Ряд разбитых машин в Дарзциемсе: "Видел, что воруют, но чтобы так..." (2)

Комментарии

• Gara spēks 11 Октября 2023 20:41

  https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com/noziegumi-tiesas-zale/
• Gara spēks 11 Октября 2023 20:42

  Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Priekšniekam Jēkabam Straume knab@knab.gov.lv (ziņošanai) Eiropas Komisija deputātei T. Ždanoka Papildinājums pie 05.10.2023 iesniegumu; tatjana.zdanoka@europarl.europa.eu LR Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētajām Papildinājums pie 19.09.2023 iesniegumu; info@saeima.lv ATKLĀTAIS IESNIEGUMS Par korupcijas un valsts ierēdņus noziegumiem Tiesas prettiesiska rīcība – pierādījuma viltojums un netaisnīga nolēmuma pieņemšana {1} Pirmās instances tiesa 16/09/2022 Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr.C29427321 citējums: [12.4] Saskaņā ar Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumiem, ja darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punkta noteikumiem, viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Pretēji 2021.gada 23.augusta rīkojumā norādītajam, ka prasītājs atteicies sniegt jebkādus paskaidrojumus uz 2021.gada 13.augustā norādīto lūgumu un atbildi par faktiskajiem avārijas apstākļiem un prasītāja uzvedības iemesliem, secināms, ka prasītājs ir rīkojies un paudis savu gribu un vēlmi saņemt papildus informāciju par rīkojumā norādīto, pilnvarojis zvērinātu advokāti K.Landmeseri savu tiesību aizsardzībai, kas 2021.gada 18.augustā ir vērsusies ar papildus informācijas pieprasījumu no atbildētājas. 2021.gada 23.augustā un 14.septembrī advokāte atbildētājai nosūtījusi atkārtotu pieprasījumu prasītāja vārdā, nosūtot minēto dokumentu arī Valsts darba inspekcijai, lūdzot sniegt skaidrojumu par prasītājam 2021.gada jūlijā izmaksāto darba algu, nosūtīt prasītāja pārstāvei darba algas aprēķinu par 2021.gada augustu un septembri, informāciju par to, vai ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Secināms, ka atbildētāja uz prasītāja pilnvarotās iesniegumiem nav atbildējusi, apstrīdot prasītāja gribu pilnvarot advokāti strīdus jautājuma risināšanai. [12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa). Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts. [12.7] secināms, ka 2021.gada 13.augusta rīkojumā atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. [12.7] 3rindkopa: Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu nosūtījusi prasītājam citu paziņojumu, lūdzot sniegt paskaidrojumus par notikušo. Tādējādi secināms, ka atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti, kas liecina par to, ka darba devēja nav bijusi ieinteresēta apstākļu noskaidrošanā pirms darba līguma uzteikšanas. [12.8 2rindkopa:: Līdz ar to secināms, ka atbildētāja kā darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu {2} Otrās instances tiesa Apelācijas sūdzības saturs un pamatojumi [1.7] Sprieduma [12.5] punkta tiesa citēja lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija – “24.11.2021. 14:45 lēmuma Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)”. Šo dokumentu un to saturu tiesa izmanto ka svarīgo pierādījumu. Citējot lēmuma saturu, tiesa nocitēja: “..., inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts”. Elementārais salīdzinājums tiesas sprieduma tekstu ar noradīta Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. 14:45 lēmuma Nr.30341000086621-3 tekstu, secināms, ka lēmuma cietējums tika negodprātīgi papildināts vai pievienots (iekļauts) cita autora teksta fragments par to, ka “ inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību” . [1.8] CPL 89.pants trešā daļa noteic, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Kā arī, 193.panta piektā daļā noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Šajā gadījumā likuma prasības acīmredzami netika ievērotas. Tiesa atteicas pamatot spriedumu ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, proti, 24.11.2021. 14:45 Valsts darba inspekcijas lēmuma atzinumu par to ka, likuma noteikta neapliecinātas pilnvaras kopijai nav juridiska spēkā un līdz ar to SIA ADR skola pamatoti atstāja advokātes pieprasījumus bez atbildes. Tiesa pamato spriedumu ar nezināma izcelsmes secinājumu par to, ka “inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu pārbaudīt (iesniedzēja) tā pilnvarojuma spēkā esību”. Minētais tiesas juridiskais novērtējums neatbilst lieta esoša rakstveida pierādījumā saturam un līdz ar to nevar būt atzīt par likumīgu un pamatotu CPL 193.panta 5.daļas izpratnē. Apelācijas instances tiesas spriedums [14] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā ir noteikts, ka sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 16.septembra spriedums ir pareizs un lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošs, līdz ar to tiesas kolēģija pievienojas šī sprieduma motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus. KOMENTARS Ar starptautiskas atzinām ir atzīts, ka viens no faktoriem, kas kavē korupcijas apkarošanas efektivitāti, ir apļveida, nepubliska korporatīvās segšanas principa darbība Tādējādi konstatēts, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā par atlaišanas procedūras atzīšanu par nelikumīgu un otrās instances tiesas daļā par pirmās instances tiesas sprieduma atzīšanu - par likumīgu un pamatotu, ir balstīts uz viltotu, nezināmu izcelsmi un šobrīd lietas materiālos neesošu rakstveida pierādījumu. Tās pietiekami pierada sākotnēja lēmuma izdevies Valsts Darba inspekcijas paziņojums un Rīgas apgabaltiesas paziņojums. Saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 289. pantu šāda nezināmas tiesu institūcijas amatpersonas rīcība veido pirmajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvu formu: apzināti nepatiesa pierādījuma radīšana civillietā. Vēl vairāk - sprieduma pamatojums daļā, ka par nelikumīgu atzīts SIA lēmums par prasītāja atlaišanu, pamatojoties uz to, ka “advokāta vēstuļu atstāšana bez rakstiskām atbildēm – bija darba likuma 101. panta pārkāpums” un attiecīgi lēmums par atlaišanu ir nelikumīgs. Saskaņā ar Krimināllikuma prasībām šāda tiesneša rīcība ir izveidojusi objektīvu 291. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva formu, proti: Nelikumīga tiesas sprieduma taisīšana, tas ir, tiesas sprieduma taisīšana, daļā par darbinieka (prasītāja lietā) atlaišanas nelikumību, pamatojoties uz falsificētu rakstveida pierādījumu. No Latvijas Republikas likumdošanas normu pozīcijas, visu prokuratūras , tiesas, Valsts prezidenta kancelejas juristu , Premjerministra kancelejas , Saeimas deputātu faktisko rīcību , Tieslietu ministrijās , kuri pietiekami rūpīgi iepazinušies ar manu iesniegumu saturu un objektīvi izvērtējuši no tiesiskas nozīmes un atstājuši dokumentus bez tālākas virzības panta pārkāpumā - veido Latvijas Krimināllikuma 289. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās formas pazīmes – apzinātu falsifikācijas pēdu slēpšanu un nepatiesa pierādījuma turpmāku izmantošanu, kura fakts atspoguļots pirmās instances tiesas spriedumā. Nosaucot lietas savos vārdos, jāatzīst, ka Latvijas valsts aparāta amatpersonu rīcība ir izveidojusi pazīmes, kas liecina par atklātībā neesoša koruptīva “korporatīvās solidaritātes” principa darbību kolēģu, valsts varas iestāžu aparāta ierēdņu (itālis. “Omertа́”) izdarīto ļaunprātību segšanas formā. Īpaši skaidri koruptīva pieeja iesnieguma par zemākas tiesas pieļautām ļaunprātībām izskatīšanai un izvērtēšanai, ir atradusi savu atspoguļojumu Civillietu departamenta Augstākās tiesas senatora 19.09.2023 vēstules N. Salenieks veiktās pārbaudes rezultātā - abu instanču tiesu darbībās nekādi pārkāpumi nav atklāti. Šajā vēstulē, Augstākās tiesas senators konstatē, ka, pārbaudot lietas materiālus, tika noteikts, ka: Tiesnese norādot šī lēmuma pieņemšanas laiku plkst.14.45, ir acīmredzami kļūdījusies par vienu sekundi. Taču šim lēmuma pieņemšanas laikam nav izšķirošas nozīmes, jo to var identificēt gan pēc tā pieņemšanas datuma, gan numura, gan izskatīšanas priekšmeta, proti, izbeigts administratīvā pārkāpuma process jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību. Tādējādi senators apstiprina faktu, ka ir iepazinies ar pirmās instances tiesas sprieduma punkta (12.5.) saturu un, kas lietā ir uz lietas 9. –20. sējuma 2. lappusēm) ar spēkā esošu darba inspekcijas nolēmuma saturu no tā paša datuma un numura , pats pārliecinājās par šā pierādījuma principiālās daļas viltojumu, tomēr nolēma šo faktisko apstākli slēpt no pienākuma savā atbildē minēt un izdarīt savu vērtējumu. P.S. Saprotams ka esoša posttotalitārā valsts pārvaldes sistēmā joprojām efektīvi darbojas korporatīvas solidaritātēs princips ("Comix cornici nunquam confodit oculum"). Manā gadījumā, kad ieinteresētas personas ir Latvijas tiesnesi, neskatoties uz to ka neviens no augstākās rangos valsts amatpersonas (Prezidenta kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Tiesībsargs, Valsts kanceleja, Augstāka tiesa utt) pēc iepazīšanas ar manas dokumentus norādītiem faktiem un argumentiem – neatrada objektīvus iebildumus pēc būtības pret norādītos faktus un argumentus (izņemot N.Salienieka mēģinājumu). Dažādi no amatpersonas noradīja, ka tās “nav viņas kompetencē’’, vienlaikus atteikušies pildīt likuma prasības par saistošo personu iesniegumiem nosūtīt iesniegumu kompetentajai institūcijai 7 dienu laikā (Iesnieguma likums 4.pants). Ierēdņi nevēlas tikt iesaistīti lietā par viņu kolēģu no valsts aparāta rīcības likumību. Tomēr iznīcināšana vai atteikšanās pieņemt lietvedībā manus dokumentus, Krimināllikuma izpratnē veido kriminālnodarījuma, kas pieredzēts Krimināllikuma 289.panta notikumiem. Līdz ar to man atstājas vienīga cerība uz to, ka šis dokument - izlasīs patiesām godīgs un principiāls cilvēks, īsts mūsu valstij patriots! Manuprāt nav nepieciešamības rakstīt atsevišķo “lūgumā daļu” jo KNAB pienākumi un tiesības ir izmelojusī noteiktas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Kā arī, būs godīgi norādīt, ka jūsu atbilde var tikt izmantota kā arguments, kas pierāda efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu neesamību Konvencijas 13.panta izpratnē Latvijas likumdošanas laukā. Cieņā Boriss Klopcovs