Рассмотрим же подробнее этот пока уникальный судебный процесс.
Владелец: «Пришлось выбирать между ямой и грузовиком»
По словам хозяина VW Golf Variant, 4 мая 2006 года он ехал по ул. Гранита со скоростью 40 км в час. Яму он заметил заранее, но объехать её все же не смог – помешал грузовик, ехавший навстречу. Водителю пришлось выбирать: лобовое столкновение или яма. Он выбрал второе. Результат был печален, но не смертелен: пробитое правое переднее колесо и поврежденный диск.
Как и положено, о ДТП водитель немедленно сообщил «дорожникам» и в страховую компанию BTA.
Когда приехал иснпектор дорожной полиции, он зафиксировал показания водителя, а также характеристики ямы, которые оказались вполне впечатляющими: 1,1 м в ширину и 1,4 м в длину. Причем яма была доверху наполнена водой.
Поскольку автомобиль был застрахован в компании BTA (полис «KASKO ямы»), 11 мая 2006 года владелец машины прислал страховщикам счет из автосервиса. Починка обошлась ему в 88,23 лата.
Этот же счет страховая компания переслала в Рижскую думу с требованием оплатить. Ведь именно Рижская дума, по закону о об автодорогах, должна содержать их в порядке на территории Риги. Однако дума компенсировать расходы на ремонт отказалась. Страховщикам пришлось обратиться в суд.
Суд первой инстанции: «Как узнать, в какой яме лопнуло колесо?»
Суд первой инстанции иск отклонил, так как посчитал недоказанным факт того, что автомобиль пострадал именно из-за попадания в яму на ул. Гранита. Инспектор дорожной полиции, оформлявший происшествие, указал, что у ДТП нет свидетелей. К тому же, по словам хозяина машины, авария произошла в 13.50, но инспектор смог приехать на место ДТП только в 14.30. Так что вникать в дело полицейскому пришлось только со слов водителя.
В общем, как сказано в решении суда, «доказать причинно-следственную связь между ямой на ул. Гранита и поломкой GOLF VARIANT – никак невозможно». Таким образом суд встал на сторону Рижской думы и иск отклонил.
Суд второй инстанции: «Рижской думе придется платить!»
Истец обжаловал это решение. И уже Рижский окружной суд нашел прямую причинно-следственную связь между ямой на дороге, которую должна содержать Рижская дума, и пробитым колесом VW.
Суд второй инстанции постановил не только взыскать с ответчика (Рижской думы) 88,23 лата за ремонт машины, но и возместить страховщикам расходы на адвоката в размере 29,50 латов (в деле интересы BTA представлял Айварс Боровковс).
Но это решение вновь было оспорено истцом. На днях его пересматривал Сената Верховного суда. Однако сенаторы поддержали страховщиков, признав правоту за ними. Приговор отменен только в части оплаты их адвоката. В остальном решение суда второй инстанции вступает в законную силу.
Страховщики: «Это важный перцедент»
Почему это решение оказалось важным? «До сих пор требования страховых компаний по возмещению ущерба автомобилистов проходили с большим трудом. Фактически наказать латом нерадивого владельца дороги, будь то государство или самоуправление, можно было только после долгих судебных разбирательств. При этом даже положительные для пострадавшего решения постоянно оспаривались», — рассказала газете «Бизнес&Балтия» пресс-секретарь BTA Илва Приедниеце.
Теперь же ситуация в корне изменилась — наши судьи в будущем обязательно станут учитывать вердикт Верховного суда, поскольку он, говоря юридическим языком, является «источником судебного права». Так что впредь при разбирательствах шансы пострадавших аналогичным образом водителей или их страховщиков заметно вырастут.
Ежегодно в Латвии происходит около 3000 ДТП, вызванных плохим качеством дорог. По данным страхового общества IF, средний размер нанесенного машинам ущерба составляет 600 латов. То есть в год одни только колдобины «потребляют» 1,8 млн латов.
Решение суда тут же всколыхнуло рынок. Так, компания BTA с сегодняшнего дня реанимирует полис KASKO bedres, по которому машина страхуется не от всех рисков, а только от попадания в ямы или канализационные люки. Два года назад предприятие отказалось от продажи полисов именно из-за невозможности добиться в порядке регресса компенсаций от самоуправлений.
Между тем страховка раньше пользовалась большим успехом: она продавалась по символической цене 4 лата, и ее купили свыше 27 000 клиентов. По 500 случаям были выплачены компенсации в размере от 205 до 908 латов.
Ниже — текст приговора суда второй инстанции:
SPRIEDUMS
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Terjuhana,
tiesneši J.Freimanis, I.Jēkabsone,
ar sekretāri S.Beļaku,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA” prasībā pret Rīgas domi par zaudējumu piedziņu sakarā ar apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 1.februāra spriedumu.
Noklausoties tiesneses M.Terjuhanas ziņojumu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija
k o n s t a t ē j a:
Apdrošināšanas akciju sabiedrība (turpmāk tekstā – AAS) „BTA”, reģ.Nr. [..], vārdā tā pilnvarotā persona Aivara Borovkova Juridiskais birojs SIA „AB Grupa” cēla prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret Rīgas domi par zaudējumu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 4.maijā A. B., personas kods [..], piederošā vieglā automašīna GOLF VARIANT, valsts Nr.[..] (automašīnas valdītājs – A. Z., personas kods [..]) Rīgā, Granīta ielā .. iebrauca bedrē.
Minētā vieglā automašīna GOLF VARIANT bija apdrošināta AAS „BTA”: OCTA apdrošināšanas polise Nr.[..], KASKO bedres apdrošināšanas polise Nr.[..].
Norādīts, ka par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties tika paziņots Rīgas pilsētas ceļu policijai, kā arī AS „BTA Auto dienests”.
2006.gada 11.maijā AS „Transporta Informācijas Aģentūra” tika veikts automašīnas remonta izdevumus aprēķins Nr.[..].
Pamatojoties uz aprēķina datiem, automašīnas remonta izmaksas sastāda Ls 88,23.
Norādīts, ka 2006.gada 13.maijā prasītājs automašīnas GOLF VARIANT, valsts Nr.[..], īpašniekam A. B. izmaksāja atlīdzību Ls 88,23 apmērā.
2006.gada 22.maijā prasītāja pilnvarotā persona izstādīja pretenziju ar lūgumu kompensēt pieteicējam radušos zaudējumus Ls 88,23 apmērā. Pretenzija tika pamatota ar Ceļu satiksmes likuma 6.pantu, likuma „par autoceļiem” 1.pantu, likuma „Par pašvaldībām”15.pantu.
2006.gada 7.jūlijā tika saņemts atbildētāja atteikums kompensēt radušos zaudējumus.
Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1635.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu, Ceļu satiksmes likuma 6.pantu, likuma „Par autoceļiem” 1.panta otro daļu un 23.panta 1.punktu, likuma „Par pašvaldībām” 15.panta otro daļu, lūdz tiesu:
piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam Ls 88,23, kā arī visus ar tiesvedību saistītos izdevumus – samaksu par sniegto juridisko palīdzību Ls 29,50, valsts nodevu Ls 17,66, kopā Ls 135,39.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tika saņemti atbildētāja Rīgas domes paskaidrojumi sakarā ar prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst. Atbildētāja norāda, ka nav pierādīts fakts, ka automašīnas VW GOLF VARIANT, valsts Nr.[..], bojājumi, kuru remontam ir iztērēts Ls 88,23, ir radušies tieši iebraucot bedrē Rīgā, Granīta ielā. No Rīgas pilsētas Ceļu policijas jaunākā inspektora A.Grigorjeva sastādītā protokola 5.punkta izriet, ka aculiecinieku ceļu satiksmes negadījumam nav. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 27.panta otrās daļas 3.punktu , transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējams, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārds, uzvārds un adrese. Automašīnas vadītājs nav izpildījis šo pienākumu. Tāpat no apskates protokola izriet, ka negadījums noticis 13.50, bet policijas inspektors notika vietā ieradies 14.30., un attiecīgi notikuma aprakstu ir sastādījis, vadoties tikai pēc automašīnas vadītāja paskaidrojumiem.
Atbildētājs norāda, ka konkrētajā lietā nav pierādīts cēlonisks sakars starp nesalaboto Granīta ielās, Rīgā, segumu un konkrētajiem automašīnas VW GOLF VARIANT bojājumiem. Prasības pieteikuma izvirzītais apgalvojums, ka pastāv tiešs cēloniskais sakars, nav pamatots ne ar kādiem pierādījumiem.
Atbildētājs uzskata, ka nav pamatots arī lūgums piedzīt samaksu par sniegto juridisko palīdzību Ls 29,50. Civilprocesa likuma 44.pantā ir norādīti visi iespējamie ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kuri ir atlīdzināmi, un šajā pantā ir norādīti tikai izdevumi par advokāta palīdzību. Tā kā no lietas materiāliem neizriet, ka juridisko palīdzību ir sniedzis advokāts, tad izdevumus atlīdzināt nav pamata.
2007.gada 1.februārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, izskatot strīdu pēc būtības, nosprieda AAS „BTA” prasību par zaudējumu piedziņu noraidīt.
Pirmās instances tiesa atzina, ka lietas izskatīšanas gaitā nav apstiprinājušies prasības pieteikumā norādītie apstākļi, ka pastāv tiešs cēlonisks sakars starp atbildētāja kā ceļa pārvaldītāja pienākumu nepildīšanu (nesalaboto Granīta ielas, Rīgā, segumu) un zaudējumiem konkrētajā apdrošināšanas gadījumā. Tiesa secināja, ka prasītājs nav pierādījis ar pietiekošiem un ticamiem pierādījumiem, ka A. B. piederošās automašīnas GOLF VARIANT, valsts Nr.[..], bojājumi 2006.gada 4.maijā, kuru remontam iztērēti Ls 88,23, ir radušies tieši iebraucot bedrē Rīgā, Granīta ielā ...
Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza prasītājs.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apmērā, jo uzskata to par nemotivētu un norāda, ar kādiem pierādīšanas līdzekļiem ir pierādīta prasības pamatotība, un proti:
2006.gada 4.aprīlī uz ceļu satiksmes negadījumu Granīta ielā .., Rīgā, ieradās Rīgas pilsētas Ceļu policijas 2.bataljona jaunākais inspektors A.Grigorjevs, kurš par ceļu satiksmes negadījumu sastādīja Apskates protokolu, kā arī ceļu satiksmes negadījuma shēmu, kas ir neatņemama apskates protokola sastāvdaļā.
2006.gada 4.aprīļa Apskates protokolā PK Nr.[..] un ceļu satiksmes negadījuma shēmā fiksēts, ka;
1) ceļu satiksmes negadījums ir noticis 2006.gada 4.aprīlī Rīgā, Granīta ielā ..;
2) ceļu satiksmes negadījumā ir cietusī vieglā automašīna GOLF VARIANT, ar valsts Nr.[..], izlaiduma gads – 1994., tai tika bojāts priekšējais labais riteņa disks un riepa;
3) vieglā automašīna GOLF VARIANT, ar valsts Nr.[..]., atradās ceļu satiksmes notikuma vietā;
4) vieglā automašīna GOLF VARIANT, ar valsts Nr.[..], bija tehniskā kārtībā, ko apliecina tehniskās apskates uzlīme, tā bija apdrošināta;
5) bedre, kurā 2006.gada 4.aprīlī iebrauca vieglā automašīna GOLF VARIANT, ar valsts Nr.[..], bija līdz malām pilna ar ūdeni, tā bija 1,1 m plata un 1,4 gara;
6) vieglās automašīnas GOLF VARIANT, ar valsts Nr.[..], īpašnieks ir A. B., personas kods [..], bet 2006.gada 4.aprīlī to vadīja A. Z., personas kods [..].
Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais vieglās automašīnas vadītājs A. Z. sniedza rakstiskus paskaidrojumus, ka viņš brauca pa Granīta ielu 2006.gada 4.aprīlī ap plkst. 13.50. ap aptuveno ātrumu 40 km/h, pamanīja bedri, bet nespēja to apbraukt, jo pretim brauca smagā automašīna, kā rezultātā, iebraucot bedrē, pārsita priekšējo labo riteni un sabojāja disku.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka šo svarīgos un būtiskos Rīgas pilsētas ceļu policijas 2.bataljona jaunākā inspektora A.Grigorjeva un vieglās automašīnas vadītāja A. Z. apstiprināto faktus pirmās instances tiesa neņēma vērā.
Norāda, ka 2006.gada 4.aprīlī uz ceļu satiksmes negadījumu Granīta ielā .., Rīgā, ieradās prasītājs speciāli izveidota struktūra – „BTA Auto Dienests”, kas radīts tieši tāpēc, lai sniegtu palīdzību autovadītājiem noformēt dokumentus par ceļu satiksmes negadījumu, un tās speciālists R.Rībens, kurš par ceļu satiksmes negadījumu sastādīja ceļu satiksmes negadījuma apskates aktu un skici, kā arī nofotografēja gan uz Granīta ielās pie nama Nr... esošo bedri, gan bojāto automašīnu. Šos faktus pirmās instances tiesa arī neņēma vērā.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz prasību apmierināt un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam Ls 88,23, kā arī visus ar tiesvedību saistītos izdevumus – samaksu par sniegto juridisko palīdzību Ls 29,50, valsts nodevu Ls 17,66, kopā Ls 135,39.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis Uldis Papans apelācijas sūdzību un prasību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem. Paskaidrojumos viņš apstiprināja apelācijas sūdzībā norādīto, kā arī papildus paskaidroja, ka tiesā ir iesniegti visi iespējamie pierādījumi – foto, apskates protokoli, detalizēta notikuma vietas shēma – un prasītājam nav saprotams, kādiem vēl pierādījumiem jābūt, lai pierādītu prasības pieteikumā norādītos apstākļus.
Rīgas domes pilnvarotais pārstāvis Jānis Šnore apelācijas sūdzību un prasību neatzina par pamatotām. Paskaidroja, ka visi atbildētāja argumenti ir izklāstīti rakstveida paskaidrojumos.
Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka AAS „BTA” prasība pret Rīgas domi par zaudējumu piedziņu ir pamatota un apmierināma. Civillietu tiesu kolēģijas apsvērumi ir sekojoši.
Tika konstatēts, ka nepastāv strīds par to, ka 2006.gada 4.maijā Rīgā, Granīta ielā pie nama Nr..., uz ceļa seguma atrodās bedre.
Nav strīda arī par to, ka atbildību par ceļu uzturēšanu Rīgas pilsētas teritorijā nes Rīgas pašvaldība. Minētais izriet no likuma „Par autoceļiem” 1.panta otrās daļas, kas paredz, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes; no likuma „Par autoceļiem” 23.panta, kas nosaka, lai nodrošinātu satiksmes drošību, kā arī ceļu saglabāšanu, valsts ceļu dienestam un ceļu īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darba kompleksu, lai tiktu nodrošināta satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām; no likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkta, kas paredz, ka pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole, pretplūdu pasākumi, kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana); no Ceļu satiksmes likuma 6.panta pirmās daļas , kas nosaka ceļa pārvaldītāja pienākumus, t.sk., nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai.
Sakarā ar izmaksām vieglās automašīnas VW GOLF VARIANT, valsts Nr.[..], remontam, tās īpašniekam A. B., personas kods [..], AAS „BTA” kā apdrošinātājs 2006.gada 13.aprīlī ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību Ls 88,23 apmērā, kas apstiprināts ar maksājuma uzdevumu Nr.[..] (l.l.15).
Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.pants nosaka, ka apdrošinātājs, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvības, veselībai un fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmuma nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.
Prasītājs vēršas ar prasību pret atbildētāju, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību sakarā ar A. B. izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību Ls 88,23.
Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Civillikuma 1772.pants paredz, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Lietā zaudējumu piedziņai jākonstatē četrus priekšnoteikumus, kas veido civiltiesiskās atbildības pamatu: 1) prettiesisku rīcību (darbību vai bezdarbību), 2) nodarītāja vainu, 3) zaudējumu esamību un to apmēru, 4) cēlonisko sakaru starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem. Nepastāvot vienlaicīgi kādam no šiem priekšnoteikumiem, nevar iestāties civiltiesiskā atbildība.
Lietā pastāv strīds par to, vai vieglās automašīnas VW GOLF VARIANT, valsts Nr.[..], bojājumi, kuru novēršanai bija nepieciešams remonts par summu Ls 88,23 ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja prettiesisku rīcību, kas izpaužas, ka ar likumu uzlikto pienākumu nepildīšana, nenodrošinot ceļu uzturēšana tādā kārtībā, lai nodrošinātu satiksmes drošību. Par citiem apstākļiem strīds nepastāv.
Pirmās instances tiesa nav saskatījusi pamatu secinājumam, kas pastāv tiešs cēlonisks sakars starp atbildētāja pienākumu nepildīšanu un zaudējumiem.
Vērtējot prasītāja argumentus, kas ir izteikti apelācijas sūdzībā tika konstatēts sekojošs.
Lietas materiālos atrodas Ceļu policijas sastādītā 2006.gada 4.aprīļa apskates protokola kopija (l.l.41-44), no kura izriet, ka Rīgas 2.bataljona jaunākais inspektors A.Grigorjevs veica notikuma vietas apskati Granītu ielā pie nama Nr... no plkst.14.30 līdz 15.20, konstatējot automašīnai VW Golf [..], kas atrodas notikuma vietā, bojājumus: priekšējais labais riteņu disks, priekšēja labā riepa. Policijas darbinieks ir fiksējis automašīnas vadītāja A.Z. paskaidrojumus par to, ka braucot par Granīta ielu 04.04.2006 ap plkst.13.50. viņš pamanīja bedri, kuru nesanāca apbraukt, jo pretim brauca smagā automašīna, ka rezultāta iebraucot bedrē pārsista priekšējo labo riteni un salauzīja disku. Ir sastādīta arī notikuma vietas shēma, kurā ir atzīmēta bedre 1,4 m x 1,1m izmērā un blakus stāvošā automašīna.
Bez tam lietas materiālos atrodas fotoattēli no notikuma vietas (l.l.11-13), kuros ir redzama gan bedre uz ceļa seguma, gan automašīna VW VARIANT, valsts Nr.[..], ar pārsisto riepu. Kā ir saprotams no prasības pieteikuma un apelācijas sūdzības fotografēšanu ir veicis AS „BTA Auto Dienests” speciālists R.Rībens, kas bija izbraucis uz notikuma vietu. Minētais speciālists sastādīja savu ceļa satiksmes negadījuma apskates aktu (l.l.50), kurā ir iekļauta ceļu satiksmes negadījuma skice. Skicē ir attēlota bedre uz Granīta ielas un blakus bedrei stāvošā automašīna.
Civillietu tiesu kolēģija, atšķirība no pirmās instances tiesas, uzskata, ka ar minētiem pierādījumiem ir pierādīts cēlonisks sakars starp atbildētāja pienākumu nepildīšanu un zaudējumiem, kas nodarīti prasītājam. Civillietu tiesu kolēģijai, novērtējot minētos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas par to, ka bojājumi automašīnai VW VARIANT, ir radušies iebraucot bedrē uz ceļa seguma Rīgā, Granīta ielā pie nama Nr... pie prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma. No atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama zaudējumu summa sakarā ar automašīnas VW VARIANT, valsts Nr.[..], bojājumiem Ls 88,23.
Tika konstatēts, ka prasītājs ir samaksājis par juridiskās palīdzības sniegšanu lietā Aivara Borovkova juridiskajam birojam SIA „AB Grupa” Ls 29,50. Juridiskā palīdzība tika sniegta saskaņā ar 2006.gada 3.jūlija līgumu par juridisko palīdzību (l.l.33). Samaksas veikšanu apliecina 2006.gada 18.decembra maksājuma uzdevums Nr.33348 (l.l.52).
Atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumus pareizi norādīja uz to, ka šos prasītāja izdevumus nevar attiecināt pie izdevumiem, kas saistīti ar lietas vešanu, jo Civilprocesa likuma 44.pantā tika dots ar lietas vešanu saistīto izdevumu izsmeļošs saraksts un tajā tika paredzēts atlīdzināt izdevumus advokāta palīdzības samaksai, nevis izdevumus juridiskās palīdzības samaksai.
Tajā pašā laikā Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka minētos prasītāja izdevumus juridiskās palīdzības samaksai var attiecināt pie zaudējumiem plašā nozīmē.
Tas apstāklis, ka prasītājs prasības pieteikumā, pieprasot piedzīt no atbildētāja Ls 29,50, nav minējis vārdu „zaudējumi” un nav atsaucies uz Civillikuma 1770.-1779.pantu, nevar būt par iemeslu prasības noraidīšanai šajā daļā, jo no prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, kas veido prasības pamatu, nepārprotami izriet, ka AAS „BTA” ir radušies zaudējumi juridiskās palīdzības samaksai atbildētāja prettiesiskās rīcības rezultātā. Savukārt attiecīgas tiesību normas piemērošana ir tiesas kompetencē, jo tiesa, izvērtējot faktus, uz kuriem pamatots prasījumus, saista tos ar konkrētas tiesību normas hipotēzi.
Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka Ls 29,50, kas samaksāti par juridiskās palīdzības sniegšanu, ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītajam kā zaudējumi plašā nozīmē. Kopā no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami zaudējumi Ls 117,23 apmērā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
AAS „BTA” ir samaksājusi par prasības iesniegšanu tiesā valsts nodevu Ls 17,66 (l.l.7), par apelācijas sūdzības iesniegšanu tiesā valsts nodevu Ls 8,83 (l.l.63). Minētās summas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, arī ir piedzenamas no atbildētāja par labu prasītājam.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 5.p., 41.p.1.d., 93.p., 97.p., 192.p., 193.p., 432.p., 433.p., Civillietu tiesu kolēģija
n o s p r i e d a:
Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA” prasību pret Rīgas domi par zaudējumu piedziņu apmierināt.
Piedzīt no Rīgas domes, reģ.NR.[..], par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai „BTA”, reģ.Nr.[..], zaudējumus Ls 117,23, kā arī tiesas izdevumus sakarā ar samaksāto valsts nodevu Ls 26,49, kopā piedzīt Ls 143,72.
Noteikt Rīgas domei termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja: (paraksts) M.Terjuhana
Tiesneši: (divi paraksti) J.Freimanis I.Jēkabsone
Kriminal.lv в Телеграме
