29 Марта 2024 09:39
Новости
  16:20    25.4.2017

На «земельных баронов» пожаловались президенту (документы) (1)

Skaties.lv

Страницы:

 

Заявление в прокуратуру (часть 2)

MAS "Mājokļu aģentūra", reģistrācijas numurs 40003562416, maksātnespējas administrators kopš 2010. gada 3. februāra bija pats N. Šlitke un viņa administrēšanas laikā uzņēmumu faktiski pārņēmuši N. Šlitkes biznesa partneri un šajā gadījumā AS "Mājokļu aģentūras" paziņojumi par it kā esošajiem parādiem par piespiedu zemes nomu tika izsūtīti vairākām lielām daudzdzīvokļu mājām Ūnijas ielā, Rīgā.

Saskaņā ar lursoft.lv esošo informāciju, AS "Mājokļu aģentūra" valdē vēsturiski bijuši vairāki N.Šlitkes biznesa partneri – Normunds Ribaks, Normunds Reinsons, Dace Timermane, Deniss Rapoports, Jānis Brečs, Aigars Brečs, Sandra Orlovska, pat Arta Snipe, bet kā dalībnieki minētiem namiem piesaistītās zemes (kadastra numurs 0100 070 2454) bijušais īpašnieks Ilmārs Brīvnieks, SIA „Cēdere", Normunds Ribaks un Normunds Reinsons. Uzņēmuma darbības veidi: "cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana; citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi".

Attiecībā uz N.Šlitkes prettiesisku darbību AS "Mājokļu aģentūra" maksātnespējas procesa laikā un iespējams fiktīviem kreditoriem, jo tie atkal ir ar N.Šlitki saistītās personas, tai skaitā zvērinātie advokāti, Rīgas rajona tiesa 2016.gada 19.augusta Lēmumā civillietā Nr. C33203410 nodibināja, ka: 


"pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par administratora objektivitāti un atrašanos interešu konflikta situācijā attiecībā pret kreditoru: parādnieka kreditora SIA "Private Equity Insurance group" pārstāvji Dace Timermane un Aigars Brečs bija arī parādnieka pārstāvji un ir atzīstami par ieinteresētām personām attiecībā pret parādnieku, kas rada šaubas par šo personu objektivitāti un ieinteresētību, un fakts, ka administrators neveica darbības, lai novērstu minēto, ir pamats secinājumam, ka administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 6.punktu un 26.panta otrās daļas prasības; turklāt administrators ir bijis citās civillietās minēto personu pārstāvis un citu administrēto lietu ietvaros parādnieka kreditors SIA "Private Equity Insurance group" ieguvis nekustamos īpašumus.

[..] 2015.gada 12.novembra kārtējā kreditoru sapulcē tika lemti jautājumi par parādnieka reorganizāciju, pārveidošanu, statūtu apstiprināšanu, valdes un padomes ievēlēšanu, bet no maksātnespējas reģistrā pievienotā protokola ir iespējams konstatēt tikai jautājumā par reorganizāciju pieņemto lēmumu, tādējādi administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 77.panta 12.daļas prasības. Turklāt Aigars Brečs, kas pārstāvēja SIA "Private Equity Insurance group", 2016.gada 5.aprīlī bija parādnieka padomes priekšsēdētāja vietnieks, līdz ar to kreditoru sapulcē lēma par jautājumiem, kuros pats iesaistīts, un administrators neveica darbības, lai novērstu minēto.

Maksātnespējas administrācijas ieskatā, administrators atrodas interešu konflikta situācijā, jo administratora darījumu partneri ir ieinteresēti konkrētajā procesā, savukārt SIA "Private Equity Insurance group" ir ieinteresēts parādnieka maksātnespējas procesā, jo ir parādnieka lielākais kreditors. Līdz ar to administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktu."

SIA "Private Equity Insurance Group" (īpašniece Dace Timermane) faktiski ir izveidojusi vai pārņēmusi savu uzņēmumu grupu:

• SIA RĪGAS SIETUVE, vienotais reģistrācijas numurs 40103825372;

• SIA STARI, vienotais reģistrācijas numurs 44602000669;

• SIA ZIEMEĻZUNDS, vienotais reģistrācijas numurs 40103121656;

• SIA KREDĪTUZRAUDZĪBAS BIROJS, vienotais reģistrācijas numurs 50103162891;

• SIA ANKO SECURITY, vienotais reģistrācijas numurs 40003011330;

• SIA IZDEVNIECĪBA IKK, vienotais reģistrācijas numurs 40003650634;

• SIA MICRODOT, vienotais reģistrācijas numurs 40003660384.

Kā SIA "Private Equity Insurance Group" saimnieciskā darbība Uzņēmumu reģistrā norādīta "uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos", bet realitātē Dacei Timermanei no 10.07.2012 izdota prokūra ar tiesībām "ieķīlāt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, atsavināt nekustamo īpašumu".

D. Timermane darbojas ne tikai SIA "Private Equity Insurance Group", bet arī, piemēram, SIA Timpart, reģistrācijas numurs 40103557479, caur kuru 2014. gadā uz ārzonas firmu Tintagel S.A. pārskaitīti EUR 2 849 000,00. Tajā pašā periodā SIA TimPart valdē ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi bija iecelts Deniss Rapoports, kurš vienlaicīgi pārstāv arī SIA Cēdere, kuram MAS "Reversed" cedējis parādu piedziņas tiesības. Šādu ar N.Šlitki un viņu saistīto personu ķēdīti var konstatēt katram N.Šlitkes administrētajām, pārstāvētajām utt. komersantam.

Ņermot vērā iepriekš minētos un ar tiesas spriedumiem pierādītus faktus par N.Šlitkes, E.Dupates darbību AS "Reversed", AS "Mājokļu aģentūras" maksātnespējas procesos, viņu darbībās ir saskatāmas KL 215. otrajā daļā - par informācijas slēpšanu no tiesas vai kreditoru sapulces, vai citām likumā paredzētajām personām vai to maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina, ja to tīši izdarījis administrators maksātnespējas procesā.

Šobrīd līdzīgā veidā N.Šlitke un ar viņu saistītās personas un komercsabiedrības realizē tīšas novešanas līdz maksātnespējai un krāpšanas shēmu arī attiecībā uz SIA "Kredītuzraudzības birojs" un AS "Pilsētas zemes dienests". Tā kā paša N. Šlitkes un viņa laulātās Indras Kaniņas-Šlitkes maksātnespējas administratoru sertifikātu darbība ir izbeigta, bet zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru A. Snipes un E.Dupates maksātnespējas administratoru sertifikātu darbība ir apturēta, N.Šlitke organizēt un kontrolēt AS "Pilsētas zemes dienests" maksātnespēju nav iespējams. Līdz ar to, jau 2016. gada jūnijā AS "Pilsētas zemes dienests" iegādājās 99,17355% uzņēmuma SIA "Kredītuzraudzības birojs" (vēsturiskais nosaukums – SIA "A Kid", maksātnespējas administratore no 01.11.2010. – zvērināta advokāte un N.Šlitkes partnere E.Dupate) akciju, ar cesijas aktu ieguldot šajā maksātnespējīgajā uzņēmumā savas vēl nepierādītās prasījuma tiesības 336 000,00 EUR apmērā. Otrs SIA "Kredītuzraudzības birojs" akcionārs ir ar N. Šlitki saistītajām personam - Dacei Timermanei un Aigaram Brečam piederošais SIA "Private Equity Insurance group", bet prokūra bija izdota Jānim Brečam. Reģistrētie darbības veidi: "citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos". Jāatzīmē, ka SIA "Vienotais norēķinu centrs" akcijas pieder AS "Pilsētas zemes dienests" (40%) un ar vairākiem N. Šlitkes uzņēmumiem cieši saistītajai Solvitai Melngailei (30%).

2016. gada augustā SIA "Kredītuzraudzības birojam" tika iecelts jauns administrators Edgars Ziediņš. Vēršam Jūsu uzmanību, ka 2017. gada martā MSIA "Kredītuzraudzības birojs" sāka celt tiesās AS "Pilsētas zemes dienesta" cedētās prasības par zemes piespiedu nomas maksas piedzīšanu no dzīvokļu īpašniekiem par 2008.-2010. gadiem, lai gan E. Ziediņa administratora sertifikāta Nr. 00405 darbību Maksātnespējas administrācija izbeigusi jau šā gada 17. februārī, pieņemot lēmumu Nr. 1-11/8. Pēc Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" aplēsēm, pavisam kopš šā gada sākuma AS "Pilsētas zemes dienests" ar SIA "Vienotais norēķinu centrs" un MSIA "Kredītuzraudzības birojs" starpniecību, līdz 2017.gada 30. martam nosūtījusi paziņojumus par iespējamo zemes nomas parādu vismaz 82 daudzdzīvokļu namiem, kopumā – aptuveni 4500 dzīvokļu īpašniekiem. Ieguldot nepierādītās prasījuma tiesības MSIA "Kredītuzraudzības birojs" pamatkapitālā, izmantojot SIA "Vienoto norēķini centru" un SIA "Kredītuzraudzības biroju" maksātnespēju, tika apzināti izveidota shēma ar nolūku AS "Pilsētas zemes dienests" atbrīvot no valsts nodevas samaksas.

Bez tam SIA "Kredītuzraudzības biroja" izsūtītajos parāda aprēķinos un tiesā celtajos prasības pieteikumos apzināti iekļauts arī Pievienotās vērtības nodoklis, lai gan "Kredītuzraudzības birojs" jau no 2010. gada nav reģistrēts kā Pievienotās vērtības maksātājs un vairāku tiesu spriedumos jau noteikts, ka zemes īpašniekam nav tiesību papildus zemes nomas maksai pieprasīt arī Pievienotās vērtības nodokli (Augstākās tiesas 2015. gada 28. decembra spriedums lietā Nr. SKC-110/2015 un Jelgavas tiesas spriedums lietā Nr.C15201516, kas stājies likumīgā spēkā).

Tā Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gsada 28.decembrī, izskatot civillietu Nr. C28261709 (SKC-110/2015), izskaidroja piespiedu zemes nomas būtību, kā arī pamatoja, kāpēc zemes īpašniekam nav tiesību papildus likumā noteiktajai maksimālajai zemes nomas maksai no dzīvokļu īpašniekiem pieprasīt arī Pievienotās vērtības nodokli:

"Zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības iznomātājs (zemes īpašnieks) un nomnieks (privatizētā objekta īpašnieks) nodibina nevis, labprātīgi vienojoties, kā to paredz Civillikuma saistību tiesību daļa, bet gan, izpildot likumā noteiktu pienākumu. Tāpēc zinātniskajā literatūrā šis tiesību institūts tiek saukts par piespiedu nomu. [..] Šīm attiecībām ir tikai nosacīta līdzība ar nomas attiecībām (īstā nozīmē). [..] Šāda dalītā īpašuma tiesiskais regulējums sevī ietver fikciju par tiesību uz īpašumu izmantošanu, jo praktiski tikai vienas no īpašuma tiesībām ir reāli izmantojamas, turpretim otras šajā gadījumā cieš no aprobežojuma un reāli nav izmantojamas. [..] Šo defektu piespiedu kārtā izveidotā dalītā īpašuma gadījumos, kad ar likumiem ir noteikta piespiedu noma, kompensē noteiktā zemes nomas maksa, kā arī dzīvojamo māju (dzīvokļu) īpašnieku pienākumi nodrošināt un apmaksāt zemes gabalu uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

Šim Augstākās tiesas skaidrojumam pievienojās arī Jelgavas tiesa, izskatot lietu Nr. C15201516. Spriedumā, kurš stājās spēkā 2016.gada 1.novembrī, cita starpā uzsvērts:

"Lai gan saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34. panta septītā daļa noteic, ka nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi, tiesa uzskata, ka minētais likums uzliek nodokļu maksāšana pienākumu zemesgabala īpašniekam, bet tas nenosaka, ka pievienotās vērtības nodokli var aprēķināt papildus ar likumu noteiktai maksimālajai zemes nomas maksai un piedzīt to no Atbildētājas kā dzīvojamās mājas īpašnieces. Tiesa uzskata, ka dotajā gadījumā likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" ir speciālais likums, kurš piemērojams nosakot zemes nomas maksas apmēru un tajā noteiktā likme ir konkrēta un neparedz papildus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus. Tiesa uzskata, ka gadījumā, ja likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka nomniekam zemes īpašniekam ir jākompensē pievienotās vērtības nodoklis, tas būtu noteikts speciālajās tiesību normās, līdzīgi kā tas līdz 2014. gada 31. decembrim bija noteikts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu."

Bez tam nosūtītajos rēķinos un celtajos prasības pieteikumos (arī tajos, par kuriem ir stājies likumīgā spēkā spriedums sakarā ar noslēgto izlīgumu) apzināti norādītās nomas maksas summas, kuras ir lielākās, nekā tās bija spēkā 2008.-2010.gados, neņemot vērā zemes nomas maksas palielināšanas ierobežojumus, neievērojot Komerclikumā noteikto saistību noilgumu.

Iepriekš norādītajās N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kuru paredzēta atbildība KL 177. panta trešajā daļā - krāpšana lielā apmērā un KL 213.panta otrajā daļā - par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta tīšu novešanu līdz maksātnespējai, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.

Bez tam vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka visas N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu un uzņēmumu noziedzīgas darbības ir saistītas ar vēlmi piedzīt parādus par piespiedu nomu par 2008.-2010.gadiem, kurus pēc likuma vairs nav iespējams piedzīt, jo ir iestājies Komerclikumā paredzētais 3 gadu noilgums, bez tam lielākajā skaitā gadījumu dzīvokļu īpašnieki zemes nomas maksu par 2008.-2010.gadu jau bija samaksājuši apsaimniekotājiem, kā tolaik paredzēja normatīvie akti. Līdz ar to N.Šļitke un ar viņu saistītās personas un uzņēmumi otro reizi pretēji normatīvo aktu prasībām un tiesu praksei mēģina piedzīt (vai jau piedzina) no dzīvokļu īpašniekiem neesošu parādu, jo daudzi apsaimniekotāji vairs neeksistē un no viņiem iekasēto zemes nomas maksu N.Šļitke vairs piedzīt nevar.

Tā AS "Reversed" celtajās prasībās tiesās, kā arī citu ar N. Šlitki saistīto uzņēmumu nosūtītājos paziņojumos dzīvokļu īpašniekiem pārsvarā figurē zemes piespiedu nomas maksājumi par 2008.-2010. gadiem. Šlitkes pārstāvētie uzņēmumi bija saņēmuši banku kredītus zemes iepirkšanai dalītā īpašuma sektorā, un 2008. - 2010. gados apzināti neslēdza zemes nomas līgumus un nepieprasīja zemes nomas maksu, jo nevēlējās saņemt šo nomas maksu tādā apmērā, kādā to noteica Saeimas pieņemtie un tajā laikā spēkā esošie nomas maksas pieauguma ierobežojumi.

Sakarā paredzēto ar vairākkārtīgu zemes kadastrālās vērtības pieaugumu 2008. gadā Saeima 2007.gada 6.decembrī pieņēma grozījumus likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", papildinot likuma pārejas noteikumus ar 7.punktu, kas paredzēja, ka zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Savukārt 2008.gada 21.februārī Saeima pieņēma grozījumus likumā ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", ietverot analoģiska satura normu arī minētā likuma pārejas noteikumu 40.punktā.

Satversmes tiesa pēc zemes īpašnieces, kuras intereses pārstāvēja N. Šlitke, 2008.gada 20.augusta pieteikuma ierosināja lietu Nr.2008-36-01 un 2009.gada 15.aprīlī pasludināja spriedumu, ar kuru likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta otrās daļas vārdi „daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas" un pārejas noteikumu 7.punkts, ciktāl tajā noteiktie nomas maksas ierobežojumi attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, un likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta otrās daļas pirmais teikums un pārejas noteikumu 40.punkts (turpmāk arī pirmajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas) tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 105.pantam un spēku zaudējušiem no 2009.gada 01.novembra.

2009.gada 22.oktobrī pieņēma grozījumus likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" pārejas noteikumu 7.punktā un likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 40.punktā (turpmāk arī otrajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas), atkārtoti ieviešot ierobežojumus maksimālās nomas maksas apmēram, kurus Satversmes tiesa lietā Nr.2008-36-01 bija atzinusi par spēkā neesošiem no 2009. gada 01. novembra.

2010.gada 25.februārī tā pati zemes īpašniece, kuras intereses pārstāvēja N. Šlitke, atkārtoti vērsās Satversmes tiesā. Ar Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.2010-22-01 apstrīdētās normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 105.pantam. Taču Satversmes tiesa šim savam lēmumam nepiešķīra atpakaļvērstu spēku. Tādējādi faktiski Saeimas pieņemtie pārejas noteikumu ierobežojumi, kuri maksimālās zemes nomas maksas pieaugumu ierobežoja ar 25%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija spēkā visu ieplānoto periodu – no 2008. līdz 2011. gada 01. janvārim. Līdz ar to likumā noteiktā maksimālā zemes nomas maksa – 6% no zemes kadastrālās vērtības – stājās spēkā tikai no 2011. gada 01. janvāra.

2014. gadā tā pati zemes īpašniece, kuru pārstāvēja advokāts N. Šlitke, cēla prasību tiesā pret Latvijas Republiku (Skat. AT Civillietu departamenta paplašinātā sastāvā Spriedumu lietā SKC-2138/2014). Šajā sakarā AT Civillietu departamenta paplašinātais sastāvs izskaidroja Satversmes tiesas Sprieduma motivāciju un sekas:

"Kā izriet no Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2008-36-01 /pers. B/ pirmajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas atzītas par Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam neatbilstošām un spēku zaudējušām ar 2009.gada 1.novembri, pamatojot to ar secinājumu, ka tūlītēja apstrīdētās normas atcelšana būtu vēl vairāk neatbilstoša Satversmei, nekā apstrīdētās normas atstāšana spēkā (sk. Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2008-36-01 18.punktu).

Satversmes tiesa vērtējusi gan to, kādas sekas var radīt apstrīdētās normas tūlītēja vai ar atpakaļejošu datumu atzīšana par spēku zaudējušu, gan to, vai tas ir nepieciešams pieteicējas /pers. B/ pamattiesību aizsardzībai, citiem vārdiem, ir samērojusi zemes īpašnieku un privatizēto dzīvokļu īpašnieku pretējās intereses. Tas, ka pirmajā pieteikumā apstrīdēto normu spēkā neesamība noteikta pusgadu vēlāk pēc Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, liecina, ka Satversmes tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu revidēt tās tiesiskās attiecības, kas starp zemes īpašnieku un privatizētā dzīvokļa īpašnieku izveidojušās līdz brīdim, kad attiecīgās tiesību normas zaudē spēku.

Iepriekš teiktais pilnībā attiecināms arī uz Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.2010-22-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105.pantam atzītas /pers. B/ otrajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas. Kasācijas sūdzībā akcentētajam apstāklim, ka Saeima ir ignorējusi Satversmes tiesas spriedumā doto interpretāciju un atkārtoti pieņēmusi regulējumu, kas bija analogs normai, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par antikonstitucionālu, Civillietu departamenta ieskatā, nav būtiskas nozīmes. Arī šajā gadījumā Satversmes tiesa ir izvērtējusi un spriedumā norādījusi pamatojumu, kādēļ apstrīdētās normas nav atzīstamas par spēku zaudējušām ar pieņemšanas brīdi.

No minētajā Satversmes tiesas spriedumā norādītā redzams, ka, lemjot par apstrīdētās normas atcelšanu no tās izdošanas brīža vai spēkā stāšanās brīža, Satversmes tiesa ir vērtējusi, vai šāda rīcība nenovedīs pie būtiska valsts (sabiedrības) interešu aizskāruma vai apdraudējuma. Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas līdzsvarot personu atšķirīgās intereses (zemes īpašnieku un privatizēto objektu īpašnieku tiesības ir vienlīdz aizsargājamas) un Konstitucionālajai tiesai likums ne vien dod pilnvaras, bet uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. Līdz ar to Satversmes tiesa uzskatījusi, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams nolēmumam piešķirt atpakaļvērstu spēku, jo to atzīšana par spēkā neesošām no pieņemšanas brīža nesamērīgi apgrūtinātu privatizēto objektu īpašniekus (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra sprieduma lietā Nr.2010-22-01 15.punktu).

Otrajā pieteikumā apstrīdētās tiesību normas savu spēku zaudēja 2011.gada 1.janvārī, līdz minētajam datumam tās bija spēkā. Satversmes tiesa nav konstatējusi tādu prasītājas tiesību aizskārumu, kura dēļ tiesību normas par juridisko spēku zaudējušām būtu atzīstamas ar to pieņemšanas brīdi.

Turklāt, kā secināms no Satversmes tiesas spriedumā norādītā, likumdevēja noteiktie zemes nomas maksas ierobežojumi 5 procenti no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā piespiedu nomas attiecību gadījumā sākotnēji bija attaisnojami leģitīmā mērķa – dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzībai – sasniegšanai." (Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2008-36-01 15.2. un 15.3.punktu)

Neskatoties uz paša zvērinātā advokāta N. Šlitkes aktīvu piedalīšanos norādītajos tiesas procesos, N.Šlitke pretēji gan normatīvajiem aktiem, gan Satversmes tiesas spriedumos noteiktajām, prettiesiski pieprasa no dzīvokļu īpašniekiem zemes piespiedu nomas maksu par 2008. - 2010. gadiem 6% no kadastrālās vērtības apmērā, t.i., 4 līdz 10 reizes lielāku, nekā to noteica tajā periodā spēkā esošie likumi.

Bez tam jāatzīmē, ka gan AS "Reversed" (AS "Latzemes nekustamie īpašumi"), gan AS "Pilsētas zemes dienests" ir komercreģistrā reģistrēti komersanti, kuri savu uzņēmējdarbību ir reģistrējuši kā "sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana", "sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un "darbības ar nekustamo īpašumu uz līguma pamata vai par atlīdzību". Turklāt to darījuši kopš 2003. gada un ļoti lielos apjomos, pilnībā apzinoties, ka uz viņu iegādātās zemes atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas. Neatkarīgi no tā, vai slēgti zemes nomas līgumi, zemes [piespiedu] noma ir šo uzņēmumu ierastā darbība un galvenais ieņēmumu gūšanas veids.

Ņemot vērā minēto, uz darījumiem ar norādītajiem komersantiem attiecās Komerclikumā paredzētais saistību 3 gadu noilgums. Minēto apliecina gan tiesu prakse, gan pēc mūsu pieprasījuma saņemto vairāku iestāžu viedokļi šajā jautājumā.

Tā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras 2017.gada 9. marta atbildē (N-220-2017-01285), norādīja, ka "AS "Pilsētas zemes dienests" zemesgabalu ir iegādājies komercdarījuma rezultātā (pirkuma līguma ietvaros). Ņemot vērā, ka komersants ir zinājis par dalītā īpašuma pastāvēšanu, var prezumēt, ka šīs zemes iznomāšana zemes īpašniekam plānota komercdarbības ietvaros. Komerclikuma 2.pants paredz, ka komercreģistrā ierakstīta komersanta saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un ierunas par to nav pieļaujamas. Atbilstoši Komerclikuma 406.pantam no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā [..]. Līdz ar to "nevienam nav pienākums izpildīt saistību pat tad, ja ir neapšaubāmi pierādījumi par tās rašanos, izpildes veidu, ja kreditors nav rīkojies likumā noteiktajā termiņā (Augstākās tiesas 2014.gada 16.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-53/2014)".

Savukārt, Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieces v.i. tiesību politikas jautājumos I.Gratkovska savā 24.02.2017. atbildē Nr. 1-24/247-Ū paskaidro, ka:

"Ja zemi, kura atrodas dalītā īpašumā, komersants ir iegādājies komercdarījuma rezultātā (piemēram, pirkuma līguma ietvaros), tad, ņemot vērā, ka komersants ir zinājis par dalītā īpašuma pastāvēšanu, var prezumēt, ka šīs zemes iznomāšana ēkas īpašniekam ir plānota komercdarbības ietvaros. Komerclikuma 2. pants paredz, ka komercreģistrā ierakstīta komersanta saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un ierunas par to nav pieļaujamas. Ievērojot minēto, būtu vērtējams jautājums, vai izveidojušās piespiedu nomas tiesiskās attiecības, kuras pašas par sevi izriet no likuma, nav atzīstamas par tādām, kas ir konkrētā komersanta ierastā komercdarbība un tādējādi tai būtu piemērojams Komerclikumā noteiktais saīsinātais noilguma termiņš. Turklāt būtu izvērtējams, vai arī piespiedu nomai, kas pastāv tikai uz likuma pamata, pēc analoģijas netiek piemēroti nomas līguma (tiesiska darījuma) noteikumi, t. sk. noteikumi par tiesiska darījuma noilgumu.

Ņemot vērā minēto, ja tiek secināts, ka piespiedu nomas attiecībās viena no darījuma pusēm ir komersants un minēto attiecību rašanās pamats ir tiesisks darījums vai arī šīm attiecībām ir piemērojami tiesiska darījuma noteikumi, tad, Tieslietu ministrijas ieskatā, atbilstoši Komerclikuma 406. pantam attiecībā uz komersantu ir pamats piemērot saīsināto noilguma termiņu - 3 gadi."

Tieslietu Ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos L.Medina savā 23.03.2017. atbildē Nr. 1-24/370-K norāda, ka:

"Ja zemes īpašnieks nepilda likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 54. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu slēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku, informējam, ka Tieslietu ministrijas ieskatā, ja piespiedu dalītā īpašumā iesaistītās puses nenoregulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības savā starpā ar vienošanos, tas var būt pamats, lai šīs attiecības konstatētu un to būtiskās sastāvdaļas noteiktu tiesa pēc ieinteresētās puses prasības. Tāpat arī šādā situācijā, notekot noilguma termiņam, izbeidzas prasījuma tiesības par saistību izpildi, kas ir noilgušas."

Tāpat Ventspils tiesa 2016.gada 1.decembra spriedumā lietā Nr. C30636016, kas stājies likumīgā spēkā, nodibināja, ka:

"Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Kā redzams no lietas materiāliem pievienotās Lursoft uzņēmumu datu bāzes izziņas (lietas 9.lapa), tad prasītāja kā komersanta darbības veidi ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana un darbības ar nekustamo īpašumu uz līguma pamata vai par atlīdzību. Minētais liecina par to, ka prasītāja komercdarbība ir tieši saistīta ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tāpēc tiesas ieskatā prasītāja veiktās darbības attiecībā uz zemes gabalu, uz kura atrodas atbildētājai piederošais dzīvoklis, ir komercdarījums. Tā kā tas ir komercdarījums, tad attiecīgi piemērojami arī Komerclikuma noteikumi attiecībā uz noilgumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasījumiem par parāda piedziņu par laika posmu līdz 2013.gada 22.jūnijam ir iestājies noilgums un prasība šajā daļā ir nepamatota un noraidāma.

Savukārt, maksātnespējīga uzņēmuma, kāds bija prasītājs prasības celšanas brīdī, darbības regulēja 1.11.2007. Maksātnespējas likums, kura 63.panta pirmās daļas 11) punktā noteikts, ka viens no administratora pienākumiem maksātnespējas procesa laikā tieši ir atgūt debitoru parādus. Pie šādiem apstākļiem prasītājam ne tikai bija tiesības, bet arī bija pienākums atgūt debitoru parādus, t.sk., savlaicīgi ceļot prasības tiesā."

Kriminālprocesa likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir jāuzsāk kriminālprocess. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta pirmo un otro daļu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, bet apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

Ņemot vērā minēto un to, ka iesniegumā norādītā informācija satur ziņas par iespējams notikušajiem noziedzīgiem nodarījumiem un šīs ziņas iespējams pārbaudīt tikai pielietojot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 6.pantu, 369.panta pirmo daļu, 370.pantu, 373.panta 2.daļu,

lūdzam:

Izskatīt iesniegumā norādītos faktus pēc būtības un uzsākt kriminālprocesu par iespējams, notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem no N.Šlitkes un ar viņu saistīto personu un uzņēmumu amatpersonu puses.

Pielikumā: Iesniedzēju parakstu saraksts uz 16 lpp.


« Назад 5/5 Вперед

Оставить комментарий

Комментарии

  • жилец 29 Апреля 2017 08:21

    И ВЫ верите в его заботу?

4 главные под байкой - Читайте также

Читайте также

4 главные под байкой

Кнопка Телеграм в байках

топ 3 под байкой - Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

топ 3 под байкой

Рекомендованно для вас

Криминальный топ 3

Криминальный топ 3

Комментарии

Комментарии