Жильцы видят в действиях Нормунда Шлитке, который представляет несколько предприятий, и его соратников, признаки преступного деяния: мошенничества и доведения до неплатежеспособности.
Жильцы президенту
Что пишут квартировладельцы президенту:
«До сих пор остается не проясненным вопрос, как могло произойти, что огромное количество жителей рижских многоквартирных домов не получили право первой руки на выкуп земли? Как законодатель мог этого не заметить или не захотел замечать? Это было «случайное» совпадение или преднамеренная, целенаправленная деятельность? Кто ответственен за это?
Мы надеемся на вашу поддержку для справедливого решения вопроса о раздельном имуществе и принудительной аренде, принимая во внимание то, что дельцы получили землю за гроши, а сейчас в связи с изменениями, кадастровая стоимость во многих домах достигла полумиллиона евро».
Жильцы настаивают, что закон о прекращении принудительной аренды нельзя создавать, основываясь на принципах рыночной экономики. Он должен соответствовать принципам справедливости.
«Сатверсме дает вам право законодательной инициативы и право распустить Сейм, - напоминают авторы письма. - Вы можете помочь очень большой, дискриминируемой или загнанной в безысходность части народа!
Вы давали торжественное обещание, клялись, что ваша работа будет во благо латвийского народа. Пришло время исполнить обещание!»
Жильцы прокуратуре: «Пора разобраться!»
В своем заявлении в Экономическую полиции и Генпрокуратуру жильцы перечисляют факты, которые им кажутся подозрительными. Например, что компания Kredituzraudzibas birojs в своих сообщениях приписывает пункт «НДС», хотя Kredituzraudzibas birojs ещё с 2010 года не является плательщиком НДС. Мало того, в нескольких приговорах судов указано, что у землевладельца нет права в дополнении к арендной плате требовать ещё и НДС.
В самих же счетах суммы явно выше тех, что были разрешены законом в 2008-2010 годах. Иногда разница составляет 4-10 раз.
Жильцы настаивают, что взыскание такого рода долгов должно происходить по Коммерческому закону, а это значит, что срок требования (3 года) уже истек. Кроме того, получается, что «бароны» пытаются взыскать долг по второму разу – жители уже заплатили домоуправам.
Заявители также указывают: «Присяжный адвокат Нормунд Шлитке является членом многих коммерческих обществ в качестве основателя, акционера, уполномоченного и так далее. Сейчас его сертификат администратора неплатежеспособности приостановлен. Стоит отметить, что Администрация неплатёжеспособности неоднократно обращалась в суд с просьбой снять Шлитке с поста администратора неплатежеспособности за нарушения, конфликты интересов и работу в пользу кредиторов предприятий.
В некоторых случаях, как, например, в деле Majoklu agentura, суд за нарушения снимал Шлитке с процесса неплатежеспособности. В других, как, например, Reversed (эту неплатежеспособность вела администратор Элина Дупате и была с неё отстранена, - прим. ред.) суд констатировал, что Шлитке фактически руководил неплатёжеспособностью, будучи акционеров кредитора и представителем кредиторов».
Жильцы пишут, что согласно имеющимся в их распоряжении документам по процессу неплатежеспособности Reversed (восстановленное название Latzemes nekustamie ipasumi) и Majoklu agentura, компании доводили до разорения преднамеренно. Далее в результате санации их реорганизовывали, создавая новые коммерческие общества. Таким образом были изъяты «чистые активы» - земля с отягощениями в виде принудительной аренды. Так, например, в деле Reversed были погашены кредиторские требования на 3 599 077,54 евро. Однако неплатежеспособные компании использовались далее, чтобы подавать иски в суд против хозяев квартир. Им передавали долги в ходе цессии, а сами компании освобождались от уплаты госпошлины.
Промежуточный финиш
Основываясь на описанных в письме фактах, жители просят Генпрокуратуру и Экономическую полицию разобраться и отправить виновных под суд.
Как мы уже сообщали, Управление по борьбе с экономическими преступлениями уже ведет одно расследование в связи с действиями компании Reversed. По словам пресс–представителя прокуратуры Кристины Сутугиной, дело идет по XIX разделу Уголовного закона ("Преступные деяния в народном хозяйстве").
Кроме того, недавно стало известно, что 11 апреля Администрация неплатежеспособности приняла решение о приостановке сертификатов администраторов неплатежеспособности Арты Снипе Элины Дупате.
Отрытое письмо президенту
Biedrības „Tauta pret zemes baroniem" atklāta vēstule
Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim
Rīga 2017. gada 20. aprīlī
Atmodas laikā mūsu tauta ar ticību labākai un gaišākai nākotnei ar devīzi „pastalās, bet brīvā Latvijā" uz lūpām cīnījās par neatkarīgas, brīvas, taisnīgas un ziedošas valsts atdzimšanu. Valsts nu ir atdzimusi, un tagad, patiesi, ļoti daudzi no aptuveni simts četrdesmit tūkstošiem šīs valsts privatizēto dzīvokļu īpašniekiem kopā ar savu ģimeņu locekļiem, kuru mājas atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, nu droši ar „lepnumu" varēs konstatēt faktu, ka beidzot būs palikuši ar pastalām kājās vien – par ko jau labu laiku intensīvi rūpējas komercsabiedrība – AS „Pilsētas zemes dienests" ar „runas vīru" Normundu Šlitki priekšgalā, veicot savu komercdarbību, kuras bizness un peļņa balstās uz piespiedu nomas iekasēšanu no bezizejas situācijā iedzītajiem vienīgo mājokļu – privatizēto dzīvokļu īpašniekiem.
Šī komercsabiedrība, kura ieguvusi savus īpašumus komercdarījuma veidā, skaidri apzinoties visus esošos īpašuma apgrūtinājumus, mūsu skatījumā, ar draudiem, pielietojot cilvēku prātu psiholoģiskās apstrādes paņēmienus, pieprasa milzīgas, nepamatotas, vienpusēji noteiktas zemes nomas samaksas par laika periodiem, kas pēc mūsu pārliecības ir senāki par pieļaujamo parāda pieprasīšanas noilgumu – trīs gadi.
Mēs uzskatām, ka šie „zemes baroni" saiknē ar privatizēto dzīvokļu īpašniekiem īsteno „kunga un kalpa" bezierunu attiecību modeli: „kungiem"- tiesības, „kalpiem"- pienākumi.
Patreizējā situācija, kas izveidojusies valstī, ir sakaitēta, bīstama, Latvijas godam nepiedienīga un mūsu skatījumā absolūti absurda, amorāla un nepieņemama, grauj tautas ticību un paļāvību Latvijas Valsts ideāliem.
Mūsuprāt, Latvijā ir pieņemts antidemokrātisks, antikonstitucionāls likums, kas akceptē dalīto īpašumu un piespiedu zemes nomu, kas diskriminē privatizēto dzīvokļu īpašniekus, jo radījis lielisku iespēju mazākumam (zemes īpašniekiem) parazitēt un pelnīt uz vairākuma ( privatizēto dzīvokļu ) īpašnieku un viņu ģimenes locekļu rēķina, kuriem piederošie dzīvokļi ir vienīgā mājvieta, kuriem nav tikušas dotas alternatīvas iespējas, kādas, uzsākot privatizāciju, bija zemes īpašniekiem (cita līdzvērtīga īpašuma piešķiršana, kompensācija, u.t.t.).
Turklāt, privatizēto dzīvokļu īpašnieku mantiskais stāvoklis katastrofāli pasliktinās, pateicoties uzliktajām zemes nomas maksas klaušām. Nekustamo īpašumu tirgū šādi dzīvokļi zaudē konkurētspēju, jo neviens nevēlas labprātīgi līst „zemes baronu" cilpā.
Mūsuprāt, virtuozi un izmanīgi paaugstinātā zemes kadastrālā vērtība zem daudzdzīvokļu mājām ļauj vairot ienākumus vienīgi „zemes baroniem" un dzen nabadzībā un bezcerīgā izmisumā privatizēto dzīvokļu īpašniekus un viņu ģimenes locekļus.
Joprojām neatbildēts ir jautājums, kā varēja gadīties, ka tik milzīgam skaitam Rīgas daudzdzīvokļu māju iemītniekiem netika realizētas likumā paredzētās zemes izpirkšanas pirmtiesības? Kā likumdevējs to varēja vai negribēja pamanīt? Vai tā bijusi „nejauša" sagadīšanās vai apzināta, mērķtiecīgi vērsta darbība?
Un, kāda bijusi Rīgas Domes loma, rīcība un atbildība notikušajā?
Patreizējā situācija, kas izveidojusies, ir saspringta, mūsu skatījumā – netaisna, amorāla un iznīcina tautas ticību, paļāvību sekmīgai demokrātiskas valsts principu un ideju īstenošanai Latvijas valstī.
Kāda šai gadījumā ir Latvijas Republikas Saeimas politiķu reālā atbildība?
Prezidenta kungs, mēs aicinām Jūs palīdzēt Jūsu tautai! Mēs ceram uz Jūsu atbalstu taisnīgam dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšanas risinājumam (ņemot vērā visu iepriekš minēto un to, ka šie, tā saucamie „darboņi" zemi ieguvuši par grašiem, bet patlaban tās izmanīgi radītā kadastrālā vērtība daudzām mājām sasniegusi pat ap pusmiljonu EUR).
Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas interesēm neatbilst jauna superbagātnieku klana radīšana uz privatizēto dzīvokļu īpašnieku vai Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, kas varētu notikt, pieņemot, kārtējo, mūsuprāt, apšaubāmo likumu, kas sekmētu šo, mūsu redzējumā, „netīro darboņu" bagātības pieaugumu.
Likumu par piespiedu zemes nomas izbeigšanu nedrīkstētu izveidot, pamatojoties uz tirgus ekonomikas principiem. Tam vajadzētu būt politiski godprātīgam, valstiskam risinājumam, kas beidzot sakārtotu šīs attiecības pēc Augstākā Taisnīguma principa.
Prezidenta kungs, Jums Latvijas Republikas Satversme ir piešķīrusi likuma ierosināšanas tiesību (47.p.), Saeimas atlaišanas tiesību (48.p.). Jūs variet patiesi palīdzēt šai ļoti lielajai, diskriminētajai un bezizejā iedzītajai Jūsu tautas daļai!
Jūs devāt svinīgu solījumu Saeimas sēdē, kur zvērējāt, ka viss jūsu darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam, ka darīsiet visu, kas stāvēs Jūsu spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību, ka turēsiet svētus un ievērosiet Latvijas Satversmi un valsts likumus, ka pret visiem izturēsieties taisni un savus pienākumus izpildīsiet pēc labākās apziņas.
Prezidenta kungs, ir pienācis LAIKS PILDĪT SOLĪJUMU SAVAI TAUTAI !
Pielikumā: - Iesniedzēju parakstu saraksts uz 7 lpp. (kopumā 131 paraksti);
- Iesniegums „Par kriminālprocesa uzsākšanu" Latvijas Republikas Prokuratūras ģenerālprokuroram uz 16 lpp.
Заявление в прокуратуру (часть 1)
I E S N I E G U M S
/par kriminālprocesa uzsākšanu/
2017. gada 20. aprīlī
Kriminālprocesa likums, turpmāk tekstā – KPL, nosaka, ka ikvienas fiziskās un juridiskās personas pienākums ir likumā noteiktajā kārtībā ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Ņemot vērā minēto, mēs, t.i zemāk parakstījušās personas, vēršamies ar iesniegumu par vairāku zvērinātu advokātu, maksātnespējas administratoru un ar tiem saistīto personu iespējamām noziedzīgām darbībām, kuru rezultātā ir nodarīts būtisks kaitējums lielam skaitam Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, šo noziedzīgo darbību rezultātā līdz maksātnespējai novesto komercsabiedrību un to kreditoru interesēm, kā arī aizskartas ar likumu aizsargātas valsts intereses.
Šīs iesniegums satur ziņas par iespējams notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma, turpmāk tekstā – KL, 177.panta otrajā daļā, 215.panta pirmajā daļā un 213.panta otrajā daļā, uz ko norāda sekojošie fakti.
Zvērināts advokāts Normunds Šlitke ir vairāku savā starpā saistītu komercsabiedrību - AS "Pilsētas zemes dienests", AS "Reversed" u.c. dibinātājs, akcionārs, pilnvarotais pārstāvis, vairāku advokātu biroju faktiskais vadītājs (Kaniņa Šlitke un Snipe, ILaw, Amicus Curiae u.c.), lobēšanas organizāciju tīkla (biedrība "Zemes reformas komiteja", "Apvienotā brīvā arodbiedrība", biedrība "Valstij nodokļus nevajag?" u.c.) dibinātājs, Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesas tiesnesis, saistīts ar starpniekfirmām SIA "Vienotais norēķinu centrs" un SIA "Kredītuzraudzības birojs", kā arī līdz 17.08.2016. bija arī maksātnespējas administrators. Šobrīd viņa maksātnespējas administratora sertifikāts ir apturēts. Jāatzimē, ka N.Šlitkes prettiesisku darbību vadītajos maksātnespējīgajos uzņēmumos konsatatējusi arī Maksātnespējas administrācija, kura vairākkārt ir vērsusies tiesā ar lūgumu atcelt N.Šlitki no maksātnespējas administratora amata par daudzajiem konstatētajiem pārkāpumiem, interešu konfliktu un darbošanos maksātnespējīgu uzņēmumu kreditoru labā. Visos gadījumos tiesa, piemērām, AS "Mājokļu aģentūra" gadījumā par konstatētiem pārkāpumiem atcela N.Šlitki no maksātnespējas administratora amata, savukārt, citos gadījumos, kā piemērām, AS "Reversed" gadījumā, tiesa konstatējusi, ka maksātnespējas procesu uz pilnvaras pamata faktiski ir vadījis N.Šlitke, vienlaicīgi būdāms gan kreditora akcionārs, gan kreditoru pārstāvis, tādējādi darbojoties pretēji maksātnespējīga uzņēmuma un tā kreditoru interesēm.
Mūsu rīcībā iegūtie AS "Reversed" (šobrīd ir atjaunots iepriekšējais nosaukums - AS "Latzemes nekustamie īpašumi") maksātnespējas procesa dokumenti - kreditoru sapulces protokoli, administratoru pārskati utt., maksātnespējas procesā pieņemtie tiesas lēmumi/spriedumi; citu komercsabiedrību (AS "Mājokļu aģentūra" u.c.) maksātnespējas procesu lietu dokumenti liecina par zvērināta advokāta N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu, tai skaitā citu zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru, - Normunda Šlitkes sievas Indras Kaniņas-Šlitkes, Aigara Breča, Jāņa Breča, Rolanda Bula (miris), Daces Timermanes, Uģa Salnas, Alvja Krasovska, Anda Sarkana, Artas Snipes, Elīnas Dupates (bijusī Elīna Veide), Solvitas Melngailes, Ivetas Rozentāles, Denisa Rapoporta, Darjas Rapoportas, Sandras Orlovskas u.c., apzinātām, mērķtiecīgām darbībām, tīši novedot iepriekšnorādītās komersabiedrības līdz maksātnespējai (bankrotam), vēlāk sanācijas rezultātā tās reorganizējot, izveidojot jaunas komercsabiedrības, un tādā veidā no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem izņemot "tīrus aktīvus" - zemes īpašumus ar piespiedu nomas apgrūtinājumu un izvairoties no kreditoru parādu segšanas, piemērām AS "Reversed" (AS "Latzemes nekustamie īpašumi") maksātnespējas lietā tika dzēsti kreditoru prasījumi 3 599 077,54 EUR apmērā. Savukārt, noslēdzot cesijas līgumus, līdz tīšai maksātnespējai novestās komercsabiedrības tālāk tiek izmantotas prasību celšanai tiesā pret dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz zemes ar piespiedu nomu, ar nolūku izvairīties no valsts nodevas samaksas, jo maksātnespējas administratori prasību celšanas tiesā gadījumos ir atbrīvoti no valsts nodevas samaksas. Tadā veidā aizskarot valsts intereses un nodarot tiem būtisku kaitējumu, jo ņemot vērā celto prasību skaitu (pēc zvērināta advokāta N.Šlitkes vārdiem, tādu varētu būt ar 4000), zaudējumi valstij nesamaksātas valsts nodevas veidā var būt simtos tūkstošos, bet precīzs nodarītā kaitējuma apmērs ir konstatējams pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Norādīto apstirpina AS "Reversed" (AS "Latzemes nekustamie īpašumi") maksātnespējas procesā konstatētais.
Par AS "Reversed" maksātnespējas administratoru tika iecelta sena N.Šlitkes biznesa partnere zvērināta advokāte Elīna Dupate (bijusī Elīna Veide). AS "Reversed" sākotnējais nosaukums bija AS "Paraugtipogrāfija", šobrīd ir jauns nosaukums AS "Latzemes nekustamie īpašumi". Kad AS "Paraugtipogrāfija" 2010. gada sākumā pieteica Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, jau tad par administratori tika iecelta Elīna Dupate. Kā redzams no publiski pieiejamā Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna, kas apstiprināts 2010. gada 20. aprīlī, kā AS "Paraugtipogrāfija" kreditori bija pieteikušies daudzi ar N. Šlitki un viņa partneriem saistīti uzņēmumi, piemēram, SIA Birojserviss, SIA Latzeme, AS Latzemes nekustamie īpašumi, AS Rīgas zīmogu fabrika, AS Valsts papīru spiestuve, SIA Replus u.c. Līdz 2012. gadam, kad tika pasludināta nu jau pārdēvētās AS "Latzemes nekustamie īpašumi" (vēlāk AS "Reversed" un pēc tam atkal AS "Latzemes nekustamie īpašumi") maksātnespēja, šie uzņēmumi tika dažādās kombinācijās savstarpēji reorganizēti. AS "Reversed" (AS "Latzemes nekustamie īpašumi") šbrīd esošo akcionāru saraksts nav peieejams, bet uzņēmuma atkal ir ieceltas ar N.Šlitki saistītas personas:
• Artūrs Snips, ......, valdes loceklis (no 31.08.2016), tiesības pārstāvēt atsevišķi;
• Jānis Brečs, ......, padomes priekšsēdētājs (no 31.08.2016);
• Solvita Melngaile,......, padomes priekšsēdētāja vietnieks (no 31.08.2016);
• Dace Timermane, ......, padomes loceklis (no 31.08.2016).
Pēc AS "Reversed" maksātnespējas procesa pasludināšanas, A.Dupate, pārkāpjot Maksātnespējas likumā paredzētās normas, izsniedza N. Šlitkem un otrai biznesa N.Šlitkes partnerei zvērinātai advokātei Artai Snipei pilnvaras ar tādu pilnvarojuma apjomu, kādu tiesa var piešķirt tikai pašam maksātnespējas administratoram.
Saskaņā ar AS "Reversed" publiski pieejamiem maksātnespējas lietā esošajiem kreditoru reģistriem, ar administratores E.Dupates piekrišanu par AS "Reversed" kreditoriem tika atzīti vairāki ar pašu N. Šlitki saistīti uzņēmumi (AS RZS Tirdzniecība, AS Reklāmas un zīmogu fabrika, AS Valsts papīru spiestuve, SIA Tech Line), kā arī ar viņa biznesa partnera un miljonāra Alvja Krasovska saistīti uzņēmumi (SIA Dyaltos Treasury, SIA Domum, SIA Dyaltos, SIA Replus, SIA Reversus). SIA Dyaltos Treasury balsu skaits kreditoru sapulcē bija tik liels, ka ar to varēja kontrolēt visu maksātnespējas procesu, tajā skaitā atstājot mazākumā īsto kreditoru AS Swedbank. Savukārt, E.Dupates piešķirtās pilnvaras deva pilnīgu rīcības brīvību pašam N.Šlitkem un viņa partnerei A.Snipei.
Ņermot vērā E.Dupates, N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu prettiesisku darbību AS "Reversed" maksātnespējas procesā, Maksātnespējas administrācija ir vērsusies ar pieteikumu tiesā par E.Dupates atcelšanu no minētā uzņēmuma maksātnespējas administratora amata.
Saistībā ar minēto Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016. gada 20. maija lēmumā lietā Nr. C29660712 konstatēja, ka:
"Maksātnespējīgās AS Reversed maksātnespējas procesa administratore E. Dupate konkrētajā maksātnespēja lietā administratora pienākumu veikšanu ir uzticējusi zvērinātam advokātam N. Šlitkem, kurš viņas vārdā veicis sekojošas, tiesai zināmas, darbības: 1) pārstāvējis administratori tiesā ar piešķirto pilnvarojumu "pārstāvēt administratoru ar visām tiesībām, kādas saskaņā ar Maksātnespējas likuma normām piešķirtas administratoram"; 2) administratores vietā un vārdā sniedzis informāciju par maksātnespējas procesa norisi Maksātnespējas administrācijai; 3) sagatavojis un parakstījis maksātnespējas procesa, šajā gadījumā sanācijas īstenošanai nepieciešamos dokumentus"
"[..] E. Dupate pieļaujot zvērināta advokāta N. Šlitkes aktīvu līdzdalību konkrētajā maksātnespējas procesā, atļaujot sastādīt un parakstīt sanācijas plānu, pieļaujot parādnieka akciju pāreju zvērinātam advokātam N. Šlitkem, ieceļot viņu un viņa laulāto par reorganizācijas rezultātā izveidoto komercsabiedrību amatpersonām, un visbeidzot pilnvarojot viņu pārstāvēt viņas, kā maksātnespējas administratores, intereses tiesā konkrētajā maksātnespējas lietā, ir nonākusi interešu konflikta situācijā. [..] Lietā konstatētie fakti un apstākļi rada pamatotas šaubas par maksātnespējīgās AS Reversed administratores E. Dupate objektivitāti un grauj sabiedrības uzticību godprātīgai un likumīgai maksātnespējas procesa īstenošanai".
Vēršam Jūsu uzmanību, ka AS "Reversed" maksātnespējas procesa laikā tika veikta tās reorganizācija, veicot sadalīšanu, t.i. izveidojot jaunas komercsabiedrības un nododot šīm jaunajām komercsabiedrībām AS "Reversed" piederošos aktīvus - zemes ar piespiedu nomas apgrūtinājumu.
AS "Reversed" reorganizācijas - sadalīšanas rezultātā tika izveidotas trīs komercsabiedrības;
• SIA "Reģionālā zemju pārvalde", reģistrācijas numurs 40103891749, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi Aigars Brečs;
• SIA "Šmerļa priedes", reģistrācijas numurs 40103891753, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi Alvis Krasovskis;
• Akciju sabiedrība "Zemju pārvalde", reģistrācijas numurs 40103891768, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi Normunds Šlitke, bet valdes locekļa laulātā Indra Kalniņa-Šlitke iecelta par valdi uzraugošās institūcijas – padomes priekšsēdētāju.
Iepriekš norādītajā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. maija lēmumā lietā Nr. C29660712 tiesa nodibināja, ka:
"[..] zvērinātam advokātam N. Šlitkem ir bijušas visas iespējas īstenot, ietekmēt un virzīt maksātnespējīgās AS Reversed maksātnespējas procesu atbilstoši savām personiskajām interesēm [..] Sanācijas procesa laikā zvērināts advokāts N. Šlitke ir kļuvis par maksātnespējīgās AS Reversed akcionāru, kam pieder 48 % akciju. [..] Advokatūras likuma 63. pants noteic, ka zvērinātam advokātam ir aizliegts pirkt vai citādā ceļā iegūt pilnvardevēju tiesības viņu prāvās ne vien uz sava vārda, bet arī tādējādi, it kā viņš iegūtu šīs tiesības citām personām. Visi šādi darījumi atzīstami par spēkā neesošiem.
Tulkojot šo normu paplašināti – pēc tās mērķa un kopsakarā ar citiem ierobežojumiem advokāta darbības veikšanai, kas noteikti Advokatūras likumā, kā arī Advokātu ētikas kodeksa 2.7.punktu, tiesa atzīst, ka zvērināts advokāts N. Šlitke nav ievērojis minēto aizliegumu, jo laikā, kad sniedzis juridisko palīdzību maksātnespējīgai AS Reversed, ieguvis pilnvardevēja akcijas un kļuvis par valdes locekli kapitālsabiedrībā, kura izveidota uz maksātnespējīgās AS Reversed mantas bāzes, un kuras akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos uzrauga viņa laulātā."
Ar norādīto tiesas lēmumu interešu konfliktā esošā E. Dupate tika atcelta no MAS "Reversed" administratores amata, bet dažas dienas vēlāk tā pati tiesa apstiprināja citu administratoru – Aināru Vīnkalnu, kura rīcība norāda uz ciešo saistību ar N.Šlitki, piemēram, Ainārs Vīnkalns ir Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesas, kuru izveidoja N.Šlitke, tiesnesis. Kaut gan Maksātnespējas administrācija apgalvoja, ka administrators tika izraudzīts "pēc nejaušības principa".
Jau 2016. gada 23. augustā tā pati Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa tajā pašā sastāvā apstiprināja maksātnespējīgās AS "Reversed" (AS „Latzemes nekustamie īpašumi", reģistrācijas numurs 40003347400) 2016. gada 19. jūlija noslēguma kreditoru sapulces lēmumu par maksātnespējīgās AS „Reversed" sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu; izbeidza maksātnespējīgās AS „Reversed" (AS „Latzemes nekustamie īpašumi") maksātnespējas procesu, atjaunojot maksātspēju, dzēšot kreditoru prasījumus 3 599 077,54 EUR apmērā.
Iepriekšminētais liecina par N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu tiesisko nihilismu un mērķtiecīgajām darbībām, realizējot noziedzīgo nodomu - apzināti novest līdz maksātnespējai komercsabiedrību, pašam vai ar saistītu personu palīdzību uzraudzīt un kontrolēt maksātnespējas procesa norisi, atbrīvot komersasbiedrības aktīvus no kreditoru saistībām, un izmantot izveidoto krāpniecisko shēmu, lai nemaksātu valstij valsts nodevas par prasību celšanu tiesā. Atkārtoti jānorādā, ka šo N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu noziedzīgo darbību rezultātā ir aizskartas netikai kreditoru, bet arī valsts intereses, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas dzēsto kreditoru prasījumu summā ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktie prasījumi par nodokļu parādiem, gan nekustāmo īpašumu nodokļu parādi, piemērām, Jelgavas dome vien 2016. gada oktobra sēdē dzēsa AS "Reversed" nekustamā īpašuma nodokļa parādu 16 277,97 EUR un kavējuma naudu 115,81 EUR apmērā. Jāatzīmē, ka starp AS "Reversed" nenodrošinātajiem kreditoriem bija arī citas lielākās Latvijas pašvaldības, Valsts Ieņēmumu dienests, AS "Swedbank".
Bez tam vēršam Jūsu uzmanību uz mūsu rīcībā esošo informāciju par to, ka AS "Reversed" maksātnespējas procesa laikā (konkrēti 2014. gada 15. augustā) N. Šlitke caur SIA "Timpart" uz ārzonā (Belizā) reģistrētu uzņēmumu Tintagel S.A. pārskaitīja 2 849 000,00 EUR. Uzņēmumu reģistrā kā SIA "TimPart" darbības veids norādīts: "Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi". Minētā informācija būtu pārbaudāma pirmstiesas izmeklēšanas laikā, jo šie fakti var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu lidzekļi legalizāciju, par ko kriminālatbildība paredzēta KL 195.pantā.
Jānorādā, ka neraugoties uz to, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 23. augusta spriedumu civillietā Nr. C29660712 tika dzēsti AS "Reversed" nodokļu parādi, šobrīd AS "Reversed", turpinot realizēt krāpnieciskās darbības celtajās prasībās pret dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz zemes ar piespiedu nomu, turpina lūdz tiesu piedzīt gan Pievienotās vērtības nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, pie kam no daudziem dzīvokļu īpašniekiem šie nepamatoti nodokļi ir piedzīti.
Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka reālizētā AS "Reversed" tīša novešana līdz maksātnespējai un iepriekš norādīta krāpšanas shēma, nav vienīgais gadījums, jo tādā pašā veidā N.Šlitke un ar viņu saistītās personas realizēja noziedzīgas darbības attiecībā uz AS "Mājokļu aģentūra" un šobrīd realizē AS "Pilsētas zemes dienests" maksātnespējas procesā.
Заявление в прокуратуру (часть 2)
MAS "Mājokļu aģentūra", reģistrācijas numurs 40003562416, maksātnespējas administrators kopš 2010. gada 3. februāra bija pats N. Šlitke un viņa administrēšanas laikā uzņēmumu faktiski pārņēmuši N. Šlitkes biznesa partneri un šajā gadījumā AS "Mājokļu aģentūras" paziņojumi par it kā esošajiem parādiem par piespiedu zemes nomu tika izsūtīti vairākām lielām daudzdzīvokļu mājām Ūnijas ielā, Rīgā.
Saskaņā ar lursoft.lv esošo informāciju, AS "Mājokļu aģentūra" valdē vēsturiski bijuši vairāki N.Šlitkes biznesa partneri – Normunds Ribaks, Normunds Reinsons, Dace Timermane, Deniss Rapoports, Jānis Brečs, Aigars Brečs, Sandra Orlovska, pat Arta Snipe, bet kā dalībnieki minētiem namiem piesaistītās zemes (kadastra numurs 0100 070 2454) bijušais īpašnieks Ilmārs Brīvnieks, SIA „Cēdere", Normunds Ribaks un Normunds Reinsons. Uzņēmuma darbības veidi: "cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana; citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi".
Attiecībā uz N.Šlitkes prettiesisku darbību AS "Mājokļu aģentūra" maksātnespējas procesa laikā un iespējams fiktīviem kreditoriem, jo tie atkal ir ar N.Šlitki saistītās personas, tai skaitā zvērinātie advokāti, Rīgas rajona tiesa 2016.gada 19.augusta Lēmumā civillietā Nr. C33203410 nodibināja, ka:
"pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par administratora objektivitāti un atrašanos interešu konflikta situācijā attiecībā pret kreditoru: parādnieka kreditora SIA "Private Equity Insurance group" pārstāvji Dace Timermane un Aigars Brečs bija arī parādnieka pārstāvji un ir atzīstami par ieinteresētām personām attiecībā pret parādnieku, kas rada šaubas par šo personu objektivitāti un ieinteresētību, un fakts, ka administrators neveica darbības, lai novērstu minēto, ir pamats secinājumam, ka administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 6.punktu un 26.panta otrās daļas prasības; turklāt administrators ir bijis citās civillietās minēto personu pārstāvis un citu administrēto lietu ietvaros parādnieka kreditors SIA "Private Equity Insurance group" ieguvis nekustamos īpašumus.
[..] 2015.gada 12.novembra kārtējā kreditoru sapulcē tika lemti jautājumi par parādnieka reorganizāciju, pārveidošanu, statūtu apstiprināšanu, valdes un padomes ievēlēšanu, bet no maksātnespējas reģistrā pievienotā protokola ir iespējams konstatēt tikai jautājumā par reorganizāciju pieņemto lēmumu, tādējādi administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 77.panta 12.daļas prasības. Turklāt Aigars Brečs, kas pārstāvēja SIA "Private Equity Insurance group", 2016.gada 5.aprīlī bija parādnieka padomes priekšsēdētāja vietnieks, līdz ar to kreditoru sapulcē lēma par jautājumiem, kuros pats iesaistīts, un administrators neveica darbības, lai novērstu minēto.
Maksātnespējas administrācijas ieskatā, administrators atrodas interešu konflikta situācijā, jo administratora darījumu partneri ir ieinteresēti konkrētajā procesā, savukārt SIA "Private Equity Insurance group" ir ieinteresēts parādnieka maksātnespējas procesā, jo ir parādnieka lielākais kreditors. Līdz ar to administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktu."
SIA "Private Equity Insurance Group" (īpašniece Dace Timermane) faktiski ir izveidojusi vai pārņēmusi savu uzņēmumu grupu:
• SIA RĪGAS SIETUVE, vienotais reģistrācijas numurs 40103825372;
• SIA STARI, vienotais reģistrācijas numurs 44602000669;
• SIA ZIEMEĻZUNDS, vienotais reģistrācijas numurs 40103121656;
• SIA KREDĪTUZRAUDZĪBAS BIROJS, vienotais reģistrācijas numurs 50103162891;
• SIA ANKO SECURITY, vienotais reģistrācijas numurs 40003011330;
• SIA IZDEVNIECĪBA IKK, vienotais reģistrācijas numurs 40003650634;
• SIA MICRODOT, vienotais reģistrācijas numurs 40003660384.
Kā SIA "Private Equity Insurance Group" saimnieciskā darbība Uzņēmumu reģistrā norādīta "uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos", bet realitātē Dacei Timermanei no 10.07.2012 izdota prokūra ar tiesībām "ieķīlāt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, atsavināt nekustamo īpašumu".
D. Timermane darbojas ne tikai SIA "Private Equity Insurance Group", bet arī, piemēram, SIA Timpart, reģistrācijas numurs 40103557479, caur kuru 2014. gadā uz ārzonas firmu Tintagel S.A. pārskaitīti EUR 2 849 000,00. Tajā pašā periodā SIA TimPart valdē ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi bija iecelts Deniss Rapoports, kurš vienlaicīgi pārstāv arī SIA Cēdere, kuram MAS "Reversed" cedējis parādu piedziņas tiesības. Šādu ar N.Šlitki un viņu saistīto personu ķēdīti var konstatēt katram N.Šlitkes administrētajām, pārstāvētajām utt. komersantam.
Ņermot vērā iepriekš minētos un ar tiesas spriedumiem pierādītus faktus par N.Šlitkes, E.Dupates darbību AS "Reversed", AS "Mājokļu aģentūras" maksātnespējas procesos, viņu darbībās ir saskatāmas KL 215. otrajā daļā - par informācijas slēpšanu no tiesas vai kreditoru sapulces, vai citām likumā paredzētajām personām vai to maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina, ja to tīši izdarījis administrators maksātnespējas procesā.
Šobrīd līdzīgā veidā N.Šlitke un ar viņu saistītās personas un komercsabiedrības realizē tīšas novešanas līdz maksātnespējai un krāpšanas shēmu arī attiecībā uz SIA "Kredītuzraudzības birojs" un AS "Pilsētas zemes dienests". Tā kā paša N. Šlitkes un viņa laulātās Indras Kaniņas-Šlitkes maksātnespējas administratoru sertifikātu darbība ir izbeigta, bet zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru A. Snipes un E.Dupates maksātnespējas administratoru sertifikātu darbība ir apturēta, N.Šlitke organizēt un kontrolēt AS "Pilsētas zemes dienests" maksātnespēju nav iespējams. Līdz ar to, jau 2016. gada jūnijā AS "Pilsētas zemes dienests" iegādājās 99,17355% uzņēmuma SIA "Kredītuzraudzības birojs" (vēsturiskais nosaukums – SIA "A Kid", maksātnespējas administratore no 01.11.2010. – zvērināta advokāte un N.Šlitkes partnere E.Dupate) akciju, ar cesijas aktu ieguldot šajā maksātnespējīgajā uzņēmumā savas vēl nepierādītās prasījuma tiesības 336 000,00 EUR apmērā. Otrs SIA "Kredītuzraudzības birojs" akcionārs ir ar N. Šlitki saistītajām personam - Dacei Timermanei un Aigaram Brečam piederošais SIA "Private Equity Insurance group", bet prokūra bija izdota Jānim Brečam. Reģistrētie darbības veidi: "citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos". Jāatzīmē, ka SIA "Vienotais norēķinu centrs" akcijas pieder AS "Pilsētas zemes dienests" (40%) un ar vairākiem N. Šlitkes uzņēmumiem cieši saistītajai Solvitai Melngailei (30%).
2016. gada augustā SIA "Kredītuzraudzības birojam" tika iecelts jauns administrators Edgars Ziediņš. Vēršam Jūsu uzmanību, ka 2017. gada martā MSIA "Kredītuzraudzības birojs" sāka celt tiesās AS "Pilsētas zemes dienesta" cedētās prasības par zemes piespiedu nomas maksas piedzīšanu no dzīvokļu īpašniekiem par 2008.-2010. gadiem, lai gan E. Ziediņa administratora sertifikāta Nr. 00405 darbību Maksātnespējas administrācija izbeigusi jau šā gada 17. februārī, pieņemot lēmumu Nr. 1-11/8. Pēc Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" aplēsēm, pavisam kopš šā gada sākuma AS "Pilsētas zemes dienests" ar SIA "Vienotais norēķinu centrs" un MSIA "Kredītuzraudzības birojs" starpniecību, līdz 2017.gada 30. martam nosūtījusi paziņojumus par iespējamo zemes nomas parādu vismaz 82 daudzdzīvokļu namiem, kopumā – aptuveni 4500 dzīvokļu īpašniekiem. Ieguldot nepierādītās prasījuma tiesības MSIA "Kredītuzraudzības birojs" pamatkapitālā, izmantojot SIA "Vienoto norēķini centru" un SIA "Kredītuzraudzības biroju" maksātnespēju, tika apzināti izveidota shēma ar nolūku AS "Pilsētas zemes dienests" atbrīvot no valsts nodevas samaksas.
Bez tam SIA "Kredītuzraudzības biroja" izsūtītajos parāda aprēķinos un tiesā celtajos prasības pieteikumos apzināti iekļauts arī Pievienotās vērtības nodoklis, lai gan "Kredītuzraudzības birojs" jau no 2010. gada nav reģistrēts kā Pievienotās vērtības maksātājs un vairāku tiesu spriedumos jau noteikts, ka zemes īpašniekam nav tiesību papildus zemes nomas maksai pieprasīt arī Pievienotās vērtības nodokli (Augstākās tiesas 2015. gada 28. decembra spriedums lietā Nr. SKC-110/2015 un Jelgavas tiesas spriedums lietā Nr.C15201516, kas stājies likumīgā spēkā).
Tā Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gsada 28.decembrī, izskatot civillietu Nr. C28261709 (SKC-110/2015), izskaidroja piespiedu zemes nomas būtību, kā arī pamatoja, kāpēc zemes īpašniekam nav tiesību papildus likumā noteiktajai maksimālajai zemes nomas maksai no dzīvokļu īpašniekiem pieprasīt arī Pievienotās vērtības nodokli:
"Zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības iznomātājs (zemes īpašnieks) un nomnieks (privatizētā objekta īpašnieks) nodibina nevis, labprātīgi vienojoties, kā to paredz Civillikuma saistību tiesību daļa, bet gan, izpildot likumā noteiktu pienākumu. Tāpēc zinātniskajā literatūrā šis tiesību institūts tiek saukts par piespiedu nomu. [..] Šīm attiecībām ir tikai nosacīta līdzība ar nomas attiecībām (īstā nozīmē). [..] Šāda dalītā īpašuma tiesiskais regulējums sevī ietver fikciju par tiesību uz īpašumu izmantošanu, jo praktiski tikai vienas no īpašuma tiesībām ir reāli izmantojamas, turpretim otras šajā gadījumā cieš no aprobežojuma un reāli nav izmantojamas. [..] Šo defektu piespiedu kārtā izveidotā dalītā īpašuma gadījumos, kad ar likumiem ir noteikta piespiedu noma, kompensē noteiktā zemes nomas maksa, kā arī dzīvojamo māju (dzīvokļu) īpašnieku pienākumi nodrošināt un apmaksāt zemes gabalu uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Šim Augstākās tiesas skaidrojumam pievienojās arī Jelgavas tiesa, izskatot lietu Nr. C15201516. Spriedumā, kurš stājās spēkā 2016.gada 1.novembrī, cita starpā uzsvērts:
"Lai gan saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34. panta septītā daļa noteic, ka nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi, tiesa uzskata, ka minētais likums uzliek nodokļu maksāšana pienākumu zemesgabala īpašniekam, bet tas nenosaka, ka pievienotās vērtības nodokli var aprēķināt papildus ar likumu noteiktai maksimālajai zemes nomas maksai un piedzīt to no Atbildētājas kā dzīvojamās mājas īpašnieces. Tiesa uzskata, ka dotajā gadījumā likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" ir speciālais likums, kurš piemērojams nosakot zemes nomas maksas apmēru un tajā noteiktā likme ir konkrēta un neparedz papildus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus. Tiesa uzskata, ka gadījumā, ja likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka nomniekam zemes īpašniekam ir jākompensē pievienotās vērtības nodoklis, tas būtu noteikts speciālajās tiesību normās, līdzīgi kā tas līdz 2014. gada 31. decembrim bija noteikts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu."
Bez tam nosūtītajos rēķinos un celtajos prasības pieteikumos (arī tajos, par kuriem ir stājies likumīgā spēkā spriedums sakarā ar noslēgto izlīgumu) apzināti norādītās nomas maksas summas, kuras ir lielākās, nekā tās bija spēkā 2008.-2010.gados, neņemot vērā zemes nomas maksas palielināšanas ierobežojumus, neievērojot Komerclikumā noteikto saistību noilgumu.
Iepriekš norādītajās N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kuru paredzēta atbildība KL 177. panta trešajā daļā - krāpšana lielā apmērā un KL 213.panta otrajā daļā - par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta tīšu novešanu līdz maksātnespējai, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.
Bez tam vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka visas N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu un uzņēmumu noziedzīgas darbības ir saistītas ar vēlmi piedzīt parādus par piespiedu nomu par 2008.-2010.gadiem, kurus pēc likuma vairs nav iespējams piedzīt, jo ir iestājies Komerclikumā paredzētais 3 gadu noilgums, bez tam lielākajā skaitā gadījumu dzīvokļu īpašnieki zemes nomas maksu par 2008.-2010.gadu jau bija samaksājuši apsaimniekotājiem, kā tolaik paredzēja normatīvie akti. Līdz ar to N.Šļitke un ar viņu saistītās personas un uzņēmumi otro reizi pretēji normatīvo aktu prasībām un tiesu praksei mēģina piedzīt (vai jau piedzina) no dzīvokļu īpašniekiem neesošu parādu, jo daudzi apsaimniekotāji vairs neeksistē un no viņiem iekasēto zemes nomas maksu N.Šļitke vairs piedzīt nevar.
Tā AS "Reversed" celtajās prasībās tiesās, kā arī citu ar N. Šlitki saistīto uzņēmumu nosūtītājos paziņojumos dzīvokļu īpašniekiem pārsvarā figurē zemes piespiedu nomas maksājumi par 2008.-2010. gadiem. Šlitkes pārstāvētie uzņēmumi bija saņēmuši banku kredītus zemes iepirkšanai dalītā īpašuma sektorā, un 2008. - 2010. gados apzināti neslēdza zemes nomas līgumus un nepieprasīja zemes nomas maksu, jo nevēlējās saņemt šo nomas maksu tādā apmērā, kādā to noteica Saeimas pieņemtie un tajā laikā spēkā esošie nomas maksas pieauguma ierobežojumi.
Sakarā paredzēto ar vairākkārtīgu zemes kadastrālās vērtības pieaugumu 2008. gadā Saeima 2007.gada 6.decembrī pieņēma grozījumus likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", papildinot likuma pārejas noteikumus ar 7.punktu, kas paredzēja, ka zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Savukārt 2008.gada 21.februārī Saeima pieņēma grozījumus likumā ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", ietverot analoģiska satura normu arī minētā likuma pārejas noteikumu 40.punktā.
Satversmes tiesa pēc zemes īpašnieces, kuras intereses pārstāvēja N. Šlitke, 2008.gada 20.augusta pieteikuma ierosināja lietu Nr.2008-36-01 un 2009.gada 15.aprīlī pasludināja spriedumu, ar kuru likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta otrās daļas vārdi „daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas" un pārejas noteikumu 7.punkts, ciktāl tajā noteiktie nomas maksas ierobežojumi attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, un likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta otrās daļas pirmais teikums un pārejas noteikumu 40.punkts (turpmāk arī pirmajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas) tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 105.pantam un spēku zaudējušiem no 2009.gada 01.novembra.
2009.gada 22.oktobrī pieņēma grozījumus likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" pārejas noteikumu 7.punktā un likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 40.punktā (turpmāk arī otrajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas), atkārtoti ieviešot ierobežojumus maksimālās nomas maksas apmēram, kurus Satversmes tiesa lietā Nr.2008-36-01 bija atzinusi par spēkā neesošiem no 2009. gada 01. novembra.
2010.gada 25.februārī tā pati zemes īpašniece, kuras intereses pārstāvēja N. Šlitke, atkārtoti vērsās Satversmes tiesā. Ar Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.2010-22-01 apstrīdētās normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 105.pantam. Taču Satversmes tiesa šim savam lēmumam nepiešķīra atpakaļvērstu spēku. Tādējādi faktiski Saeimas pieņemtie pārejas noteikumu ierobežojumi, kuri maksimālās zemes nomas maksas pieaugumu ierobežoja ar 25%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija spēkā visu ieplānoto periodu – no 2008. līdz 2011. gada 01. janvārim. Līdz ar to likumā noteiktā maksimālā zemes nomas maksa – 6% no zemes kadastrālās vērtības – stājās spēkā tikai no 2011. gada 01. janvāra.
2014. gadā tā pati zemes īpašniece, kuru pārstāvēja advokāts N. Šlitke, cēla prasību tiesā pret Latvijas Republiku (Skat. AT Civillietu departamenta paplašinātā sastāvā Spriedumu lietā SKC-2138/2014). Šajā sakarā AT Civillietu departamenta paplašinātais sastāvs izskaidroja Satversmes tiesas Sprieduma motivāciju un sekas:
"Kā izriet no Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2008-36-01 /pers. B/ pirmajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas atzītas par Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam neatbilstošām un spēku zaudējušām ar 2009.gada 1.novembri, pamatojot to ar secinājumu, ka tūlītēja apstrīdētās normas atcelšana būtu vēl vairāk neatbilstoša Satversmei, nekā apstrīdētās normas atstāšana spēkā (sk. Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2008-36-01 18.punktu).
Satversmes tiesa vērtējusi gan to, kādas sekas var radīt apstrīdētās normas tūlītēja vai ar atpakaļejošu datumu atzīšana par spēku zaudējušu, gan to, vai tas ir nepieciešams pieteicējas /pers. B/ pamattiesību aizsardzībai, citiem vārdiem, ir samērojusi zemes īpašnieku un privatizēto dzīvokļu īpašnieku pretējās intereses. Tas, ka pirmajā pieteikumā apstrīdēto normu spēkā neesamība noteikta pusgadu vēlāk pēc Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, liecina, ka Satversmes tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu revidēt tās tiesiskās attiecības, kas starp zemes īpašnieku un privatizētā dzīvokļa īpašnieku izveidojušās līdz brīdim, kad attiecīgās tiesību normas zaudē spēku.
Iepriekš teiktais pilnībā attiecināms arī uz Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.2010-22-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105.pantam atzītas /pers. B/ otrajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas. Kasācijas sūdzībā akcentētajam apstāklim, ka Saeima ir ignorējusi Satversmes tiesas spriedumā doto interpretāciju un atkārtoti pieņēmusi regulējumu, kas bija analogs normai, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par antikonstitucionālu, Civillietu departamenta ieskatā, nav būtiskas nozīmes. Arī šajā gadījumā Satversmes tiesa ir izvērtējusi un spriedumā norādījusi pamatojumu, kādēļ apstrīdētās normas nav atzīstamas par spēku zaudējušām ar pieņemšanas brīdi.
No minētajā Satversmes tiesas spriedumā norādītā redzams, ka, lemjot par apstrīdētās normas atcelšanu no tās izdošanas brīža vai spēkā stāšanās brīža, Satversmes tiesa ir vērtējusi, vai šāda rīcība nenovedīs pie būtiska valsts (sabiedrības) interešu aizskāruma vai apdraudējuma. Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas līdzsvarot personu atšķirīgās intereses (zemes īpašnieku un privatizēto objektu īpašnieku tiesības ir vienlīdz aizsargājamas) un Konstitucionālajai tiesai likums ne vien dod pilnvaras, bet uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. Līdz ar to Satversmes tiesa uzskatījusi, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams nolēmumam piešķirt atpakaļvērstu spēku, jo to atzīšana par spēkā neesošām no pieņemšanas brīža nesamērīgi apgrūtinātu privatizēto objektu īpašniekus (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra sprieduma lietā Nr.2010-22-01 15.punktu).
Otrajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas savu spēku zaudēja 2011.gada 1.janvārī, līdz minētajam datumam tās bija spēkā. Satversmes tiesa nav konstatējusi tādu prasītājas tiesību aizskārumu, kura dēļ tiesību normas par juridisko spēku zaudējušām būtu atzīstamas ar to pieņemšanas brīdi.
Turklāt, kā secināms no Satversmes tiesas spriedumā norādītā, likumdevēja noteiktie zemes nomas maksas ierobežojumi 5 procenti no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā piespiedu nomas attiecību gadījumā sākotnēji bija attaisnojami leģitīmā mērķa – dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzībai – sasniegšanai." (Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2008-36-01 15.2. un 15.3.punktu)
Neskatoties uz paša zvērinātā advokāta N. Šlitkes aktīvu piedalīšanos norādītajos tiesas procesos, N.Šlitke pretēji gan normatīvajiem aktiem, gan Satversmes tiesas spriedumos noteiktajām, prettiesiski pieprasa no dzīvokļu īpašniekiem zemes piespiedu nomas maksu par 2008. - 2010. gadiem 6% no kadastrālās vērtības apmērā, t.i., 4 līdz 10 reizes lielāku, nekā to noteica tajā periodā spēkā esošie likumi.
Bez tam jāatzīmē, ka gan AS "Reversed" (AS "Latzemes nekustamie īpašumi"), gan AS "Pilsētas zemes dienests" ir komercreģistrā reģistrēti komersanti, kuri savu uzņēmējdarbību ir reģistrējuši kā "sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana", "sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un "darbības ar nekustamo īpašumu uz līguma pamata vai par atlīdzību". Turklāt to darījuši kopš 2003. gada un ļoti lielos apjomos, pilnībā apzinoties, ka uz viņu iegādātās zemes atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas. Neatkarīgi no tā, vai slēgti zemes nomas līgumi, zemes [piespiedu] noma ir šo uzņēmumu ierastā darbība un galvenais ieņēmumu gūšanas veids.
Ņemot vērā minēto, uz darījumiem ar norādītajiem komersantiem attiecās Komerclikumā paredzētais saistību 3 gadu noilgums. Minēto apliecina gan tiesu prakse, gan pēc mūsu pieprasījuma saņemto vairāku iestāžu viedokļi šajā jautājumā.
Tā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras 2017.gada 9. marta atbildē (N-220-2017-01285), norādīja, ka "AS "Pilsētas zemes dienests" zemesgabalu ir iegādājies komercdarījuma rezultātā (pirkuma līguma ietvaros). Ņemot vērā, ka komersants ir zinājis par dalītā īpašuma pastāvēšanu, var prezumēt, ka šīs zemes iznomāšana zemes īpašniekam plānota komercdarbības ietvaros. Komerclikuma 2.pants paredz, ka komercreģistrā ierakstīta komersanta saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un ierunas par to nav pieļaujamas. Atbilstoši Komerclikuma 406.pantam no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā [..]. Līdz ar to "nevienam nav pienākums izpildīt saistību pat tad, ja ir neapšaubāmi pierādījumi par tās rašanos, izpildes veidu, ja kreditors nav rīkojies likumā noteiktajā termiņā (Augstākās tiesas 2014.gada 16.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-53/2014)".
Savukārt, Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieces v.i. tiesību politikas jautājumos I.Gratkovska savā 24.02.2017. atbildē Nr. 1-24/247-Ū paskaidro, ka:
"Ja zemi, kura atrodas dalītā īpašumā, komersants ir iegādājies komercdarījuma rezultātā (piemēram, pirkuma līguma ietvaros), tad, ņemot vērā, ka komersants ir zinājis par dalītā īpašuma pastāvēšanu, var prezumēt, ka šīs zemes iznomāšana ēkas īpašniekam ir plānota komercdarbības ietvaros. Komerclikuma 2. pants paredz, ka komercreģistrā ierakstīta komersanta saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un ierunas par to nav pieļaujamas. Ievērojot minēto, būtu vērtējams jautājums, vai izveidojušās piespiedu nomas tiesiskās attiecības, kuras pašas par sevi izriet no likuma, nav atzīstamas par tādām, kas ir konkrētā komersanta ierastā komercdarbība un tādējādi tai būtu piemērojams Komerclikumā noteiktais saīsinātais noilguma termiņš. Turklāt būtu izvērtējams, vai arī piespiedu nomai, kas pastāv tikai uz likuma pamata, pēc analoģijas netiek piemēroti nomas līguma (tiesiska darījuma) noteikumi, t. sk. noteikumi par tiesiska darījuma noilgumu.
Ņemot vērā minēto, ja tiek secināts, ka piespiedu nomas attiecībās viena no darījuma pusēm ir komersants un minēto attiecību rašanās pamats ir tiesisks darījums vai arī šīm attiecībām ir piemērojami tiesiska darījuma noteikumi, tad, Tieslietu ministrijas ieskatā, atbilstoši Komerclikuma 406. pantam attiecībā uz komersantu ir pamats piemērot saīsināto noilguma termiņu - 3 gadi."
Tieslietu Ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos L.Medina savā 23.03.2017. atbildē Nr. 1-24/370-K norāda, ka:
"Ja zemes īpašnieks nepilda likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 54. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu slēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku, informējam, ka Tieslietu ministrijas ieskatā, ja piespiedu dalītā īpašumā iesaistītās puses nenoregulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības savā starpā ar vienošanos, tas var būt pamats, lai šīs attiecības konstatētu un to būtiskās sastāvdaļas noteiktu tiesa pēc ieinteresētās puses prasības. Tāpat arī šādā situācijā, notekot noilguma termiņam, izbeidzas prasījuma tiesības par saistību izpildi, kas ir noilgušas."
Tāpat Ventspils tiesa 2016.gada 1.decembra spriedumā lietā Nr. C30636016, kas stājies likumīgā spēkā, nodibināja, ka:
"Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Kā redzams no lietas materiāliem pievienotās Lursoft uzņēmumu datu bāzes izziņas (lietas 9.lapa), tad prasītāja kā komersanta darbības veidi ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana un darbības ar nekustamo īpašumu uz līguma pamata vai par atlīdzību. Minētais liecina par to, ka prasītāja komercdarbība ir tieši saistīta ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tāpēc tiesas ieskatā prasītāja veiktās darbības attiecībā uz zemes gabalu, uz kura atrodas atbildētājai piederošais dzīvoklis, ir komercdarījums. Tā kā tas ir komercdarījums, tad attiecīgi piemērojami arī Komerclikuma noteikumi attiecībā uz noilgumu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasījumiem par parāda piedziņu par laika posmu līdz 2013.gada 22.jūnijam ir iestājies noilgums un prasība šajā daļā ir nepamatota un noraidāma.
Savukārt, maksātnespējīga uzņēmuma, kāds bija prasītājs prasības celšanas brīdī, darbības regulēja 1.11.2007. Maksātnespējas likums, kura 63.panta pirmās daļas 11) punktā noteikts, ka viens no administratora pienākumiem maksātnespējas procesa laikā tieši ir atgūt debitoru parādus. Pie šādiem apstākļiem prasītājam ne tikai bija tiesības, bet arī bija pienākums atgūt debitoru parādus, t.sk., savlaicīgi ceļot prasības tiesā."
Kriminālprocesa likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir jāuzsāk kriminālprocess. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta pirmo un otro daļu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, bet apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.
Ņemot vērā minēto un to, ka iesniegumā norādītā informācija satur ziņas par iespējams notikušajiem noziedzīgiem nodarījumiem un šīs ziņas iespējams pārbaudīt tikai pielietojot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 6.pantu, 369.panta pirmo daļu, 370.pantu, 373.panta 2.daļu,
lūdzam:
Izskatīt iesniegumā norādītos faktus pēc būtības un uzsākt kriminālprocesu par iespējams, notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem no N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu un uzņēmumu amatpersonu puses.
Pielikumā: Iesniedzēju parakstu saraksts uz 16 lpp.