Мы публикуем сокращенный перевод данного письма на правах версии. Она в ближайшее время должна прозвучать на процессе. Полный вариант послания на языке оригинала — см. ниже.
За что убили бизнесменов
Версия обвинения в деле такова: Мартиньш Путниньш контролировал работу ООО Grupa Media, которой остались должны убитые бизнесмены Лусис и Айшпурс, а Вашкевича он попытался взорвать из мотивов мести, так как тот заморозил 0,5 млн латов на счетах компании.
В свою очередь первая жертва – Геннадий Передельский – по версии следствия, был готова рассказать Финансовой полиции о финансовых махинация Путниньша.
Однако сам он (Путниньш) считает, что в данном случае речь шла просто об избавлении от конкурентов. Вот что он пишет: «ООО Grupa Media начала работу в бизнесе по импорту мяса и предлагала самые низкие цены и самые выгодные условия на рынке по сравнению с конкурентами. Самый громкий случай избавления от конкурентов в отрасли мясопереработки – это дело о мангальсальской контрабанде. Там все было просто: мясо ввезли путем контрабанды, незаконно.
Однако в ООО Grupa Media импорт мяса происходил законным путем со всеми договорами и сопроводительными документами. Мартиньш Путниньш был юристом, обслуживающим эту фирму, который готовил сделки и давал консультации, без возможности влиять на работу предприятия, как бы это не пыталось доказать следствие. Предприятие юридически и фактически принадлежало Янсонсу и Передельскому».
«К тому же сам я работал на другом предприятии, а ООО Grupa Media было только клиентом этого предприятия», — подчеркивает автор письма и пишет далее:
«Согласно версии следствия, предприятия Лусиса и Айшпурса по запросу СГД перечислили деньги на счета СГД, а не на счета ООО Grupa Media, и поэтому были убиты.
Однако следователи не приняли во внимание то, что ООО Grupa Media и после этого случая продолжило сотрудничество с предприятиями Лусиса и Айшпурса, у них были новые договоры и поставки мяса».
О политических крышах на «мясном рынке»
Версия Путниньша по поводу этих событий такова: «Рынок переработки мяса в Латвии полностью управляется предприятиями, которые контролирует Народная партия. Они определяют цены и конъюнктуру рынка. Однако внезапно появился новый игрок, который предлагал цену ниже, условия – более выгодные. Предприятия Янсонса и Передельского разрушили привычный порядок на рынке переработки мяса и большой поток денег (в котором была заинтересована Народная партия, бывшая у власти и, возможно, премьер Айгас Калвитис лично, так как общеизвестен факт участия Калвитиса в бизнесе по переработке мяса). Финансовой полиции было дано распоряжение прекратить работу ООО Grupa Media, а позже – ликвидировать предпринимателей Лусиса и Айшпурса, чтобы напугать других бизнесменов на рынке переработки мяса, чтобы они не пытались сменить своих импортеров на более дешевых. Ведь из-за этого партийная касса могла потерять огромные доходы.
Позже было необходимо найти того, кого можно было бы обвинить в заказных убийствах. Вот общество и заинтриговали бандитами из Вильнюсской бригады и заказчиком Мартиньшем Путниньшем».
«Я пропаду, как Платацис»
И далее Путниньш указывает: «Допускаю, что Вашкевич был прямо заинтересован в выполнении распоряжений Народной партии в том, чтобы на контролируемый ею рынок не пускать конкурентов... Принимая во внимание все вышесказанное, можно сказать, что Вашкевич заказал Путниньша... Возможно, выйдя из тюрьмы, я пропаду без вести, как адвокат Вашкевича Айнар Платацис. Что общественности будет преподнесено как мое бегство и автоматически – как признание вины. А обвинительный приговор в деле объявят без меня».
Обвиняемых по делу бьют
Мартиньш Путниньш также указывает следующее:
«Сценарий физического воздействия на Эдгара Гулбиса применяется и в отношении обвиняемых в подрыве Вашкевича.
7 сентября 2010 года в месте заключения был избит обвиняемый в подрыве Вашкевича Эдгар Крогертс. Тюремные надзиратели нанесли ему телесные повреждения, возможен перелом ребра или трещина. Об этом есть заявление, и решается вопрос о начале уголовного процесса.
Стоит отметить, что в июне этого года также был подвергнут физическому воздействию и я сам, — пишет Мартиньш Путниньш. — Об этом в прессу была слита ложная информация о том, что я участвовал в тюремном бунте. Эта информация была искажена, так как после избиения я попал в карцер, а потом в тюремную больницу. Телесные повреждения были зафиксированы медицински, об упомянутом факте было начат уголовный процесс. Однако медицинская карточка с историей болезни более не находится в месте заключения, что свидетельствует о том, что она либо присоединена к уголовному дела, либо «пропала».
Оригинал письма. Mārtiņš Putniņš: Vaškevičs pasūtījis Putniņu?
Rudenī tiesa sāka skatīt Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma, Genādija Peredeļska, Aigara Lūša un Gata Aišpura slepkavību lietas. Apsūdzēts slepkavību pasūtīšanā ir Mārtiņš Putniņš, bet kā izpildītāji Lietuvas iedzīvotāji Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts. Izmeklēšanas versija ir tāda, ka Mārtiņš Putniņš ir kontrolējis SIA „Grupa Media” darbību, kurai palikuši parādā noslepkavotie uzņēmēji A.Lūsis un G.Aišpurs, bet V.Vaškevičs mēģināts uzspridzināt atriebības motīvu dēļ, jo iesaldējis 0.5 miljonus latu kompānijas kontos.
Savukārt pirmais upuris — Genādijs Peredeļskis, pēc izmeklēšanas versijas bijis gatavs pastāstīt Finansu policijai par Mārtiņa Putniņa finansiālajām mahinācijām un tāpēc arī ticis nogalināts.
SIA „Grupa Media” sāka darbību gaļas importa biznesā un piedāvāja gaļu par zemāku cenu un izdevīgākiem apmaksas noteikumiem nekā konkurenti esošajā gaļas pārstrādes tirgū. Skaļākais gaļas pārstrādes jomas konkurentu novākšanas gadījums bija Mangaļsalas kontrabandas lietā, kur viss bija vienkārši — gaļa tika ievesta kontrabandas ceļā un nelikumīgi, toties SIA „Grupa Media” gaļas imports notika oficiāli — ar līgumiem un pavaddokumentiem. Mārtiņš Putniņš bija šīs firmas apkalpojošais jurists, kurš sagatavoja juridiskos dokumentus darījumiem un sniedza konsultācijas, bez iespējām ietekmēt uzņēmuma darbību, lai kā izmeklēšana censtos pierādīt manu sakaru ar SIA „Grupa Media”, uzņēmums gan juridiski, gan faktiski piederēja E.Jansonam un G.Peredeļskim. Pie tam strādāju pavisam citā uzņēmumā, kurš specializējās ar juridiskās palīdzības sniegšanu un konsultēšanu, SIA „Grupa Media” bija tikai viens no šī uzņēmuma klientiem.
Izmeklēšanas versijā R.Lūša un G.Aišpura uzņēmumi pēc VID pieprasījuma ir pārskaitījuši finansu līdzekļus uz VID kontiem, nevis uz SIA „Grupa Media” kontiem un tāpēc tikuši nogalināti. Izmeklēšana nav ņēmusi vērā, ka SIA „Grupa Media” arī pēc šiem gadījumiem turpināja sadarbību ar R.Lūša un G.Aišpura uzņēmumiem, bija jauni līgumi un gaļas piegādes. Apsūdzētā jurista M.Putniņa versija par šiem notikumiem ir sekojoša: gaļas pārstrādes tirgu Latvijā pilnībā pārvaldīja Tautas partijas kontrolē esošie uzņēmumi, viņi noteica tirgus cenu un konjuktūru, pēkšņi tirgū ienāca jauns spēlētājs un piedāvāja gaļu par lētāku cenu ar izdevīgākiem maksājumu noteikumiem. E.Jansonam un G.Peredeļskim piederošais uzņēmums izjauca ierasto kārtību gaļas pārstrādes tirgū un lielās naudas plūsmas (kurās tieši bija ieinteresēta pie varas esošā Tautas partija, un, iespējams, tajā laikā esošais premjers Aigars Kalvītis pats personīgi, jo vispārzināms ir fakts par A.Kalvīša saistību ar gaļas pārstrādes biznesu), jo sāka pārvilināt dažus lielos nozares uzņēmējus ar saviem izdevīgākajiem iegādes noteikumiem. Finansu policijai tika dots rīkojums pārtraukt SIA „Grupa Media” darbību, bet vēlāk tika likvidēti uzņēmēji A.Lūsis un G.Aišpurs, par biedu citiem gaļas tirgus jomas uzņēmējiem, nemēģināt mainīt savus
importētājus pret lētāko un ērtāko SIA „Grupa Media”, kā rezultātā tiktu zaudēti milzīgi ienākumi partijas kasei. Vēlāk bija nepieciešams atrast kādu, kuru var apsūdzēt par šo pasūtījumu slepkavību izpildi un pasūtīšanu, savādāk sabiedrības acīs tas izskatītos ne pārāk glaimojoši tā jau ne pārāk spožajam Valsts policijas tēlam, vai vismaz pavilkt laiku un ieintriģēt sabiedrību ar bandītiem no Viļņas brigādes un slepkavību pasūtītāju M.Putniņu. Tas, ka Kriminālizmeklēšanas pārvaldē Slepkavību atklāšanas nodaļā tika izveidota speciāla
izmeklēšanas grupa vēl neko nenozīmē, jo Edgara Gulbja lietā tāpat tika izveidota izmeklētāju grupa 14 cilvēku sastāvā, kuri vienā balsī un 32 sējumos apgalvoja, ka V.Vaškeviča automašīnas spridzināšana ir E.Gulbja roku darbs.
Rezultātā ir izveidojusies situācija, ka ir nogalināts SIA „Grupa Media” valdes locekļa E.Jansona partneris, nogalināti divi uzņēmēji, kuri bija parādā E.Jansona uzņēmumam naudu un uzspridzināts Finanšu policijas šefs, kurš uzlika arestu uzņēmuma līdzekļiem, bet E.Jansons krimināllietā par krāpšanos ar nodokļiem lielos apmēros saņēma sodu gadu nosacītas brīvības atņemšanas un sniedza liecības pret M.Putniņu, kurš it kā ir stāstījis viņam, ka ir pasūtījis minētos uzņēmējus un uzspridzinājis V.Vaškeviču. E.Jansons savām paziņām stāstīja par M.Putniņu, kā minēto slepkavību pasūtītāju, lietā esošās galvenās liecības izriet tieši no lieciniekiem, kuri ir E.Jansona tuvi radinieki — sieva un brālis, kuriem E.Jansons stāstīja par to, ka pasūtītājs ir Mārtiņš Putniņš, kurš viņam par to ir pastāstījis. Nav grūti iedomāties, ka E.Jansona sieva un brālis sniegs tādas liecības, kādas viņiem prasīs E.Jansons. Motīvs E.Jansona darbībai ir acīmredzams: par nodokļu mahinācijām SIA „Grupa Media” īpašnieks tika cauri ar gadu nosacītas brīvības atņemšanas (kaut arī soda termiņam bija jāsākas no 5 gadiem reālas brīvības atņemšanas) un sniedza izmeklēšanai liecības, ka M.Putniņš ir slepkavību pasūtītājs nevis viņš. E.Jansons bieži stāstīja apkārtējiem, ka viņš ar slavenā autosportista Jāņa Vorobjova starpniecību nodeva naudu V.Vaškevičam, lai viņu kravas tiktu ielaistas Latvijā bez liekiem sarežģījumiem. Arī operatīvā informācija par V.Vaškeviča kontaktiem ar Aleksandru Kirilovu nekur atklātībā nav nonākusi un V.Vaškevičs tiesas priekšā noliedza pazīšanos ar šo cilvēku, kaut arī operatīvās izstrādes rezultātā ir vairākkārtīgi fiksētas viņu kopējās tikšanās reizes. Šāda informācija lietas izmeklēšanas gaitā izmeklētājus vispār neinteresēja, šie apstākļi pat netika pārbaudīti. G.Peredeļskis ļoti cītīgi sekoja sava partnera E.Jansona kopīgo uzņēmumu darbībai un prasīja regulāras atskaites par uzņēmumu darbību, šāda kontrole ļoti nepatika E.Jansonam. Arī G.Peredeļska sieva savās liecībās ir izteikusi aizdomas, ka pasūtītājs varētu būt tieši E.Jansons, ar mērķi kontrolēt kopējā pārziņā esošos uzņēmumus viens, kamēr izmeklēšanas pamatversija bija tāda, ka G.Peredeļska slepkavību ir pasūtījis viņa sievastēvs Viktors Gornaks, tādu versiju savās liecībās izteica arī nogalinātā G.Peredeļska māte, bet tad izmeklēšanai uzradās Mārtiņš Putniņš, kuram varēja inkriminēt pie reizes arī G.Peredeļska slepkavību. Pieņemu, ka arī V.Vašķevičs bija tieši ieinteresēts Tautas partijas rīkojuma izpildē par to,lai kontrolē esošajā Latvijas gaļas tirgū nelaistu konkurentus, bet to slepkavības izmeklēšana norakstīja uz SIA „Grupa Media” juristu, jo nekādu reālāku kandidatūru atrast nevarēja, bet uzņēmējam E.Jansonam atšķirībā no jurista M.Putniņa ir nauda, ko var iedot kādam par lietu „pareizu bīdīšanu”. Man tādas naudas nav un nekad nav bijusi, man liekas, ka tāpēc arī esmu apcietinājumā un aizdomās turamais, nevis, piemēram, SIA „Grupa Media” īpašnieks vai V.Vaškevičs. Vēl interesants moments lietā ir Jāņa Dauguļa un viņa bandas locekļa Alda Eihmaņa liecības manā lietā. Neilgi pēc šo recidīvistu aizturēšanas uzradās J.Dauguļa un A.Eihmaņa liecības, kurās viens no lietuviešiem esot pastāstījis, ka minēto slepkavību pasūtītājs ir Mārtiņš Putniņš. Uzskatu, ka izmeklēšana vienkārši kaut ko piedāvāja apmaiņā pret šādām liecībām, jo minētajiem lieciniekiem draudēja ilgi ieslodzījuma termiņi un iespējams viņi tādā veidā mēģināja panākt sev labumu. Tātad liecības, kurās ir apgalvots, ka es esmu pasūtītājs, pret mani ir snieguši tikai vienīgais loģiskais pasūtītājs E.Jansons, viņa sieva, brālis un J.Daugulis un viņa bandas loceklis, kuriem ir izdevīgi sadarboties ar izmeklēšanu visos jautājumos. Lielos vilcienos, izņemot šo cilvēku liecības, nekā cita konkrēta šajā lietā nav, viss pārējais ir balstīts tikai un vienīgi uz versijām un viedokļiem, to būs iespējams redzēt lietas iztiesāšanas gaitā. Tāpat kā pret E.Gulbi, pret mani no apsargu puses tika pielietots fizisks spēks un es nonācu cietuma slimnīcā. Par to ir ierosināta krimināllieta pret cietuma amatpersonām, bet tās rezultāts nav prognozējams. Sabiedrībai ar policijas preses sekretāra starpniecību tika sniegta nepatiesa informācija par manu līdzdalību cietumnieku sacelšanās gadījumā, par ko arī tiku fiziski ietekmēts un nokļuvu cietuma slimnīcā, tas neatbilst patiesībai un pret cietuma amatpersonām ierosinātās krimināllietas apstākļiem – šo notikumu laikā es atrados karcerī un ar dumpīgo kameru man vispār nav nekad bijis nekāds sakars. Arī pret apsūdzēto Edgaru Krogertu cietuma uzraugi nesen pielietoja fizisku ietekmēšanu, miesas bojājumi ir fiksēti, viņa advokāts par to tika informēts un iespējams pret cietuma amatpersonām tiks ierosināta vēl viena krimināllieta. Tātad būs jau 2 krimināllietas par fiziskiem bojājumiem apsūdzētajiem vienā lietā. Ņemot vērā augstāk rakstīto, tik pat labi var teikt, ka Vaškevičs ir pasūtījis M.Putniņu. Tas ļoti labi saskan arī ar apstākli, ka pret kādreizējo ONAP izmeklētāju Ruslanu Dervanu tika ierosināta krimināllieta, kurā figurēja Ināras Vilkastes un R.Dervana sarunas par naudu, kas samaksāta par Raimonda Štālberga lietas pareizu virzīšanu. Tas ir reāls pamatojums tam, ka arī šoreiz varēja notikt kukuļdošana ar mērķi „palīdzēt Volodjam” nav izslēdzams, ar to pašu var skaidrot arī Edgara Gulbja vai Raimonda Štālberga nedienas, tie paši cilvēki, kuri ir tiešie R.Dervana kolēģi, arī „izmeklēja” R.Štālberga, E.Gulbja un arī manu lietu. Viens no manas lietas galvenajiem operatīvās daļas izmeklētājiem Jānis Kāpostiņš saņemot darba algu apmēram 500Ls spēj uzturēt ģimeni Rīgas dzīvoklī un celt privātmāju Ķekavā. Interesants arī ir fakts, ka mēnesi pēc manas apcietināšanas ONAP šefs Leonīds Bogdanovs zaudēja darbu, bet viņam uzreiz atradās darbs V.Vaškeviča vadītajā VID Finansu policijā, pieņemu, ka tā bija kā samaksa par manu aizturēšanu, līdzīgi kā I.Vilkaste norēķinājās ar R.Dervanu par R.Štālberga apcietināšanu. Tāpat es pieņemu, ka V.Vašķeviča spridzināšana bija tikai, lai pabaidītu viņu vai arī V.Vaškevičs pats to organizēja. Tas tiešām izskatījās tā, jo profesionāli slepkavas diez vai pieļautu tādas kļūdas, lai bijušais VID Muitas kriminālpārvaldes bijušais šefs tiktu cauri ar apskādētu kāju, pie tam izmeklēšanā nav izskaidrota SAB darbinieka Aigara Sparāna atrašanās sprādziena vietā.
Lasot lietas materiālus, rodas priekšstats, ka daudzviet izmeklēšana tika balstīta uz pieņēmumiem, kuri netika pārbaudīti, piemēram, V.Vašķeviča spridzināšanas epizodē lietas materiālos tiek apgalvots, ka M.Putniņš atradās notikuma vietā, tomēr tajā laikā es atrados birojā, tam ir vairāki liecinieki un arī novērošanas kameru ierakstus varēja paskatīties, savukārt G.Peredeļska slepkavības laikā es ar apsūdzētajiem lietuviešiem E.Krogertu un S.Marčinski atrados Viļņā, un tam arī bija vairāki liecinieki un iespējas pieprasīt novērošanas kameru ierakstus no kluba, kurā mēs tajā laikā spēlējām biljardu, tomēr no izmeklēšanas puses tas netika darīts. Lietas materiālos vispār nav neviena tieša pierādījuma.
Pirmajā tiesas procesā parādījās dažas nianses, kas liek domāt, ka izmeklēšana nav ieinteresēta lietas ātrā iztiesāšanā. Prokurora prasība izskatīt lietu slēgtā tiesas sēdē bija saistīta ar nevēlēšanos sabiedrībai atklāt patiesos „izmeklētās” lietas apstākļus un nianses, nevis policijas preses sekretāra sagatavotos materiālus žurnālistiem. Jau pirmā tiesas sēde tika atlikta dēļ tā, ka krimināllieta nav iztulkota lietuviešiem saprotamā valodā, bet prokurors uzreiz pēc apsūdzības uzrādīšanas aizgāja atvaļinājumā, neizdarot visas kriminālprocesuālās darbības līdz galam. Maz ticams ir fakts, ka tik skaļā krimināllietā prokuratūra vienkārši „aizmirsa” iztulkot lietas materiālus apsūdzētajiem lietuviešiem, kā tas likumā pienākas zinot, ka drīz beidzas arī mans apcietinājumā turēšanas likumā noteiktais maksimālais termiņš. Es izteikšu pieņēmumu, ka atbrīvojoties no apcietinājuma es varu pazust bez vēsts līdzīgi, kā V.Vašķeviča advokāts Ainārs Platacis, ko sabiedrībai pasniegs kā manu bēgšanu un automātisku vainas atzīšanu, bet lietas notiesājošo spriedumu pasludinās bez manis.
E.Gulbja fiziskas ietekmēšanas scenārijs tiek pielietots arī pret pašreizējiem V.Vaškeviča spridzināšanas lietas apsūdzētajiem.
2010.gada 7.septembrī ieslodzījuma vietā piekauts V.Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētais Edgars Krogerts. Viņam ir cietuma apsargu radīti miesas bojājumi, iespējams ribas lūzums vai kaula plīsums, par minēto notikumu ir ziņots un tiek lemts par krimināllietas ierosināšanu.
Jāatzīmē, ka š.g. jūnijā tāpat tika fiziski ietekmēts arī lietā apsūdzētais Latvijas pilsonis Mārtiņš Putniņš, par ko presē tika nopludināta maldinoša informācija par Putniņa dalību cietuma streikā, kas bija vienkārši policijas preses centra sagrozīta
informācija, jo pēc piekaušanas Putniņš nokļuva cietuma karcerī un pēc tam sakarā ar miesas bojājumiem cietuma slimnīcā. Miesas bojājumi tika medicīniski fiksēti, par doto faktu ir ierosināta krimināllieta, arī M.Putniņa medicīniskā karte
ar slimību vēsturi neatrodas vairs ieslodzījumu vietā, kas liecina par to ka tā ir vai nu pievienota krimināllietai, vai arī „pazudusi”.
На фото: Мартиньш Путниньш, взорванная Subaru Владимира Вашкевича (LETA), Владимир Вашкевич.
Kriminal.lv в Телеграме
