6 Мая 2024 18:58
Новости
  23:16    25.10.2010

Скандал с пиаром «интеллигентной Риги»: компания Флика проиграла 150 000 (документ) (1)

Скандал с пиаром «интеллигентной Риги»: компания Флика проиграла 150 000 (документ) <span class="comment-count">(1)</span>
Сегодня суд Центрального района Риги вынес приговор компании Rīgas кongresu birojs, которая попыталась заработать на рекламе Риги для «интеллигентных» туристов. Фирме, председателем правления которой является президент авиакомпании Air Baltic Бертольд Флик, придется заплатить по иску 153 221 латов.

Судья Гайлите постановила: ответчик нарушил сразу несколько законов, поэтому вынужден будет покрыть убытки по крупному заказу министерству экономики.

235 тысяч для победителя

Предыстория этого скандала такова. В 2008 г, когда министром экономики был Каспар Герхардс («ТБ»/ДННЛ). Его ведомство обратилось к правительству с просьбой в срочном порядке выделить 300 тыс. латов из средств от приватизации на рекламу и продвижение туристической отрасли Латвии за границей.

Возражений со стороны правительства не последовало, Минэкономики получило деньги. И конкурс на государственный заказ выиграла фирма Rīgas kongresu birojs, которая  оказалась единственной заявленной претенденткой. В итоге, компания получила 80% от суммы заказа — 235 тыс. латов и начала работать.

Как компания нарушила договор

Rīgas кongresu birojs должно было провести для министерства экономики целый ряд мероприятий, которые были призваны привлечь в Латвию интеллигентных туристов вместо «писающих британских мальчиков». Кроме семинаров и конференций фирма пообещала сделать видеоклипы и информационные буклеты.

Время шло, но и через 8 месяцев с момента получения денег Rīgas кongresu birojs не смогло вписаться в график. Когда время договора уже заканчивалось, Rīgas кongresu birojs полностью успело устроить только одно мероприятие, четыре не довело до конца, а еще к четырем вообще не приступало.

Министерство экономики "вошло в положение" и предоставило компании отсрочку по выполнению договора. Но и в новые сроки  Rīgas кongresu birojs тоже не уложилось. После этого договор был разорван. Дело перешло в предсудебную стадию.

Переписка и нарушения закона

После этого  Rīgas кongresu birojs и министерство экономики вступили в затяжную переписку. Представители фирмы пытались убедить чиновников, что все деньги были истрачены правильно и просили о дополнительном времени для выполнения условий договора. Однако министерство на уступки не пошло, потому что заметило целый ряд нарушений законодательства. В частности,  фирма Rīgas кongresu birojs допустила нарушения в законах о бухгалтерии и оформлении документов. После чего договор был расторгнут в одностороннем порядке.

В итоге в суд Центрального района Риги был подан иск на 128 272,90 латов. На остальную сумму из 235 тыс. латов аванса  Rīgas кongresu birojs предоставила документы, подтверждающие целевое использование средств. Кроме остатка аванса минэкономики потребовало заплатить проценты, прописанные в договоре за своевременное неисполнение работ.

Ответчик проигнорировал суд

Компания Rīgas кongresu birojs в своих объяснениях суду настаивала: министерство экономики не могло в одностороннем порядке расторгнуть договор.

Свою же работу Rīgas кongresu birojs оценило, как вполне удовлетворительную. По мнению представителей компании, выполненная ей работа позволит в ближайшее время принести экономике страны, как минимум 10 млн латов.

Однако на первое заседание суда по этому делу никто из  Rīgas кongresu birojs в суд  так и не явился. Процесс перенесли на октябрь, а фирму оштрафовали.

Приговор: иск удовлетворить

Сегодня судья  Гайлите огласила приговор по этому делу. Претензии минэкономики признаны полностью обоснованы. Фирме  Rīgas кongresu birojs поручено полностью оплатить сумму иску, плюс возместить все судебные издержки.

Если компания Rīgas кongresu birojs не оспорит этот приговор, то она будет вынуждена расстаться с 153 221 латов. Из них 148 266 латов – сумма иска, а 4954.44 судебные расходы.

В министерстве довольны

Пресс-секретарь минэкономики Эвита Урпина сообщала kriminal.lv, что в министерстве удовлетворены приговором суда. Через 20 дней, когда решение вступит в силу (если  его не оспорят) может решаться вопрос о взыскании денег с Rīgas кongresu birojs.

P.S. Бертольд Флик, который является председателем правления Rīgas кongresu birojs взял паузу до получения полного текста приговора и пока комментариев не дает.

Полный текст приговора

 

IZRAKSTS

Lieta Nr. C27191909

Arhīva Nr. C-0658-10/2

 

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2010.gada 25. oktobrī.

 

 

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa

šādā sastāvā : tiesnese V.Gailīte

ar sekretāri S.Egļukalni,

piedaloties prasītājas pilnvarotiem pārstāvjiem S.Rubenei, A.Sablukam, G.Pāvulei, 2010. gada 13. un 25. oktobrī atklātās tiesas sēdēs Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja civillietu Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prasībā pret biedrību ,,Rīgas kongresu birojs” par zaudējumu piedziņu,

 

konstatēja:

prasītāja Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā cēlusi prasību pret atbildētāju biedrību ,,Rīgas kongresu birojs” par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju (turpmāk tekstā „Prasītājs”) un Biedrību ,,Rīgas kongresu birojs” (turpmāk tekstā „Atbildētājs”) 2008.gada 11.augustā tika noslēgts līdzdarbības līgums ,,Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu tūrisma attīstības jomā” (turpmāk tekstā ,,Līgums”).

Līguma 1.punktā, Atbildētājs apņēmās īstenot pasākumu kopumu Latvijas konferenču un korporatīvo pasākumu veicināšanai atbilstoši Līguma pielikumā Nr.l (turpmāk tekstā ,,Darba uzdevums”) norādītajam pasākumu uzskaitījumam un norādītā finansējuma ietvaros.

Kopējais Prasītajā finansējuma apmērs tika noteikts LVL 294 000 apmērā. Atbilstoši Līguma 3.punktam šo finansējumu Atbildētājam bija pienākums iztērēt Līguma l.punktā noteikto mērķu īstenošanai atbilstoši Darba uzdevumam un Līguma pielikuma Nr.2 (turpmāk tekstā „Izdevumu tāme”) nosacījumiem.

Prasītājs saskaņā ar Līguma 15.1.punkta prasībām 2008.gada 13.augustā samaksāja Atbildētājam avansa maksājumu LVL 235 200 apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums.

2008.gada 23.oktobrī Līguma 25.punktā noteiktajā kārtībā Līgums tika grozīts, parakstot papildvienošanos Nr.2 (turpmāk tekstā ,,Papildvienošanās”). Saskaņā ar Papildvienošanās noteikumiem tika pagarināts termiņš Līgumā norādīto pasākumu īstenošanai līdz 2009.gada 27.februārim, kā arī noteikts, ka gala atskaišu iesniegšanas termiņš ir divu nedēļu laikā pēc pēdējā pasākuma īstenošanas, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 16.martam.

Prasītājs, izvērtējis visu Atbildētāja gan sākotnēji, gan vēlāk papildus iesniegto dokumentāciju, ar 2009.gada 27.marta vēstuli informējis Atbildētāju par konstatētajām nepilnībām un neatbilstībām atskaitē par finanšu izlietojumu, reklāmas materiālos, kā arī iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (atsevišķus maksājumus apstiprinošu dokumentu neesamība, iesniegto materiālu neatbilstība 1996.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” un likumam ,,Par grāmatvedību”, profesionālā konferenču tūrisma brošūras eksemplāru atsevišķajās valodās neesamība u.c.), lūdzot līdz 2009.gada 8.aprīlim iesniegt Prasītājam detalizētus un atbilstošus atskaiti un dokumentus par finansējuma izlietojumu, kā arī precizēt atskaiti par dalību izstādē, lai Prasītājs varētu pieņemt lēmumu par izdevumu kompensēšanu. 2009.gada 8.aprīlī, 9.aprīlī, kā arī 15.aprīlī Atbildētājs iesniedza papildu dokumentāciju . Tomēr arī šī dokumentācija neapliecināja to, ka visi Darba uzdevumā paredzētie pasākumi būtu bijuši izpildīti. No Atbildētāja iesniegtajām atskaitēm uz 2009.gada 15.aprīli bija redzams, ka pilnībā īstenota ir tikai viena aktivitāte (EIBTM izstāde), četras ir īstenotas daļēji, bet vēl četras nav vispār īstenotas.

Prasītājs ar 2009.gada 20.aprīla vēstuli paziņoja Atbildētājam par Līguma vienpusēju izbeigšanu ar 2009.gada 22.maiju, pamatojoties uz Līguma 27.punkta nosacījumiem. Minētajā vēstulē, balstoties uz Līguma 10.l punktu, Prasītājs pieprasīja Atbildētājam atmaksāt LVL 175 840,85 un kavējuma procentus LVL 2 465,61 līdz 2009.gada 20.maijam.

Balstoties uz dokumentiem, kurus Atbildētājs bija iesniedzis Prasītājam papildus, Prasītājs ar 2009.gada 17.jūnija vēstuli informēja Atbildētāju par pārrēķinātās Prasītājam atmaksājamās summas apmēru — LVL 128 990,30, nosakot 2009.gada 30.jūniju par termiņu minētās summas un kavējuma procentu samaksai. Tomēr prasītājs uzsver, ka Līgums tika izbeigts ar 2009.gada 20.aprīļa vēstuli un uzskatāms par izbeigtu ar 2009.gada 22.maiju, līdz ar ko šajā sakarā nevar būt nekādas diskusijas par jebkādu turpmāku Līguma izpildi.

Atbildētājam saskaņa ar Civillikuma un Līguma noteikumiem ir pienākums šos zaudējumus, kas Prasītājam ir jau cēlušies, atlīdzināt pilnā apmērā.

Līguma 22.punktā noteikts, ka gadījumā, ja Atbildētājs neizpilda savas saistības Līgumā norādītajos termiņos, Prasītājs ir tiesīgs pieprasīt no Atbildētāja kavējuma procentus par katru nokavēto dienu 0,1 % apmērā no Līguma summas.

Prasītājs aprēķinājis kavējuma procentus par laiku no 2009.gada 16.marta (gala atskaišu par pasākumu īstenošanu iesniegšanas termiņš) līdz 2009.gada 22.maijam (Līguma izbeigšanas datums), tādējādi par 68 kavējuma dienām. Kopējā kavējuma procentu summa ir LVL 19 992 (LVL 294 dienā x 68 dienas).

Prasītājs lūdz piedzīt no biedrības ,,Rīgas kongresu birojs” par labu Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai zaudējumus LVL 128 272,90, kā arī kavējuma procentus LVL 19 992,00 apmērā, tādējādi kopā LVL 148 264,90 un tiesāšanās izdevumus LVL 1434,80.

Tiesas sēdē prasītājs, bez tam, lūdz piedzīt arī izdevumus advokāta palīdzības samaksai LVL 3519,64 apmērā.

Atbildētāja — biedrība ,,Rīgas kongresu birojs” tiesai saskaņā ar Civilprocesa 148. panta noteikumiem rakstveida paskaidrojumus iesnieguši 2009. gada 7. oktobrī. Minētajos paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst, ka biedrība ,,Rīgas kongresu birojs" ir iesniegusi atskaiti par potenciālo kongresu piesaisti, kas Latvijas ekonomikā tuvāko gadu laikā varētu ienest vismaz 10 miljonus latu. Atbildētājas darbība bijusi mērķtiecīga un uz rezultātu vērsta. Atbildētāja savos paskaidrojumos izteica apgalvojumu par to, ka Prasītājam par Līguma izbeigšanu bija jāpieņem administratīvs akts (lēmums), norādot, ka Atbildētāja nepilda Līgumā noteiktās saistības. Šādu lēmumu Atbildētāja būtu bijusi tiesīga pārsūdzēt Administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētājas biedrības ,,Rīgas kongresu birojs” pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Nekādi iesniegumi vai lūgumi no atbildētājas tiesai nav iesniegti, arī pārstāvja neierašanos attaisnojoši dokumenti tiesā nav iesniegti.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis nebija ieradies, kaut gan atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmo daļu tika paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu. Atbildētāja ir komercreģistrā ierakstīta juridiska persona, kuras komercreģistrā reģistrētā juridiskā adrese ir adrese, kas norādīta prasības pieteikumā. No Tiesu informācijas sistēmas un lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja komersantam tiek sūtīta vēstule uz komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi, tad uzskatāms, ka komersants šo vēstuli ir saņēmis, ja nosūtītājs var dokumentāri pierādīt, ka šāda nosūtīšana veikta. Aicināt uz tiesas sēdi ar sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” atbildētāju, kurš ir juridiska persona, Civilprocesa likuma noteikumi neparedz. Minēto apstākļu dēļ uzskatāms, ka atbildētājs par tiesas sēdes vietu un laiku ir bijis informēts pienācīgā kārtā un tālab tiesa atzīst, ka ir iespējama lietas izskatīšana atbildētāja prombūtnē.

Bez tam, jau 2009. gada 21. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņēmusi lēmumu uzlikt biedrībai ,,Rīgas kongresu birojs” naudas sodu par neierašanos uz tiesas sēdi un atlikusi lietas izskatīšanu procesa dalībnieka – atbildētājas neierašanās dēļ.

Atbildētāja nav darījusi zināmus pārstāvja neierašanās iemeslus, tiesa atzīst atbildētāja pārstāvja neierašanos par neattaisnotu un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nolemj lietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 209., 210. pantu nav pamata atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesas sēdē prasītājas visi pārstāvji uzturēja prasību saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un argumentiem , iesniedzot tiesā rakstveida paskaidrojumus, kas pievienoti lietai.

Noklausoties prasītāja pārstāvju paskaidrojumus, kā arī pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma saskaņā ar sekojošiem

motīviem:

Lietā nav strīda un atbildētāja savos rakstveida paskaidrojumos apstiprina, ka starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Biedrību ,,Rīgas kongresu birojs” 2008.gada 11.augustā tika noslēgts līdzdarbības līgums ,,Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu tūrisma attīstības jomā”.

Minētais līgums nav apstrīdēts un saskaņā ar Līguma 1.punktu, Atbildētājs apņēmās īstenot pasākumu kopumu Latvijas konferenču un korporatīvo pasākumu veicināšanai atbilstoši Līguma pielikumā Nr.l norādītajam pasākumu uzskaitījumam un norādītā finansējuma ietvaros.

Kopējais Prasītajā finansējuma apmērs tika noteikts LVL 294 000 apmērā. Atbilstoši Līguma 3.punktam šo finansējumu Atbildētājam bija pienākums iztērēt Līguma l.punktā noteikto mērķu īstenošanai atbilstoši Darba uzdevumam un Līguma pielikuma Nr.2 nosacījumiem.

Kā izriet no prasītāja pārstāvju paskaidrojumiem un tiesai iesniegtajiem pierādījumiem, tad Prasītājs saskaņā ar Līguma 15.1.punkta prasībām 2008.gada 13.augustā samaksāja Atbildētājam avansa maksājumu LVL 235 200 apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums.

2008.gada 23.oktobrī Līguma 25.punktā noteiktajā kārtībā Līgums tika grozīts, parakstot papildvienošanos Nr.2 (turpmāk tekstā ,,Papildvienošanās”). Saskaņā ar Papildvienošanās noteikumiem tika pagarināts termiņš Līgumā norādīto pasākumu īstenošanai līdz 2009.gada 27.februārim, kā arī noteikts, ka gala atskaišu iesniegšanas termiņš ir divu nedēļu laikā pēc pēdējā pasākuma īstenošanas, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 16.martam.

Prasītājs, izvērtējis visu Atbildētāja gan sākotnēji, gan vēlāk papildus iesniegto dokumentāciju, ar 2009.gada 27.marta vēstuli informējis Atbildētāju par konstatētajām nepilnībām un neatbilstībām atskaitē par finanšu izlietojumu, reklāmas materiālos, kā arī iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (atsevišķus maksājumus apstiprinošu dokumentu neesamība, iesniegto materiālu neatbilstība 1996.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” un likumam ,,Par grāmatvedību”, profesionālā konferenču tūrisma brošūras eksemplāru atsevišķajās valodās neesamība u.c.), lūdzot līdz 2009.gada 8.aprīlim iesniegt Prasītājam detalizētus un atbilstošus atskaiti un dokumentus par finansējuma izlietojumu, kā arī precizēt atskaiti par dalību izstādē, lai Prasītājs varētu pieņemt lēmumu par izdevumu kompensēšanu. 2009.gada 8.aprīlī, 9.aprīlī, kā arī 15.aprīlī Atbildētājs iesniedza papildu dokumentāciju . Tomēr arī šī dokumentācija neapliecināja to, ka visi Darba uzdevumā paredzētie pasākumi būtu bijuši izpildīti.

V isiem Darba uzdevumā norādītajiem pasākumiem atbilstoši pasākumu īstenošanas termiņa pagarinājumam, kas tika ietverts Papildvienošanās, bija jābūt īstenotiem līdz 2009.gada 27.februārim (gala atskaitei par visiem īstenotiem pasākumiem bija jābūt iesniegtai līdz 2009.gada 16.martam), tomēr no Atbildētāja iesniegtajām atskaitēm uz 2009.gada 15.aprīli ir redzams, ka pilnībā īstenota ir tikai viena aktivitāte (EIBTM izstāde), četras ir īstenotas daļēji, bet vēl četras nav vispār īstenotas.

Kā redzams, iepriekš minētie apstākļi veidoja būtisku un ilgstošu Līguma pārkāpumu no Atbildētāja puses.

Līguma 12.punkts noteica, ka konstatējot Līguma nepienācīgu izpildi no Atbildētāja puses, lai sasniegtu Līguma l.punktā minētos mērķus, Prasītājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no konstatācijas brīža rakstveidā iesniedz Atbildētājam pretenzijas par Līguma nosacījumu neizpildi. Bez tam, Līguma 12.punktā bija noteikts, ka Atbildētājam 10 darba dienu laikā no Prasītāja pretenzijas saņemšanas ir jāsniedz paskaidrojumi par attiecīgajām no Prasītāja puses izvirzītajām pretenzijām. Tomēr, ja Prasītājs neuzskata Atbildētāja paskaidrojumus par pamatotiem, tad 10 darba dienu laikā pēc paskaidrojumu saņemšanas Prasītājs brīdina Atbildētāju par Līguma izbeigšanu.

Par Prasītāja pretenzijām par Līguma nosacījumu neizpildi ir iesniegta Prasītāja 2009.gada 13.februāra vēstule ,,Par dalību izstādē EIBTM”, kurā tika norādīts uz nepilnībām iesniegtajos dokumentos un lūgts papildināt atskaiti atbilstoši Līgumā un tā pielikumos norādītajam, kā arī 2009.gada 27.marta vēstule par konstatētajām nepilnībām un neatbilstībām atskaitē par finanšu izlietojumu, reklāmas materiālos, kā arī iesniegtajos attaisnojuma dokumentos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir atzīstams, ka Prasītājs bija pilnībā izpildījis tam ar Līgumu uzlikto pienākumu iesniegt Atbildētājam pretenzijas par Līguma nosacījumu neizpildi, pieprasot un dodot terminu Atbildētājam novērst Līguma pārkāpumus.

Civillikuma 1589.p. nosaka trīs izņēmumus, kad vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama, paredzot, cita starpā, ka vienpusēja atkāpšanās pielaižama, ja šāda tiesība noteikti pielīgta.

Līguma 27.punktā katrai no pusēm tika paredzētas tiesības izbeigt Līgumu, brīdinot otru pusi vismaz 30 kalendārās dienas iepriekš, ja netiek pildītas Līgumā noteiktās saistības.

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs ar 2009.gada 20.aprīla vēstuli paziņoja Atbildētājam par Līguma vienpusēju izbeigšanu ar 2009.gada 22.maiju, pamatojoties uz Līguma 27.punkta nosacījumiem. Minētajā vēstulē, balstoties uz Līguma 10.l punktu, Prasītājs pieprasīja Atbildētājam atmaksāt LVL 175 840,85 un kavējuma procentus LVL 2 465,61 līdz 2009.gada 20.maijam.

Balstoties uz dokumentiem, kurus Atbildētājs bija iesniedzis Prasītājam papildus, Prasītājs ar 2009.gada 17.jūnija vēstuli informēja Atbildētāju par pārrēķinātās Prasītājam atmaksājamās summas apmēru — LVL 128 990,30, nosakot 2009.gada 30.jūniju par termiņu minētās summas un kavējuma procentu samaksai.

Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka Līgums tika izbeigts ar 2009.gada 20.aprīļa vēstuli un uzskatāms par izbeigtu ar 2009.gada 22.maiju, tāpēc nepamatots ir atbildētāja apgalvojums rakstveida paskaidrojumos, ka biedrība ,,Rīgas kongresu birojs” ir iesniegusi atskaiti par potenciālo kongresu piesaisti, kas Latvijas ekonomikā tuvāko gadu laikā varētu ienest vismaz 10 miljonus latu.

Savos paskaidrojumos Atbildētājs tā arī nenorāda nekādus konkrētus iemeslus tam, kas viņaprāt varētu būt par pamatotu iemeslu tam, ka Prasītājam nebūtu bijis pietiekams pamats pie konkrētiem lietas apstākļiem izbeigt Līgumu ar Atbildētāju ar 2009.gada 20.aprīļa vēstuli. Tāpat nav iesniegti nekādi pierādījumi, ka Līgums būtu izpildīts.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja, atbilstoši CPL 93.panta pirmās daļas nosacījumiem, nav iesniegusi tiesai nekādus pierādījumus attiecībā uz prasību.

Tiesa secina, ka Atbildētājam saskaņa ar Civillikuma un Līguma noteikumiem ir pienākums zaudējumus, kas Prasītājam ir jau cēlušies, atlīdzināt pilnā apmērā.

Prasītāja samaksātie un Atbildētāja atbilstoši Līguma nosacījumiem neizlietotie un neatmaksātie naudas līdzekļi vērtējami kā Prasītāja zaudējumi, kuri radušies sakarā ar Atbildētāja prettiesisko rīcību, apzināti neizpildot ar Līgumu uzņemtos pienākumus un neatmaksājot saņemto un Līguma izpildei neizlietoto naudas līdzekļu apmēru.

Kopējais Atbildētāja saskaņā ar Līguma noteikumiem izlietotais finansējuma apmērs ir LVL 106 927,10. Līdz ar ko atlikusī Atbildētāja saņemtā avansa maksājuma summas daļa ir LVL 128 272,90.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu jau cēlies zaudējums dod tiesību uz atlīdzību, bet atbilstoši 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Atbilstoši Līguma 18.punktam, puses ir atbildīgas par līguma nosacījumu izpildi vai nepienācīgu izpildi un zaudējumiem, kas radušies kādai no pusēm bezdarbības rezultātā. Līguma 10.1.punkts noteica, ka Prasītājs ir tiesīgs pieprasīt atmaksāt piešķirto finansējuma apjomu gadījumā, ja tas netiek izmantots atbilstoši paredzētajiem mērķiem, kā arī, ja Atbildētājs nepilda Līgumā noteiktās saistības.

Līguma 22.punktā noteikts, ka gadījumā, ja Atbildētājs neizpilda savas saistības Līgumā norādītajos termiņos, Prasītājs ir tiesīgs pieprasīt no Atbildētāja kavējuma procentus par katru nokavēto dienu 0,1 % apmērā no Līguma summas.

Atbilstoši Papildvienošanās, termiņš Līgumā norādīto pasākumu īstenošanai tika noteikts līdz 2009.gada 27.februārim, savukārt atskaišu par pasākumiem iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 2009.gada 16.martam. Tādējādi Atbildētājam radās pienākums maksāt Prasītājam atbilstoši Līguma 22.punktam kavējuma procentus par katru nokavēto dienu 0,1 % apmērā no Līguma summas. Prasītājs aprēķinājis kavējuma procentus par laiku no 2009.gada 16.marta (gala atskaišu par pasākumu īstenošanu iesniegšanas termiņš) līdz 2009.gada 22.maijam (Līguma izbeigšanas datums), tādējādi par 68 kavējuma dienām. Kopējā kavējuma procentu summa ir LVL 19 992 (LVL 294 dienā x 68 dienas).

Atbildētājs savos rakstiskajos paskaidrojumos izteica apgalvojumu par to, ka Prasītājam par Līguma izbeigšanu bija jāpieņem administratīvs akts (lēmums), norādot, ka Atbildētājs nepilda Līgumā noteiktās saistības. Šādu lēmumu Atbildētājs būtu bijis tiesīgs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata šādu apgalvojumu par nepamatotu, jo Prasītāja un Atbildētāja attiecībām ir izteikts civiltiesisks raksturs, līdz ar ko Prasītājam attiecībā uz Līguma pirmstermiņa izbeigšanu nebija jāpieņem nekāda veida administratīvais akts. Valsts pārvaldes iekārtas likums kā vienu no līguma izbeigšanās patstāvīgiem pamatiem paredz līguma uzteikumu, neparedzot atsevišķu administratīvo aktu pieņemšanu šajā sakarā (un attiecīgi - neparedzot lēmuma pārsūdzēšanas iespējas).

Prasītājs un Atbildētājs iesaistījušies tiesiskajās attiecībās, kuras vērtējamas, vadoties no civiltiesiskajiem noteikumiem par darījumiem (Civillikuma 1403.- 1510.panti) un līgumu (Civillikuma 1511.-1634.panti). Līguma priekšmets (ar Līgumu regulētais jautājums) nav vērsts uz publiski tiesisko attiecību dibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Konferenču un kongresu organizēšana Latvijas teritorijā nav nedz Prasītāja (ministrijas) publiski tiesisks pienākums, nedz tā autonomā funkcija. Vēl jo vairāk — tiesiskajās attiecībās starp līguma partneriem nav subordinācijas attiecību, tādējādi iztrūkst publiski tiesisko attiecību svarīgs elements.

Līguma 12. un 27.punktā, sīki un detalizēti atrunātas visas nepieciešamās darbības un kārtība Līguma vienpusējai izbeigšanai no Prasītāja puses, tādēļ Prasītāja nosūtīto Līguma uzteikumu nevar uzskatīt par administratīvo aktu.

Balstoties uz augstāk norādītiem motīviem, tiesa atzīst, ka prasība pilnībā pamatota un pierādīta, tādēļ apmierināma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesa piespriež no atbildētājas prasītājas samaksātos un pierādītos tiesas izdevumus, kas šajā lietā ir samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, ko tiesa piedzen no atbildētājas atbilstoši tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu izdevumi advokāta palīdzības samaksai atlīdzināmi to faktiskajā apmērā tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījuma apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura,— ne vairāk par advokāta atlīdzības taksi.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam bez zaudējumiem un nokavējuma procentiem arī Prasītāja tiesāšanās izdevumus, attiecīgi tajā skaitā arī izdevumus advokāta sniegtās juridiskās palīdzības samaksai.

Uz tiesas sēdes dienu, t.i., uz 2010.gada 13.oktobri, Prasītāja izdevumi advokāta juridiskās palīdzības samaksai sastāda LVL 3519.64. Minēto izdevumu apmēru apliecina tiesai iesniegtie rēķini un dokumenti par to apmaksu. Ņemot vērā minēto, piedzenami no Atbildētāja par labu Prasītājam bez zaudējumiem un nokavējuma procentiem arī Prasītāja izdevumi advokāta palīdzības samaksai LVL 3519.64.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka pienākumu tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, spieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Izpildot iepriekšminētajā tiesību normā tiesai noteikto pienākumu, tiesa nosaka, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas procentus — 0,5 % apmērā mēnesī no piedzītās parāda summas, kuru apmēru [procentu] tiesa noteica, ievērojot Civillikuma 1765.panta noteikumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.pantam no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, proti, ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus .

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204. 1 pantam sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189., 190.,193.pantu un 204. 1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no biedrības „Rīgas kongresu birojs”, reģistrācijas Nr. 40008090604, par labu Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai , zaudējumus LVL 128 272,90 (viens simts divdesmit astoņi tūkstoši divi simti septiņdesmit divi lati un deviņdesmit santīmi ) un kavējuma procentus LVL 19 992,00 (deviņpadsmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit divi lati ), kopā piedzenot 148 264,90 (viens simts četrdesmit astoņi tūkstoši divi simti sešdesmit četri lati un deviņdesmit santīmi) apmērā, norādot Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 0,5 % mēnesī no piespriestās summas.

Piedzīt no biedrības „Rīgas kongresu birojs”, reģistrācijas Nr. 40008090604, par labu Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai , tiesāšanās izdevumus LVL 1434,80 (viens tūkstotis četri simti trīsdesmit četri lati un astoņdesmit santīmi ) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3519.64 (trīs tūkstoši pieci simti deviņpadsmit lati un sešdesmit četri santīmi ).

Piedzīt no biedrības „Rīgas kongresu birojs”, reģistrācijas Nr. 40008090604 , valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 7,41 (septiņi lati četrdesmit viens santīms) apmērā.

Noteikt biedrībai „Rīgas kongresu birojs” termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, termiņu skaitot no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

 

 

 

Tiesnese (paraksts) V.Gailīte

 

 

Spriedums nav stājies likumīgā spēkā.

Оставить комментарий

Комментарии

  • :) 26 Октября 2010 00:46

    Delili, delili, no ne podelili

4 главные под байкой - Читайте также

Читайте также

4 главные под байкой

Кнопка Телеграм в байках

топ 3 под байкой - Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

топ 3 под байкой

Рекомендованно для вас

Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

Комментарии

Комментарии