Продолжение "дела Invex": "Нам вернули деньги" (дополнено) (5)

Комментарии

• Artis 19 Сентября 2018 12:12

  “Kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” vaicā uzņēmējs, kuram arī nācies saskarties ar “Invex fondu” savdabīgajām darba metodēm, par kurām iepriekš jau vēstījusi “LA”. Publikācijā “Ar vārdiem – kancelē, ar darbiem – renstelē?” “LA” 25. augusta numurā rakstīju par biznesa konsultāciju uzņēmuma “Invex fondi” un tā vadītāja Edgara Štrausa apšaubāmajām darbībām. Daļa no uzņēmējiem, kas uzķērās uz biznesa konsultanta solījumiem piesaistīt valsts vai privāta investora finansējumu, netika ne pie solītajām investīcijām, ne saņēma atpakaļ iedoto naudu. Uzņēmēji uzskata, ka nauda viņiem izkrāpta, ka konsultants un viņa vadītais uzņēmums ir darbojies neētiski, negodprātīgi, apšaubāmām metodēm. Bet pats E. Štrauss sarunā ar mani pārmetumus noraidīja un vairākus savus konsultējamos nosauca par blēžiem, negodprātīgiem un alkatīgiem cilvēkiem. Saistībā ar uzņēmēju un viņa pārstāvēto uzņēmumu policijā sākti divi kriminālprocesi. Pēc šīs “LA” publikācijas ar mani sazinājās SIA “TeleMedia” valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmums nodarbojas ar informācijas sniegšanu par uzņēmumu produkciju un pakalpojumiem. “Diemžēl arī es esmu cietis no šī krāpnieka. 2014. gada 9. maijā noslēdzu līgumu ar SIA “Invex fondi” par man piederošā uzņēmuma SIA “TeleMedia” daļu pārdošanu, lai piesaistītu investoru un attīstītu biznesu. Līdzīgi kā jūsu aprakstītajos gadījumos, arī mūsu gadījumā nekas vairāk kā tikai tukša muldēšana un laika vilcināšana no Štrausa puses nenotika. Pusgada laikā, man vairākkārt uzstājot, kas tiek darīts, lai piesaistītu pircēju un kur ir darījuma biznesa plāns, tika sarakstīts tā saucamais biznesa plāns, kuru vairāk kā par makulatūru nosaukt nevaru,” stāsta V. Višņevskis. Tālāk jau E. Štrauss licis lietā savas pārliecināšanas spējas, kuras viņš apliecinājis arī manis aprakstītajos gadījumos 25. augusta “LA” rakstā. “Pirms šī “biznesa plāna” nodošanas, mani rupji maldinot, “Invex fondu” birojā tika iegūts paraksts uz pieņemšanas nodošanas akta ar šādu argumentu: “Klau, vecais! Viss notiek, pircējs ir atrasts, man vajag tavu parakstu, lai rīt varu iet uz banku un saņemt finansējumu darījumam. Ja vajadzēs plānā kaut ko labot, to tu droši varēsi darīt arī pēc tam, bet šodien šo aktu man vajag gatavu. Rīt bankā ir sēde un tad tur to izlems. Pēc tam var būt par vēlu.” Ar to tad arī viss apstājās. Vēl kādu mēnesi telefoniski tika solīts, ka “tūlīt viss būs, vienkārši darba ir daudz, visu nevar paspēt, mazliet pacieties”, bet nekas vairāk par tukšu salmu kulšanu nenotika. Uzrakstīju pretenziju, ko nosūtīju “Invex fondiem” pa pastu, bet atbildi tā arī nesaņēmu.” Kad 2014. gada decembrī V. Višņevskis saņēmis rēķinus par 12 000 eiro, tad sapratis, ka iekritis liela krāpnieka nagos. Tiesiskā ceļā radušos situāciju risināt nebijis iespējams, jo līgumā kā strīda risināšanas institūcija tika atrunāta “Komercbanku un investīciju šķīrējtiesa”, kas atrodas ar “Invex fondiem” vienās telpās Rīgā, Vaļņu ielā 11, un šīs šķīrējtiesas priekšsēdētājs Kārlis Ešenvalds vienlaikus ir SIA “Invex fondi” apkalpojošais jurists, kura vārds minēts uzņēmuma mājas lapā. Kad V. Višņevskis saņēmis šīs šķīrējtiesas sev nelabvēlīgo spriedumu, tad vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu apturēt tiesvedību caur šo šķīrējtiesu un ļaut to izskatīt valsts tiesā, bet saņēmis Ģenerālprokuratūras atteikumu, jo bijušas taču visas iespējas risināt šo strīdu līgumā atrunātajā šķīrējtiesā. “Mans bēdu stāsts nav tikai par Edgaru Štrausu un viņa metodēm, bet arī par to, kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” jautā V. Višņevskis, kurš šonedēļ uzrakstījis arī vēstuli valsts finanšu atbalsta institūcijai “Altum”, Finanšu ministrijai, Darba inspekcijai un KNAB. Tajā viņš informē ne tikai par “Invex fondu” un Štrausa darbības metodēm, bet arī izsaka versiju, ka Štrauss pamanoties ik pa laikam likvidēt pa kādam uzņēmumam, kuram konkrētā brīdī pieder “Invex fondi”, paliekot parādā valstij. “Neskatoties uz to, ka uzņēmumi paliek valstij parādā un tiek regulāri mainīti, “Invex fondi” turpina aktīvi maldināt sabiedrību ar dažādām mārketinga aktivitātēm par savām profesionālajām iemaņām. Dažādas vēstules regulāri tiek izsūtītas uzņēmumiem, vilinot tos griezties pēc finansējuma,” stāsta V. Višņevskis.
• Artis 19 Сентября 2018 12:12

  “Kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” vaicā uzņēmējs, kuram arī nācies saskarties ar “Invex fondu” savdabīgajām darba metodēm, par kurām iepriekš jau vēstījusi “LA”. Publikācijā “Ar vārdiem – kancelē, ar darbiem – renstelē?” “LA” 25. augusta numurā rakstīju par biznesa konsultāciju uzņēmuma “Invex fondi” un tā vadītāja Edgara Štrausa apšaubāmajām darbībām. Daļa no uzņēmējiem, kas uzķērās uz biznesa konsultanta solījumiem piesaistīt valsts vai privāta investora finansējumu, netika ne pie solītajām investīcijām, ne saņēma atpakaļ iedoto naudu. Uzņēmēji uzskata, ka nauda viņiem izkrāpta, ka konsultants un viņa vadītais uzņēmums ir darbojies neētiski, negodprātīgi, apšaubāmām metodēm. Bet pats E. Štrauss sarunā ar mani pārmetumus noraidīja un vairākus savus konsultējamos nosauca par blēžiem, negodprātīgiem un alkatīgiem cilvēkiem. Saistībā ar uzņēmēju un viņa pārstāvēto uzņēmumu policijā sākti divi kriminālprocesi. Pēc šīs “LA” publikācijas ar mani sazinājās SIA “TeleMedia” valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmums nodarbojas ar informācijas sniegšanu par uzņēmumu produkciju un pakalpojumiem. “Diemžēl arī es esmu cietis no šī krāpnieka. 2014. gada 9. maijā noslēdzu līgumu ar SIA “Invex fondi” par man piederošā uzņēmuma SIA “TeleMedia” daļu pārdošanu, lai piesaistītu investoru un attīstītu biznesu. Līdzīgi kā jūsu aprakstītajos gadījumos, arī mūsu gadījumā nekas vairāk kā tikai tukša muldēšana un laika vilcināšana no Štrausa puses nenotika. Pusgada laikā, man vairākkārt uzstājot, kas tiek darīts, lai piesaistītu pircēju un kur ir darījuma biznesa plāns, tika sarakstīts tā saucamais biznesa plāns, kuru vairāk kā par makulatūru nosaukt nevaru,” stāsta V. Višņevskis. Tālāk jau E. Štrauss licis lietā savas pārliecināšanas spējas, kuras viņš apliecinājis arī manis aprakstītajos gadījumos 25. augusta “LA” rakstā. “Pirms šī “biznesa plāna” nodošanas, mani rupji maldinot, “Invex fondu” birojā tika iegūts paraksts uz pieņemšanas nodošanas akta ar šādu argumentu: “Klau, vecais! Viss notiek, pircējs ir atrasts, man vajag tavu parakstu, lai rīt varu iet uz banku un saņemt finansējumu darījumam. Ja vajadzēs plānā kaut ko labot, to tu droši varēsi darīt arī pēc tam, bet šodien šo aktu man vajag gatavu. Rīt bankā ir sēde un tad tur to izlems. Pēc tam var būt par vēlu.” Ar to tad arī viss apstājās. Vēl kādu mēnesi telefoniski tika solīts, ka “tūlīt viss būs, vienkārši darba ir daudz, visu nevar paspēt, mazliet pacieties”, bet nekas vairāk par tukšu salmu kulšanu nenotika. Uzrakstīju pretenziju, ko nosūtīju “Invex fondiem” pa pastu, bet atbildi tā arī nesaņēmu.” Kad 2014. gada decembrī V. Višņevskis saņēmis rēķinus par 12 000 eiro, tad sapratis, ka iekritis liela krāpnieka nagos. Tiesiskā ceļā radušos situāciju risināt nebijis iespējams, jo līgumā kā strīda risināšanas institūcija tika atrunāta “Komercbanku un investīciju šķīrējtiesa”, kas atrodas ar “Invex fondiem” vienās telpās Rīgā, Vaļņu ielā 11, un šīs šķīrējtiesas priekšsēdētājs Kārlis Ešenvalds vienlaikus ir SIA “Invex fondi” apkalpojošais jurists, kura vārds minēts uzņēmuma mājas lapā. Kad V. Višņevskis saņēmis šīs šķīrējtiesas sev nelabvēlīgo spriedumu, tad vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu apturēt tiesvedību caur šo šķīrējtiesu un ļaut to izskatīt valsts tiesā, bet saņēmis Ģenerālprokuratūras atteikumu, jo bijušas taču visas iespējas risināt šo strīdu līgumā atrunātajā šķīrējtiesā. “Mans bēdu stāsts nav tikai par Edgaru Štrausu un viņa metodēm, bet arī par to, kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” jautā V. Višņevskis, kurš šonedēļ uzrakstījis arī vēstuli valsts finanšu atbalsta institūcijai “Altum”, Finanšu ministrijai, Darba inspekcijai un KNAB. Tajā viņš informē ne tikai par “Invex fondu” un Štrausa darbības metodēm, bet arī izsaka versiju, ka Štrauss pamanoties ik pa laikam likvidēt pa kādam uzņēmumam, kuram konkrētā brīdī pieder “Invex fondi”, paliekot parādā valstij. “Neskatoties uz to, ka uzņēmumi paliek valstij parādā un tiek regulāri mainīti, “Invex fondi” turpina aktīvi maldināt sabiedrību ar dažādām mārketinga aktivitātēm par savām profesionālajām iemaņām. Dažādas vēstules regulāri tiek izsūtītas uzņēmumiem, vilinot tos griezties pēc finansējuma,” stāsta V. Višņevskis.
• Artis 19 Сентября 2018 12:14

  Miezāja “Kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” vaicā uzņēmējs, kuram arī nācies saskarties ar “Invex fondu” savdabīgajām darba metodēm, par kurām iepriekš jau vēstījusi “LA”. Publikācijā “Ar vārdiem – kancelē, ar darbiem – renstelē?” “LA” 25. augusta numurā rakstīju par biznesa konsultāciju uzņēmuma “Invex fondi” un tā vadītāja Edgara Štrausa apšaubāmajām darbībām. Daļa no uzņēmējiem, kas uzķērās uz biznesa konsultanta solījumiem piesaistīt valsts vai privāta investora finansējumu, netika ne pie solītajām investīcijām, ne saņēma atpakaļ iedoto naudu. Uzņēmēji uzskata, ka nauda viņiem izkrāpta, ka konsultants un viņa vadītais uzņēmums ir darbojies neētiski, negodprātīgi, apšaubāmām metodēm. Bet pats E. Štrauss sarunā ar mani pārmetumus noraidīja un vairākus savus konsultējamos nosauca par blēžiem, negodprātīgiem un alkatīgiem cilvēkiem. Saistībā ar uzņēmēju un viņa pārstāvēto uzņēmumu policijā sākti divi kriminālprocesi. Pēc šīs “LA” publikācijas ar mani sazinājās SIA “TeleMedia” valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmums nodarbojas ar informācijas sniegšanu par uzņēmumu produkciju un pakalpojumiem. “Diemžēl arī es esmu cietis no šī krāpnieka. 2014. gada 9. maijā noslēdzu līgumu ar SIA “Invex fondi” par man piederošā uzņēmuma SIA “TeleMedia” daļu pārdošanu, lai piesaistītu investoru un attīstītu biznesu. Līdzīgi kā jūsu aprakstītajos gadījumos, arī mūsu gadījumā nekas vairāk kā tikai tukša muldēšana un laika vilcināšana no Štrausa puses nenotika. Pusgada laikā, man vairākkārt uzstājot, kas tiek darīts, lai piesaistītu pircēju un kur ir darījuma biznesa plāns, tika sarakstīts tā saucamais biznesa plāns, kuru vairāk kā par makulatūru nosaukt nevaru,” stāsta V. Višņevskis. Tālāk jau E. Štrauss licis lietā savas pārliecināšanas spējas, kuras viņš apliecinājis arī manis aprakstītajos gadījumos 25. augusta “LA” rakstā. “Pirms šī “biznesa plāna” nodošanas, mani rupji maldinot, “Invex fondu” birojā tika iegūts paraksts uz pieņemšanas nodošanas akta ar šādu argumentu: “Klau, vecais! Viss notiek, pircējs ir atrasts, man vajag tavu parakstu, lai rīt varu iet uz banku un saņemt finansējumu darījumam. Ja vajadzēs plānā kaut ko labot, to tu droši varēsi darīt arī pēc tam, bet šodien šo aktu man vajag gatavu. Rīt bankā ir sēde un tad tur to izlems. Pēc tam var būt par vēlu.” Ar to tad arī viss apstājās. Vēl kādu mēnesi telefoniski tika solīts, ka “tūlīt viss būs, vienkārši darba ir daudz, visu nevar paspēt, mazliet pacieties”, bet nekas vairāk par tukšu salmu kulšanu nenotika. Uzrakstīju pretenziju, ko nosūtīju “Invex fondiem” pa pastu, bet atbildi tā arī nesaņēmu.” Kad 2014. gada decembrī V. Višņevskis saņēmis rēķinus par 12 000 eiro, tad sapratis, ka iekritis liela krāpnieka nagos. Tiesiskā ceļā radušos situāciju risināt nebijis iespējams, jo līgumā kā strīda risināšanas institūcija tika atrunāta “Komercbanku un investīciju šķīrējtiesa”, kas atrodas ar “Invex fondiem” vienās telpās Rīgā, Vaļņu ielā 11, un šīs šķīrējtiesas priekšsēdētājs Kārlis Ešenvalds vienlaikus ir SIA “Invex fondi” apkalpojošais jurists, kura vārds minēts uzņēmuma mājas lapā. Kad V. Višņevskis saņēmis šīs šķīrējtiesas sev nelabvēlīgo spriedumu, tad vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu apturēt tiesvedību caur šo šķīrējtiesu un ļaut to izskatīt valsts tiesā, bet saņēmis Ģenerālprokuratūras atteikumu, jo bijušas taču visas iespējas risināt šo strīdu līgumā atrunātajā šķīrējtiesā. “Mans bēdu stāsts nav tikai par Edgaru Štrausu un viņa metodēm, bet arī par to, kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” jautā V. Višņevskis, kurš šonedēļ uzrakstījis arī vēstuli valsts finanšu atbalsta institūcijai “Altum”, Finanšu ministrijai, Darba inspekcijai un KNAB. Tajā viņš informē ne tikai par “Invex fondu” un Štrausa darbības metodēm, bet arī izsaka versiju, ka Štrauss pamanoties ik pa laikam likvidēt pa kādam uzņēmumam, kuram konkrētā brīdī pieder “Invex fondi”, paliekot parādā valstij. “Neskatoties uz to, ka uzņēmumi paliek valstij parādā un tiek regulāri mainīti, “Invex fondi” turpina aktīvi maldināt sabiedrību ar dažādām mārketinga aktivitātēm par savām profesionālajām iemaņām. Dažādas vēstules regulāri tiek izsūtītas uzņēmumiem, vilinot tos griezties pēc finansējuma,” stāsta V. Višņevskis.
• Artis 19 Сентября 2018 12:17

  Valsts policijā ir sākti vismaz divi kriminālprocesi saistībā ar biznesa konsultāciju uzņēmuma "Invex Fondi" un tā vadītāja Edgara Strausa darbībām, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA). Uzņēmuma "Invex Fondi" interneta mājaslapā rakstīts, ka tā vadītājam Strausam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze biznesa vadībā un finanšu tirgū, kā arī pašvaldības uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju vadībā, raksta LETA. Savulaik Strauss esot strādājis par Liepājas pilsētas domes izpilddirektoru, kā arī bijis AS "Liepājas metalurgs" valsts pilnvarnieks, Liepājas ostas padomes loceklis un AS "Liepājas siltums" valdes loceklis. "Kopš 2004.gada Edgars attīsta zīmolu "Invex" Latvijas finanšu un investīciju tirgū. Uzņēmumā "Invex Fondi" Edgars nodarbojas ar stratēģiskās attīstības plānošanu, attiecību dibināšanu un attīstību ar partneruzņēmumiem, vada darbu ar klientiem un mārketingu," rakstīts uzņēmuma mājaslapā. Tomēr laikraksts noskaidrojis, ka vairāki "Invex Fondu" klienti no uzņēmuma nav saņēmuši solītos pakalpojumus, lai gan veikuši par tiem priekšapmaksu. Arī samaksātā nauda netiekot atdota. Piemēram, Laura Lūse, kurai kopā ar brāli pieder gruntsūdeņu atsūknēšanas uzņēmums "Baltics Pumps", laikrakstam pastāstījusi, ka pērn apsvēra iespēju pārdot savu biznesu un nolēma vērsties pie profesionāļiem. Ar SIA "Invex Fondi" valdes priekšsēdētāju Edgaru Strausu ticis parakstīts pakalpojuma sniegšanas līgums. Par darbu pie pārdošanas Strauss esot paprasījis 15 000 eiro, ko uzņēmums arī pārskaitījis, lai gan uzņēmuma vērtējums bija veikts jau iepriekš. Pēc "Baltics Pumps" pārdošanas SIA "Invex Fondi" pienāktos arī komisijas maksa 5% apmērā no darījuma summas. "Gan līgumā, gan arī mutiski Strauss solīja, ka līdz 1.septembrim būs gatava pārdošanas dokumentu pakete, bet līdz gada beigām būs atrasts pircējs. Strauss atstāja pārliecinoša un zinoša cilvēka iespaidu. Diemžēl darbi to neapliecināja. Dokumentus sagatavoja vēlāk, nekā solīts. Līgumā bija paredzētas regulāras atskaites par pircēja meklēšanas procesu. Atskaites bija acīmredzami formālas: netika uzrunāts neviens uzņēmums, kura iespējas un profils atbilstu iespējamam pircējam. Kad pieprasīju reālu darbu, ar mani pārstāja komunicēt. Manu juristu Strauss sagaidīja ar nievām. 2016.gada 5.aprīlī nosūtīju SIA "Invex Fondi" oficiālu pretenziju, uz kuru atbildi nesaņēmu. Pēc tam vērsos tiesībsargājošās iestādēs," laikrakstam pastāstījusi Lūse. Policija, izvērtējot lietu, atteikusi sākt kriminālprocesu, bet Lūse šo policijas lēmumu pārsūdzējusi prokuratūrā. Lūse uzskata, ka 15 000 eiro ir izkrāpti – par šo naudu sagatavoti nevērtīga un apšaubāma satura dokumenti un reāli pie pārdošanas nav strādāts, turklāt Strauss maldinājis par savām reālajām iespējām uzņēmumu pārdot. "Firma turpina mierīgi reklamēties, piedāvāt plaša profila pakalpojumus, lai gan mājaslapas sadaļā "Atsauksmes" ir minēts tikai viens projekts, kura kopējā summa ir samērojama ar mūsu iecerētā darījuma summu. Vairākums realizēto projektu ir par ļoti nelielām summām – zem 20 000 eiro. Tādējādi var secināt, ka uzņēmumam nemaz nav atbilstošas pieredzes, lai slēgtu liela apjoma darījumus. Protams, es gribu savu naudu atpakaļ, bet vienlaikus arī brīdināt sabiedrību no šī uzņēmuma un Strausa. Varbūt viņš cerēja, ka, ņemot vērā mūsu apgrozījumu, likšos mierā par šo iztērēto summu, taču tā nebūs," laikrakstam solījusi Lūse. Laikraksts arī ticies ar pašu Strausu, kurš, jautāts par Lūses gadījumu, atbildes vietā aicinājis papļāpāt par dzīvi, bet vēlāk ieminējies, ka uzņēmēja viņu esot aicinājusi uz fiktīvām darbībām, taču detalizētāk nav stāstījis. Arī vairāku grāmatu autors rīdzinieks Valentīns Gorjunčiks nolēmis sadarboties ar SIA "Invex Fondi", lai dažādās valodās vairāku tūkstošu eksemplāru tirāžā izdotu savu romānu "Važas". "Teicu, ka man vajag 50 000–100 000 eiro. Strauss atbildēja, ka 100 000 eiro nav maza summa, bet to no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) varot dabūt. Vajagot tikai naudu projektam un kukulim – 3000 eiro kukulim kādam cilvēkam no fonda, 900 eiro – par projekta uzrakstīšanu. Man tādas naudas nebija, bet to man piekrita aizdot paziņa. Sākumā naudu gribēja paņemt tāpat, bet mēs tomēr izspiedām, lai uzraksta uz papīra, ka šādu naudu esam iedevuši. Cik saprotu, SIA "Invex Fondi" grāmatvedībā darījums nav iegrāmatots," LA pastāstījis rakstnieks. Tomēr VKKF finansējumu Gorjunčiks tā arī nesaņēmis, turklāt fonda darbinieks vēlāk paudis pārsteigumu, ka viņš pretendējis uz tik lielu summu, jo lielākais, kas pēdējos gados dabūts kādas grāmatas izdošanai, ir 6000 eiro. "Tad arī sapratu, ka jau sākotnēji Strauss solīja to, ko nevar izpildīt," atzinis Gorjunčiks, kuram naudu konsultants neatdodot. Policija uz rakstnieka iesnieguma pamata ierosinājusi kriminālprocesu. Ielūkojoties VKKF mājaslapā, gan ir redzams, ka, piemēram, 2015.gadā dažādiem ar literatūru saistītiem projektiem atvēlēts nepilns pusmiljons eiro, savukārt grāmatas izdošanai varētu cerēt vien uz 1000–3000 eiro lielu finansējumu. VKKF direktora vietniece Linda Karlina, kura jau nopratināta policijā, uzskata, ka notikušajā ir saskatāmas krāpšanas pazīmes. Tikmēr Strauss netieši norādījis, ka viņš nav vainojams rakstnieka neveiksmē, jo veltas cerības Gorjunčikam devis VKKF. Ar "Invex Fondiem" sadarbojies arī Sergejs Suhoveiko no uzņēmuma "Best Food Solution". "Rīgā, Buļļu ielā, cepam bulciņas. Nolēmām paplašināt ražošanu – nopirkt beķereju Senču ielā. [..] Strauss atstāja labu iespaidu, teica, ka nebūšot problēmu sagādāt 90 000 eiro. Viņam esot sešās bankās aktīvi, uz kā pamata nauda arī būšot. Par darbu paprasīja 100 eiro oficiāli un 3000 eiro rokās, ko arī liecinieka klātbūtnē iedevu. 30.aprīlī vajadzēja iedot dokumentus, vēl pēc mēneša solīja naudu. Kad pienāca noteiktais laiks, Strauss vairs nebija sazvanāms. Noķerts birojā pie rokas, Strauss taisnojās, ka darbiniekam, kam lieta uzticēta, māte nomirusi, tad kāds cits saslimis... Bet nauda būšot. Pēc tam atkal nebija sazvanāms. Atkal gāju uz biroju," atceras Suhoveiko. "Saruna jau notika paaugstinātā tonī. Paprasīja vēl mēnesi laika. Nekā. Tad tomēr pats piezvanīja, teica, ka jūtas parādā, bet gatavs palīdzēt citā biznesā, lai tik es izdomāju. Teicu, tad lai piesaista Eiropas Savienības finansējumu zemnieku saimniecībai, ko ar sievu biju nolūkojis nopirkt Latgalē. Apsolīja, bet nekas nenotika, samaksāto naudu neatdod," nobažījies Suhoveiko. Viņš saprot, ka darījumu ar 3000 eiro būs grūti pierādīt, bet šobrīd viņam esot principa lieta pacīnīties par savu taisnību un sabiedrībai parādīt, kas par cilvēku ir Strauss. Arī uz Suhoveiko liecību pamata policijā sākts kriminālprocess. Strauss, jautāts par Suhoveiko gadījumu, laikrakstam atbildējis, ka "Suhoveiko ir blēdis" un "lēts žuļiks". Līdzīgas nedienas piemeklējušas arī divus citus laikraksta aprakstītus "Invex Fondu" "attīstītus" projektus – 100 000 eiro finansējuma piesaistīšanu fotostudijas izveidei Pārgaujas novadā un 250 000 eiro finansējuma sagādāšanu siena–salmu granulu ražotnes izveidei. SIA "Invex Fondi" darbību laikraksts lūdzis komentēt Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas valdes loceklim Gintam Turlajam, kurš pats arī ir biznesa konsultants. "Par SIA "Invex Fondi" biju dzirdējis kritiskas atsauksmes. Uzņēmums nav mūsu asociācijas biedrs. Ja arī būtu un lietas būtu tādas, kādas jūs stāstāt, mēs to izslēgtu no savām rindām. Jūsu aprakstītā darbošanās nav nozares ikdiena, diemžēl šādi gadījumi met ēnu uz mums visiem, un šādu darboņu dēļ mūsu nozares prestižs ir zems, kaut gan lēnām lietas tiek sakārtotas. Tāpēc par šādiem gadījumiem aicinu informēt sabiedrību un vērsties tiesībsargājošās iestādēs," LA norādījis Turlajs. Viņš gan vērsis uzmanību arī uz to, ka no sarūgtināto klientu puses ir redzama lētticība, milzīga uzticēšanās un paļāvība. "Kļūda ir naudas samaksāšana iepriekš, neprasot nopietni izstrādātu darba uzdevumu no uzņēmuma puses. Vispirms jāprasa darbs un tikai pēc tam jāmaksā par skaidri formulētiem darbiem. Nedrīkst paļauties uz uzņēmuma juristiem, jāalgo savi. Nedrīkst maksāt rokās, jo to pēc tam nevar pierādīt. Nedrīkst paļauties uz mutiskiem solījumiem. Uzņēmuma rīcība? Kur aitas, tur cirpēji."
• Artis 19 Сентября 2018 12:19

  Valsts policijā ir sākti vismaz divi kriminālprocesi saistībā ar biznesa konsultāciju uzņēmuma "Invex Fondi" un tā vadītāja Edgara Strausa darbībām, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA). Uzņēmuma "Invex Fondi" interneta mājaslapā rakstīts, ka tā vadītājam Strausam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze biznesa vadībā un finanšu tirgū, kā arī pašvaldības uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju vadībā, raksta LETA. Savulaik Strauss esot strādājis par Liepājas pilsētas domes izpilddirektoru, kā arī bijis AS "Liepājas metalurgs" valsts pilnvarnieks, Liepājas ostas padomes loceklis un AS "Liepājas siltums" valdes loceklis. "Kopš 2004.gada Edgars attīsta zīmolu "Invex" Latvijas finanšu un investīciju tirgū. Uzņēmumā "Invex Fondi" Edgars nodarbojas ar stratēģiskās attīstības plānošanu, attiecību dibināšanu un attīstību ar partneruzņēmumiem, vada darbu ar klientiem un mārketingu," rakstīts uzņēmuma mājaslapā. Tomēr laikraksts noskaidrojis, ka vairāki "Invex Fondu" klienti no uzņēmuma nav saņēmuši solītos pakalpojumus, lai gan veikuši par tiem priekšapmaksu. Arī samaksātā nauda netiekot atdota. Piemēram, Laura Lūse, kurai kopā ar brāli pieder gruntsūdeņu atsūknēšanas uzņēmums "Baltics Pumps", laikrakstam pastāstījusi, ka pērn apsvēra iespēju pārdot savu biznesu un nolēma vērsties pie profesionāļiem. Ar SIA "Invex Fondi" valdes priekšsēdētāju Edgaru Strausu ticis parakstīts pakalpojuma sniegšanas līgums. Par darbu pie pārdošanas Strauss esot paprasījis 15 000 eiro, ko uzņēmums arī pārskaitījis, lai gan uzņēmuma vērtējums bija veikts jau iepriekš. Pēc "Baltics Pumps" pārdošanas SIA "Invex Fondi" pienāktos arī komisijas maksa 5% apmērā no darījuma summas. "Gan līgumā, gan arī mutiski Strauss solīja, ka līdz 1.septembrim būs gatava pārdošanas dokumentu pakete, bet līdz gada beigām būs atrasts pircējs. Strauss atstāja pārliecinoša un zinoša cilvēka iespaidu. Diemžēl darbi to neapliecināja. Dokumentus sagatavoja vēlāk, nekā solīts. Līgumā bija paredzētas regulāras atskaites par pircēja meklēšanas procesu. Atskaites bija acīmredzami formālas: netika uzrunāts neviens uzņēmums, kura iespējas un profils atbilstu iespējamam pircējam. Kad pieprasīju reālu darbu, ar mani pārstāja komunicēt. Manu juristu Strauss sagaidīja ar nievām. 2016.gada 5.aprīlī nosūtīju SIA "Invex Fondi" oficiālu pretenziju, uz kuru atbildi nesaņēmu. Pēc tam vērsos tiesībsargājošās iestādēs," laikrakstam pastāstījusi Lūse. Policija, izvērtējot lietu, atteikusi sākt kriminālprocesu, bet Lūse šo policijas lēmumu pārsūdzējusi prokuratūrā. Lūse uzskata, ka 15 000 eiro ir izkrāpti – par šo naudu sagatavoti nevērtīga un apšaubāma satura dokumenti un reāli pie pārdošanas nav strādāts, turklāt Strauss maldinājis par savām reālajām iespējām uzņēmumu pārdot. "Firma turpina mierīgi reklamēties, piedāvāt plaša profila pakalpojumus, lai gan mājaslapas sadaļā "Atsauksmes" ir minēts tikai viens projekts, kura kopējā summa ir samērojama ar mūsu iecerētā darījuma summu. Vairākums realizēto projektu ir par ļoti nelielām summām – zem 20 000 eiro. Tādējādi var secināt, ka uzņēmumam nemaz nav atbilstošas pieredzes, lai slēgtu liela apjoma darījumus. Protams, es gribu savu naudu atpakaļ, bet vienlaikus arī brīdināt sabiedrību no šī uzņēmuma un Strausa. Varbūt viņš cerēja, ka, ņemot vērā mūsu apgrozījumu, likšos mierā par šo iztērēto summu, taču tā nebūs," laikrakstam solījusi Lūse. Laikraksts arī ticies ar pašu Strausu, kurš, jautāts par Lūses gadījumu, atbildes vietā aicinājis papļāpāt par dzīvi, bet vēlāk ieminējies, ka uzņēmēja viņu esot aicinājusi uz fiktīvām darbībām, taču detalizētāk nav stāstījis. Arī vairāku grāmatu autors rīdzinieks Valentīns Gorjunčiks nolēmis sadarboties ar SIA "Invex Fondi", lai dažādās valodās vairāku tūkstošu eksemplāru tirāžā izdotu savu romānu "Važas". "Teicu, ka man vajag 50 000–100 000 eiro. Strauss atbildēja, ka 100 000 eiro nav maza summa, bet to no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) varot dabūt. Vajagot tikai naudu projektam un kukulim – 3000 eiro kukulim kādam cilvēkam no fonda, 900 eiro – par projekta uzrakstīšanu. Man tādas naudas nebija, bet to man piekrita aizdot paziņa. Sākumā naudu gribēja paņemt tāpat, bet mēs tomēr izspiedām, lai uzraksta uz papīra, ka šādu naudu esam iedevuši. Cik saprotu, SIA "Invex Fondi" grāmatvedībā darījums nav iegrāmatots," LA pastāstījis rakstnieks. Tomēr VKKF finansējumu Gorjunčiks tā arī nesaņēmis, turklāt fonda darbinieks vēlāk paudis pārsteigumu, ka viņš pretendējis uz tik lielu summu, jo lielākais, kas pēdējos gados dabūts kādas grāmatas izdošanai, ir 6000 eiro. "Tad arī sapratu, ka jau sākotnēji Strauss solīja to, ko nevar izpildīt," atzinis Gorjunčiks, kuram naudu konsultants neatdodot. Policija uz rakstnieka iesnieguma pamata ierosinājusi kriminālprocesu. Ielūkojoties VKKF mājaslapā, gan ir redzams, ka, piemēram, 2015.gadā dažādiem ar literatūru saistītiem projektiem atvēlēts nepilns pusmiljons eiro, savukārt grāmatas izdošanai varētu cerēt vien uz 1000–3000 eiro lielu finansējumu. VKKF direktora vietniece Linda Karlina, kura jau nopratināta policijā, uzskata, ka notikušajā ir saskatāmas krāpšanas pazīmes. Tikmēr Strauss netieši norādījis, ka viņš nav vainojams rakstnieka neveiksmē, jo veltas cerības Gorjunčikam devis VKKF. Ar "Invex Fondiem" sadarbojies arī Sergejs Suhoveiko no uzņēmuma "Best Food Solution". "Rīgā, Buļļu ielā, cepam bulciņas. Nolēmām paplašināt ražošanu – nopirkt beķereju Senču ielā. [..] Strauss atstāja labu iespaidu, teica, ka nebūšot problēmu sagādāt 90 000 eiro. Viņam esot sešās bankās aktīvi, uz kā pamata nauda arī būšot. Par darbu paprasīja 100 eiro oficiāli un 3000 eiro rokās, ko arī liecinieka klātbūtnē iedevu. 30.aprīlī vajadzēja iedot dokumentus, vēl pēc mēneša solīja naudu. Kad pienāca noteiktais laiks, Strauss vairs nebija sazvanāms. Noķerts birojā pie rokas, Strauss taisnojās, ka darbiniekam, kam lieta uzticēta, māte nomirusi, tad kāds cits saslimis... Bet nauda būšot. Pēc tam atkal nebija sazvanāms. Atkal gāju uz biroju," atceras Suhoveiko. "Saruna jau notika paaugstinātā tonī. Paprasīja vēl mēnesi laika. Nekā. Tad tomēr pats piezvanīja, teica, ka jūtas parādā, bet gatavs palīdzēt citā biznesā, lai tik es izdomāju. Teicu, tad lai piesaista Eiropas Savienības finansējumu zemnieku saimniecībai, ko ar sievu biju nolūkojis nopirkt Latgalē. Apsolīja, bet nekas nenotika, samaksāto naudu neatdod," nobažījies Suhoveiko. Viņš saprot, ka darījumu ar 3000 eiro būs grūti pierādīt, bet šobrīd viņam esot principa lieta pacīnīties par savu taisnību un sabiedrībai parādīt, kas par cilvēku ir Strauss. Arī uz Suhoveiko liecību pamata policijā sākts kriminālprocess. Strauss, jautāts par Suhoveiko gadījumu, laikrakstam atbildējis, ka "Suhoveiko ir blēdis" un "lēts žuļiks". Līdzīgas nedienas piemeklējušas arī divus citus laikraksta aprakstītus "Invex Fondu" "attīstītus" projektus – 100 000 eiro finansējuma piesaistīšanu fotostudijas izveidei Pārgaujas novadā un 250 000 eiro finansējuma sagādāšanu siena–salmu granulu ražotnes izveidei. SIA "Invex Fondi" darbību laikraksts lūdzis komentēt Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas valdes loceklim Gintam Turlajam, kurš pats arī ir biznesa konsultants. "Par SIA "Invex Fondi" biju dzirdējis kritiskas atsauksmes. Uzņēmums nav mūsu asociācijas biedrs. Ja arī būtu un lietas būtu tādas, kādas jūs stāstāt, mēs to izslēgtu no savām rindām. Jūsu aprakstītā darbošanās nav nozares ikdiena, diemžēl šādi gadījumi met ēnu uz mums visiem, un šādu darboņu dēļ mūsu nozares prestižs ir zems, kaut gan lēnām lietas tiek sakārtotas. Tāpēc par šādiem gadījumiem aicinu informēt sabiedrību un vērsties tiesībsargājošās iestādēs," LA norādījis Turlajs. Viņš gan vērsis uzmanību arī uz to, ka no sarūgtināto klientu puses ir redzama lētticība, milzīga uzticēšanās un paļāvība. "Kļūda ir naudas samaksāšana iepriekš, neprasot nopietni izstrādātu darba uzdevumu no uzņēmuma puses. Vispirms jāprasa darbs un tikai pēc tam jāmaksā par skaidri formulētiem darbiem. Nedrīkst paļauties uz uzņēmuma juristiem, jāalgo savi. Nedrīkst maksāt rokās, jo to pēc tam nevar pierādīt. Nedrīkst paļauties uz mutiskiem solījumiem. Uzņēmuma rīcība? Kur aitas, tur cirpēji."