16 Октября 2024 10:23
Новости
  18:08    26.1.2011

Мастейко проиграл «парковочный суд» (документ) (2)

Теперь миллионер должен будет оплатить штраф за неправильную парковку. Фабула дела такая: он оставил машину в неположенном для стоянки месте – на пешеходно-велосипедной дорожке — и уехал из Риги на несколько дней. В его отсутствие начали происходить странные вещи: как заявил истец, «знак поставили после моей парковки!»

За одно нарушение — несколько «горчичников»

По версии предпринимателя, на обочине дороги «неожиданно поставили знак», а на лобовое стекло его иномарки Audi было приклеено несколько «горчичников». Почему несколько? Супруга бизнесмена ежедневно снимала штрафы, а дорожные полицейские снова фиксировали нарушение.

Спустя три месяца Эрик Мастейко пытался отстоять свои права в суде: 12 февраля 2009 года он подал иск с просьбой отменить решение полиции о его наказании.

Этот спор 13 января сего года рассматривал административный районный суд Риги. Отметим: на процесс вовремя пришел представитель Дорожного управления Рижской полиции самоуправления (юрист Илгвар Битанс), однако сам истец так и не появился. Судья Дина Суипе прокомментировала этот так: повестка была отправлена на декларированный адрес Мастейко (миллионер официально проживает в самом сердце Старушки – на улице Калькю) и он ее должен был получить.

— А если там не живет, это уже его проблема, а не суда. Мог проинформировать и заранее. Неявка истца считается необоснованной.

И начала рассматривать дело лишь с одним участником процесса.

« Дорожники» : «Мы не ставим знаки произвольно»

Ответчик категорически отрицал неожиданное появление знака.

— Этого просто не может быть, — заявил в суде представитель «дорожников» И.Битанс.

С его слов выяснилось, что инцидент произошел два года назад – в октябре 2008-го. Эрик Мастейко оставил свою машину в городе и на несколько дней уехал из Риги. В его отсутствие жена якобы каждый день приходила к машине и снимала штрафные талоны. То есть бизнесмен был проинформирован о том, что нарушил правила, но никак не повлиял на ситуацию.

Как результат – в общей сложности нарушитель получил несколько «горчичников».

— Он мог поставить машину на платную стоянку или в специально отведенном месте в жилой зоне, но он этого не сделал. При этом он знал о штрафе. Считаю его жалобу необоснованной, — резюмировал юрист.

Итог: штраф заплатить. Но один

Судья Суипе, заслушав ответчика, объявила, что решение будет вынесено в пятницу, 21 января. В назначенный день она зачитала приговор: заявление истца об отмене решения Рижского управления дорожной полиции отклонить, а само решение оставить без изменений. Таким образом Эрик Мастейко должен будет оплатить ОДИН штраф согласно составленному протоколу административного нарушения (остальные протоколы суд расценил как предупреждения о первом штрафе). Таким образом, штраф составил 30 латов.

Приговор может быть обжалован в установленном законом порядке в течение 20 дней.

Выдержки из решения суда:

23 октября 2008 года в 16.22 работники Рижской полиции самоуправления констатировали, что автомашина Audi стоит в неположенном месте – напротив дома на улице Скарню, 4, нарушая установленные Кабинетом министров ПДД. За это нарушение инспектор выписала протокол на имя владельца данной машины.12 февраля 2009 года административный районный суд Риги получил заявление от истца с просьбой отменить решение полиции.В заявлении говорилось, что Audi Мастейко была припаркована на углу улиц Скарню и Калькю возле дома, в котором находится принадлежащая Мастейко квартира. Бизнесмен оставил машину на улице 22 октября и уехал в командировку, вернувшись в обратно в Ригу 25 октября. Тут он и заметил на лобовом стекле Audi многочисленные штрафные талоны.

На его взгляд, его несколько раз оштрафовали за одно и то же нарушение. При этом он утверждал, что 22 октября на обочине дороги знака № 415 (дорога для пешеходов) не было. Бизнесмен приводил веский, на его взгляд, аргумент: запрет Рижской думы оставлять машину у своего жилья – это нарушение прав собственности. К материалам дела были добавлены фотографии, подтверждающие факт наличия на улице Скарню дорожного знака № 415, разрешающего передвижение по этой части дороги лишь пешком или на велосипеде. А также фотографии неправильно припаркованной Audi.

Суд,  выслушав всех участников процесса, постановил отклонить заявление истца, посчитав иск необоснованным. Оставленная Мастейко Audi несколько дней мешала проходу пешеходов, а также затрудняла передвижение других транспортных средств. Суд категорически не согласен с тем, что знак был установлен после парковки машины Мастейко. К тому же истец никак не смог подтвердить свое утверждение. Согласно нормативным актам, выписанные протоколы административного нарушения не имеют обратного пути – зафиксированное нарушение отменить нельзя. За соблюдением размещения дорожных знаков на дорогах Латвии следит АО Latvijas Valsts ceļi.

SPRIEDUMS

Rīgā    2011.gada 21.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties atbildētājas Rīgas Domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim Ilgvaram Bitānam,

 

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc Ē M (personas kods /dzēsts/) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – pašvaldības policija vai atbildētājs) 2009.gada 13.janvāra lēmuma Nr.D57/10-6/177 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts 2008.gada 23.oktobrī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 106903182).

 

Aprakstošā daļa

         [1] 2008.gada 23.oktobrī pašvaldības policija konstatēja, ka transporta līdzeklis Audi ar valsts reģistrācijas numura zīmi /numurs/ ir novietots stāvēšanai pretī Skārņu ielas 4.namam, Rīgā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 136.2.punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 149.10panta piektās daļas 4.punktā.

          Par pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57106903182.

          Ar pārsūdzēto Lēmumu administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57106903182 (turpmāk – protokols) atstāts negrozīts.

          [2] 2009.gada 12.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Ē M (turpmāk – pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu.

Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

Pieteicējam piederošais transportlīdzeklis novietots stāvēšanai Skārņu un Kaļķu ielas stūrī, jo pieteicējam pieder nekustamais īpašums /adrese/. Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai 2008.gada 22.oktobrī pirms uz Skārņu ielas tika uzstādīta ceļa zīme Nr.415. Pieteicējs devies komandējumā darba darīšanās, atgriezies Rīgā 2008.gada 25.oktobrī un konstatējis, ka transportlīdzeklim uzlīmēti vairāki administratīvā pārkāpuma protokoli. Pieteicēja ieskatā viņš vairākas reizes sodīts par vienu un to pašu pārkāpumu. Turklāt, pieteicējs sodīts nepamatoti, jo 2008.gada 22.oktobrī ceļa zīmes Nr.415 uz Skārņu ielas nebija. Tā kā pieteicējs ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks, viņam liegta piekļuve savam īpašumam.

Līdz ar to, Rīgas domes lēmums aizliegt piekļuvi īpašumam vērtējams kā īpašuma tiesību aizskārums. Pieteicēja ieskatā Rīgas domes izpildirektora 2009.gada 10.janvāra rīkojums Nr.2, ar kuru izvietotas ceļa zīmes Nr.415 Vecrīgā, ir pretrunā ar pieteicēja tiesībām uz īpašumu.

[3] Atbildētāja paskaidrojumā par pieteikumu norādīti tālāk minētie argumenti.

           [3.1] Administratīvā soda piemērošanas pamats ir LAPK 149.10pants „Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana”.

           Lietā nav strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem un ceļa zīmju izvietojumu. No lietas materiālos esošajām fotogrāfijām redzams, ka Skārņu iela visā tās garumā ir aprīkota ar 415.ceļa zīmi „Gājēju un velosipēdu ceļš”.

          No CSN 293.17.punkta izriet, ka šīs zīmes darbības zonā atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem.

          Savukārt CSN 4.punktā imperatīvi ir noteikts, ka  ceļu satiksmes dalībnieka pienākums ievērot ceļa zīmju prasības.

          Ņemot vērā, ka CSN nosaka tikai vienu veidu, kā tiek izbeigta 415.ceļa zīmes darbības zona, t.i. uzstādot 415.A ceļa zīmi, tad 415.ceļa zīme ir attiecināma pilnīgi uz visiem ceļiem, kas krustojas ar ceļu uz kura uzstādīta šī zīme.

          [3.2] Konkrētajā gadījumā nav piemērojams CSN 111.punkts, jo pašvaldība ar savu lēmumu nav noteikusi laika posmus, kad transportlīdzekļiem ir atļauts braukt un stāvēt uz gājēju un velosipēdu ceļa.

          Tādējādi pieteicējs ir novietojis transportlīdzekli uz ceļa, kas apzīmēts ar 415.ceļa zīmi, līdz ar to ir traucēta gājēju pārvietošanās.

          Ņemot vērā to, ka attiecīgais ceļš visā tā platumā ir paredzēts gājēju un velosipēdu kustībai, tad transportlīdzekļa atrašanās uz ceļa, vietās, kur tas nav atļauts, ir uzskatāma par gājēju pārvietošanos traucējošu.

          Pieteicējs ir pārkāpis CSN 136.2.punktu, kurā noteikts vispārīgs aizliegums novietot transportlīdzekli vietās, kur tas traucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad transportlīdzeklis tiek apturēts attiecīgajā vietā.

          [4] Tiesas sēdē pašvaldības policijas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz argumentiem, kas norādīti Lēmumā un paskaidrojumos tiesai.

    Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies, kā arī nebija iesniedzis tiesai informāciju par neierašanās iemesliem. Izvērtējot lietas materiālus tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. 

 

Motīvu  daļa

[5] Tiesa, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

    [6]  Pieteicējs ir administratīvi sodīts par CSN 136.2.punkta neievērošanu, kas noteic, ka aizliegts stāvēt vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos. Proti, transportlīdzeklis bija novietots 415.ceļa zīmes (Gājēju ceļš) darbības zonā, līdz ar to tas traucēja gājējiem pārvietoties.

    Pieteicēja ieskatā lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai pirms attiecīgās ceļa zīmes uzstādīšanas pieļauj transportlīdzekļa vadītāja sodīšanu, kā arī, vai uzstādītās ceļa zīmes ierobežo pieteicēja piekļūšanu īpašumam.

    [7] Pieteicējs atsaucas uz LAPK 8.pantu, kurš noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. (..) Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav. Pieteicēja ieskatā, ja viņš novietoja stāvēšanai transportlīdzekli pirms 415.ceļa zīmes uzstādīšanas pārkāpuma vietā, protokols sastādīts ar atpakaļejošu datumu pretēji tiesību principiem.

    No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 415.ceļa zīme pārkāpuma vietā uzstādīta 2008.gada 22.oktobrī saskaņā ar satiksmes organizācijas shēmu (lietas 35.-37.lapa). Pārkāpums konstatēts 2008.gada 23.oktobrī plkst.16,22 (lietas 38.lapa). 2008.gada 23.oktobrī plkst.16,30 veiktas fotofiksāžas (lietas 39.lapa).

    Pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumus.

    No minētā tiesa secina, ka administratīvais pārkāpums ir pierādīts ar pieļaujamiem pierādīšanas līdzekļiem. Tiesas rīcībā nav ziņu, kas norādītu uz LAPK 8.panta pārkāpumu konkrētajā lietā.

    [8] Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) Septītā protokola 4.panta pirmā daļa noteic tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam: nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt krimināllietā tajā pašā valstī par noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš jau ir ticis attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un kriminālprocesuālajām normām.

    Senāts atzinis, ka princips ne bis in idem administratīvo pārkāpumu lietās tiek pārkāpts gadījumā, ja personai par vienu un to pašu pārkāpumu ir spēkā divi administratīvie sodi.

    Pieteicējs norāda, ka laika posmā no 2008.gada 22.oktobra līdz 25.oktobrim, viņš atradies komandējumā, un transportlīdzeklim ar valsts numuru /numurs/ vairākkārt uzlīmēti administratīvā pārkāpuma protokoli – paziņojumi. Pieteicēja sieva tos noņēmusi.

    Tiesa no pieteicēja apstrīdēšanas iesnieguma konstatē, ka viņš apstrīdējis vairākus administratīvā pārkāpuma protokolus. Konkrētajā lietā tiek skatīts tikai viens no tiem. No konkrētās lietas materiāliem neizriet, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ būtu novietots stāvēšanai ilgstoši tieši tajā pašā vietā, kurā konkrētajā lietā konstatēts pārkāpums, un par to sastādīti visi pieteicēja pieminētie protokoli.

    Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē ne bis in idem principa pārkāpumu.

    [9] Pieteicējs norāda, ka Rīgas domes izpildirektora 2009.gada 10.janvāra rīkojums Nr.2, ar kuru izvietotas ceļa zīmes Nr.415 Vecrīgā, ir pretrunā ar pieteicēja tiesībām uz īpašumu.

    Ceļu satiksmes likuma 38.panta pirmajā daļā paredzēts, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm un citiem tehniskajiem līdzekļiem. Savukārt atbilstoši 38.panta otrajai daļai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar valsts AS „Latvijas Valsts ceļi”. Konkrētajā lietā tiesa konstatē minēto saskaņojumu (lietas 36., 37.lapa).

    Kā atzinis Senāts, ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu (sk. Senāta 2008.gada 7.marta lēmuma lietā Nr.213/2008 7.punktu). Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos.

    Viena no administratīvā akta pazīmēm ir tā, ka aktu izdod iestāde. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu.

Ceļu satiksmes likuma 4.panta astotajā daļā paredzēts, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga valsts AS „Latvijas Valsts ceļi”. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 38.panta otro daļu tieši valsts AS „Latvijas Valsts ceļi” saskaņo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Līdz ar to iestāde, kura izdod administratīvos aktus – ceļa zīmes –, ir valsts AS „Latvijas Valsts ceļi” ((sk. Senāta 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.101/2010 13.punktu).

Valsts AS „Latvijas valsts ceļi” saskaņo ceļa zīmes izvietojumu tikai savas kompetences robežās, nevērtējot, vai ceļa zīmes uzstādīšana vai noņemšana varētu aizskart sabiedrības vai konkrētas personas tiesības un tiesiskās intereses lietot ceļu. Šāda kompetence ir attiecīgā ceļa īpašniekam. Līdz ar to, tiesa secina, ka jautājums par ceļa zīmju izvietojumu nav skatāms konkrētās lietas ietvaros.

[10] Pieteicējs norāda, ka iestāde pārkāpusi Lēmuma pieņemšanas termiņu.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums saņemts pašvaldības policijā 2008.gada 26.novembrī (lietas 25.lapa). 2008.gada 29.decembrī pieteicējam nosūtīts lēmums par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, kurā norādītā tā pārsūdzēšanas kārtība (lietas 31.lapa). Termiņš pagarināts līdz 2009.gada 26.janvārim, pārsūdzētais lēmums pieņemts 2009.gada 13.janvārī. Pieteicējs lēmumu par termiņa pagarinājumu nav pārsūdzējis.

No minētā tiesa secina, ka atbildētājs nav pieļāvis būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais Lēmums atzīstams par prettiesisku.

[11] LAPK 149.10 panta piektās daļas sankcija paredz vienu administratīvo sodu – Ls 30 apmērā. Līdz ar to, piemērotais sods noteikts sankcijas ietvaros un ir tiesisks.

[12] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

 

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas  Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.panta 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 278.panta 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

 

nosprieda

    noraidīt Ē M (personas kods/dzēsts/) pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 13.janvāra lēmuma Nr.D57/10-6/177 atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts 2008.gada 23.oktobrī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 106903182).

    Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

 

Оставить комментарий

Комментарии

  • fhtagn 26 Января 2011 21:22

    a 4em zanimaetsja etot huj? ni razu ne slihal o nem. millioner, eba.

  • Raw 27 Января 2011 04:03

    Так у него ж нет адвоката в этом деле! Судя из статьи.

4 главные под байкой - Читайте также

Читайте также

4 главные под байкой

Кнопка Телеграм в байках

топ 3 под байкой - Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

топ 3 под байкой

Рекомендованно для вас

Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

Комментарии

Комментарии