Однако общий вывод звучит вполне оптимистично: «Несмотря на усиленный интерес иностранных спецслужб в прошлом году к выборам латвийского Cейма, на итоги выборов активность шпионов не повлияла», — сказано в отчете Бюро по защите Сатверсме (SAB) об итогах работы в 2010 году.
Ниже мы приводим самые главные выдержки из этого документа.
«Пикет против улицы Дудаева организовал шпион»
В 2010 году SAB зафиксировал попытки дискредитировать Латвию в глазах мирового сообщества. Так, прошедший в прошлом году пикет за переименование улицы Джохара Дудаева в Риге на самом деле организовал офицер Российской внешней разведки Дмитрий Ермолаев, использовавший в качестве прикрытия средства массовой информации, — считают сотрудники SAB.
Перед выборами был организован сбор подписей, а также создана организация «общество за переименование улицы Дудаева». Данные инициативы тогда получили поддержку со стороны информагентства Regnum.
Более широкую известность получил прошедший 25 августа 2010 года пикет, который для большего резонанса в СМИ был также приурочен к визиту в Ригу занимавшего в то время пост мэра Москвы Юрия Лужкова.
На самом же деле организатором данного пикета являлся офицер Внешней разведки России Дмитрий Ермолаев, представившийся редактором интернет-издания газеты «Российские вести» и тесно сотрудничавший с агентством Regnum.
При этом его портал Riga.rosvesty.ru используется как платформа влияния на российские политические круги. Так, одним из заданий, которое получил Ермолаев и журналисты Regnum, стала публикация негативных статей о помощнике президента Российской Федерации Дмитрия Анатольевича Медведева — Сергея Эдуардовича Приходько и других должностных лицах, которые выступают за прагматичные отношения между Латвией и Россией, — сказано в докладе SAB.
Помогите выявить шпионов в Латвии
По оценке SAB самым значительным шпионским скандалов последнего времени стало обвинение в шпионаже на Россию высокопоставленного эстонского чиновника Херманиса Симмса. Симмс за предательство был осужден в 2009 году, однако и в прошлом году SAB продолжал выяснять масштаб ущерба от его деятельности для Латвии. Действиями Симмса руководил сотрудник внешней разведки России Сергей Яковлев, который с 2000 года по середину 2008 года периодически проживал в Латвии. Яковлев выдавал себя за гражданина Испании по имени Антонио де Хесус Амуретт Граф. В качестве прикрытия он использовал международную компанию оценки инвестиционных рынков, а также выдавал себя за журналиста-исследователя. Он собирал информацию об экономике Латвии, энергетических проектах региона.
SAB продолжает выяснять, с кем этот «испанец» Яковлев контактировал в Латвии и какую информацию успел передать российским спецслужбам. Нашу разведку интересуют также контакты предыдущего руководителя Симмса – Валерия Земцова. Если кто-то из этих людей с вами связывался, пожалуйста, сообщите об это SAB по электронной почте: Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра. .
Есть и еще один вероятный шпион, информацию о котором собирает SAB. Его фоторобот – справа. Есть основания полагать, что это офицер российской разведки. Он представляется консультантов по инновационным проектам некой российской политической партии. Судя по данным SAB, собирает информацию о внутренней политике Латвии, особенную активность проявлял перед выборами. Искал выход и на латвийские СМИ, чтобы публиковать в них нужные ему статьи. Если вы узнаете этого человека, сообщите, пожалуйста, об этом — Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра. .
Шпионы вникали в межпартийные отношения...
Что касается приоритетов бюро, то в 2010 году SAB видел их таким образом: выявление деятельности спецслужб, не входящих в НАТО и ЕС государств, которая могла бы быть направлена на оказание влияния на результаты выборов Сейма.
Наблюдения SAB подтвердили предыдущие прогнозы об усилении интереса иностранных спецслужб к процессам в Латвии во время выборов Сейма 10-го созыва, и разведывательную активность отдельных служб в контексте выборов можно охарактеризовать как высокую.
Наблюдались попытки получить подробную информацию и о предвыборных процессах, и о процессе формирования правящей коалиции после выборов Сейма.
Иностранные спецслужбы интересовала деятельность практически всех политических сил: внутренние процессы в партиях, взаимоотношения членов партий и партий, сотрудничество и возможное объединение партий и создание новых партий, финансирование партий, — констатирует SAB.
Задачей иностранных разведслужб было по возможности более своевременно узнать о создании важных политических сил и спрогнозировать шансы партий войти в Сейм и правящую коалицию.
Этот интерес свидетельствует не только о пассивном сборе развединформации, но и планируемых активных действиях, направленных на оказание влияния на политическую ситуацию.
...но им это ничего не дало
— Обобщив полученную SAB оперативным способом информацию, можно заключить, что активность иностранных спецслужб в контексте выборов на их результаты влияния не оказала, — подчеркивается в отчете.
В прошлом году иностранные спецслужбы, кроме выборов Сейма, интересовались и другими вопросами внутренней политики Латвии — стабильностью правительства в начале 2010 года, информацией о политиках и должностных лицах — их финансовых обязательствах, биографических данных и закулисной информацией.
Интересовались шпионы и экономической ситуацией в Латвии — положением крупнейших предприятий, энергетическими проектами, а также внешней политикой Латвии, военной активностью — техническим оснащением и международными военными учениями, актуальными вопросами в области науки и технологий.
Промежуточный финиш
Пока реакции фигурантов, упомянутых в докладе SAB, не последовало.
На снимках: Сергей Яковлев, Валерий Земцов, неизвестный шпион.
Ниже — отчет SAB полностью.
SAB 2010.gada darbības pārskats
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm. Likumā noteiktā kārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
2010.gada SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas darba prioritāte bija apzināt ārvalstu specdienestu aktivitātes, kas varētu būt vērstas uz 10.Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu.
Starptautiskās sadarbības jomā pērnā gada nozīmīgākais sasniegums bija SAB apstiprināšana par pirmo NATO Civilās izlūkošanas komitejas prezidējošo dienestu.
IZLŪKOŠANA UN PRETIZLŪKOŠANA
Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā SAB iegūst, analizē un izmanto informāciju par ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO esošo valstu specdienestu interesēm un darbības metodēm Latvijā. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā. Iegūtā informācija tiek regulāri sniegta Latvijas augstākajām amatpersonām.
Ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2010.gada laikā ārvalstu izlūkdienestu interese par Latviju nav samazinājusies. Sekojot ārvalstu specdienestu aktivitātēm, aizvadītajā gadā SAB konstatējis šādas nozīmīgākās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā:
— Saeimas vēlēšanas – partiju izredzes vēlēšanās, iespējamie valdības koalīcijas modeļi u.c. Ārpus NATO un ES esošo valstu izlūkdienestu interesēm 10.Saeimas vēlēšanu laikā ir veltīta atsevišķa šī pārskata sadaļa,
— Latvijas iekšpolitika – valdības stabilitāte 2010.gada sākumā, informācija par politiķiem un amatpersonām, piemēram, to finansiālās saistības, biogrāfijas dati, aizkulišu informācija,
— Ekonomiskā situācija Latvijā – pētījumi un statistikas dati, ekonomiskās krīzes ietekme uz drošības politiku, situācija un aktualitātes lielākajos Latvijas uzņēmumos, energoresursi, enerģētikas projekti,
— Latvijas ārpolitika – dalība NATO un ES, kā arī Latvijas nostāja atsevišķos starptautisko attiecību jautājumos,
— Latvijas militārās aktivitātes, tehniskais nodrošinājums, starptautiskās militārās mācības,
— Aktualitātes zinātnes un tehnoloģiju jomā, informācijas tehnoloģiju inovatīvi risinājumi.
Izlūkdienestu darba metodes
Ārpus NATO un ES valstu izlūkdienestu mērķis ir iegūt pēc iespējas detalizētāku un izsmeļošāku informāciju par šo dienestu interešu lokā esošajiem jautājumiem, izmantojot dažādas metodes. Katrs dienests savās aktivitātēs parasti kombinē vairākas metodes, turklāt dažādu valstu dienesti atšķiras savā starpā pēc biežāk izmantotajām metodēm.
Lai īstenotu mērķi, ne vienmēr specdienestiem ir būtiski iegūt tieši klasificētu informāciju. Nereti ārvalstu specdienestiem daudz būtiskāk ir iegūt nevis klasificētu, bet publiski nepieejamu informāciju, speciālistu vērtējumu un aizkulišu informāciju.
Vienlaikus interesējošo informāciju specdienestu pārstāvji aktīvi vāc no publiski pieejamiem avotiem: masu medijiem (latviski un krieviski rakstošā prese, televīzijas raidījumi), publiskiem pasākumiem, konferencēm, semināriem. Specdienestu pārstāvji monitorē arī dažādu valsts iestāžu publiski izplatīto informāciju un mājaslapu saturu.
Liela loma specdienestu rezidentūru darbā ir izlūkošanai nepieciešamo ziņu iegūšana no kontaktpersonām un informācijas avotiem, piemērojot arī konspirācijas pasākumus, piemēram, saziņai ar kontaktpersonu izmantojot publiskos telefona automātus vai mobilo telefonu priekšapmaksas kartes.
Sākotnējos kontaktus ar personām, kuras raisa specdienestu interesi, izlūki nereti uzsāk semināros, konferencēs un citos publiskos pasākumos. Uzsākt kontaktus ar potenciāliem informācijas avotiem specdienestu virsnieki mēģina arī diplomātiem rīkotās pieņemšanās, kā arī veicot oficiālos pienākumus un sadarbojoties ar valsts institūciju amatpersonām.
Kopumā pret Latviju vērstas izlūkdienestu aktivitātes var tikt īstenotas trijos veidos:
— ārvalstu specdienesti Latvijā darbojas no tā sauktās legālās rezidentūras pozīcijām, kas visbiežāk nozīmē darbu zem diplomātisko pārstāvniecību piesega,
— izlūkošana tiek veikta no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. Retos gadījumos, ārpus NATO un ES valstu izlūkdienesti savā teritorijā izmanto visai agresīvas Latvijas iedzīvotāju vervēšanas un informācijas iegūšanas metodes. Proti, sadarbības piedāvājumi tiek balstīti uz kompromitējošu informāciju, draudiem, šantāžu, tāpat arī tiek piedāvāts atrisināt radušās (vai konkrēta specdienesta radītās) problēmas un sarežģījumus, ja persona piekritīs sadarboties un sniegs prasīto informāciju,
— izlūkošanu īsteno nelegāļi – ārvalstīs iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar patieso izcelsmes valsti.
Pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā, ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētās Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma lieta. Tās izmeklēšanā iesaistījās arī SAB. Lai arī H.Simms par nodevību ir ticis notiesāts jau 2009.gadā, SAB pretizlūkošana arī 2010.gadā turpināja darbu, lai pārbaudītu visus lietas ietvaros iegūtos faktus, kuriem ir saikne ar Latviju. H.Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējās Latvijā. S.Jakovļevs uzdevās par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Jesus Amurett Graf, kurš savam piesegam kā darbavietas norādīja starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevās par pētniecisko žurnālistu. “Potenciālais investoru piesaistītājs” vai “pētnieks— žurnālists” Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā.
SAB 2010.gadā turpināja apzināt personu loku, ar ko Latvijā tieši vai pastarpināti bija kontaktējies S.Jakovļevs, lai iegūtu pēc iespējas precīzākas ziņas par to, kāda informācija būtu varējusi nonākt Krievijas specdienestu rīcībā. Pirmajā attēlā redzams nelegālis Sergejs Jakovļevs, bet otrajā Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Valērijs Zencovs , kurš vadīja H.Simma izlūkošanas aktivitātes pirms S.Jakovļeva. Veicot lietas izmeklēšanu, SAB aptaujāja virkni Latvijas iedzīvotāju, ar kuriem bija kontaktējušies attēlos redzamie vīrieši. Tomēr pieļaujot iespēju, ka visas šo izlūku aktivitātes Latvijā nav tikušas apzinātas, SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kas ir bijuši pazīstami ar šīm personām un ar kuriem SAB līdz šim nav sazinājies. Saziņai lūdzam izmantot e-pastu Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра. .
Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti 2010.gadā izlūkošanu veica arī no izlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas. Izlūkošanas aktivitātes no teritorijas tiek īstenotas vairākos veidos. Piemēram, izlūkdienestu virsnieki var doties īslaicīgos braucienos uz Latviju. Tāpat sākotnējais kontakts ar Latvijas valsts piederīgajiem bieži tiek dibināts tieši izlūkdienesta pārstāvētās valsts teritorijā. Ar īpaši vērtīgiem informācijas avotiem un kontaktpersonām, kuras izdevies iesaistīt sadarbībā, izlūkdienestu virsnieki parasti organizē tikšanās ārpus Latvijas. Gan uzsākot sākotnējos kontaktos, gan attīstot tālāko sadarbību, izlūki visbiežāk slēpj savu piederību specdienestiem.
2010.gadā ar Latvijas iedzīvotāju palīdzību SAB ieguva informāciju par fotorobotā redzamo personu, SAB ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks vai darbojas specdienestu uzdevumā. Patiesā šīs personas identitāte SAB nav zināma, bet, uzsākot kontaktus, viņš ir stādījies priekšā kā kādas Krievijas politiskās partijas veidota inovāciju projekta konsultants. SAB ir zināms, ka attēlā redzamā persona ir vākusi izlūkošanas ziņas par Latvijas iekšpolitiku, īpašu interesi izrādot par politiskajām aktualitātēm priekšvēlēšanu laikā. Tāpat persona ir meklējusi piekļuvi Latvijas drukātajiem medijiem, lai tajos publicētu noteiktus rakstus. SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kuri Sanktpēterburgā, Maskavā vai Pleskavā ir tikušies ar attēlā redzamo vīrieti, un viņš ir izrādījis interesi par politiskajām norisēm, Latvijas medijiem vai līdzīgām specifiskām tēmām. Saziņai lūdzam izmantot e-pastu Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра. .
Informatīvās ietekmes centieni
Valstis savu ārpolitikas mērķu sasniegšanai izmanto plašu instrumentu klāstu, sākot no klasiskās diplomātijas, beidzot ar specdienestiem. Šo instrumentu vidū var būt gan mērķtiecīgi realizēti pasākumi informācijas telpā, gan darbs ar ārvalstīs dzīvojošo diasporu. No Latvijas nacionālās drošības viedokļa ir svarīgi noteikt, kad pret Latviju īstenotās aktivitātes uzskatāmas par nevēlamu jaukšanos Latvijas iekšējās lietās, suverenitātes pārkāpšanu; kuros gadījumos ārvalstu politikas faktiskie mērķi atšķiras no deklarētajiem un ir pretrunā ar Latvijas valsts interesēm. Piemēram, atbalsts diasporai pats par sevi nav pretrunā ar Latvijas interesēm, bet valsts drošības apdraudējums rodas tad, ja ārvalstu institūciju darbību faktiskais mērķis ir slēptā veidā manipulēt ar diasporu, lai ar tās palīdzību ietekmētu Latvijas iekšējos sociālpolitiskos procesus vai veicinātu savu ārpolitikas interešu realizēšanu. Precīzi nošķirt un identificēt šādu apdraudējumu var, tikai īstenojot kompleksus pasākumus, kuros nozīmīga loma ir arī SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas rezultātā iegūtai informācijai. Iegūto informāciju SAB regulāri ir nodevis atbildīgajām valsts amatpersonām un institūcijām.
2010.gadā SAB redzeslokā nonāca vairāki ārpus NATO un ES esošo valstu institūciju mēģinājumi ietekmēt Latvijas sociālpolitisko situāciju, kā arī diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs. Daļā no šiem pasākumiem tika konstatēta arī ārvalstu specdienestu līdzdalība. Piemēram, pirms 2010.gada Saeimas vēlēšanām aktivizējās jautājums par kādreizējā čečenu līdera Džohara Dudajeva gatves Rīgā pārdēvēšanu. Tika vākti paraksti, dibināta “Biedrība par Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu”, kā arī Krievijas ziņu aģentūrā “Regnum” izvērsta atbalsta kampaņa šai iniciatīvai. Plašāku publicitāti ieguva 2010.gada 25.augustā sarīkotais pikets, kas, lai gūtu lielāku ievērību, bija pieskaņots toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītei Rīgā. Patiesais šī nesankcionētā piketa ierosinātājs bija KF Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš piesegam izmanto laikraksta “Rossijskije Vesķi” interneta izdevuma “Riga.rosvesty.ru” redaktora amatu un cieši sadarbojas arī ar Krievijas ziņu aģentūru “Regnum.” Portāls “Riga.rosvesty.ru” un biežāk tieši ziņu aģentūra “Regnum” tiek izmantota kā platforma dažādu informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai, tai skaitā arī tādu, kuru mērķauditorija ir Krievijas politiskās aprindas. Piemēram, viens no uzdevumiem, kas tika dots D.Jermolajeva un “Regnum” algotajiem žurnālistiem, bija negatīvas publicitātes veidošana par Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Prihodjko un vairākām citām Krievijas amatpersonām, kuras iestājas par pragmatisku attiecību veidošanu ar Latviju.
Ar 10.Saeimas vēlēšanām saistītās ārvalstu specdienestu aktivitātes
Viena no SAB 2010.gada pretizlūkošanas prioritātēm bija apzināt ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbības, kas varētu būt vērstas uz Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Informācijas vākšana par politiskajiem procesiem tradicionāli ir bijusi viena no ārpus NATO un ES esošo valstu dienestu prioritātēm Latvijā. Darbs šajā jomā īpaši tiek aktivizēts nozīmīgu politisku notikumu laikā. SAB novērojumi apstiprināja iepriekšējās prognozes par pastiprinātu ārvalstu specdienestu interesi par procesiem Latvijā 10.Saeimas vēlēšanu laikā, un atsevišķu dienestu izlūkošanas aktivitāte vēlēšanu kontekstā raksturojama kā augsta. Bija vērojami centieni iegūt detalizētu informāciju gan par priekšvēlēšanu norisēm, gan koalīcijas veidošanas procesu pēc Saeimas vēlēšanām.
Ārvalstu dienestu interešu lokā ietilpa praktiski visas politisko spēku aktivitātes – iekšējie procesi partijās, partijas biedru un partiju savstarpējās attiecības, partiju sadarbība un iespējamā apvienību un jaunu partiju veidošanās, kā arī partiju finansējums. Izlūkošanas interese tika izrādīta ne tikai par ietekmīgākajām politiskajām partijām, bet arī par jaunu politisku spēku veidošanos, kam tika sekots līdzi īpaši detalizēti. Ārvalstu izlūkdienestu uzdevums bija pēc iespējas savlaicīgāk identificēt nozīmīgu politisko spēku veidošanos, kā arī prognozēt partiju izredzes iekļūt Saeimā un valdošajā koalīcijā.
2010.gadā tika novērots, ka ārvalstu dienesti izlūkošanas informāciju mēģina iegūt arī par to, kā viens vai cits faktors varētu ietekmēt konkrētu partiju izredzes vēlēšanās, kādiem priekšnoteikumiem jābūt, lai partijas uzsāktu sadarbību, kādi informatīvie pasākumi ietekmētu partiju popularitāti, elektorāta attieksmi. Šāda veida intereses liecina ne tikai par pasīvu izlūkošanas informācijas vākšanu, bet arī par plānotām aktīvām darbībām, kas būtu vērstas uz politiskās situācijas ietekmēšanu.
Apkopojot SAB operatīvā veidā iegūto informāciju, secināms, ka ārvalstu specdienestu aktivitātes, kas tika īstenotas vēlēšanu kontekstā, nav atstājušas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.
INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA
Valsts noslēpuma aizsardzība
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, pirms tām izsniedz atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantotās telpas. Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9.pantā.
Pēc personas pārbaudes veikšanas 2010.gada laikā SAB izsniedza 641 apliecību pieejai valsts noslēpumam. No tām:
— 275 pirmās kategorijas apliecības darbam ar sevišķi slepenu informāciju,
— 253 otrās kategorijas apliecības darbam ar slepenu informāciju,
— 113 trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju.
Norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, ko izsniegusi Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kam ir tiesības izsniegt 2. un 3.kategorijas atļaujas.
Pērn 16 gadījumos pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņēmis lēmumu atteikt personai pieeju valsts noslēpumam. Procedūra paredz, ka SAB lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams Ģenerālprokuroram. 2010.gadā SAB lēmums par pielaides atteikšanu tika pārsūdzēts 11 gadījumos. Visos gadījumos Ģenerālprokurors ir atzinis SAB direktora lēmumu par pamatotu un atbilstošu likuma prasībām.
NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzība
Viena no SAB struktūrvienībām ir Nacionālā drošības iestāde (NDI), kas ir atbildīgā institūcija par NATO un ES klasificētās informācijas apriti un aizsardzību Latvijā. 2010.gada laikā pēc personas pārbaudes veikšanas NDI izsniedza 1120 pastāvīgos sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1235 pastāvīgos sertifikātus darbam ar ES klasificēto informāciju.
NDI arī pārbauda uzņēmumu spēju nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību un tiem izsniedz industriālās drošības sertifikātu. Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur klasificētu informāciju, un komersanta spēju nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. Pērn NDI izsniedza industriālās drošības sertifikātu 29 Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, bet 2 uzņēmumiem izsniegt sertifikātu atteikts. Kopš 2004.gada, kad tika izsniegts pirmais industriālās drošības sertifikāts, NDI sertificējusi 195 uzņēmumus.
MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTAS DARBĪBA
SAB atrodas mobilo telefonu sarunu kontroles iekārta. Ar šīs iekārtas palīdzību mobilo telefonu sarunu kontroli veic visas valsts drošības un tiesībsargājošās iestādes, kam to atļauj likums. Tehniski sarunu pārtveršanu nodrošina SAB, bet pārtvertie dati tiek automātiski nodoti tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto telefonsarunu pārtveršanu un saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju.
Pērn visplašāk iekārtu izmantojusi Valsts policija (iniciējusi 40% no visām pārtvertajām sarunām), Drošības policija un SAB (katra iestāde iniciējusi 15% no pārtverto sarunu skaita), Finanšu policijas pārvalde un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (katra 10%).
Veicot tiesas sankcionēto mobilo telefonu sarunu kontroli, 2010.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, SAB ir nodrošinājis precīzu likumu ievērošanu sarunu kontroles iekārtas lietošanā. Uzraudzību pār operatīvās sarunu noklausīšanās atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Savukārt parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija.
Pirms mobilā telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem lēmuma daļu, kurā norādīts tā reģistrācijas numurs, amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu, iestādes vadītājs, kas to apstiprinājis, Augstākās tiesas tiesnesis, kas to sankcionējis, kontrolējamais telefona numurs un termiņš, uz kādu kontrole veicama. Šī lēmuma daļa nesatur informāciju par personu, kuras telefons tiek kontrolēts, un kontroles motivāciju.
Saņemtie dati tiek automātiski nosūtīti un ir pieejami vienīgi tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto sarunu kontroli un kas saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB nav pārtvertās informācijas kopijas. SAB ir atbildīgs par iegūtās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai kontroli iniciējušajai iestādei. Tālākā informācijas izmantošanas likumības un pamatotības kontrole ir tieša konkrētā operatīvās darbības subjekta vadītāja atbildība.
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
Sadarbība ar citu valstu speciālajiem dienestiem ir nozīmīgs SAB darba aspekts. Informācijas apmaiņa ar citu valstu dienestiem ļauj ātrāk un precīzāk identificēt potenciālo ārvalstu specdienestu apdraudējumu un to novērst. Ilgstošā laikā SAB ir izveidojusies aktīva sadarbība ar vairāk nekā 45 ārvalstu speciālajiem dienestiem gan divpusējā līmenī, gan NATO ietvaros.
NATO 2010.gads bijis strukturālu pārmaiņu laiks. Reformas skāra arī izlūkošanas sistēmu. NATO izlūkošanas reformas mērķi bija mazināt komiteju skaitu, uzlabot izlūkošanas informācijas apriti visaugstākajā līmenī, kā arī veicināt civilo un militāro struktūru sadarbību.
Reformas ietvaros vairākas NATO komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas. Reformas rezultātā tika izveidota jauna struktūra — Civilās izlūkošanas komiteja (Civillian Intelligence Committee — CIC), kurā apvienoti vairāk nekā 40 izlūkdienesti.
Par jaunizveidotās komitejas pirmo prezidējošo valsti pērn tika izvēlēta Latvija, un ar 2011.gada 1.janvāri SAB ir uzņēmies CIC vadību. Kā pirmais prezidējošais CIC dienests SAB ir atbildīgs par komitejas darba kārtības, pirmās darba programmas, informācijas aprites procesa un lēmumu pieņemšanas mehānisma izstrādi un saskaņošanu ar pārējiem dienestiem. Latvijai CIC vadība tās pirmajā pastāvēšanas gadā ir iespēja nebijušā līmenī aktualizēt NATO dienestu dienaskārtībā Baltijas valstīm aktuālus drošības politikas jautājumus.
Kriminal.lv в Телеграме
