Суд первой инстанции иск отклонил, однако Татьяна подала апелляцию. Но и Верховный суд ничего предосудительного в действиях кредитора не нашел.
Все началось с того, что в 2006 году Прокофьева устроилась в Avon Cosmetics консультантов-распространителем. Для этого она решила приобрести косметику на сумму 34,95 латов. Согласно договору, рассчитаться за товар Татьяна должна была в течечение 14 дней. Однако в указанный срок денег у Татьяны хватило только на часть товара – 11 латов. Долг в 23,31 лата так и остался за ней.
Далее началась переписка сотрудников компании с Татьяной, которой в сентябре 2006 года объявили, что передадут ее дело взыскателям долгов – компании Lindorf Oy.
После этого Татьяна в течение 10 дней долг вернула. Однако ее дело все равно было передано взыскателям. И те требовали не только 24, но 52 лата – за услуги.
Истица настаивает: мало того, что с нее требовали несуществующий долг, кредитор - Avon Cosmetics — использовал все методы взыскания. В ход пошло даже распространение ложных сведений.
Истица: «Они меня шантажировали»
По словам Татьяны, уже заплатив долг, она получила 3 письма от Lindorf Oy. Взыскатели обвиняли её в неуплате долга, угрожали, что выбьют деньги при любых обстоятельствах, введут её данные в базу данных неплательщиков, из-за чего Татьяна не сможет получить ни кредит, ни лизинг в будущем, а также пользоваться кредитной картой в течение 10 лет.
В общем, все это причинило истице моральные страдания на 160 000 латов.
Кстати, подавая такой иск Татьяна должна была заплатить 16 000 латов в качестве госпошлины. Однако она попросила освободить её от госпошлины из-за тяжелого материального положения. Суд пошел ей навстречу и назначил госпошлину всего в 367 латов.
Ответчики: «Просто письмо задержалось»
Представители Avon Cosmetics иск не признали. Ведь фирма честно выполнила свои обязательства перед Татьяной — товар она получила. Но договор нарушила сама — не перевела деньги вовремя.
Ответчики признали только одно: из-за технических проблем Татьяна получила письмо о том, что её дело в течение 10 дней будет передано взыскательным долгов слишком поздно. Поэтому на момент, когда Татьяна заплатила долг, Lindorf Oy уже взялась за это дело. Однако, по мнению ответчика, сути дела это не меняет, ведь Татьяна осталась должна ещё и проценты по долгу, которые, согласно подписанному договору, составляют 0,5% от суммы в день.
Именно эти проценты и пыталась взыскать с Татьяны коллекторская фирма.
Суд: "На истицу влияли, но корректно"
Верховный суд, как и Рижский окружной до этого, встал на сторону ответчика. Во-первых, в действиях Avon Cosmetics судьи не нашли ни нарушения закона, ни договора, который сама же Татьяна и подписала.
Во-вторых, просмотрев письма взыскателей долгов, суд не нашел в них ничего оскорбительного и угрожающего — вполне стандартный и корректный текст.
В-третьих, Татьяна сама не смогла обосновать, какой же такой моральный вред нанес ей ответчик своими действиями.
В общем, решение: иск отклонить.
SPRIEDUMS
Rīgā, 2008.gada 3.jūlijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese Dz.Zvaigznekalna,
ar sekretāri I.Pelēkzirni,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34
civillietu TP. prasībā pret SIA „Avon Cosmetics” par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 160 000,00 latu apmērā, un
konstatēja:
2007.gada 17.decembrī TP.Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasību pret SIA „Avon Cosmetics” par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 160 000,00 latu apmērā. Prasības pieteikumā norādīts, ka viņa 2006.gada 8.septembrī saņēmusi SIA „Avon Cosmetics” pēdējo brīdinājumu 10 dienu laikā apmaksāt viņai izsniegtās preces. Atbilstoši brīdinājumam TP.samaksāja atbildētājam Ls 23,31 ar bankas pārskaitījumu. Neskatoties uz to, ka saistības ar atbildētāju tika nokārtotas termiņā, SIA „Avon Cosmetics” uzrīdījusi prasītājai kādu Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas trīs reizes nepamatoti pieprasīja viņai maksāt dažādas summas un šantažēja viņu ar ļauniem draudiem:
-2006.gada 6.septembrī sagatavotajā un pa pastu nosūtītajā atgādinājumā apvainoja prasītāju līgumsaistību neievērošanā ar atbildētāju, piedēvējot viņai parāda nesamaksāšanu atbildētājam, un piedraudot ar parāda piespiedu piedziņu, izmantojot dažādus līdzekļus, ja TP.nesamaksās Ls 52,34;
-2006.gada 21.septembrī sagatavotajā un pa pastu nosūtītajā atgādinājumā atkārtoti apvainoja prasītāju parāda nesamaksāšanā, piedraudot turpināt parāda piedziņu jebkuros apstākļos, kā arī ievietot datus par TP. un parādu apšaubāmas uzticamības personu publiskajā datu bāzē, kas ierobežos viņas iespējas saņemt banku aizņēmumus, līzinga pakalpojumus, iegādāties preces uz pēcapmaksu un lietot kredītkartes turpmāko 10 gadu laikā;
— 2006.gada 5.oktobrī sagatavotajā un pa pastu nosūtītajā atgādinājumā pieprasīja samaksāt parāda atgūšanas izdevumus Ls 31,52, piedraudot izmantot dažādus līdzekļus parāda apmaksas nodrošināšanai, un ievietot datus par TP.un parādu apšaubāmas uzticamības personu publiskajā datu bāzē.
2006.gada 26.septembrī TP.atbildētājam nosūtīja priekšlikumu atlīdzināt viņai nodarīto morālo kaitējumu, atbildi saņēma 2006.gada oktobrī. Tajā SIA „Avon Cosmetics” cenšas legalizēt savu prettiesisko nodarījumu ar nekaunīgi bezjēdzīgiem apstākļu tulkojumiem— ka atgādinājumā dotais 10 dienu termiņš sāk tecēt sastādīšanas dienā, neatkarīgi no saņemšanas datuma. Atbildētājs draudējis viņas priekšlikumu uzskatīt par darbību ar apšaubāmiem nolūkiem, kā tiesību apdraudējumu, solot vērsties tiesību aizsardzības iestādēs, un ieteicis maksāt Lindorff Oy Latvijas filiālei tās pieprasīto neesošo parādu.
Ar minētajām darbībām SIA „Avon Cosmetics” prasītājai nodarījis morālu kaitējumu, ko TP.vērtē Ls 160 000 apmērā. Prasība pamatota ar Civillikuma 2352.a.pantu.
Prasītājai ir slikts mantiskais stāvoklis, tāpēc lūdz atbrīvot viņu no valsts nodevas samaksas.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2007.gada 18.decembra lēmumu TP.daļēji atbrīvota no valsts nodevas samaksas, nosakot to Ls 367,50 apmērā, ko prasītāja samaksājusi.
2008.gada 26.februārī SIA „Avon Cosmetics” tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumus par prasību, to neatzīst. SIA „Avon Cosmetics” pamatdarbība ir skaistumkopšanas un kosmētikas līdzekļu mazumtirdzniecība, kas tiek realizēta caur pārdošanas konsultantiem.
2006.gada 6.februārī starp pusēm noslēgts preču pirkšanas-pārdošanas līgums, atbilstoši kuram SIA „Avon Cosmetics” apņēmās pārdot TP., bet viņa apņēmās pirkt atbildētāja preces saskaņā ar preču katalogu. Atbilstoši prasītājas pasūtījumam 2006.gada 15.jūnijā SIA „Avon Cosmetics” izsniedza viņai preces par kopējo summu Ls 34,95, sastādot preču pavadzīmi-rēķinu Nr.10687565. Atbilstoši līguma 3.2.4.punktam, kas nosaka klienta pienākumu norēķināties par piegādātajām precēm 14 dienu laikā no to saņemšanas, TP.samaksa bija jāveic līdz 2006.gada 29.jūnijam. Nevarot norēķināties, TP.atdeva atbildētājam preces Ls 11,64 apmērā, par ko sastādītas preču pavadzīmes— rēķini, neatgriezta palika prece par summu Ls 23,31.
Atbilstoši līguma 3.2.5.punktam prasītāja apņēmās ciest līgumsodu 0,5 % apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu, bet līguma 3.2.6.punktā prasītāja apņēmās samaksāt visus papildus izdevumus un zaudējumus, kas saistīti ar parāda piedziņu, ieskaitot parāda piedziņas kompānijas aprēķinātos izdevumus.
TP.vairākkārt brīdināta par parāda esamību un sekām, bet samaksu neveica, tāpēc parāda piedziņa uzticēta un 2006.gada 5.septembrī nodota Lindorff Oy Latvijas filiālei, kas atbilst līguma 4.3.punktam.
Parāds Ls 23,31 samaksāts tikai 2006.gada 18.septembrī, ieskaitot to SIA „Avon Cosmetics” norēķinu kontā. Atbildētājam atbilstoši līguma 3.2.6.punktam bija tiesības prasīt parāda piedziņas izdevumus, ko Lindorff Oy Latvijas filiāle arī izdarīja.
Atsaucas uz Civillikuma 1635., 1587.pantu. SIA „Avon Cosmetics” godprātīgi izpildīja saistības pret prasītāju, kura pielīgtās saistības neizpildīja, pielaida pirkuma maksas nokavējumu.
Tādejādi pati prasītāja pieļāva līgumisku un likumisku tiesību aizskārumu citai personai, atbildētājs realizēja ar līgumu un likumu paredzētās tiesības— saņemt pirkuma maksu un izdevumus, kas radās parāda piedziņas procesā. Atbildētāja darbība atbilstoši Civillikuma 1636.pantam nav atzīstama par tādu, kas aizskar vai varēja aizskart prasītājas likumiskās tiesības un intereses.
Prasība pamatota ar Civillikuma 2352.a.pantu, atbilstoši kuram katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar personas godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Prasītāja nenorāda, kā, kam un tieši kādas nepatiesas ziņas atbildētājs izpaudis. Atbildētājs izmantoja ar tiesīgi noslēgtu līgumu pielīgtās tiesības, parāda piedziņu un ar to saistīto informāciju nodeva trešajai personai parāda piedziņai, kas nav nepatiesu ziņu izpaušana.
Tiesas sēdē TP.prasību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem, precizējot, ka par parāda samaksas faktu Lindorff Oy Latvijas filiāli informēja 2006.gada 14.oktobrī. Morālais aizskārums radies no fakta, ka atbildētājs, dodot prasītājai 10 dienu termiņu saistību nokārtošanai, vienlaikus devis rīkojumu Lindorff Oy Latvijas filiālei uzsākt piespiedu piedziņu, tas prasītāju pazemojis. Ar 2006.gada 25.augustu datēto brīdinājumu saņēma tikai 2006.gada 8.septembrī, no šā datuma skaita samaksas termiņa tecējumu.
Tiesas sēdē SIA „Avon Cosmetics” pilnvarotais pārstāvis Mārtiņš Mežinskis prasību neatzina atbilstoši rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem argumentiem. Pieļauj, ka tehniska pārpratuma rezultātā 2006.gada 25.augusta brīdinājums prasītājai nosūtīts vēlāk, un viņa to varēja saņemt tikai 2006.gada 8.septembrī. Taču šis bija jau trešais brīdinājums, pušu noslēgtais līgums vispār neparedz īpašu brīdināšanas kārtību par saistību izpildi, brīdinājumi sūtīti, dodot TP.papildus iespēju saistības nokārtot.
Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties pušu paskaidrojumus un viedokli lietā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma, sekojošu apsvērumu dēļ.
Pušu tiesiskās attiecības izriet no 2006.gada 6.februārī noslēgtā pārdošanas-pirkšanas līguma /l.l.27-28/. Atbilstoši šim līgumam SIA „Avon Cosmetics” pārdod, bet klients— TP.— pērk preci savām personīgajām vajadzībām, kā arī klientam ir tiesības iepirkt AVON produkciju savai uzņēmējdarbībai. Preces tiek pārdotas saskaņā ar spēkā esošo AVON katalogu.
Minētais līgums juridiski nav apstrīdēts. Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Lietā nav strīda par faktu, ka atbilstoši līguma 2.punkta noteikumiem 2006.gada 15.jūnijā TP.saņēma no atbildētāja preci par kopējo summu Ls 34,95, par ko sastādīta preču pavadzīme-rēķins Nr.[..]. Līguma 3.2.4.punkts nosaka klienta pienākumu norēķināties par piegādātajām precēm 14 dienu laikā no to saņemšanas. Tādejādi atbilstoši noslēgtajam līgumam TP.samaksa bija jāveic līdz 2006.gada 29.jūnijam. Lietā nav strīda par faktu, ka tas netika izdarīts. Tāpat lietā nav strīda, ka daļu preces Ls 11,64 apmērā TP. atdeva atbildētājam, par ko sastādītas preču pavadzīmes-rēķini Nr.[..], [..] un [..], par ko pusēm savstarpēju pretenziju nav, neatgriezta palika prece par summu Ls 23,31 /l.l.46/.
Lietā nav strīda par faktu, ka norēķinu par precēm Ls 23,31 apmērā TP.veica tikai 2006.gada 18.septembrī, naudu ar bankas starpniecību pārskaitot atbildētājam /l.l.8/.
Atbilstoši līguma 3.2.5.punktam klients apņēmies samaksāt līgumsodu 0,5 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās naudas summas par katru nokavēto dienu, bet kopsummā ne mazāk kā Ls 15 apmērā. Klientam ir pienākums pašam aprēķināt līgumsodu un apmaksāt to firmai. Līguma 3.2.6.punkts nosaka klienta pienākumu samaksāt firmai visus papildus izdevumus un izmaksas, kas rodas saistībā ar zaudējumu atlīdzību un parādu piedziņu, ieskaitot parādu piedziņas kompānijas aprēķinātos izdevumus un tiesu izdevumus.
Līgumā nav noteikta kārtība, kādā klients brīdināms par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem, tajā vispār nav noteikts SIA „Avon Cosmetics” pienākums brīdināt klientu par savlaicīgu maksājumu neveikšanu.
Lietā nav strīda par faktu, ka SIA „Avon Cosmetics” vairākkārt nosūtīja TP.brīdinājumus par saistību nepildi. Lietas materiāliem pievienots 2006.gada 27.jūlija maksājuma atgādinājums /l.l.45-47/ un 2006.gada 10.augusta maksājuma brīdinājums /l.l.48-50/. Tajos TP.tiek aicināta 12 dienu laikā veikt norēķinu atbilstoši klāt pievienotajam rēķinam. Tiesa uzskata, ka 2006.gada 27.jūlija atgādinājums sastādīts korekti, tajā klientei izteikta pateicība par sadarbību, lūgums pārbaudīt, vai samaksa ir veikta, neskaidrību gadījumā sazināties ar AVON norēķinu nodaļu vai Klientu servisu. Arī 2006.gada 10.augusta brīdinājums nesatur aizvainojošu informāciju, tajā izteikta nožēla, ka pirmais atgādinājums nav sniedzis rezultātus, samaksa nav izdarīta, SIA „Avon Cosmetics” atkārtoti piedāvā iespēju nokārtot ieilgušo parādu bez nelabvēlīgām sekām, bet, ja maksājums ir ceļā, atbildētājs lūdz vēstuli ignorēt.
TP.nenoliedz minēto vēstuļu saņemšanu, tāpat netiek apstrīdēts fakts, ka atgādinājums izpildīt saistību atstāts bez ievērības, un samaksa nav veikta.
2006.gada 25.augustā SIA „Avon Cosmetics” sagatavojusi trešo vēstuli— pēdējo atgādinājumu, kurā TP.tiek atgādināts, ka samaksa par izsniegtajām precēm joprojām nav saņemta, un tiek dota pēdējā iespēja 10 dienu laikā nokārtot saistības bez juridiskām sekām /l.l.7/. Vēstulē arī norādīts, ka termiņa nokavējuma gadījumā kliente tiks izslēgta no SIA „Avon Cosmetics” konsultantu datu bāzes, un parāds bez atsevišķa brīdinājuma tiks nodots specializētai parādu piedziņas kompānijai, kura iekasēs arī nokavējuma procentus, līgumsodu, parāda piedziņas izdevumus. Kliente tiek brīdināta, ka viņas vārds var tikt ievietots parādnieku datu bāzē, tādejādi viņai var rasties grūtības saņemt kredītu vai aizdevumus. Tiesa uzskata, ka vēstules saturs ir adekvāts, atbilstošs faktiskajiem apstākļiem un nav uzskatāms par TP.aizvainojošu. Savlaicīga saistību neizpilde bija pietiekams pamats piedzinējam šādā veidā atgādināt par parāda esamību, īpaši ņemot vērā, ka uz iepriekšējiem atgādinājumiem TP.nekādā veidā nereaģēja.
Kaut arī SIA „Avon Cosmetics” trešā vēstule— pēdējais atgādinājums sagatavots 2006.gada 25.augustā, ko apliecina izdruka no kompjuterizētās atbildētāja parādnieku programmas /l.l.52/, TP.apgalvo, ka brīdinājumu saņēmusi tikai 2006.gada 8.septembrī. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Prasītāja šo faktu pierāda ar aploksnes kopiju, uz kuras ir Latvijas Pasta atzīme, ka SIA „Avon Cosmetics” minēto atgādinājumu nosūtījusi 2006.gada 6.septembrī, bet TP.to saņēmusi 2006.gada 8.septembrī /l.l.51/. Minēto faktu tiesas sēdē neapstrīdēja arī atbildētāja pilnvarotais pārstāvis, pieļaujot, ka pārpratuma rezultātā vēstule nosūtīta novēloti. Tieši šis fakts, atbilstoši celtajai prasībai, TP. radījis tiesību aizskārumu, jo vienlaicīgi prasītāja saņēma maksājuma atgādinājumu no SIA „Avon Cosmetics” parādu piedzinēja Lindorff Oy Latvijas filiāles, kurā papildus pamatparādam Ls 23,31 pieprasīta arī nokavējuma līgumsoda samaksa Ls 7,94, klienta izdevumi Ls 3,39 un piedziņas izdevumi Ls 17,70, kas kopā sastāda Ls 52,34 /l.l.9/.
Lietā nav strīda, ka Lindorff Oy Latvijas filiāle prasītājai nosūtīja vēl divas vēstules. 2006.gada 21.septembrī sagatavotajā un pa pastu nosūtītajā atkārtotajā atgādinājumā prasītājai paziņots par piedzinēja tiesībām parāda nesamaksāšanas gadījumā griezties ar prasību tiesā, brīdinot ievietot datus par TP.apšaubāmas uzticamības personu publiskajā datu bāzē, kas ierobežos viņas iespējas saņemt banku aizņēmumus, līzinga pakalpojumus, iegādāties preces uz pēcapmaksu un lietot kredītkartes turpmāko 10 gadu laikā /l.l.10/.
Savukārt 2006.gada 5.oktobrī sagatavotajā un pa pastu nosūtītajā atgādinājumā norādīts, ka parāda pamatsumma ir atskaitīta no kopējās summas, parādniece tiek lūgta samaksāt parāda atgūšanas izdevumus Ls 31,52, piedāvājot vienoties par parāda apmaksas grafiku. Piedzinējs atgādina, ka piedziņai izmantos visus likumīgos un nepieciešamos līdzekļus, un dati par TP.var tikt ievietoti apšaubāmas uzticamības personu publiskajā datu bāzē /l.l.11/. Tikai pēc šīs vēstules saņemšanas, kurā netiek apšaubīta pamatparāda saņemšana, TP.Lindorff Oy Latvijas filiālei nosūtījusi 2006.gada 14.oktobra vēstuli, kurā informē par pamatparāda samaksu /l.l.12/. Lietā nav strīda par faktu, ka Lindorff Oy Latvijas filiāle vairs neprasa no TP.parāda atgūšanas izdevumus Ls 31,52, jo nekādus citus atgādinājumus un brīdinājumus prasītāja nav saņēmusi.
Tiesa uzskata, ka Lindorff Oy Latvijas filiāles vēstules ir pietiekami korektas un situācijai atbilstošas, bet prasības pieteikumā to saturs tiek atspoguļots tendenciozi un pārspīlēti.
Pamatots ir atbildētāja iebildums, ka SIA „Avon Cosmetics” bija tiesīga nodot parāda piedziņu citai juridiskai personai, šādas tiesības paredz pušu noslēgtā līguma 4.3.punkts, un to nevar uzskatīt par nepatiesu un aizskarošu ziņu izplatīšanu. Atbildētājs tiesā iesniedzis 2002.gada 5.martā noslēgto līgumu Nr.2002/4/SP ar Lindorff Oy Latvijas filiāli (pirms nosaukuma maiņas Contant Oy Rīgas filiāle), ar kuru filiāle tiek pilnvarota veikt parādu piedziņas darbības pret atbildētāja parādniekiem /l.l.29-38/. Tiesa uzskata, ka Lindorff Oy Latvijas filiāles atgādinājumu nosūtīšana parādniecei TP.atbilst ar minēto līgumu iegūtajām tiesībām. Tāpat tiesa uzskata, ka nevar atzīt par prettiesisku SIA „Avon Cosmetics” rīcību, vienlaikus ar pēdējā brīdinājuma nosūtīšanu, nodot parādu citam piedzinējam, tas atbilst pušu noslēgtajam līgumam, kurā nav paredzēts ievērot īpašu brīdināšanas kārtību saistību neizpildes gadījumā, un līgumam Nr.2002/4/SP ar Lindorff Oy Latvijas filiāli.
Prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu Ls 160 000 apmērā pamatota ar Civillikuma 2352.a.pantu, atbilstoši kuram katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.
Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Prasības pieteikumā nav precizēts, saskaņā ar kuru minētā panta daļu prasība celta.
Gods un cieņa ir ētikas un morāles kategorijas, un katram izpratne par šiem jēdzieniem var būt atšķirīga. Ar godu saprot personas sabiedrisku novērtējumu, kas izveidojies personas darbības rezultātā, bet ar cieņu saprot personas sabiedriskā vērtējuma atspoguļojumu viņas pašas apziņā.
Nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu, kas nodarīts ar nepatiesu vai godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, jāņem vērā nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanas publiskums; izplatīšanas plašums; šī aizskāruma smagums pret personu; sekas, ko radījusi godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšana; pušu personība u.c. apstākļi.
Tiesa uzskata, ka TP.atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem nav pierādījusi apgalvojumu par tiesību aizskārumu un viņai nodarīto morālo kaitējumu, tāpēc atlīdzības noteikšanai nav pamata. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas. Prasības pieteikumā nav norādīts, kā, kam un tieši kādas nepatiesas ziņas atbildētājs izpaudis, kādas sekas radījusi šo ziņu izplatīšana, to publiskums. Atbildētājs ir izmantojis ar tiesīgi noslēgtu līgumu pielīgtās tiesības, parāda piedziņu un ar to saistīto informāciju nodevis trešajai personai parāda piedziņai, kas nekādā ziņā nav uzskatāms par nepatiesu ziņu izpaušana. Iespējams, ka esoša parāda piedziņa parādniekam subjektīvi var būt nepatīkama un likties aizskaroša, taču objektīvi šajā faktā nav nekā nepatiesa un aizskaroša. TP.būtu izvairījusies no sev nepatīkamu vēstuļu saņemšanas, ja savlaicīgi būtu izpildījusi tiesīgi noslēgtu līgumu. Tāpēc pamatots ir atbildētāja iebildums, ka pati prasītāja pieļāva līgumisku un likumisku tiesību aizskārumu citai personai. Atbildētājs realizēja ar līgumu un likumu paredzētās tiesības— saņemt pirkuma maksu un izdevumus, kas radās parāda piedziņas procesā. Atbildētāja darbība atbilstoši Civillikuma 1636.pantam nav atzīstama par tādu, kas aizskar vai varēja aizskart prasītājas likumiskās tiesības un intereses.
Ņemot vērā minēto, prasības apmierināšanai nav pamata.
Sakarā ar minēto un vadoties no Civillikuma 2352.a.panta, Civilprocesa likuma 97., 193.panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
TP.prasību pret SIA „Avon Cosmetics” par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 160 000,00 latu apmērā noraidīt.
Piedzīt no TP., personas kods [..], valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus Ls 3,96 /trīs lati 96 santīmi/.
Noteikt TP.termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto tiesas izdevumu samaksu 10 /desmit/ dienas pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnese /paraksts/ Dz.Zvaigznekalna
Kriminal.lv в Телеграме
