Revīzijas ziņojums
Rīgā
2011.gada 25.februārī Nr.5.1-2-31/2010
Par Latvijas Bankas 2010.gada saimniecisko darbību un finanšu pārskatiem
Revīzijas pamatojums
1. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu, veikta finanšu revīzija par Latvijas Bankas 2010.gada saimniecisko darbību un finanšu pārskatiem.
2. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku” 43.panta otro daļu Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Valsts kontrole.
3. Ar Valsts kontroles 2010.gada 16.septembra rīkojumu Nr.5.1-5/85 ,,Par revīzijas komisijas personālsastāva apstiprināšanu” ir izveidota revīzijas komisija Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīzijas veikšanai. Komisijas sastāvā ir iekļauti SIA „Deloitte Audits Latvia” un Valsts kontroles pārstāvji.
Revidējamās vienības atbildība
4. Latvijas Bankas vadība ir atbildīga par finanšu pārskatu sagatavošanu un tajos sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura nodrošina finanšu pārskatu sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku.
Valsts kontroles atbildība
5. Valsts kontrole un SIA „Deloitte Audits Latvia” ir atbildīgas par sniegto atzinumu, kas balstīts uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.
Revīzijas apjoms
6. Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
7. Revīzija ir plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka Latvijas Bankas 2010.gada pārskatā nav būtisku neatbilstību. Valsts kontrole veica Latvijas Bankas 2010.gada pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstības Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām pārbaudes, kā arī izvērtēja, vai Latvijas Banka ir ieviesusi iepriekšējā gada revīzijā sniegtos ieteikumus. Revīzija ietvēra arī izmantoto grāmatvedības principu izvērtējumu.
8. Saskaņā ar Valsts kontroles un SIA „Deloitte Audits Latvia” 2010.gada 9.novembrī parakstīto dokumentu „Vienošanās par Latvijas Bankas 2010.gada saimnieciskās darbības un finanšu pārskatu revīzijas procedūrām un darba apjomu” Valsts kontrole šajā revīzijā veica revīzijas procedūras, kas saistītas ar pārliecības iegūšanu par:
8.1. bilances posteņiem ,,Pamatlīdzekļi” un „Nemateriālie aktīvi”;
8.2. peļņas un zaudējumu aprēķina un citu būtisku bankas darbības izdevumu (darba samaksa, sociālās apdrošināšanas izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo aktīvu amortizācija, pārējie bankas darbības izdevumi) kontiem.
9. Pamatojoties uz minēto vienošanos, Valsts kontrole kopā ar SIA ,,Deloitte Audits Latvia” pārstāvjiem novēroja naudas apgrozības fonda un kases faktisko atlikumu inventarizācijas norisi centrālajā bankas ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 2A (Rīgā) un Rīgas filiālē Bezdelīgu ielā 3 (Rīgā).
10. Valsts kontrole revīzijas laikā izlases veidā novēroja pamatlīdzekļu inventarizācijas norisi centrālajā bankas ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 2A (Rīgā).
11. Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sniegšanai.
Revīzijas mērķis
12. Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Latvijas Bankas 2010.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Latvijas Bankas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Latvijas Bankas darbības rezultātiem un vai pārskats ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi
13. Valsts kontroles revīzijas apjomā ietvertajās pārskata daļās nav atklātas būtiskas neatbilstības, bet ir konstatētas dažas nepilnības.
Kopsavilkums (par sniegtajiem ieteikumiem)
14. Revīzijas rezultātā Latvijas Bankai ir sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, tiks nodrošināts caurskatāms profesionālās pilnveides vajadzības noteikšanas process un, iespējams, optimizēti Latvijas Bankas izdevumi transportlīdzekļu izmantošanai un Mācību centra uzturēšanai.
Konstatējumi
15. Valsts kontrole revīzijā vērtēja, vai Latvijas Banka ir ieviesusi iepriekšējā gada revīzijā sniegto ieteikumu un ir nodrošinājusi caurskatāmas atalgojuma sistēmas izveidi, tajā skaitā, vai ir noteikusi specifiskas kvalifikācijas prasības katram amatam un vai ir sasaistījusi tās ar amatalgas līmeņiem, kā arī, vai ir izvērtējusi amatalgas līmeņu augstākās un zemākās robežas atšķirības pamatotību. Revīzijā tika konstatēts, ka ieteikums ir ieviests. Taču, vērtējot atalgojuma sistēmu un personāla vadības politiku, tika konstatētas dažas nepilnības Latvijas Bankas darbinieku profesionālās attīstības vajadzību noteikšanā.
16. Latvijas Banka 2010.gada decembrī visām amata vietām ir apstiprinājusi kvalifikācijas prasības, norādot izglītības veidu un pakāpi, speciālās zināšanas un profesionālo kvalifikāciju, profesionālās darba pieredzes ilgumu, nepieciešamās svešvalodu prasmes, datorprasmju līmeni un sociālo kompetenču līmeni1 (virzība uz rezultātu, rūpes par darba kvalitāti un savlaicīgumu, informācijas apkopošana un analīze, prasme risināt problēmas, komunikācija un informācijas apmaiņa, komandas darbs un sadarbība, spēja piemēroties un mainīties).
17. Latvijas Bankas personāla politikā2 ir noteikts, ka:
17.1. viens no Latvijas Bankas personāla vadības politikas mērķiem ir stimulēt darbinieku orientāciju uz rezultātu, mērķu sasniegšanu un kvalitatīvu darba uzdevumu izpildi, rūpēties par viņu profesionālo pilnveidi un izaugsmi un veicināt ilgtermiņa darba attiecību izveidi ar Latvijas Banku;
17.2. regulāri un plānveidīgi vērtēt katra darbinieka sniegumu, tajā skaitā izvirzīto mērķu sasniegšanu, darba uzdevumu izpildi un kompetences līmeni.
18. Saskaņā ar tiesību aktu3 Latvijas Bankas amatpersona un darbinieks paaugstina kvalifikāciju semināros, kursos, konferencēs Latvijā un ārvalstīs, Latvijas Bankai nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, kā arī līdzdarbojoties profesionālajās organizācijās.
19. Revīzijā ir konstatēts, ka Latvijas Bankas tiesību aktos nav noteikts, kā tiek plānots un īstenots katra darbinieka snieguma, tajā skaitā izvirzīto mērķu sasniegšanas, darba uzdevumu izpildes un kompetences līmeņa vērtēšanas process, kā arī nav izstrādāts process katra darbinieka mērķu un uzdevumu noteikšanai.
20. Saskaņā ar tiesību aktu4 par amatpersonas vai darbinieka nosūtīšanu uz semināru, kursiem vai konferenci un attiecīgā pasākuma lietderību, par nepieciešamību apgūt 1 Sociālās kompetences „Latvijas Bankas darbinieku septiņas pamat kompetences un to raksturojums” bija noteiktas 2008.gada 16.jūlijā, apstiprinājusi Personāla pārvaldes vadītāja.
20.1. Latvijas Bankas prezidentam – Latvijas Bankas prezidenta vietnieks;
20.2. Latvijas Bankas prezidenta vietniekam, padomes loceklim, valdes priekšsēdētājam, valdes priekšsēdētāja vietniekam, valdes loceklim, Prezidenta biroja darbiniekam, Iekšējā audita pārvaldes vadītājam – Latvijas Bankas prezidents vai viņa pilnvarota persona;
20.3. struktūrvienības vadītājam vai struktūrvienībā neiekļautam darbiniekam – Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs; 20.4. struktūrvienības vadītāja vietniekam, daļas vadītājam un darbiniekam – struktūrvienības vadītājs.
21. Revīzijā ir konstatēts, ka 2009.gadā Latvijas Bankā ir notikusi darbinieku sociālo kompetenču novērtēšana, veicot kompetenču intervijas un aptaujas. Apkopojot interviju un aptauju rezultātus, tika identificētas Latvijas Bankas darbinieku attīstības vajadzības līdz 2011.gadam. Pamatojoties uz identificētajām darbinieku attīstības vajadzībām, Latvijas Bankas personāla pārvalde plāno un organizē kopīgos mācību pasākumus.
22. Revīzijā ir konstatēts, ka Latvijas Bankas tiesību aktos nav noteikts, kā tiek dokumentēts amatpersonu vai darbinieku profesionālās pilnveides vajadzību izvērtējums, un kā tiek noteikts, kādi mācību komandējumi ir nepieciešami.
23. Saskaņā ar tiesību aktu5 amatpersonas vai darbinieka kvalifikācijas paaugstināšana par Latvijas Bankas līdzekļiem veicama Latvijas Bankas padomei, valdei, struktūrvienībai un struktūrvienībā neiekļautajam darbiniekam Latvijas Bankas budžetā paredzēto mācību izdevumu ietvaros.
24. Tiesību akts6 nosaka, ka Latvijas Bankas valde budžeta projektu kopā ar Latvijas Bankas valdes ziņojumu iesniedz Latvijas Bankas padomē.
25. Normatīvais akts7 nosaka, ka Latvijas Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu.
26. Revīzijā ir konstatēts, ka skaidrojumos pie Latvijas Bankas 2010.gada budžeta projekta par personāla profesionālās pilnveides izdevumiem ir norādīti plānotie amatpersonu un darbinieku mācību komandējumu izdevumi un pārējie amatpersonu un darbinieku mācību izdevumi sadalījumā pa struktūrvienībām – par katru plānoto mācību komandējumu vai mācību pasākumu, tā veidu, pamatojumu, iesaistīto amatpersonu vai darbinieku vai to skaitu, norises vietu, ilgumu un izmaksām.
27. Tiesību akts8 par komandējumu un mācību izdevumu plānošanu nosaka, ka:
27.1. struktūrvienības vadītājs un struktūrvienībās neiekļautie darbinieki izvērtējumu par komandējumu un mācību nepieciešamību iesniedz Personāla pārvaldē;
27.2. Personāla pārvalde izskata komandējumu un mācību pieprasījumus un informē struktūrvienību par pārbaudes rezultātiem. Pēc Personāla pārvaldes piekrišanas saņemšanas struktūrvienības vadītājs pa elektronisko pastu nosūta Latvijas Bankas valdei, Personāla pārvaldei un Grāmatvedības pārvaldei struktūrvienības vadītāja apstiprinātu darbinieku komandējumu un mācību pieprasījumu.
28. Latvijas Banka 2010.gadā amatpersonu un darbinieku profesionālajai pilnveidei ir izlietojusi Ls 156 014, kas ir par 12% mazāk, nekā plānots, un par 35% mazāk, nekā izlietots 2009.gadā. Kopējie amatpersonu un darbinieku profesionālās pilnveides izdevumi 2010.gadā pret darba samaksas kopējiem izdevumiem veido 1,5%.
29. Revīzijā ir konstatēts, ka Latvijas Bankā 2010.gadā ir notikuši semināri dažādu sociālo kompetenču pilnveidošanai darbiniekiem par kopējo summu Ls 16 964.
30. Analizējot profesionālās pilnveides izdevumu gadā attiecību pret gada darba algu Latvijas Bankas amatpersonām un darbiniekiem9, kuri ir piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos, ir konstatēts, ka:
30.1. profesionālās pilnveides pasākumos kopumā ir piedalījusies 221 amatpersona un darbinieks jeb 44% no visām amatpersonām un darbiniekiem10;
30.2. amatpersonām un darbiniekiem profesionālās pilnveides izdevumu attiecība pret gada darba algu 2010.gadā ir robežās no 0,03% līdz 20%;
30.3. mazākā summa, kas izlietota vienas amatpersonas vai darbinieka profesionālajai pilnveidei 2010.gadā, ir Ls 7, bet lielākā summa ir Ls 5444;
30.4. profesionālās pilnveides izdevumu attiecība pret darba algu vienai amatpersonai vai darbiniekam gadā vidēji veido 2,7%.
31. Revīzijā ir konstatēts, ka struktūrvienības darbiniekiem ar vienādiem amata nosaukumiem atšķiras profesionālās pilnveides pasākumi:
31.1. Monetārās politikas pārvaldē no Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas trim vecākajiem ekonometristiem profesionālās pilnveidošanas pasākumos ir 9 Amatpersonas un darbinieki, kuri ir piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos, izņemot Aizsardzības pārvaldes darbiniekus. 10 Amatpersonu un darbinieku skaits, ar ko Latvijas Bankai bijušas darba tiesiskās attiecības 2010.gadā, iegūts, štata darbinieku skaitam uz 2010.gada 4.janvāri (no štatu saraksta) atņemot Aizsardzības pārvaldes darbinieku skaitu, pieskaitot 2010.gadā pieņemtos, atlaistos un darbiniekus, ar ko darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku.
31.2. Monetārās politikas pārvaldē no Makroekonomikas analīzes daļas pieciem vecākajiem ekonomistiem divi darbinieki ir piedalījušies profesionālās pilnveidošanas pasākumos, tajā skaitā vienam darbiniekam ir apmaksāta apmācība diplomēta finanšu analītiķa programmā; 31.3. Grāmatvedības pārvaldē no Finanšu pārskatu un uzskaites politikas daļas trim vecākajiem grāmatvedības ekspertiem vienam darbiniekam ir apmaksāta apmācība un vienam darbiniekam gada dalības maksa diplomēto sertificēto grāmatvežu asociācijas programmā;
31.4. Statistikas pārvaldē no Finanšu tirgus un monetārās statistikas daļas sešiem vecākajiem finanšu statistiķiem profesionālās pilnveidošanas pasākumos ir piedalījušies divi darbinieki;
31.5. Statistikas pārvaldē no Maksājumu bilances statistikas daļas četriem galvenajiem finanšu statistiķiem profesionālās pilnveidošanas pasākumos ir piedalījies viens darbinieks.
Secinājums
32. Nav iespējams izsekot, kā noteiktas Latvijas Bankas darbinieku profesionālās pilnveides vajadzības, jo:
32.1. Latvijas Bankas tiesību aktos nav noteikts, kā tiek noteikti mērķi un uzdevumi katram darbiniekam un kā tiek plānots un īstenots katra darbinieka snieguma vērtēšanas process;
32.2. nav dokumentēts amatpersonu vai darbinieku profesionālās pilnveides vajadzību izvērtējums.
Ieteikums
33. Lai nodrošinātu caurskatāmu un pamatotu darbinieku profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanu, Latvijas Bankai pilnveidot darbinieku snieguma vērtēšanas un profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanas procesu.
Transportlīdzekļu izmantošana
Konstatējumi
34. Lai izvērtētu Latvijas Bankas transportlīdzekļu izmantošanas lietderību 2010.gadā, tika analizēts transportlīdzekļu nobraukums kilometros un izmantošanas biežums.
35. Revīzijas laikā ir konstatēts, ka Latvijas Bankas īpašumā un lietošanā 2010.gadā bija 36 transportlīdzekļi, no kuriem četri 2010.gada 31.augustā tika atsavināti. 36. Pārbaudot gan īpašumā, gan lietošanā esošo transportlīdzekļu11 nobraukumu kilometros vidēji mēnesī 2010.gadā, ir konstatēts, ka:
36.1. 18 transportlīdzekļiem vidējais mēneša nobraukums ir mazāks par 1200 kilometriem;
11 Nobraukums kilometros netika vērtēts četriem specializētajiem Aizsardzības pārvaldes transportlīdzekļiem, kompaktiekrāvējam un vieglajam pasažieru transportlīdzeklim, kas tiek izmantots Latvijas Bankas prezidenta dienesta vajadzībām.
36.2. vismazākais nobraukums bija autobusam ar 30 sēdvietām – vidēji 159 kilometri mēnesī un diviem autobusiem ar 16 sēdvietām – vidēji attiecīgi 246 kilometri un 271 kilometrs mēnesī.
37. Analizējot Latvijas Bankas transportlīdzekļu12 izmantošanas biežumu, ir konstatēts, ka:
37.1. autobuss ar 30 sēdvietām 2010.gadā izmantots vidēji divas reizes mēnesī, turklāt 2010.gada janvārī tas netika izmantots nevienu reizi;
37.2. divi autobusi ar 16 sēdvietām 2010.gadā izmantoti vidēji 11 un 16 reizes mēnesī, un viens no autobusiem 2010.gada jūnijā netika izmantots nevienu reizi;
37.3. desmit vieglie pasažieru transportlīdzekļi ar piecām līdz astoņām sēdvietām 2010.gadā vidēji mēnesī izmantoti no 18 līdz 59 reizēm.
38. Izvērtējot, vai laikā, kad ir izmantots autobuss ar 30 sēdvietām, ir bijis iespējams to aizstāt ar citiem autobusiem, ir konstatēts, ka:
38.1. autobuss ar 30 sēdvietām izmantots 26 braucienu veikšanai (24 dažādos kalendārajos datumos), neņemot vērā deviņas izmantošanas reizes, kad brauciena mērķis bija degvielas uzpilde autobusam;
38.2. sešos kalendārajos datumos, kad ir izmantots autobuss ar 30 sēdvietām, nav izmantots neviens no abiem autobusiem ar 16 sēdvietām;
38.3. 13 kalendārajos datumos, kad ir izmantos autobuss ar 30 sēdvietām, nav izmantots viens no abiem autobusiem ar 16 sēdvietām;
38.4. piecos kalendārajos datumos, kad ir izmantots autobuss ar 30 sēdvietām, ir izmantoti arī abi autobusi ar 16 sēdvietām.
39. Revīzijā ir konstatēts, ka autobuss ar 30 sēdvietām ir iegādāts 2009.gada augustā par Ls 77 380 (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis). 2010.gadā uz autobusu attiecināti kārtējie izdevumi Ls 8914, tajā skaitā nolietojums gadā – Ls 7738, remonts un uzturēšana – Ls 404, apdrošināšana – Ls 706 un tehniskās apskates veikšana – Ls 66.
40. Attiecinot autobusa uzturēšanas izdevumus, izņemot degvielas izdevumus un šoferu darba algu, pret kopējo braucienu skaitu, vidējās viena brauciena izmaksas ir Ls 343.
41. Revīzijā ir apkopotas autobusu nomas aptuvenās izmaksas braucieniem pa Latviju un Rīgu. Vidējā autobusa nomas cena ir Ls 153 dienā, kur nav iekļautas degvielas izmaksas, bet vidējā autobusa nomas cena par stundu ir Ls 25, kur ir iekļautas arī degvielas izmaksas.
42. Revīzijā ir konstatēts, ka ārpakalpojuma autobusa nomas izmaksas, izņemot degvielas izmaksas, vidēji vienam braucienam ir vismaz par 55% mazākas nekā viena brauciena vidējās izmaksas, izņemot degvielas izdevumus un šoferu darba algu, izmantojot Latvijas Bankas īpašumā esošo autobusu.
Secinājums
43. Tā kā Latvijas Bankas īpašumā esošo pasažieru autobusu vidējais mēneša nobraukums ir neliels un, piemēram, sava autobusa izmantošanas izmaksas ir augstākas nekā ārpakalpojuma piedāvātās izmaksas, iespējams, Latvijas Banka var optimizēt transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus.
Ieteikums
44. Lai optimizētu transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, Latvijas Bankai izvērtēt transportlīdzekļu izmantošanas intensitāti un īpašumā esošo transportlīdzekļu nepieciešamību.
Mācību centra uzturēšana
Konstatējumi
45. Valsts kontrole, vērtējot, vai ir ieviests revīzijā par Latvijas Bankas 2009.gada saimniecisko darbību un finanšu pārskatiem sniegtais ieteikums par Mācību centra (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Bankas Mācību un atpūtas centrs19) uzturēšanas lietderību, ir konstatējusi, ka ieteikums ir ieviests. Taču, vērtējot Latvijas Bankas pamatojumu lēmumam saglabāt Mācību centru, ir konstatētas dažas nepilnības.
46. Latvijas Banka ir sniegusi informāciju20, ka lēmums saglabāt Mācību centru kā neatņemamu Latvijas Bankas struktūrvienību ir balstīts uz nepieciešamību Mācību centram turpināt šādu pamatuzdevumu izpildi:
46.1. Latvijas Bankas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamo telpu, aprīkojuma un apkalpošanas nodrošināšana, lai saskaņā ar Latvijas Bankas nepārtrauktības pārvaldīšanas plānu gadījumā, ja Latvijas Bankas darbiniekiem nav pieejama centrālā ēka vai filiāles ēka Rīgā, Mācību centra ēkā tiktu nodrošināta gan krīzes vadības centra darbība, gan darba vietas Latvijas Bankas darbības kritisko funkciju izpildei;
46.2. Latvijas Bankas darbinieku kvalifikācijas uzturēšanai un paaugstināšanai nepieciešamo mācību procesa materiāltehnisko resursu nodrošināšanai;
46.3. telpu un aprīkojuma nodrošināšana Latvijas Bankas padomes, valdes un struktūrvienību sēdēm, darba semināriem un apspriedēm, kā arī sanāksmēm, kurās piedalās citu Latvijas un ārvalstu institūciju darbinieki.
47. Latvijas Bankas padome 2010.gada 4.novembrī ar rīkojumu Nr.186/19 „Par Mācību centru” ir noteikusi, lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas Bankas darbinieku profesionālās pilnveides un mācību procesa norisi un Latvijas Bankas darbības nepārtrauktības īstenošanu, turpināt Latvijas Bankas Mācību centra darbību.
48. Iepriekš minētais rīkojums ir izdots, pamatojoties uz Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieka 2010.gada 28.oktobra dienesta ziņojumu21 Latvijas Bankas padomei „Par Mācību un atpūtas centru”. Dienesta ziņojumā ir izvērtēts Mācību un atpūtas centra darbības mērķis un funkcijas, darbības rezultāti un īstenotie optimizācijas pasākumi, kā arī izdarīti secinājumi.
49. Revīzijā ir konstatēts, ka Latvijas Banka Mācību centrā strādājošo darbinieku skaitu kopš 2009.gada sākuma līdz 2010.gada 31.decembrim ir samazinājusi no 19 darbiniekiem uz 12 darbiniekiem.
50. Revīzijā ir konstatēts, ka nav dokumentēts amata vietu izvērtējums, sasaistot izveidotos amatus ar veicamajām funkcijām un darbinieku noslodzi.
51. Revīzijā ir konstatēts, ka 2010.gada 31.decembrī Mācību centrā bija 12 darbinieki, tajā skaitā vadītājs, vadītāja vietnieks, saimniecības vadītājs, saimniecības pārzinis, vecākais administrators, divi administratori, divi pavāri, viens pavāra palīgs un divi viesmīļi.
Secinājums
52. Tā kā nav izvērtētas Mācību centra amata vietas un darbinieku skaits, sasaistot tos ar veicamajām funkcijām un darbinieku noslodzi, iespējams, Latvijas Banka var optimizēt Mācību centra uzturēšanas izdevumus.
Ieteikums
53. Latvijas Bankai izvērtēt Mācību centra amata vietu un darbinieku skaita nepieciešamību, ņemot vērā bankas veicamās funkcijas.
Revīzijas grupas vadītāja,
vecākā valsts revidente Dz.Tripane
Valsts revidents J.Anspoks
SASKAŅOTS
Sektora vadītāja T.Mazbērziņa
Departamenta direktore L.Dimant
Kriminal.lv в Телеграме
