункты договоров, изменив их на соответствующие закону о защите прав потребителей. А также изменить проекты будущих договоров.
Будет апелляция
Жалобу BIG отклонил Административный районный суд. Однако пока это решение первого суда от 22 ноября 2008 в силу не вступило, потому что компания BIG решила подать апелляцию в Административный окружной суд. Дата судебного заседания пока неизвестна.
Специалист по маркетингу Bigbank Агния Грейзиня комментирует ситуацию так: спор между компанией и защитниками потребителей более не касается штрафных процентов, ибо компания уже отказалась от этой практики.
— С осени 2008 года BIG не применял штрафные санкции в размере 3%. И, хоть в старых договорах этот пункт сохранился, по инициативе предприятия и с разрешения центра он применяется в сокращенном объеме. Но, несмотря на это, Центр защиты прав потребителей решил сделать эту практику общеобязательной. Однако с BIG по поводу штрафных процентов у защитников потребителей разногласий больше нет.
Ниже — текст решения защитников потребителей.
LĒMUMS par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem
Rīgā
2008.gada 22.novembrī Nr.61-lg
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (turpmāk — PTAC), sākot no 2008.gada janvāra ir saņemti divdesmit patērētāju iesniegumi, kuros izteiktas sūdzības par iespējami netaisnīgiem līguma noteikumiem saistībā ar AS „Baltijas Izaugsmes grupa” (turpmāk – Sabiedrība) patērētājiem piedāvātajiem aizdevuma līgumiem. PTAC atzīmē, ka saņemtais iesniegumu kopskaits būtiski pārsniedz to sūdzību skaitu, kas saņemtas par citu līdzīgu pakalpojumu sniedzēju patērētājiem piedāvātajiem aizdevuma līgumiem.
Izvērtējot saņemtos iesniegumus, PTAC konstatēja, ka Sabiedrība ar patērētājiem noslēgtajos līgumos piemēro vairāku veidu standartizētus tipveida noteikumus: Sabiedrības Līguma vispārējos noteikumus Nr.AL 2.0 (turpmāk – Noteikumi Nr.AL-2.0) un Līguma vispārējos noteikumus Nr.AL 3.0 (turpmāk – Noteikumi Nr.AL 3.0).
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk — PTAL) 25.panta ceturtās daļas 6.punktu, Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumu Nr.632 Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums (turpmāk – Nolikums) 4.13.apakšpunktu, kā arī saskaņā ar 1999.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.257 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu” (turpmāk – MK Noteikumi Nr.257) 21.punktu PTAC funkcijās ietilpst ar patērētājiem slēgto līgumu un līgumu projektu uzraudzība. Līdz ar to PTAC ir tiesīgs izvērtēt Sabiedrības ar patērētājiem noslēgto līgumu atbilstību PTAL un citu patērētāju tiesību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Ievērojot augstāk minēto, PTAC izvērtēja Sabiedrības Noteikumu Nr.AL— 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un 2008.gada 22.septembrī ar vēstuli Nr.21-03/7714-P-487 (turpmāk – Skaidrojuma pieprasījums) pilnīgai un objektīvai lietas apstākļu izvērtēšanai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo, otro un ceturto daļu, PTAL 25.panta ceturtās daļas 4.punktu un Nolikuma 6.3. un 6.4.apakšpunktu, pieprasīja Sabiedrībai sniegt PTAC detalizētu rakstveida paskaidrojumu uz Skaidrojuma pieprasījumā minētajiem apstākļiem un atsevišķi norādītajiem jautājumiem par Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Vienlaikus, pamatojoties uz PTAL 25.panta astotās daļas 1.punktu, PTAC Skaidrojuma pieprasījumā ierosināja Sabiedrībai iesniegt PTAC rakstveida apņemšanos novērst patērētāju tiesību pārkāpumu, nepiemērojot un grozot Skaidrojuma pieprasījumā konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus ar patērētājiem noslēgtajos līgumos. Tāpat PTAC Skaidrojuma pieprasījumā atzīmēja, ka, sagatavojot Sabiedrības Noteikumu Nr.AL-2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 izvērtējumu saistībā ar Sabiedrības patērētājiem piedāvātajiem aizdevuma līgumiem, PTAC 2007.gada 22.janvārī ir izdevis administratīvo aktu Nr.4-lg, kurš ar Ekonomikas ministrijas 2007.gada 29.novembra lēmumu Nr.6100-07-15800 tika atstāts spēkā, kā arī ir ņēmis vērā Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 6.marta lēmumā lietā Nr.A42679707 norādīto, un jo sevišķi tā 17.punktā minēto atsauci: „(..) PTAC nav tiesību uzsākt pret pieteicēju administratīvā akta piespiedu izpildi, bet tas nekavē PTAC ierosināt administratīvo lietu pret Sabiedrību un konstatēt, ka Sabiedrības sastādītais līgums neatbilst PTAL un ir netaisnīgs, kā arī uzlikt Sabiedrībai skaidru un nepārprotamu pienākumu labot netaisnīgā līguma noteikumus tā, lai tie būtu taisnīgi (..).”
2008.gada 8.oktobrī PTAC saņēma Sabiedrības 2008.gada 7.oktobra vēstuli Nr.246/2008/8.5.3 ar lūgumu pagarināt procesuālo termiņu atbildes sniegšanai pēc būtības uz Skaidrojuma pieprasījumu līdz 2008.gada 24.oktobrim. 2008.gada 27.oktobrī PTAC saņēma Sabiedrības 2008.gada 24.oktobra Sabiedrības vēstuli Nr.293/2008/8.5.3 ar paskaidrojumu uz PTAC Skaidrojuma pieprasījumu (turpmāk — Paskaidrojums). Paskaidrojumā Sabiedrība sniedz vispusīgu skaidrojumu par katru no Skaidrojuma pieprasījumā minētajiem apstākļiem un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu lūdz izbeigt ierosināto administratīvo lietu. PTAC atzīmē, ka Paskaidrojumā minētos apstākļus par konkrētu Noteikumu Nr.AL-2.0 vai Noteikumu Nr.AL 3.0 punktu atbilstību PTAL, PTAC ir norādījis pamatojuma daļā pie katra atbilstošā Noteikumu Nr.AL-2.0 vai Noteikumu Nr.AL 3.0 punkta.
PTAC kompetencē saskaņā ar PTAL 25.panta ceturtās daļas 4. un 6.punkta noteikumiem, ietilpst par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes pieprasīšana, un patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi. Patērētāja tiesību pārkāpumi uzskaitīti PTAL 3.pantā. Ievērojot iepriekš minēto un PTAC saņemto iesniegumu kopskaitu par Sabiedrību, PTAC savas kompetences ietvaros ir izvērtējis Sabiedrības Noteikumu Nr.AL-2.0 vai Noteikumu Nr.AL 3.0 punktu noteikumus un, ņemot vērā Paskaidrojumā minētos apstākļus, norāda: [1] PTAL 6.panta piektā daļa nosaka, ka „līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus”.
Arī Eiropas Kopienu 1993.gada 5.aprīļa direktīvas Nr. 93/13/EEK Par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju līgumos (kuras normas ir iekļautas PTAL) 3.panta 2.punktā noteikts, ka nosacījums vienmēr uzskatāms par neapspriestu, ja tas ir bijis sagatavots jau iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijusi iespēja ietekmēt šā nosacījuma saturu, īpaši tas ir iepriekš formulētu tipveida līgumu kontekstā. PTAL 6.panta sestajā daļā noteikts: „Ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi.”. Turklāt, lai konstatētu, vai attiecīgais līguma noteikums ir apspriests, ir jāņem vērā PTAL 6.panta piektajā un septītajā daļā noteiktais.
PTAL 6.panta septītā daļa nosaka, ka „Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt”.
PTAC norāda, ka PTAL izpratnē pat skaidri izteikts patērētāja apliecinājums, ka viņš ir iepazīstināts ar līguma standartnoteikumiem un vienojies par tiem, neizslēdz direktīvas piemērošanu (skat. Zadraks G. Netaisnīgu noteikumu direktīvas reforma. Likums un Tiesības, 2005., 4). Ja apspriešana ir formāla (piemēram, personas paraksts līgumā), tad to nedrīkstētu pieņemt kā apspriešanu PTAL izpratnē.
Lai arī līgumu patērētājs ir parakstījis, tomēr PTAL ir paredzēti izņēmumi no vispārējiem līgumu noslēgšanas noteikumiem: netaisnīgs līguma noteikums var tikt atcelts, ja tas nav ticis apspriests. Tikai līguma parakstīšana no patērētāja puses un informētība par līguma saturu nav uzskatāma par apspriešanu.
Par apspriestiem līguma noteikumiem uzskatāmi līguma noteikumi, par kuriem līgumslēdzēji savstarpēji apspriežot (savstarpēji apmainoties viedokļiem) ir vienojušies. Līdz ar to parakstīts līgums pats par sevi nav pietiekams pierādījums tam, ka līgumslēdzēji savstarpēji apsprieda katru līguma noteikumu atsevišķi (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedumu lietā Nr.C30519003, SKA-59 motīvu daļas 14.punktu). #:p721 723#: PTAL 6.panta septītās daļas noteikumi uzliek pierādīšanas pienākumu pārdevējam gadījumos, kad pastāv domstarpības par to, vai attiecīgie līguma noteikumi ir vai nav savstarpēji apspriesti. Tādējādi Sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka aizdevuma līgumu noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar katru konkrēto patērētāju. PTAC konstatē, ka no Paskaidrojuma un PTAC rīcībā esošajiem patērētāju iesniegumiem izriet, ka starp Sabiedrību un patērētājiem ir noslēgti vairāku veidu aizdevuma līgumi ar tiem piemērojamiem vispārējiem noteikumiem Nr.AL-2.0 un AL 3.0, par ko liecina arī PTAC rīcībā esošo ar patērētājiem noslēgto līgumu kopijas. Sabiedrība atzīst, ka šādus aizdevuma līgumu projektus piedāvā arī citiem patērētājiem. Līdz ar to PTAC secina, ka Sabiedrība patērētājiem piedāvā jau iepriekš sastādītus tipveida līgumus, kuru noteikumi (izņemot to būtiskās sastāvdaļas) atbilstoši PTAL 6.panta piektās daļas noteikumiem vienmēr uzskatāmi par neapspriestiem.
[2] PTAL 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Savukārt PTAL 3.panta 2.punkts paredz to, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.
[3] Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 2.4.punkti ir identiski un nosaka: „Aizņēmējam ir tiesības izpildīt no līguma izrietošās saistības pret aizdevēju pirms termiņa. Šajā gadījumā aizņēmējam ir tiesības uz taisnīgu kopējo kredīta izmaksu samazinājumu.”
PTAC Skaidrojuma pieprasījumā norādīja, ka saskaņā ar 2008.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.692 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu” (turpmāk – MK Noteikumi Nr.692), kas aizstāj 1999.gada 13.jūlija MK Noteikumu Nr.257 17.5 apakšpunktu, Sabiedrībai ir pienākums pēc 2008.gada 1.septembra slēgtajos kreditēšanas līgumos norādīt ne tikai informāciju par tiesībām uz kredīta pirmstermiņa atmaksu, bet arī pirmstermiņa atmaksas procedūru. Līdz ar to Sabiedrībai pēc 2008.gada 1.septembra patērētājiem piedāvātajos līguma projektos ir jānorāda arī pirmstermiņa atmaksas procedūra.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā norādīto: „(..) Sabiedrība līdz 2008.gada 28.novembrim grozīs patlaban patērētājiem piedāvātos aizdevuma līgumu projektus, paredzot arī aizdevuma pirmstermiņa atmaksas procedūru.“
[4] Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 2.7.punkti ir identiski un nosaka: „Aizdevējs ir tiesīgs no aizņēmējam izsniedzamās aizdevuma summas saskaņā ar aizdevēja apstiprināto cenrādi ieturēt komisijas maksas par aizdevumu izsniegšanu, pieteikumu izskatīšanu, kā arī par citiem ar aizdevumu izsniegšanu saistītiem izdevumiem. Naudas summa, kas ieturēta saskaņā ar šo punktu uzskatāma par aizņēmējam izsniegtu aizdevuma summas daļu un atmaksājam aizdevējam saskaņā ar līguma noteikumiem.”
Noteikumu Nr.AL 2.0 7.6.punkts nosaka: „Izpildot 7.5.punktu, aizņēmējam ir pienākums samaksāt aizdevējam maksu par lūguma izskatīšanu saskaņā ar aizdevēja izcenojumos noteikto.”
Noteikumu Nr.AL 3.0 7.6.punkts nosaka: „Izpildot 7.5.punktu, aizņēmējam ir pienākums samaksāt aizdevējam maksu par lūguma izskatīšanu saskaņā ar aizdevēja spēkā esošajos izcenojumos noteikto.”
Noteikumu Nr.AL 2.0 7.7.punkts nosaka: „Noslēdzot vienošanos par izmaiņu izdarīšanu līgumā, aizņēmējam ir jāsamaksā aizdevējam maksa par līguma noslēgšanu vai izmaiņām saskaņā ar aizdevēja izcenojumos noteikto.”
Noteikumu Nr.AL 3.0 7.7.punkts nosaka: „Noslēdzot vienošanos par izmaiņu izdarīšanu līgumā, aizņēmējam ir jāsamaksā aizdevējam maksa par līguma noslēgšanu vai izmaiņām saskaņā ar aizdevēja spēkā esošajos izcenojumos noteikto.”
Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 11.4.punkti ir identiski un nosaka: „Ar parakstu uz līguma aizņēmējs apliecina, ka ir iepazinies arī ar aizdevēja izcenojumos noteikto un uzskata minētos izcenojumus sev par saistošiem.”
PTAC atzīmē PTAL 6.panta otro daļu, kas nosaka, ka „Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā.” Savukārt PTAL 6.panta 21 daļa nosaka, ka neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. PTAC norāda, ka no Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 punktiem nav saprotams, kādā veidā un kur patērētājs var uzzināt par Sabiedrības „spēkā esošajiem izcenojumiem” un „aizdevēja apstiprināto cenrādi”. PTAC atzīmē, ka atbilstoši 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”
20.punkts nosaka: „Pakalpojumu cenu norāda cenrādī vai citā vizuāli uztveramā veidā. Ja pakalpojuma galīgā cena nav zināma, norāda veidu, kādā cena tiek aprēķināta. Cenrādim jābūt brīvi pieejamam.” Papildus norādām, ka MK Noteikumu Nr.257 16.punkts paredzēja patērētāja pienākumu maksāt tikai kreditēšanas līgumā norādītos maksājumus un identiska satura pienākumu paredz MK Noteikumu Nr.692 26.punkts.
Vienlaikus no Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 2.7. un 7.6.punkta nav skaidrs, kādā veidā izmainās patērētāja atmaksājamo maksājumu kārtība un apmērs, piemēram, pēc patērētāja pieteikuma izskatīšanas un apstiprināšanas, ja patērētājs tomēr neierodas noslēgt līguma grozījumus, taču Sabiedrībai piemērojot maksājumu par iesnieguma izskatīšanu.
Tāpat no Noteikumu Nr.AL 3.0 2.7., 7.6. un 7.7.punktiem izriet, ka par iesnieguma izskatīšanas pakalpojumu ir jāmaksā saskaņā ar Sabiedrības spēkā esošajiem izcenojumiem (cenrādi), savukārt Noteikumu Nr.AL 3.0 11.4.punkts paredz, ka patērētājs ir iepazinies ar Sabiedrības izcenojumos noteikto līguma noslēgšanas brīdī.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā norādīto, ka atbilstoši Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 11.4.punktam patērētājs, parakstot līgumu, apliecina, ka ir iepazinies ar pakalpojuma cenrādi. Ar cenrādi patērētāji tiek iepazīstināti līguma noslēgšanas brīdī, kā arī patērētāji tiek informēti, ka jebkurā laikā informāciju par pakalpojumu cenrādi var iegūt Sabiedrības mājas lapā internetā www.big.lv, tādejādi Sabiedrība nepiekrīt, ka patērētāji netiek skaidri informēti, kur un kādā veidā patērētājs var uzzināt par papildus pakalpojumu centu.
Attiecībā uz Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 2.7. un 7.6.punkta piemērošanu Sabiedrība norāda, ka patērētājs, iesniedzot rakstveida iesniegumu Sabiedrībai ar lūgumu veikt līguma grozījumus, tiek atkārtoti informēts par iesnieguma izskatīšanas izmaksām un, ja patērētājs tām piekrīt un līguma grozījumi tiek sagatavoti, tad Sabiedrības datu bāzē pie patērētāja līguma tiek izdarīta atzīme, ka patērētājam jāmaksā par lūguma izskatīšanu. Ja patērētājs pēc tam nolemj neparakstīt līguma grozījumus vai neierodas noslēgt līguma grozījumus, tad Sabiedrība maksu par grozījumu sagatavošanu piemēro atbilstoši noteikumu 7.6.punktam. Tāpat Sabiedrība arī norāda, ka augstāk minētais maksājums netiek pieskaitīts kredītam un par to procenti nav jāmaksā.
Maksājums ir jāveic kopā ar kārtējo mēneša maksājumu un, ja patērētājs šo maksājumu neveic, patērētājam tiek nosūtīts rakstveida atgādinājums. Vienlaicīgi Sabiedrība Paskaidrojumā norāda: „Patlaban patērētājiem piedāvātie vispārējie noteikumi Nr.AL 4.0 satur definīciju: „Aizdevēja cenrādis
– Aizdevēja apstiprināts maksas pakalpojumu izcenojumu saraksts (publiski pieejams Aizdevēja mākas lapā un Aizdevēja klientu apkalpošanas vietās)“ Līdz ar to Sabiedrība jau pēc savas iniciatīvas ir novērsusi iespējamos pārpratumus par to, kur un kādā veidā ir iespējams iepazīties ar cenrādi.“
Atsevišķi PTAC atzīmē, ka no Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 2.7.punktos minētā nav skaidrs, vai visas komisijas maksas par aizdevumu izsniegšanu, pieteikumu izskatīšanu, kā arī par citiem ar aizdevumu izsniegšanu saistītiem izdevumiem, tiek ieturētas no aizņēmējam izsniedzamās aizdevuma summas, par ko atbilstoši minētajam punktam jāatmaksā saskaņā ar līguma noteikumiem, vai arī patērētājam ir tiesības minētās maksas samaksāt, nemaksājot par to procentus un neiekļaujot tās aizdevuma summā.
[5] Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 4.1.punkts nosaka: „Aizdevējs ir tiesīgs pirms termiņa vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu no aizņēmēja gadījumā, ja ir iestājies vismaz viens no zemāk minētajiem apstākļiem (..). ”
Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.1.punkts nosaka: „Aizdevuma summas atmaksas nokavējuma, kā arī ar parāda piedziņu vai citu no līguma izrietošo aizdevēja tiesību īstenošanu saistīto izdevumu atlīdzības nokavējuma gadījumā aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu saskaņā ar līgumu.”
PTAC atkārtoti atzīmē PTAL 6.panta otro daļu un norāda, ka no Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 4.1. un 5.1.punkta nav skaidrs, kādā kārtībā notiek patērētāja informēšana no Sabiedrības puses saistībā ar līguma laušanu vai aizdevuma summas atmaksas termiņa nokavējumu, par kuru Sabiedrība sāk aprēķināt līgumsodu.
PTAC atzīmē, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 8.1.punkta pirmo teikumu, kas nosaka: „Puses apņemas nekavējoties informēt otru pusi par visu, kas var kavēt no līguma izrietošo saistību pienācīgu izpildi”, izriet Sabiedrības pienākums nekavējoties informēt patērētāju par atmaksas termiņa nokavējumu vai līguma laušanu. PTAC norāda, ka Sabiedrībai, laicīgi neinformējot patērētāju par atmaksas termiņa nokavējumu, saskaņā ar Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 4.1. un 5.1.punktu pastāv iespējas izmantot savas tiesības pretēji Civillikuma 1.pantam, kas nosaka: „Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.” PTAC norāda, ka civiltiesību doktrīnā pastāv viedoklis, ka labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu pamatotas intereses (Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās, Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds, 03.12.2002. nr.24).
Vienlaikus PTAC norāda, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2006.gada 4.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC – 540 ir norādījis: „Civillikuma 1.pants nav abstrakts, no citām tiesību normām un pušu noslēgtā tiesiskā darījuma noteikumiem atrauts taisnīguma priekšraksts (..).” No augstāk minētā izriet, ka Sabiedrība nedrīkst piemērot Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 noteikumus pretēji labas ticības principam, laicīgi nebrīdinot patērētāju par aizdevuma summas atmaksas termiņa kavējumu, tādejādi pretlikumīgi veicinot līgumsoda pieaugumu.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā minēto: „(..) Sabiedrība savlaicīgi informē patērētājus par līguma laušanu. Bez tam, lai arī Civillikums paredz tikai kreditora brīdinājuma nosūtīšanu pirms aizdevuma atprasīšanas, Sabiedrība pēc savas iniciatīvas visiem klientiem izsūta arī rakstveida atgādinājumus par konstatētiem maksājumu kavējumiem, īsziņu atgādinājumus, lai arī nav pietiekama pamata līguma laušanai. Tādejādi Sabiedrības rīcība vērtējama kā klientiem draudzīga, jo tā veicina līgumattiecību saglabāšanos“ un norāda, ka PTAC rīcībā ir lietas materiāli (piemēram, aizdevuma līguma Nr.0721115/55i laušana), kas pretēji Sabiedrības apgalvotajam liecina, ka Sabiedrība neveic patērētāju brīdināšanu pirms līguma laušanas, bet nosūta patērētājam nevis brīdinājumu par saistību izpildes kavējumu, bet brīdinājumu par līguma laušanu. PTAC atzīmē, ka minētajā piemērā Sabiedrība nosūtīja patērētājam brīdinājumu par līguma laušanu tikai tad, kad Sabiedrības aprēķinātā līgumsoda summa saskaņā ar Noteikumu Nr.AL 3.0 5.5.punktu bija aprēķināta LVL 2960,92 un saskaņā ar 5.3.punktu LVL 440.14 apmērā, ievērojot, ka patērētāja aizdevuma summa saskaņā ar aizdevuma līgumu bija tikai LVL 1600.00. Tādejādi Sabiedrības aprēķinātais līgumsods tika noteikts gandrīz divas reizes lielāks nekā aizdevuma pamatsumma. PTAC ieskatā šāda Sabiedrības rīcība, nosūtot brīdinājumu par līguma saistību neizpildi tikai tad, kad līgumsoda summa gandrīz divkārt pārsniegusi aizdevuma pamatsummu, liecina par tiesību izmantošanu pretrunā ar labas ticības principu.
[6] Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 4.1.5.apakšpunkts nosaka vienu no gadījumiem, kādā Sabiedrība var vienpusēji lauzt līgumu: „Pret aizņēmēju vai galvotāju ir ierosināta izpildu lietvedība.”
PTAC atkārtoti atzīmē PTAL 6.panta otro daļu, kā arī norāda, ka Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 4.1.5.apakšpunkts var nonākt pretrunā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu gadījumā, ja Sabiedrība piemērotu 4.1.5.apakšpunktu, atsevišķi neizvērtējot ierosinātās izpildu lietvedības, kas uzsākta pret aizņēmēju vai galvotāju, ietekmi uz aizdevuma līguma izpildi. PTAC ieskatā tikai fakts vien par ierosinātu izpildu lietvedību, kas pats pēc būtības neapdraud Sabiedrības iespējas saņemt aizdevuma atmaksu, nevar būt par pamatu Sabiedrības tiesībām pārtraukt līgumu.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā minētajam, ka tiesas nolēmuma izpildes procesa uzsākšana pret parādnieku teorētiski ne vienmēr nozīmē Sabiedrības interešu apdraudējumu. Vienlaicīgi PTAC ņem vērā Paskaidrojumā norādīto: „(..) Sabiedrība līdz 2008.gada 28.novembrim izstrādās un iesniegs PTAC līguma noteikumu projektu, kurā tiks paredzēti nosacījumi šī aizdevuma līguma laušanas pamata piemērošanai.“
[7] Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3.punkts nosaka: „Ja iestājas kāds no līguma 4.1.punktā minētajiem apstākļiem, tad aizņēmējam ir pienākums nekavējoties samaksāt aizdevējam līgumsodu divdesmit piecu procentu (25%) apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas.”
Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.4.punkts nosaka: „Ja iestājas kāds no līguma 4.1.punktā minētajiem apstākļiem un aizņēmējam ir neizpildītas finansiālas saistības pret aizdevēju, un parāds netiek septiņu (7) dienu laikā pēc aizdevuma brīdinājuma saņemšanas atmaksāts, tad aizņēmējam ir jāmaksā summas daļas par katru nākamo šī pienākuma kavējuma dienu līdz visas parāda summas pilnīgai samaksai. Šajā punktā minētā līgumsoda pieaugums apstājas, kad šajā punktā minētā vēl nesamaksātā līgumsoda apmērs sasniedz neatmaksātās aizdevuma summas daļas apmēru.”
Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.5.punkts nosaka: „Par maksājuma grafikā noteikto maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu trīs procentu (3%) apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu.”
PTAL 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka: „Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.”
PTAC atzīmē, ka līgumsoda funkcija ir atturēt patērētāju no līgumsaistību nepildīšanas, tomēr PTAL 6.panta trešās daļas 4.punktā minētais princips ir noteikts, lai nepieļautu to, ka patērētājam tiek piemērots nepamatoti liels līgumsods. PTAC norāda, ka, vērtējot līgumsodu proporcionalitāti, ir jāņem vērā arī PTAL 5.pantā noteiktais līgumslēdzēju pušu tiesiskās ienlīdzības princips.
No tā izriet, ka, vērtējot līgumsoda apmēru, jāievēro arī labticīguma prasības, kā arī tas, ka līgumsoda apmērs nedrīkst būt tāds, kas nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, t.i., līgumsods nedrīkst būt ”paverdzinošs” vai nesamērīgi liels. Ievērojot augstāk minēto, ņemot vērā, ka Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3.punkts nosaka līgumsodu 25% apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas un to, ka 5.5.punkts nosaka papildus līgumsodu 3% apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas daļas par katru nākamo šī pienākuma kavējuma dienu, PTAC ieskatā Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3. un 5.5.punkts pārkāpj PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, jo pēc būtības pieļauj ne tik vien netaisnīga dubulta līgumsoda pieprasīšanu no patērētāja, bet arī trīskāršu līgumsodu. PTAC atzīmē, ka 5.4.punkts jau paredz līgumsodu gadījumā, ja pēc kāda no 4.1.punktā minētajiem iemesliem tiek vienpusēji lauzts līgums un patērētājs kavē parāda atmaksu Sabiedrībai.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā norādīto, ka visi Noteikumos Nr.AL 2.0 un Noteikumos Nr.AL 3.0 ietvertie līgumsodi tiek piemēroti secīgi un līgumisko attiecību laikā nav iespējama situācija, kad vienā un tajā pašā periodā varētu tikt piemēroti vairāki līgumsodi. Sabiedrība paskaidro, ka Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.4.punktā ietvertais līgumsods paredzēts pēc Sabiedrības atkāpšanās no līguma, savukārt 5.5.punktā ietvertais līgumsods ir piemērojams tikai līdz brīdim, kad Sabiedrība atkāpjas no līguma. 5.3.punktā noteiktais līgumsods arī netiek piemērots vienlaicīgi ar kādu no pārējiem līgumsodiem, tam ir patstāvīga funkcija un to piemēro par būtiskiem līguma pārkāpumiem, laikā starp abiem iepriekš minētajiem līgumsodiem.
Vienlaikus Sabiedrība Paskaidrojumā norāda, ka PTAL 6.panta trešās daļas 4.punkts kā netaisnīga līguma noteikumu kritēriju nosaka līgumsoda proporcionalitāti, un secina, ka līdz ar to nav nozīmes, vai līgumsods ir dubults, jo svarīgs ir tikai tā apmērs. Sabiedrība arī norāda, ka nav nekāda pamata augstāk minētos līgumsodus summēt, jo ne vienmēr iestājas līgumā noteiktie apstākļi, lai varēt piemērot visus līgumsodus, katru par savu periodu. Tāpat Sabiedrība Paskaidrojumā norāda, ka līgumsods skar abu darījumā iesaistīto pušu intereses un līdz ar to, vērtējot līgumsodu proporcionalitāti, ir jāņem vērā abu pušu intereses. Sabiedrība skaidro: „Proporcionalitāte ir attiecība, kas šajā gadījumā ir attiecība starp vienas puses un otras puses likumīgajām un pamatotajām interesēm. Sabiedrības pamatota interese noteikt šādu līgumsoda apmēru ir saistīta ar sabiedrības finanšu produktu paaugstināto risku, jo kredīti pārsvarā tiek izsniegti bez nodrošinājuma. Līdz ar to līgumsods noteiktajā apmērā pilda preventīvu funkciju un palīdz novērst Sabiedrības tiesību pārkāpuma risku, kas ir augstāks, nekā, piemēram, banku sektorā. (..) Vērtējot Sabiedrības līgumsodu proporcionalitāti, ir jāņem arī vērā, ka līgumsodi tiek aprēķināti no neatmaksātās aizdevuma summas, jo tādejādi Sabiedrība regulāri nodrošina līgumsodu atbilstību objektīvi pastāvošam riskam un izslēdz iespēju piemērot lielu līgumsodu par pārkāpumu, kur sekas ir salīdzinoši mazas naudas summas zaudēšana.” Papildus Sabiedrība norāda, ka pārsvarā gadījumos pēc līgumu laušanas Sabiedrība ir spiesta vērsties tiesā, lai aizsargātu savas likumīgās un pamatotās intereses, ieguldīt līdzekļus darbā, kas saistīti ar parādu atgūšanu. Sabiedrībai ilgstoši nav pieejama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma un citi līgumos paredzētie maksājumi. PTAC atkārtoti vērš uzmanību uz šī Administratīvā akta pamatojuma daļas piektajā punktā izvērsto pamatojumu un papildus norāda, ka PTAC rīcībā ir lietas materiāli (piemēram, aizdevuma līguma Nr.0701076/58bb laušana), kas praksē atklāj Sabiedrības parāda aprēķināšanas metodiku. Līdz ar to minētajā gadījumā Sabiedrība aprēķināja kopējo parāda summu, kuru sastādīja aizdevuma pamatsumma LVL 1300.00, nolīgtie procenti LVL 285.24, savukārt uz Noteikumu Nr.AL 2.0 pamata aprēķinātais līgumsods LVL 2843.61. Tādejādi, kopējais līgumsoda apmērs vairāk kā divas reizes pārsniedza parāda pamatsummu un to veidoja visi trīs augstāk minētie līgumsodi, ko Sabiedrība aprēķināja saskaņā ar 5.3.punktu (LVL 325.00), 5.4.punktu (LVL 1300.00) un 5.5.punktu (1218.61). Papildus PTAC atzīmē, ka, saistībā ar piespiedu izpildi, kuru Sabiedrība Paskaidrojumā uzsver kā papildus iemeslu līgumsoda proporcionalitātei, Sabiedrības aprēķinātie izdevumi bija tikai LVL 55.54 (valsts nodeva LVL 44.26, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi LVL 1.25), jeb vairāk kā piecdesmit reižu mazāki nekā Sabiedrības aprēķinātais trīskāršais līgumsods.
Ievērojot augstāk minēto, PTAC atzīmē, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212 (turpmāk – Spriedums) motīvu daļas 13.punktā ir norādījis: „Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodošo rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās atzīstams soda samērīguma princips.” Ievērojot minēto, līdzīgi kā lietā par kuru pieņemts Spriedums, PTAC ieskatā arī Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3. un 5.5.punktos minētajiem līgumsodiem ir izteikti sodošs, nevis zaudējumu atlīdzinošs raksturs, kas tādejādi nevar tikt samērots ar vispārējiem taisnīguma un samērīguma principiem. Papildinot iepriekš norādīto, PTAC vērš uzmanību arī uz Sprieduma motīvu daļas 12.punktu, kur norādīts: „Šādi pārmērīgi līgumsodi ne tikai kļūst par kreditora nesamērīgas iedzīvošanās avotu, bet negatīvi ietekmē arī civiltiesisko apgrozību.”
Papildus, pretēji Sabiedrības Paskaidrojumā norādītajam, PTAC atzīmē, ka 2008.gada 15.maija lēmumā Nr.16-lg kredītiestādes līguma noteikums, kas nosaka līgumsodu 5% apmērā no aizdevuma summas, ir atzīts par netaisnīgu līguma noteikumu. Savukārt attiecībā uz otru Sabiedrības Paskaidrojumā minēto PTAC 2007.gada 15.novembra lēmumu Nr.56-lg, PTAC paskaidro, ka izskatītajā lietā tika pieņemts lēmums, ar kuru pretēji Sabiedrības Paskaidrojumā norādītajam, nevis atļāva lietot komersantam līgumsodu 10% apmērā kreditēšanas līgumā, bet gan novērsa situāciju, kad par vienu un to pašu pārkāpumu tiek piemēroti vairāki līgumsodi.
Ievērojot augstāk minēto, pamatojoties uz PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, kā arī PTAL 6.panta trešās daļas 1. un 4.punktu, Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3. un 5.5.punkti atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.
Vienlaicīgi, ņemot vērā Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 6.marta lēmumā lietā Nr.A42679707 norādīto, un jo sevišķi tā 17.punktā minēto apstākļus, PTAC paskaidro, ka Sabiedrības noteiktais līgumsoda apmērs ar patērētājiem slēgtajos līgumos būtu taisnīgs, Sabiedrībai piemērojot PTAL normām atbilstošu 5.4.punktā minēto līgumsodu, izslēdzot un nepiemērojot netaisnīgos Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3. un 5.5.punktos minētos līgumsodus. Atsevišķi PTAC atzīmē, ka Sabiedrība nav sniegusi atbildi uz PTAC Skaidrojuma pieprasījumā norādīto pieprasījumu sniegt skaidrojumu: „Vai pēc būtības var pastāvēt apstākļi, kad Sabiedrība lauž līgumu uz kādu no Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 4.1.punktā norādītajiem pamatiem un aizdevuma ņēmējam nebūtu neizpildītas finansiālas saistības pret aizdevēju.“
PTAC atzīmē, ka no Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.4.punkta nav skaidrs, vai pēc būtības var pastāvēt apstākļi, kad Sabiedrība lauž līgumu uz kādu no 4.1.punktā norādītajiem pamatiem un aizdevuma ņēmējam būtu izpildītas finansiālas saistības pret aizdevēju. Līdz ar to PTAC ieskatā jebkurā gadījumā, kad Sabiedrība lauž līgumu uz kādu no 4.1.punktā norādītajiem pamatiem, visos gadījumos pastāvēs arī neizpildītas finansiālas saistības pret Sabiedrību.
[8] Noteikumu Nr.AL 2.0 6.3.punkts nosaka: „Aizdevējs patur tiesības jebkurā laikā vienpusēji grozīt līguma 7.6., 7.7. un 8.3.punktos minētos aizdevēja noteiktos izcenojumus (..).”
PTAC atzīmē PTAL 6.panta trešās daļas 12.punktu, kas nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas atļauj pakalpojuma sniedzējam vienpusēji grozīt līguma noteikumus vai pakalpojuma raksturojumu.
Tādejādi Noteikumu Nr.AL 2.0 6.3.punktā norādītās Sabiedrības tiesības grozīt pakalpojumu izcenojumus ir atdzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu un nav piemērojams ar patērētajiem slēgtajos līgumos. Vienlaikus PTAC norāda, ka Noteikumu Nr.AL 2.0 6.3.punkts ir pretrunā arī ar Noteikumu Nr.AL 2.0 11.4.punktu, jo paredz Sabiedrības tiesības grozīt pakalpojumu izcenojumus par kuriem puses vienojušās Noteikumu Nr.AL 2.0 11.4.punktā.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā minēto: „Šis punkts ir izslēgts no patērētājiem piedāvātajiem līgumu projektiem, bet noslēgtajos līgumos netiek piemērots.“
[9] Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 9.2.punkts nosaka: „Ja neizdodas panākt vienošanos, strīdi tiek izskatīti Vidzemes priekšpilsētas šķīrējtiesā, Rīgā, rakstveida procesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā latviešu valodā vai tiesā pēc prasītāja izvēles.”
PTAC konstatē, ka Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 9.2.punkts paredz strīdu un domstarpību risināšanu Vidzemes priekšpilsētas šķīrējtiesā vai tiesā pēc prasītāja izvēles.
Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punkta noteikumiem par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas ”izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā”.
PTAC norāda, ka gadījumā, ja strīda izšķiršana ir paredzēta tikai šķīrējtiesā, tai skaitā šķīrējtiesā vai tiesā pēc prasītāja izvēles, tiek ierobežotas patērētāja tiesības vērsties tiesā. PTAC atzīmē, ka vēršanās šķīrējtiesā pēc prasītāja izvēles tāpat kā strīdu izskatīšana tikai šķīrējtiesā ierobežo patērētāja tiesības gadījumā, ja prasītājs būs Sabiedrība. PTAC norāda, ka, Sabiedrībai, iesniedzot prasījuma pieteikumu šķīrējtiesā, patērētājam pēc būtības tiek liegta iespēja savas likumīgās tiesības aizsargāt tiesā, tādejādi pārkāpjot PTAL 6.panta trešās daļas 1. un 7.punkta noteikumus (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem). Ievērojot augstāk minēto, PTAC norāda, ka Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 9.2.punkts ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
PTAC ņem vērā Sabiedrības Paskaidrojumā norādīto: „Attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem, Sabiedrība nepiemēro šo punktu un neviena lieta netiek izskatīta šķīrējtiesā. Šobrīd patērētājiem piedāvātajos līgumos kā vienīgā strīdu izskatīšanas vieta ir paredzēta vispārējās jurisdikcijas tiesa, ja starp pusēm nav noslēgta atsevišķa rakstiska vienošanās par citu strīdu izskatīšanas kārtību. Līdz šim šādas atsevišķas vienošanās par citu strīdu izskatīšanas kārtību nav noslēgtas.”
Ievērojot Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 6.marta lēmumā lietā Nr.A42679707 norādīto, un jo sevišķi tā 17.punktā minēto apstākļus, PTAC ieskatā strīdu izskatīšanas kārtība atbilstoša PTAL normām ir iespējama vispārējās jurisdikcijas tiesā, vai arī šķīrējtiesā vai tiesā pēc patērētāja izvēles.
[10] Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3.punkts nosaka: „Aizņēmējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma 9.2.punkta, rakstveidā informējot par to aizdevēju līdz prasības celšanai.”
Noteikumu Nr.AL 3.0 9.4.punkts nosaka: „Līguma 9.2.punkts zaudē spēku, ja aizdevējs vismaz 14 dienas pirms prasības celšanas nav rakstveidā brīdinājis aizņēmēju par savu nodomu, brīdinājumā norādot: uz līguma 9.3.punktā minētajām tiesībām, prasības pamatu un prasības priekšmetu.”
PTAC norāda, ka Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3.punkts padara 9.2.punkta spēkā esamību atkarīgu no patērētāja rīcības pēc tāda Sabiedrības paziņojuma, kurš nosūtīts atbilstoši Noteikumu Nr.AL 3.0 noteiktajām prasībām — 14 dienas pirms prasības celšanas Sabiedrībai rakstveidā brīdinot aizņēmēju par nodomu celt prasību šķīrējtiesā, atsevišķi, brīdinājumā norādot prasības pamatu, prasības priekšmetu un Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3.punktā minētās patērētāja tiesības. PTAC atzīmē, ka šādi Noteikumu Nr.AL 3.0 noteikumi kā Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3. un 9.4.punkts atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktam kavē patērētāja tiesības vērsties tiesā, paredzot sevišķu rīcību strīda izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā. PTAC atzīmē, ka tādejādi Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3. un 9.4.punkts, kontekstā ar Noteikumu Nr.AL 3.0 9.2.punktu nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, tādejādi atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.
Saskaņā ar augstāk minēto un šī administratīvā akta pamatojuma daļas 9.punktā minēto Sabiedrības nostāju attiecībā uz strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, PTAC ieskatā minētā Sabiedrības norāde tiešā mērā attiecināma arī uz Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3. un 9.4.punktiem.
[11] PTAC norāda, ka saskaņā ar PTAL 6.panta astotās daļas noteikumiem, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.
[12] Attiecībā uz Sabiedrības Paskaidrojumā izteikto lūgumu sniegt informāciju par PTAC saņemto iesniegumu skaitu, kas saņemtas par Sabiedrību, informējam, ka PTAC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos ir informējis Sabiedrību par visām saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar Sabiedrības komercdarbību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, PTAC saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 55.panta 2.punktu, 76.panta otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punktu, 5.panta pirmo daļu, 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta pirmo daļu, trešās daļas 1. un 4.punktu, 6.panta ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu, 33.panta pirmo daļu, pamatojoties uz PTAL 25.panta ceturtās daļas 4. un 6.punktu, atbilstoši šajā administratīvajā aktā norādītājam, uzdod Sabiedrībai:
1. pārtraukt pildīt ar patērētājiem slēgtajos līgumos identiska satura līguma noteikumus, kurus patērētājs un Sabiedrība nav savstarpēji apsprieduši, kā:
1.1. Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3.punkts;
1.2. Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.5.punkts;
2. mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža, nodrošinot Sabiedrības patērētājiem piedāvāto vispārīgo līguma noteikumu atbilstību PTAL un citu normatīvo aktu prasībām, grozīt patērētājiem piedāvātajos līgumu projektos šāda satura līguma noteikumus kā:
2.1. Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.3.punkts, to izslēdzot;
2.2. Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 5.5.punkts, to izslēdzot;
2.3. Noteikumu Nr.AL 2.0 6.3.punkts, to izslēdzot;
2.4. Noteikumu Nr.AL 2.0 un Noteikumu Nr.AL 3.0 9.2.punkts, nodrošinot tā atbilstību PTAL;
2.5. Noteikumu Nr.AL 3.0 9.3.punkts, to izslēdzot;
2.6. Noteikumu Nr.AL 3.0 9.4.punkts, to izslēdzot.
3. sniegt informāciju PTAC par administratīvā akta nolemjošās daļas 1. un 2.punktā noteikto tiesisko pienākumu izpildi mēneša laikā no administratīvā akta paziņošanas brīža adresātam, atbilstoši PTAL 25.panta desmitās daļas noteikumiem (t.sk., iesniedzot pārstrādātu līguma projektu).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, 76.panta pirmo daļu un otro daļu, 79.panta pirmo daļu un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25.panta pirmo daļu šo administratīvo aktu adresāti var apstrīdēt Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijā viena mēneša laikā kopš tā paziņošanas adresātiem, iesniedzot iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Rīgā, K.Valdemāra ielā 157.
Direktore (paraksts) B.Vītoliņa
(zīmogs)
(...)
IZRAKSTS PAREIZS
Kriminal.lv в Телеграме
